Artemijs Gruzdins

Ivana Turgeņeva portrets. 1869.

Rīgas jūrmala. 1860. – 1870. gadi.

Artemijs Gruzdins ( 1829 – 1891. 20. II). Lokālo 19. gs. otrās puses gleznotāju vidū portretists Gruzdins izceļas ar Minhenē iegūto akadēmiskās skolu, kas ļāva viņam, gan ne vienmēr pilnīgi, pārvarēt autodidakta sākotnējās elementārās iemaņas.

Biogrāfija

Artemijs Gruzdins (Артемий Груздин) dzimis 1829. g. Rīgas sīkpilsoņa vai amatnieka ģimenē. (Viņa uzvārda latviskais celms bija par iemeslu uzskatam par Gruzdina latvisko cilmi un attiecīgo uzvārda latviskojumu (Gruzdiņš). Tomēr uzvārds ir tikpat labi krievisks un saglabājušies dokumenti un signatūras norāda uz viņa piederību Rīgas krievu aprindām.) Pēc paša Gruzdina sniegtajām ziņām, viņš bija agri sācis nodarboties ar glezniecību Rīgā, vēlējies stāties Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēc Vilhelma Neimaņa (Wilhelm Neumann) ziņām Gruzdins mācījies pie kāda daiļkrāsotāja, veidojies kā autodidakts un 1850. gados jau esot pelnījies ar portretu darināšanu Jelgavā un Kuldīgā. Uz šo laiku (1856. g.) attiecas viņa gleznotais Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibinātāja un dzejnieka Ulriha fon Šlipenbaha (Ulrich von Schlippenbach) portrets, kas agrāk atradies Kurzemes provinces muzejā. 1859. g., sakrājis naudu, Gruzdins aizceļoja uz Minheni, kur mācījās vietējā Mākslas akadēmijā pie Vilhelma Kaulbaha (Wilhelm Kaulbach) līdz 1864. g. Tai pašā gadā viņš atgriezās Rīgā un nākamos gados te bija nodarbināts galvenokārt ar portretu glezniecību. 1871. – 1873. g. Gruzdins mēģināja iegūt (bez panākumiem) Sanktpēterburgas mākslas akadēmijā brīvmākslinieka grādu. Pēc atgriešanās Rīgā Gruzdins, kā rakstīja Neimanis, ˝drīz iekritis melanholijā˝ un beidzis dzīvi ˝gara aptumsumā˝. Tomēr viņš līdz pat 1880. gadiem turpināja strādāt, pildot citkārt tam laikam pietiekami svarīgus pasūtījumus.

Gruzdina glezniecība

Nedaudzie saglabājušies un zināmie Gruzdina gleznojumi, kā arī zudušo darbu reprodukcijas attiecas uz viņa darbības posmu pēc studijām Minhenē. Viņa portreti kopumā raksturojami kā akadēmiski idealizējoši un acīmredzami uzrāda iegūto skolu, kas izpaužas shematiski uzsvērtā formu pareizībā, nedaudz saldenu lokālkrāsu attiecinājumos, vienmērīgā apjomu modelējumā un virsmas nogludinājumā. Nozīmīgākais ir pazīstamā krievu rakstnieka ˝Ivana Turgeņeva portrets˝, kas bijis gleznots 1869. g. Bādenbādenē (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk LNMM). Saloniska reprezentācija (figūra dabiskā lielumā līdz ceļiem, izmeklēts modes kostīms, aizskars, spoguļrāmja smalkais profilējums, vāze fonā) un pozēšanas statika savienojas ar daļēju pozas atbrīvotību un izteiksmes apcerīgumu, kas visumā atbilst rakstnieka tēlam, kāds tas veidojas pēc citiem vizuāliem un literāriem avotiem. Figūra gaišā uzvalkā izceļas uz patumšā fona, tomēr formu veidojums ar gaismēnu nav noteicošs, naturālistiskās detaļas fiksētas lineāri precīzi. Citos Gruzdina portretos saloniski akadēmiska idealizācija ir vēl izteiktāka (nelielais ˝Dziedātājas Karoselli portrets˝, ap 1865, Tukuma muzejs, ar tā nosacīti itālisko tērpu un ainavu, kāds aristokrātiski kostimētais ˝Meitenes portrets˝, 1867, LNMM). 1868. g. Gruzdins bija gleznojis, domājams, pēc fotogrāfijas, oficiālo ķeizara Aleksandra II portretu pilsētas arsenālam (vēlāk tas gāja bojā sagrautajā Melngalvju namā Rīgā). Ovālais nezināma ˝Vīrieša portrets˝ (1860. – 1870. gadi, LNMM) pieder šai periodā parastajam reprezentatīvajam un dokumentējošam krūšu portreta tipam. Bez tam Gruzdins bija darinājis pēc grafiska parauga krievu dzejnieka ˝Vasilija Žukovska portretu˝ (ne agrāk par 1883, LNMM) un altārgleznu ˝Kristus Ģetzemanes dārzā˝ (1879, Varakļānu luterāņu baznīca). Gleznotājs bija pietiekami daudzpusīgs, lai pievērstos arī ainavai. Viņa ˝Ziemassvētku tirdziņš˝ (1879, nav saglabājies) atveidoja veduta tradīcijā Rīgas rātslaukumu ar tā ēkām, tirdziņa drūzmu un gaismām, savukārt panorāmiskajā ˝Rīgas jūrmalā˝ (1860. – 1870. gadi, LNMM) pilsētnieku pastaiga liedagā savienota ar saulrieta noskaņu. 1884. g. viņš bija gleznojis četrus Rīgas skatus rātsnama konferenču zālei (nav saglabājušies).

Mantojums

Gruzdina zināmie darbi glabājas pašreiz Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Tukuma muzejā. Iespējams, kādi viņa darbības paraugi atrodami arī privātpersonu īpašumā.

E. Kļaviņš

Bibliogrāfija

1. Neumann W. Grusdin, Artemii Michailowitsch. In: Lezikon baltischer Künstler. Riga, 1908, S.56–57;
2. Kļaviņš E. Latviešu portreta glezniecība. 1850 – 1916. Rīga: Zinātne, 1996.

Attēlu saraksts

1. Ivana Turgeņeva portrets. 1869. Audekls, eļļa, 118 x 86. LNMM
2. Rīgas jūrmala. 1860 – 1870. gadi. Audekls, eļļa, 55 x 79,5. LNMM