Jānis Roberts Tillbergs

Jānis Roberts Tillbergs. Fotoportrets. Ap 1913.

Māsas portrets. 1902.

Leitiete (Aetatis 48). 1908.

Pietà (Strādnieka bēres). 1909.

Tūristi Rīgā. 1907.

Rūdolfs Blaumanis. 1906.

Pētera Sniķera portrets. 1912.

Gleznotājs un grafiķis (epizodiski tēlnieks) Jānis Roberts Tillbergs (1880.2.VII—1972.7.XI) — izteiktākais tradicionālistiskās reakcijas paudējs impresionistiskās un jūgendstila mākslas dominēšanas periodā (sk. vispārīgs perioda raksturojums), galvenais jaunā akadēmisma ieviesējs Latvijas mākslas pedagoģijā.

Biogrāfija un mākslinieciskā darbība

Mācības un iespaidi

Tillbergs dzimis 1880. g. Rīgā dzelzceļnieka ģimenē. Interese par tēlotāju mākslu radusies, mācoties Rīgas pilsētas reālskolā (1892—1898). Pēc tās pabeigšanas, strādājot peļņas darbu, Tillbergs apmeklēja Rīgas amatniecības skolas vakara kursus, kur mācījās zīmēšanu pie B.Borherta un veidošanu pie A.Folca. 1900.g. viņš aizbrauca uz Sanktpēterburgu un papildinājās L.Dmitrijeva–Kavkazska (Лев Дмитриев – Кавказский) studijā. 1901.g. tika uzņemts Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1909.g. Sākotnējā studiju periodā Tillbergu, kā viņš vēlāk norādīja, vairāk nekā citi pedagogi ietekmēja J.Cionglinskis (Jan Ciąglinski). No 1904.g. Tillbergs bija D.Kardovska (Дмитрий Кардовский) meistardarbnīcas audzēknis. Kardovska ietekmi jāuzskata par izšķirošo faktoru mākslinieka veidošanās procesā. Pie Kardovska viņš apguva racionālistiski modernizēta akadēmiska attēlojuma metodi (realitātes atveidojumu, pamatojoties priekšmetu struktūrā, kas iztēlojama kā abstraktu ķermeņu konstruēšana telpā, bet saskaņā ar konkrētā apgaismojuma apstākļiem). Šo metodi Tillbergs vēlāk izmantoja savā pedagoga darbā. 1905.—1906.g., kad revolucionāro nemieru laikā studijas akadēmijā tika pārtrauktas, Tillbergs apceļoja Rietumeiropas pilsētas un ilgāk uzturējās Parīzē, kur apmeklēja Žaka Emīla Blanša (Jacques-Emile Blanche) darbnīcu, iepazinās ar muzeju ekspozīcijām. Šai laikā un vēlāk viņu interesēja laikabiedri - starptautiski populārie un virtuozie reprezentatīvā portreta meistari – Anderss Corns, Džons Sārdžents (John Sargent), Džeimss Vistlers (James Whistler), Lionello Balestriēri (Lionello Balestrieri), no vecmeistariem – britu 18. gs. beigu, 19. gs. sākuma portretisti (Džošua Reinoldss, Tomass Geinsboro, Henrijs Reberns)(Joshua Reynolds, Thomas Gainsborough, Henry Raeburn). Kā liecina Tillberga studiju laika un vēlākie darbi, viņš guva ierosinājumus vēl no citiem sava laika māksliniekiem un vecmeistariem.

Studiju posma darbi

Studiju sākuma posmā Tillbergs apguva impresionistisko gleznošanas metodi. Vasarās dzimtenē viņš darināja plenēriskas studijas (“Tirgus skats Bauskā”, 1903, atrašanās vieta nezināma). Portretiskos darbos izmantoja atsevišķa triepiena tehniku, atveidoja statiskos modeļus kā plenēra vides daļu (“Sievietes galvas studija”, 1904, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs Rīgā). 1902.g. “Māsas portretā” (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk — LNMM) impresionisms saistīts ar dekoratīvistisku krāsu laukumu attiecinājumu un jūgendstila ritmu figūras siluetā. Studiju beigu posmā jūgendstila dekoratīvisms savienojas ar izteiktu orientāciju uz vecmeistaru tradīcijām. Meistarbnīcā iegūtās spējas akcentēt apjomu plastiku, izmantojot nosacītu gaismēnu un kolorītu, sintezējās ar kontūru plūdenu stilizējošu viļņveidību un laukumu apvienojumiem. Kardovska darbnīcā gleznoto skarbi reālistisku pusmūža sievietes portretu (“Leitiete (Aetatis 48)”, 1908, atrašanās vieta nezināma) Tillbergs papildināja ar latīniskiem uzrakstiem; diplomdarbā (“Pietà (Strādnieka bēres)”, 1909, LNMM) sociālo tēmu interpretēja kā tradicionālu (neobarokālu) bībelisku kompozīciju. Studiju gados Tillbergs darināja grafiskas ilustrācijas un karikatūras latviešu un Sanktpēterburgas presē, aktīvi piedalījās žurnāla “Svari” izdošanā (1906—1907), izceļoties ar sociāli un politiski asām satīrām (“Tūristi Rīgā”, 1907) un meistarīgiem kultūras darbinieku šaržiem (“Rūdolfs Blaumanis”, 1906).

Agrais darbības periods

Pabeidzis studijas, Tillbergs turpināja darboties gan Pēterburgā, gan dzimtenē un 1911.g. pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kļūstot par Rīgas mākslas skolas pasniedzēju. Blakus tam bija darbīgs lokālās mākslas dzīves veidotājs, piedalījās Latviešu mākslas veicināšanas biedrības dibināšanā 1910.g., pirmās un nākamo latviešu mākslinieku izstāžu organizēšanā. Kā mākslinieks Tillbergs specializējās portreta žanrā un laikā līdz Pirmajam pasaules karam svārstījās starp impresionistisku reālismu (“Pētera Sniķera portrets”, 1912, LNMM; “Olgas Tillbergas–Jasinskas portrets”, 1913, atrašanās vieta nezināma), postimpresionistisku dekoratīvismu (“Māsas portrets”, 1914, LNMM) un vecmeistaru stilizācijām — gan angļu 18.gs. portreta skolas (“Meitene zilā”, 1910, atrašanās vieta nezināma), gan itāļu renesanses (“Sievietes portrets”, ne vēlāk par 1914, atrašanās vieta nezināma) tradīcijās.

Konvencionālos pasūtījuma portretos Tillbergs sāka izmantot salonisku tēlu idealizāciju un reprezentāciju, kas vēlāk tika pamatota ar “portreta kultūras” jēdzienu (modeļa interpretācija, kas izceļ gan tā raksturu, gan skaistumu, formālo līdzekļu piemērošana noteiktai modeļu tipoloģijai). Salonisma efektu mazināja Tillbergam individuāli raksturīgs kompozicionālais lakonisms (“Augustes Bergas portrets”, 1913, atrašanās vieta nezināma). Ar psiholoģiskā aspektā optimistiskajiem portretu tēliem (“Olgas Strekunovas portrets”, 1914, privātkolekcija) kontrastē melanholiski apcerīgais “Tēlnieka B.Dzeņa un kundzes dubultportrets” (1914—1915, LNMM), kas izceļas ar sarežģītu ikonogrāfisko un formālo struktūru (stāstošas kompozīcijas, psiholoģiskas noskaņas, neoklasiskas plastikas un neobarokālas gaismēnas savienojums).

Līdzās citiem tālaika Tillberga darbiem ikonogrāfiski oriģināls ir neoromantiskais klaidoņa tēls uz ekspresīvi traktētas industriālas pilsētas fona (“Zēns ar pērtiķi”, 1912, LNMM). Epizodiski mākslinieks pievērsās sadzīves ainām, kuras gan nav saglabājušās. No tālaika ainavām pieminama panorāmiski un detalizēti atveidotā Rīgas osta (“Rīga”, 1912, LNMM).

Kā grafiķis Tillbergs šajos gados visvairāk atklājās vairākos akadēmiski meistarīgos zīmējumos un dekoratīvistiski stilizētās ilustrācijās A.Brigaderes pasakai “Misiņbārdis un stiprais kalps” (1913). Tillberga agrais darbības periods noslēdzās Pirmā pasaules kara gados, kad viņa Rīgā nostabilizējusies dzīves kārtība izjuka un 1915. gadā viņš sāka kalpot armijas Sarkanajā Krustā.

Bibliogrāfija

1. Brancis, M. Jānis Roberts Tillbergs. Rīga, 1996.
2. J. R. Tillbergs : albums. Teksta autors J.Baga. Rīga, 1959.
3. Prande, A. Prof. Jānis Roberts Tillbergs. Ilustrēts Žurnāls, Nr.12, 1926, 377.—388.lpp.
4. Zemzaris, U. No spīvas zīles. Māksla, Nr.2, 1970, 12.—13.lpp.
5. Сидорова, В. Я. Тильберг. Москва, 1952.

Attēlu saraksts

1. Jānis Roberts Tillbergs. Fotoportrets. Ap 1913.
2. Māsas portrets. 1902. Audekls, saplāksnis, eļļa, 162,5 x 81 cm. LNMM
3. Leitiete (Aetatis 48). 1908. Atrašanās vieta nezināma.
4. Pietà (Strādnieka bēres). 1909. Audekls, eļļa, 210 x 280 cm. LNMM
5. Tūristi Rīgā. (Svari, Nr.7, 1907. Vāks.)
6. Rūdolfs Blaumanis. (Svari, Nr.2, 1906, 19.lpp.)
7. Pētera Sniķera portrets. 1912. Audekls, eļļa, 72 x 56 cm. LNMM
8. Māsas portrets. 1914. Audekls, eļļa, 162,5 x 81 cm. LNMM
9. Meitene zilā. 1910. Atrašanās vieta nezināma.
10. Sievietes portrets. Ne vēlāk par 1914. Atrašanās vieta nezināma.
11. Tēlnieka B.Dzeņa un kundzes dubultportrets. 1914—1915. Audekls, eļļa, 81 x 107,8 cm. LNMM
12. Zēns ar pērtiķi. 1912. Audekls, eļļa, 66,5 x 53 cm. LNMM
13. Ilustrācija A.Brigaderes pasakai “Misiņbārdis un stiprais kalps”. 1913.

• 

  Māsas portrets. 1914.

• 

  Meitene zilā. 1910.

• 

  Sievietes portrets. Ne vēlāk par 1914.

• 

  Tēlnieka B.Dzeņa un kundzes dubultportrets. 1914—1915.

• 

  Zēns ar pērtiķi. 1912.

• 

  Ilustrācija A.Brigaderes pasakai “Misiņbārdis un stiprais kalps”. 1913.