Apskatīt Reiterna nams izejas kodu

= Reiterna nams =
Reiterna nams Rīgā, Mārstaļu ielā 2/4, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viens no nedaudzajiem šobrīd redzamajiem Rīgas baroka laika arhitektūras piemēriem, kam ir būtiska nozīme visas 17. gs. otrās puses Austrumbaltijas reģiona arhitektūras kontekstā. 

Līdzās Dannenšterna namam, šis ir otrais līdz mūsdienām saglabājies izcilākais objekts, kas pieder Rīgas arhitektūras 17. gs. pēdējā ceturkšņa attīstītā baroka fāzei un ilustrē Rīgas patricināta reprezentatīvo dzīvojamo namu tipu 17. gs. beigās.

== Tipoloģiskais aspekts ==
17. gs. Rīgā ir pilsoniskās celtniecības uzplaukuma laiks. Ja līdz šim dzīvojamo ēku celtniecībā pastāvēja viduslaiku princips – novietot ēku ar zelmini pret ielu, 17. gs. gaitā radās jauns ēkas tips, kurā lielāka nozīme tika piešķirta dzīvojamām telpām un pret ielu orientētai celtnes garenfasādei. Lūzums notika, pateicoties dažiem ekonomiski un politiski ietekmīgiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri, apliecinot savu turīgumu, arī mājokli vēlējās izveidot pietiekami reprezentatīvu – pēc Rīgai radikāli jauniem, taču citur Eiropā jau zināmiem būvniecības principiem.

Reiterna nams atspoguļo Ziemeļeiropas zemēm 17. gs. vidū un otrajā pusē populāro baroka arhitektūras klasicizējošo paveidu – holandiešu klasicismu. Tā izplatība sniedzās no Ziemeļnīderlandes līdz Vācijas ziemeļdaļai, kā arī Stokholmai, Rēvelei, Narvai, Rīgai u.c. Austrumbaltijas pilsētām. Šo fenomenu var raksturot kā Ziemeļeiropas zemēm specifisku un ļoti spēcīgu klasicisma izpausmi baroka periodizācijas ietvaros. Reiterna nama fasādes uzbūvē vērojamas baroka arhitektūrai raksturīgas pazīmes: fasādes dalījums ar lielā ordera pilastriem, fasādes vidusasī novietots rizalīts ar trijstūrainu frontonu, ieejas portāls ar brīvstāvošām kolonnām, bagātīgu akanta ornamenta un skulpturālo dekoru. 

== Historiogrāfija ==
Reiterna nama kvalitātes bija novērtējuši jau baltvācu mākslas vēsturnieki - Karls Lēviss of Menārs'' (Löwis of Menar), ''Vilhelms Neimanis (''Neumann''), Konstantīns Metigs (''Mettig'') un citi. Boriss Vipers savā 1937. gada monogrāfijā ”Latvijas mākslas baroka laikmetā” izcēlis Reiterna namu kā spilgtu klasicizējošā baroka piemēru. Reiterna nama atribūcijas jautājumiem pieskāries Pauls Kampe, bet jaunāko izdevumu vidū atsevišķs neliels apraksts par šo arhitektūras pieminekli dots Gunāra Zirņa monogrāfijā par Sv. Pētera baznīcu. 

== Būvvēsture ==
Nams celts 1684.–1685. gadā pēc Johana fon Reiterna (''Johann von Reutern,'' dzimis Lībekā, 1635. g.), lieltirgotāja un pilsētas maģistrāta locekļa, vēlāk rātskunga, pasūtījuma. Nama projektu darinājis Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū (''Rupert Bindenschu'', 1645–1698). Pirmais, kurš pamatoti norādījis uz Bindenšū kā Reiterna nama iespējamo autoru, bija Lēviss of Menārs 1892. gadā. Viņš balstījās uz faktu, ka būvmeistara īpašumā bijusi zeltīta kanna ar iegravētu Reiterna vārdu, turklāt saskatāma liela līdzība starp Sv. Pētera baznīcas un Reiterna nama portālu. Šim pieņēmumam piekrituši arī citi vēsturnieki. Kā vēstī gadskaitlis frontonā, galvenie būvdarbi bijuši pabeigti 1685. gadā, taču fasādes dekoratīvā apdare turpinājusies līdz pat 1688. gadam. To veicis pieredzējušais tēlnieks un akmeņkalis Johans Georgs Herolts (''Heroldt'').

Nams laika gaitā piedzīvojis vairākas pārbūves. Vecākie zināmie nama plāni attiecas uz 1860. gadu; 1894. gadā notika kapitāla Reiterna nama pārbūve pēc Kārļa Felsko (''Felsko''), bet 1907. g. – pēc Hermaņa Zeiberliha (''Seuberlich'') projekta. 1890. gadā apakšstāvā izbūvēja skatlogus, bet 1895. gadā – bēniņu logus. 19. gs. beigās Reiterna nams tika papildināts ar fasādes koncepcijai pilnīgi svešiem sgrafito tehnikā darinātiem četrstūrainiem laukumiem starp otrā un trešā stāva logiem. 1910. gadā tika sašaurināti pirmā stāva logi un nojauktas centrālās kāpnes. Vienas telpas interjerā saglabājušies fragmenti no baroka laika griestu spoguļa un profillīstes. Interjeru zondāžās tika atklāti arī rokoko, klasicisma, bīdermeijera un historisma dekoratīvās apdares fragmenti – ornaments un sienu gleznojumi. 

1985.–1989. g. tika veikta Reiterna nama fundamentāla rekonstrukcija un restaurācija (firma ”PKZ”, arhitekte Liesma Markova), uz zondāžu un izpētes bāzes atjaunojot fasādes un interjera apdari un krāsojumu.

== Plānojums ==
Vecākie pieejamie nama plāni datējami ar 1890. gadu. Būvķermeņa konfigurācija plānā ir tuva kvadrātam ar nelielu trapecveida piebūvi dienvidaustrumu stūrī. Ēkai ir pagrabstāvs, divarpus dzīvojamie stāvi, no kuriem pēdējais ir pusstāvs – antresola stāvs.

Reiterna nama piemērs demonstrē baroka laikam tipisko simetrisko telpu plānojumu: pirmajā stāvā bija izvietota dīle – telpa darījumiem un reprezentācijai, kā arī kantora telpas un kambari labajā un kreisajā pusē. Apakšstāva centrālajā daļā atradās kāpnes, kas veda uz otrajā stāvā iekārtotajām dzīvojamām telpām. Otrā stāva plānojums bijis zināmā mērā līdzīgs pirmajam, savukārt antresola stāvs bija paredzēts veikala kalpotāju izmitināšanai. 

Reiterna nams, tāpat kā Dannenšterna nams, sevī apvienoja dzīvojamā nama – noliktavas un pilsētas rezidences (''Stadtpalast'') iezīmes: divi apakšējie stāvi bija domāti sadzīviskām un reprezentācijas funkcijām, kamēr apjomīgie bēniņu stāvi un pagrabi – preču uzglabāšanai. 

Reiterns apbūvēja arī gruntsgabala otru pusi pret Vecpilsētas ielu: šeit atradās t. s. Kamieļa noliktava ar izteiksmīgu akmens portālu. Reiterna nama pagalma pusē sākotnēji atradusies arī paceļamā ierīce.

== Fasādes veidojums ==
Galvenais fasādes kompozīcijas elements ir lielais orderis: seši pilastri ar joniešu kapiteļiem ritmiski sadala fasādi piecās asīs, fasādes centrālo daļu akcentē nedaudz izvirzīts rizalīts un klasisks frontons tā vainagojumā. Pilastri, dzegas un dekoratīvā apdare veidoti no kaļķakmens, bet sienas plakne, kas pamatā celta no ķieģeļiem – apmesta un tonēta. Logi galvenajā fasādē izvietoti divarpus stāvos – saskaņā ar baroka laikam tipisko patriciāta namu fasādes kompozīciju, ko noteica iekštelpu plānojums. Ja sienas virsma ar to šķērsojošo pilastru ritmu risināta ļoti atturīgi, pat askētiski, fasādes dekoratīvā apdare apzināti koncentrēta nama augšdaļā un centrālajā asī, atgādinot burta ”T” konfigurāciju. Fasādes plaknē izvietotas aplikatīvas, plastiski veidotas ziedu un augļu vītnes. Dekoratīvas vītnes ierāmējumā ietverts logs virs ieejas portāla, akcentējot fasādes centrālo asi un apvienojot portālu un logu kompozicionālā grupā. Ar sulīgu akanta motīvu dekorēta antablementa frīze, kas līdzās florālo elementu bagātībai papildināta ar reālu un fantastisku zvēru figūrām – pūķiem, suņiem, auniem, delfīniem u.c. Ornamentālie un dzīvnieku motīvi vietām atdalās no sienas plaknes, tuvojoties pilnplastikas vedojumiem. 

Dzegu abās pusēs noslēdz dekoratīvas konsoles ar groteskiem viepļiem, kas raksturīgas arī citiem Ruperta Bindenšū celtajiem patriciāta dzīvojamiem namiem. Nama frontona centrālajā daļā redzama eņģeļa galviņa un Johana fon Reiterna monogramma palmu zaru ierāmējumā.

20. gs. 80. gadu restaurācijā veikto zondāžu laikā izpētes grupa arhitektes Liesmas Markovas vadībā uz fasādes tēlnieciskā dekora fragmentiem atklāja polihromijas un zeltījuma paliekas, savukārt visus reljefos dekoratīvos elementus ietvēra ierāmējums par fasādi tumšākā, sarkanā tonī.

Rīgas palladisma lokālā īpatnība saistās ar izteikti barokālu elementu klātbūtni fasādes apdarē – lielākā mērā, nekā to varam vērot pašā Holandē. Holandiešu klasicisma uzvaras gājiens Ziemeļeiropas arhitektūrā, par pamatu ņemot Vitrūvija, Palladio un Skamoci postulātus, bija saistīts ar šī stila lokālajām variācijām, ko ietekmēja gan vietējās tradīcijas, gan arhitektu radošā kapacitāte, gan ekonomiskā situācija. Reiterna nama gadījumā ir runa par šādu lokālu palladisma izpausmi, kas raksturīga tieši Rīgai. 

Ļoti būtisks ir Rīgas būvmeistara Ruperta Bindenšū novatoriskais ieguldījums pilsētas dzīvojamo namu arhitektūras jaunā stila iedzīvināšanā – viņš ir pirmais, kas ieviesa Rīgas sejā Ziemeļeiropas aristokrātijas laikmetīgā stila standartus: vispirms lielo orderi un visu ar to saistīto estētisko sistēmu. Lielā ordera pielietojums Reiterna nama fasādē, savienojumā ar portāla brīvi stāvošajām kolonnām, demonstrē variāciju par holandiešu klasicisma iespējām: šī versija tik stingri nepieturas pie stila kanoniem, lai gan ēkas strukturālais dalījums, proporcijas, virsmas traktējums neapšaubāmi uzrāda visas šī virziena formālās pazīmes. 

Analoģisks fasādes dekora traktējums, kad barokāli dekoratīvās, plastiskās ziedu un augļu vītnes bagātina plakni un akcentē vidusasi, ir vērojams daudzās holandiešu ”zelta laikmeta” arhitektu ēkās: Reiterna nama fasādē realizētā dekoratīvā iecere sakņojas Jakoba van Kampena (''Jacob van Campen'') laikā pastāvošās arhitektūras un tēlniecības mijiedarbības vispārējos principos, tiecoties apvienot arhitektūru un tēlotājas mākslas pārdomātā mākslinieciskā programmā. Reiterna nama dekoratīvajā apdarē un motīvu izvēlē jūtama radniecība ar Arta Kvellīna (''Artus Quellinus'') ornamentālajiem paraugiem Amsterdamas rātsnamam, kā arī Žana Lepotra (''Jean LePautre'') populārajiem ornamenta paraugiem, kas, Ziemeļitālijas mākslinieku iedvesmoti un Lepotra papildināti, 17. gs. otrajā pusē piedzīvoja neskaitāmus pārpublicējums vācu zemēs. 

Meklējot tiešākas analoģijas arhitektoniskajā aspektā, Reiterna nama fasādes dekora koncepts liek atcerēties Pītera Posta celtnēs sastopamo arhitektonisko elementu dominanti, vienlaikus akcentējot ēkas centrālo daļu ar izteiksmīgu, aplikatīvu ornamentu – vītnēm un festoniem. Ļoti raksturīgs, Reiterna nama fasādes dekoram līdzīgs risinājums, izmantots Posta 1668. gadā projektētajā Johana Hulsthauta (''Hulsthout'') namā Leidenē, ''Rapenburg'' 8. 

Reiterna nama frontona ciļņu un portāla tēlnieciskās daļas autors Johans Georgs Herolts cēlies no Freibergas pilsētas Saksijā. Zviedru mākslas vēsturnieks Stens Karlings minējis, ka Herolts strādājis Hamburgā, no kurienes ieradies Rīgā. Reiterna nama dekora izveidei Bindenšū piesaistīja profesionālāko Rīgā tolaik pieejamo ”bilžu griezēju”, kura kvalifikācija bija adekvāta paša būvmeistara izglītībai un kura pieredze ārzemēs garantēja izpratni par arhitektoniski dekoratīvo ieceri kopumā. Herolta projektētās Narvas biržas analoģija ar Posta rātsnamu Māstrihtā norāda uz Herolta interesi par šī meistara darbu un šai kontekstā arī nav nejauša Reiterna nama fasādes centrālās ass dekora koncepcija – tā norāda uz nepārprotamām ietekmēm no Posta projektiem.

== Portāls ==
Atšķirībā no 17. gs. sākuma ēku portāliem, kas bija sienu plaknes vienīgais dekoratīvais akcents, 17. gs. beigu mājās – pilīs portāls kļūst par vienu no daudzajiem elementiem fasādes kompozīcijā.

Reiterna nama greznais ieejas portāls ar brīvi stāvošām korintiskā ordera kolonnām ir fasādes galvenais dekoratīvais akcents – vienīgais saglabājies šāda tipa portāls Rīgā. Kolonnas novietotas uz raksturīgiem augstiem podestiem, bet aiz tām slēpjas ziedu vītnēm dekorēti pilastri. Portāla arkas grezno eņģeļu figūras ar vainagiem; frīze bagātīgi dekorēta ar augu ornamentu, ko papildina putti figūriņas un dzīvnieki. 

Portāla kolonnu impostos redzami divi skulpturāli tēli – acīmredzot Reiterna un viņa sievas portreti. Portāla autors ir Johans Georgs Herolts, taču, iespējams, tā izveidē piedalījies arī tēlnieks Hanss Valters Šmīsels (''Hans Walter Schmiessel''), kuram dažkārt tikusi piedēvēta visa Reiterna nama dekoratīvā apdare. Šobrīd akceptējama Paula Kampes ieviestā diferenciācija Reiterna nama atribūcijā: nama projekta autors ir Bindenšū, viņš arī portāla autors sadarbībā ar Heroltu, kurš ir arī visa pārējā fasādes dekora autors. Herolta rokraksts atpazīstams, salīdzinot Reiterna nama dekoratīvo apdari ar citiem viņa darbiem, kas tapa pēc meistara pārcelšanās uz Narvu 17. gs. 90. gadu sākumā. 

Holandiešu klasicistu fasādēs līdzīgas konfigurācijas portāli ir visai reti sastopami, taču konstatējami Ziemeļvācijas reģiona pilsētu sabiedrisko ēku (galvenokārt rātsnamu) ieeju noformējumā. Var pieņemt, ka šādas arhitektoniskās struktūras ”saaudzēšana” ar atturīgās fasādes estētiku ir meistara Bindenšū individuālā rokraksta izpausme, kas piešķir pasausajam Ziemeļu palladismam negaidīti vitālu niansi. Holandiešu arhitekti pārsvarā plaši izmantoja pilastrus, nevis brīvi stāvošas kolonnas, tomēr atsevišķus paraugus atrodam Pītera Posta repertuārā.

== Ietekmes un paraugi ==
Reiterna nams 17.gs. Rīgas pilsētvidei bija pietiekami ambiciozs projekts – spilgts palladisma inspirēts arhitektūras paraugs, kurš sasaucās ar Filipsa Vingbonsa (''Philips Vingboons'') un Pītera Posta (''Pieter Post'') arhitektonisko mantojumu un tam radniecīgo Stokholmas, Rēveles un Narvas arhitektūru 17. gs otrā pusē.

Gan proporcijās, gan arhitektonisko elementu izkārtojumā Reiterna nama fasāde atgādina pazīstamus holandiešu arhitektu darbus – daudzu vēlāko celtņu prototipu – Jakoba van Kampena projektēto Maurīcija namu (''Mauritshuis)'' Hāgā, kā arī Filipsa Vingbonsa projektēto Popena namu (''Poppenhuis, ''1642'')'' Amsterdamā un Pītera Posta Vrēdenburgas villu (''Villa Vredenburgh'').

Ja, uzlūkojot Reiterna namu 17. gs. otrās puses arhitektūras kontekstā, paralēli lietojam palladisma jēdzienu, jāatceras šī apzīmējuma nosacītais raksturs. Jāņem vērā, ka jaunā klasiskā stila ģenēze pašā Holandē, pēc tam citās Ziemeļeiropas zemēs un Baltijas reģionā balstījās ne tik daudz uz vēlās renesanses rafinēto individuālistu Palladio, kurš antīkās arhitektūras principus pauda kā pašvērtību, cik uz daudz racionālāko un tādēļ praksē vienkāršāk pielietojamo Skamoci kā Palladio ideju interpretētāju. Ļoti būtisks aspekts baroka laika klasicisma principu un ornamentālo paraugu izplatībā Ziemeļeiropā un Austrumbaltijā 17. gs. bija populāru arhitektu paraugzīmējumi, kas, pateicoties grāmatu drukāšanas uzplaukumam, kļuva pieejami daudz plašākā ģeogrāfiskā areālā.

Rīgai radniecīgus arhitektoniskus risinājumus un stila variācijas šinī periodā atrodam gan Stokholmā, gan Rēvelē, taču nevienā no Rīgas pieminekļiem netiek burtiski kopēts kāds konkrēts paraugs. 

Reiterna nams spoži reprezentēja sava laika politiskās, ekonomiskās un kultūras elites stilu. Bindenšū un Herolta tandēms darbā pie Reiterna nama projekta demonstrēja 17. gs. Ziemeļnīderlandes jaunās arhitektūras veidotāju lokā aprobēto arhitekta – tēlnieka sadarbības paņēmienu. Svarīgi bija, lai tēlnieks pilnībā izprastu arhitekta ideju, kam Reiterna nams kalpo kā spilgta un laikmetīga ilustrācija. Austrumbaltijas reģionā Reiterna nams ir viens no izcilākajiem 17. gs. beigu klasicizējošā baroka arhitektūras piemēriem. 


<div align="right">Anna Ancāne </div>

= Bibliogrāfija =
# '''Vipers, B.''' ''Latvijas māksla baroka laikmetā.'' Rīga : Valters un Rapa, 1939
# '''Васильев, Ю.''' Рига. Памятники зодчества. Рига, 1971
# '''Zirnis, G.''''' Pētera baznīca''. Rīga : Zinātne, 1984
# '''Ancāne, A'''''.'' Holandiešu klasicisma arhitektūras spilgtākie piemēri Rīgā: Reiterna nams. ''Mākslas Vēsture un Teorija. ''2007/8, 5.-15. lpp.

= Attēlu saraksts =
# Reiterna nama kopskats. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Reiterna nama 1. stāva plāns pirms pārbūves. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dokumentācijas centra arhīvs: '''''No:'' Jansons, G.''' ''Pētījumu materiāli par arhitektūras pieminekli - bij. Dzīvojamo namu Rīgā, Mārstaļu ielā 2/4''. Rīga, 1971, 19. lpp.
# Reiterna nama kopskats. Vēsturisks foto. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Pieminekļu dokumentācijas centrs: Reiterna nams
# Reiterna nama dzegas un frontona fragments. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Reiterna nama centrālās ass rizalīts. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Reiterna nama portāls. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Reiterna nama pilastra kapitelis. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Reiterna nama fasādes dekora fragments. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Jakobs van Kampens, Pīters Posts. Maurīcija nams (''Mauritshuis'', 1636–1641) Hāgā. Foto: Eduards Kļaviņš, 2006


__NOEDITSECTION__