Apskatīt Dannenšterna nams izejas kodu

=Dannenšterna nams=
Dannenšterna nams Mārstaļu ielā 21 – neatņemama Rīgas 17. gs. arhitektūras sastāvdaļa un šodien - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdzās Reiterna namam, šis ir otrs izcilākais līdz mūsdienām saglabājies 17. gs. pēdējā ceturkšņa Rīgas arhitektūras objekts. 

17. gs. ir Rīgas pilsoniskās celtniecības uzplaukuma laiks. Ja līdz šim dzīvojamo ēku būvniecībā pastāvēja viduslaiku princips - novietot ēku ar zelmini pret ielu, 17. gs. gaitā radās jaunas ēkas tips, kurā lielāka nozīme tika piešķirta dzīvojamām telpām un pret ielu tika orientēta celtnes garenfasāde. Lūzums lielā mērā notika dažu ekonomiski un politiski ietekmīgu Rīgas iedzīvotāju dēļ, kuri, apliecinot savu turīgumu, arī mājokli vēlējās izveidot pietiekami reprezentatīvu – pēc Rīgai radikāli jauniem, taču citur Eiropā jau zināmiem būvniecības principiem.

Dannenšterna nams atspoguļo 17. gs. otrajā pusē Ziemeļeiropas zemēs populāro baroka arhitektūras klasicizējošo paveidu – holandiešu klasicismu. Tā izplatība sniedzās no Ziemeļnīderlandes līdz Vācijas ziemeļdaļai, Stokholmai, Rēvelei, Narvai, Rīgai u.c. Austrumbaltijas pilsētām. Dannenšterna nama fasādes uzbūvē vērojamas raksturīgas baroka arhitektūras pazīmes: fasādes dalījums ar lielā ordera pilastriem, simetriski rizalīti ar trijstūrainiem frontoniem, ieejas portāli ar bagātīgu akanta ornamenta un skulpturālo dekoru. Tai pašā laikā fasādei piemīt zināma plakanības tendence , kas pieder klasicizējošā baroka izteiksmes līdzekļiem. Dannenšterna nams ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas ilustrē Rīgas patricināta reprezentatīvo dzīvojamo namu tipu 17. gs. beigās.

==Historiogrāfisks ieskats==
Boriss Vipers monogrāfijā ”Latvijas māksla baroka laikmetā”, precīzi raksturojis Dannenšterna namu ar tam piemītošo ”stingrā, klasicistiskā baroka garu”. Tomēr nevar piekrist Vipera striktajam apgalvojumam, ka pastāv ”nepārprotama pretruna starp [Dannenšterna nama] stingro, konservatīvo fasādes koncepciju, kas pieslienas holandiešu XVII gs. klasicismam, un krāšņo, plastisko dekorācijas dinamiku, ko iedvesuši flāmu manierisma un baroka paraugi”. Tieši pretēji, fasādes risinājumā panākta maksimāla harmonija starp klasiski ieturēto arhitektoniku un dekoratīvo apdari.

Lai gan Dannenšterna nams ir viens no izcilākajiem baroka laika pieminekļiem Rīgā, monogrāfiska rakstura pētījumu par to nav. 1962. gadā aprakstā par Dannenšterna nama vēsturi Gunārs Zirnis izteica pieņēmumu, ka tā cēlējs varētu būt tālaika Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū (''Rupert Bindenschu''). Dažās publikācijās Latvijā un ārvalstīs izteiktas hipotēzes par iespējamo projekta autoru, taču tās ir mazāk pārliecinošas.

==Nama būvvēsture==
Nams celts laikā no 1694. līdz 1696. gadam pēc holandiešu izcelsmes lieltirgotāja Ernsta Metsī (''Ernst Metsue'') pasūtījuma. Metsī bija viens no tālaika bagātākajiem un ietekmīgākajiem Rīgas pilsoņiem, no Zviedrijas karaļa saņēmis dižciltīgā titulu fon Dannenšterns'' (von Dannenstern)''. Dannenšterns bija arī rātskunga Johana fon Reiterna radinieks. Atbilstoši savam sabiedriskajam statusam viņš vēlējās, lai pilsētas rezidence tiktu veidota saskaņā ar jaunākajām arhitektūras tendencēm. Līdz šim nav uzietas nekādas dokumentāras liecības, kas ļautu noteikt nama arhitekta vārdu. Taču, balstoties uz stilistiskajām analoģijām ar citiem labākajiem Rīgas baroka pieminekļiem, par projekta autoru varētu uzskatīt 17. gs. beigu izcilāko Rīgas arhitektu Rupertu Bindenšū (1645–1698). Viņš jau bija Rīgā sevi pierādījis kā spilgtu, talantīgu un aktīvu augsta līmeņa profesionāli, atstājot daudzas paliekošas vērtības pilsētas apbūvē. Vienlaikus Bindenšū bija pirmais arhitekts, kas ieviesa Rīgas konservatīvajā pilsētvidē aktuālās jaunās arhitektūras tendences – holandiešu klasicisma formu valodu un lielo orderi. Sadarbība ar rātskungu Johanu fon Reiternu norāda, ka, strādājot pilsētai, Bindenšū veica arī privātus pasūtījumus, kas bija saistīti galvenokārt ar vietējo patriciešu loku.

Visi akmeņkaļu darbi saistībā ar Dannenšterna nama izveidi notika Johana Bodemera (''Johann Bodemer,'' ''Baudemar'') vadībā. 1694. –1699. gadā kopā ar Bodemeru strādāja tēlnieks Dītrihs Valters (''Dietrich Walther'') no Stokholmas, kurš izveidoja arī nama grezno iekšējo apdari – trepju halles noformējumu, iekšējos portālus ar skulpturālu dekoru u.c. Meistaram Valteram palīdzējis zellis Johans Rebs, kas ar viņu sadarbojies līdz 1695. gadam. Stuka darbus (kā, piemēram, profilētos griestu spoguļus) 1697. g. izpildīja Jozefs Rigacio (''Josef Rigatio''). Galvenie būvdarbi tika pabeigti 1696. gadā – par to liecina gadskaitlis frontonā, taču iekštelpu apdare turpinājās līdz pat 1699.gadam. 

Pirmo nopietnāko pārbūvi Dannenšterna nams piedzīvoja 19. gs., kā nama ”otrā atdzimšana” avotos minēts periods no 1933. – 1936. g. Šajā laikā ēkas iekšienē vēl bija daļēji saglabājies sākotnējais plānojums un interjera apdare, tai skaitā kokgriezumi un holandiešu podiņu krāsnis. Vēlākos gados ēka ilgstoši tikusi izmantota kā telpa dažādām ražotnēm, kas ļoti nelabvēlīgi iespaidoja nama tehnisko stāvokli. Kopš 1987. gada tika uzsākti Dannenšterna nama restaurācijas darbi poļu firmas ”PKZ” vadībā, taču tie tika pārtraukti. 1996. gadā ēkai postījumus nodarīja ugunsgrēks, rekonstrukcija netika turpināta, un Dannenšterna nama tehniskais stāvoklis (īpaši – akmens detaļu saglabātība) šodien jau vērtējams kā kritisks.

==Ēkas plānojums==
Abu seno gruntsgabalu konfigurācija un blakus esošo namu aprises iespaidojušas jaunceļamā nama plāna kompozīciju un galvenās fasādes risinājumu divās asīs. Oriģinālais paņēmiens sadalīt būvmasu divās simetriskās daļās, neapšaubāmi attaisnojies – padarījis konstrukciju vieglāku un piešķīris tai arī uzsvērti reprezentatīvu raksturu. 

Dannenšterna nama ēku ansambli veidoja trīs korpusi: pagalma dziļumā sākotnēji izvietojās saimniecības ēka, tai perpendikulāri – mazākā dzīvojamā māja. Galvenais korpuss ar fasādi vērsts pret Mārstaļu ielu, 11 m augsto fasādi vainago grandiozs 16 m augsts divslīpju jumts. Tāpat kā Reiterna nams, arī Dannenšterna nams sevī apvienoja dzīvojamā nama – noliktavas - un pils iezīmes: divi apakšējie stāvi bija domāti sadzīviskām un reprezentācijas funkcijām, kamēr antresola stāvs (pusstāvs), pieci apjomīgie bēniņu stāvi un pagrabi – preču uzglabāšanai. Bēniņu stāvos preces pacēla ar vinčas palīdzību. Ēkas struktūrā saglabājušies XV–XVI gs. ēku elementi – pagrabi ar velvētiem griestiem; pagalma flīģelis daļēji piebūvēts XV gs. ēkas gotiskajai fasādei. Ēkas gala fasāde vēl arvien atgādina seno noliktavas tipa dzīvojamo namu. 

Lai arī zemes gabals noteica galvenā korpusa plāna trapecveida konfigurāciju, būtībā tika ievērots baroka laikam tipiskais simetriskais telpu plānojums. Galvenā korpusa pirmajā un otrajā stāvā daļēji saglabājās sākotnējais plānojums. Pirmajā stāvā bija izvietota dīle – telpa darījumiem un reprezentācijai, kā arī kantora telpas. No šejienes uz otrā stāvā iekārtotajām dzīvojamām telpām veda greznas barokālas kāpnes ar grieztiem balustriem.

==Interjers==
Galvenais vesibils jeb dīle bija arhitektoniski ļoti izteiksmīga telpa. Izņemot kāpnes, to bagātināja profilēti ģipša griestu plafoni, sienas skapis, sienu paneļu fragmenti. Kokgriezumiem bagātīgi rotātais portāls un durvis šobrīd skatāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Pirmajā stāvā vairāku telpu sienas paneļus un durvju ailas greznoja apgleznotas holandiešu (Delftas) flīzes, bet otrajā stāvā atradās apgleznotas podiņu krāsnis. Galvenā korpusa ārsienā bija uzietas arī sienas gleznojuma paliekas. Grīdu sedza pamīšus kārtotas tumšas un gaišas akmens plātnes. 

==Fasādes veidojums==
Ar dolomīta kvadriem apšūto fasādi ritmiski sadala astoņi lielā ordera korintiskie pilastri uz augstiem cokoliem; tai ir divi simetriski rizalīti ar grezniem barokāliem portāliem. Iespējams, viens no tiem kalpojis par ieeju dzīvojamās telpās, otrs – preču ienešanai un kā otra izeja no kantoriem uz ielu. Fasādi vainago spēcīgi izvirzīta, profilēta vienlaidu dzega ar platu frīzes joslu un retu jonisko konsoļu rindu apakšējā daļā. Virs dzegas abu rizalītu noslēgumā atrodas nelieli trijstūraini frontoni. 

Zondāžu materiāli liecina, ka gan fasādē, gan tās dekoratīvajos elementos bijusi pielietota polihromija: fasādē saglabājušās angļu sarkanās krāsas paliekas, pilastru tonējums, iespējams, bijis balts vai gaiši pelēks. 20. gs. 60. gados, Dannenšterna nama portālu restaurācijas laikā, portālu frontonos (īpaši heraldisko elementu dekorā) tika konstatētas tonējuma paliekas: sarkana un zila krāsa, kā arī zeltījums. Dannenšterna nama fasādes apdarei kopumā raksturīga smalki izstrādāta detalizācija – gan akanta ornamenta traktējumā portālos, gan pilastru kapiteļos un citās detaļās. Fasādes traktējumā atpazīstams Bindenšū rokraksts: klasiska arhitektoniska skaidrība apvienojas ar spēcīgi akcentētu ieejas portālu un tā dekora tēlnieciski bagāto formu valodu. Zīmīgas ir tādas raksturīgas detaļas kā dzegas noslēguma konsoles ar maskaroniem, kādas redzam Bindenšū jau agrāk projektētā Reiterna nama un nama Mazajā Grēcinieku ielā 3 antablementā. 

==Logi==
Logi galvenajā fasādē, līdzīgi kā Reiterna namā, izvietoti divarpus stāvos, turklāt mezonīna stāva logi aprīkoti ar metāla vērtnēm, kas šai periodā Rīgā bija retums un norāda uz ēkas īpašnieka neierobežotajām finansiālajām iespējām. Zīmīga ir kvadrāta formai tuvā logu konfigurācija, kas raksturīga 17. gs. beigu baroka celtnēm. Logu ierāmējumā izmantots ”ausu” motīvs ar gutām gan pirmajā un otrajā stāvā, gan pēdējā – pusstāvā. Supraporta profilējums un smalki izstrādāto gutu forma, raugoties uz analoģijām holandiešu klasicisma arhitektu darbos, uzrāda ievērojamu līdzību ar Tilmana van Gamerena (''van Gameren'') projektēto ēku logiem, piemēram, Krasinsku pilij (1688–1699) Varšavā.

==Portāli==
Dolomīta un smilšakmens portāli bagātīgi rotāti ar figurāliem un dekoratīviem elementiem, kuru klāstā galvenā loma pieder sulīgam, dinamiskam akanta ornamentam. Uz portālu frontonu slīpnēm abās pusēs novietotas gulošas alegoriskas sieviešu figūras, kuru atveidojumā tēlnieks centies ieviest barokālu kustību.

Portālu arhitektoniskajā uzbūvē un proporcijās nevar nepamanīt paralēles ar dažus gadus agrāk tapušo Bindenšū darināto Sv. Pētera baznīcas portālu projektu: turpat vai vienīgā atšķirība ir pilastru izmantojums brīvi stāvošo kolonnu vietā un lielāka piesaiste sienas virsmai. Portālu risinājums līdz pat detaļām reproducē Bindenšū izstrādāto shēmu, lai gan izdarītas attiecīgas korekcijas, nomainot zelmiņa centrālo figūru ar heraldisko cilni, bet sieviešu figūrām uz zelmiņa slīpnēm piešķirot ne vairs sakrālu, bet laicīga rakstura kontekstu. Ticams, ka Dannenšterna nama, Reiterna nama un Sv. Pētera baznīcas portāli ir viena autora projektēti. Jāmin, ka norādi par Reiterna un Dannenšterna namu portālu piederību vienai darbnīcai devis jau arhitektūras vēsturnieks Aleksandrs Birzenieks. Viņš savulaik izteicis kategorisku vērtējumu, ka ”visi Rīgas baroka portāli iestrādāti sienas plaknē kā pilnīgi patstāvīgi dekoratīvi akcenti, kas nav saistīti ar fasādes dalījumiem” un ”portāla kompozicionālo atrautību no ēkas fasādes tektonikas” skaidrojis ar portālu iebūvēšanu jau esošos namos. Dannenšterna namā portāli ir neatņemams fasādes tektoniskā dalījuma elements, kas iecerēts jau ēkas projektā.

==Ietekmes un paraugi==

Ēkas loģiskā arhitektonika un formu skaidrība uzrāda stilistiskas paralēles ar sava laika labākajiem klasicizējošā baroka, konkrēti – holandiešu klasicisma - paraugiem. 

Dannenšterna namam radniecīgi risinājumi rodami Amsterdamā: identisks pilastru kapiteļu veidojums redzams Filipa Vingbonsa projektētajā Popena namā, kā arī viņa brāļa Justusa celtajā Tripu namā. Arī fasādes proporcionālais dalījums, līdzīgi kā Reiterna nama projektā, balstīts uz kvadrātu tīkla principu. 

Rīgai tuvākajā ģeogrāfiskajā areālā stilistiski līdzīgas tendences bija izplatītas zviedru monarhijas galvaspilsētā Stokholmā, Igaunijā – Rēvelē un Narvā, Ziemeļvācijas pilsētās, galvenokārt – Hamburgā. Tomēr, veidojot Dannenšterna nama ieceri, netika burtiski atdarināta neviena celtne. Lai arī holandiešu paraugu iedvesmots, projekts nevarētu būt nācis tiešā veidā no Holandes vai ar paraugzīmējumu grāmatas starpniecību, jo ēkas veidolu lielā mērā noteica apbūves gabala nestandarta konfigurācija (gruntsgabala lielums). 

Atšķirībā no holandiešu paraugiem, Dannenšterna nama projektā lielāka nozīme piešķirta dekoratīvajām detaļām, akanta ornamentam – īpaši portālu apdarē. Zīmīgi, ka autors panācis maksimāli harmonisku risinājumu starp fasādes atturīgo koptoni un tās atsevišķajās daļās koncentrēto bagātīgo dekoru un detaļām. To var uzskatīt par Rīgas baroka lokālo savdabību. 

Rezumējot var teikt, ka mūža beigās Bindenšū rokraksts uzrādīja lielāku stila tīrību un izteiktāku virzību uz matemātisku harmoniju, neatsakoties arī no sev raksturīgās barokāla dekoratīvisma devas portālu un dažu detaļu risinājumā. Šai ziņā Bindenšū bija universāls mākslinieks ar radošu pieeju – viņa celtnēs askētiska apdare un stingras formas tika organiski kombinētas ar lietām, kas it kā nav savienojamas ar ortodoksālu klasicisma izpratni: van Kampena un Vingbonsa lielais orderis un to principu patiesa izpratne sadzīvo ar piesātinātām barokālām formām, nevaldāmu akanta ritmiku, fantastiskām būtnēm, alegorijām un groteskiem viepļiem. 

Holandiešu klasicisma mantojums Rīgas 17. gs. arhitektūrā pārstāvēts ar nedaudziem, taču izciliem pieminekļiem, un Dannenšterna nams uzlūkojams kā viens no spilgtākajiem šī stilistiskā virziena paraugiem Austrumbaltijas reģiona arhitektūrā.



<div align="right">Anna Ancāne</div>


=Bibliogrāfija=
# '''Kampe, P.''' Rīgas dzīvojamo ēku iekštelpu arhitektoniskais veidojums. ''Latvijas architektūra''. Nr. 3, 1939.
# '''Vipers, B.''' ''Latvijas māksla baroka laikmetā''. Rīga : Valters un Rapa, 1939
# '''Kuyper, W.''' ''Dutch Classicist Architecture. A Survey of Dutch Architecture, Gardens and Anglo–Dutch architectural Relations from 1625 to 1700''. Delft University Press, 1980
# '''Pētersone, P.''' Dannenšterna nams Rīgā. ''Latvijas Arhīvi''. Nr. 2, 1999.
# '''Ancāne, A.''' Holandiešu klasicisma arhitektūras spilgtākie piemēri Rīgā: Dannenšterna nams. ''Mākslas Vēsture un Teorija''. Nr.10, 2008, 12.lpp.

=Attēlu saraksts=
# Dannenšterna nams. Ulriha Boitmaņa glezna. 1891. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs (turpmāk RVKM)
# Dannenšterna nama kopskats.1974.g. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrs (turpmāk - VKPAI PDC)
# Dannenšterna nama fasādes uzmērījums (1927). Autori – A. Miezis, R. Rudzītis. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (RTU APF) arhīvs
# Dannenšterna nama 1.stāva plāns. VKPAI PDC 
# Dannenšterna nama kopskats. Foto: Anna Ancāne, 2005
# Dannenšterna nama fasādes fragments. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Dannenšterna nama fasādes fragments. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Dannenšterna nama pilastra kapitelis. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Dannenšterna nama portāls. Foto: Ernests Āboliņš, 1932.g. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (turpmāk-LNVM) 
# Dannenšterna nama portāla zelminis. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Dītrihs Valters. Dannenšterna nama portāla zelmiņa skulptūra. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Dītrihs Valters. Dannenšterna nama portāla zelmiņa skulptūra. Foto: Anna Ancāne, 2006
# Dannenšterna nama dzegas noslēguma konsole. Foto: Ernests Āboliņš, 1932, LNVM 
# Dannenšterna nama interjers. K. L. N. Bokslafa 1870.g.akvareļa reprodukcija. '''No:''' „Latvijas architektūra” Nr.3. 1939., 79. lpp.
# Justuss Vingbonss. Brāļu Tripu nams Amsterdamā, 1662. Skat.: [http://tippinthescales.files.wordpress.com/2008/04/trippenhuis_kloveniersburgwal_29.jpg http://tippinthescales.files.wordpress.com/2008/04/trippenhuis_kloveniersburgwal_29.jpg]
# Dītrihs Valters. Dannenšterna nama iekšējais portāls. RVKM
# Dannenšterna nama interjera fragments ar Delftas flīžu sienas apdari. 1974, VKPAI PDC 
# Delftas flīžu apdare Dannenšterna namā. Fragments. 1974, VKPAI PDC 
__NOEDITSECTION__