Apskatīt Rīgas Doma būvplastika viduslaikos izejas kodu

[[image:Doms-austrumu_apsida.jpg|thumb|Rīgas Doma austrumu apsīda.]]
[[image:Doms-Buvmeistara-kapitelis.jpg|thumb|”Būvmeistara kapitelis” ziemeļaustrumu apsīdā.]]
[[image:Doms-Buvmeistara-kapitelis-2.jpg|thumb|”Būvmeistara kapitelis”.]]
[[image:Doms-Buvmeistara-kapitelis-3.jpg|thumb|”Būvmeistara kapitelis”.]]
[[image:Reimsas_katedrale-Marija.jpg|thumb|Marijas figūra no Reimsas katedrāles rietumu portāla.]]
[[image:Rigas_Doms.jpg|thumb|Rīgas Doms. Kopskats.]]
[[image:Doms-Ziemelu_priekshalle.jpg|thumb|Rīgas Doma ziemeļu priekšhalle.]]
[[image:Rigas_Doma_ziemelu_portals.jpg|thumb|Ziemeļu portāla kopskats.]]
[[image:Doms-Ziemelu_portala_kreisa_puse.jpg|thumb|Ziemeļu portāla kreisā puse.]]
[[image:Doms-Ziemelu_portala_laba_puse.jpg|thumb|Ziemeļu portāla labā puse.]]
[[image:Limburgas_Doma_rietumu_portals.jpg|thumb|Limburgas Doma rietumu portāls.]]
[[image:Billerbeka-Sv.Jana_baznicas_portals.jpg|thumb|Billerbekas Sv. Jāņa baznīcas ziemeļu portāls.]]
[[image:Kelfelde-Sv.Jekaba_baznicas_portals.jpg|thumb|Kēlfeldes Sv. Jēkaba baznīcas rietumu portāls.]]
[[image:Libekas_Doma_priekshalle.jpg|thumb|Lībekas Doma priekšhalle.]]

= Rīgas Doma būvplastika viduslaikos =
Rīgas Doma būvplastika pieder pie nozīmīgākajiem Latvijas un, plašāk skatoties, arī Austrumbaltijas viduslaiku mākslas sasniegumiem. Hronoloģiski tā saistīta ar bīskapa katedrāles celtniecību 13. gadsimtā, pārstāv dažādus celtniecības periodus, kā arī koncentrēta dažādās kompleksa vietās un atspoguļo vairāku izpildītāju rokrakstu un stilistisko ietekmju spektru. Īpaši izceļams t. s. ''būvmeistara kapitelis'' šķērsjoma ziemeļaustrumu apsīdas fasādē, kā arī ziemeļu portāla, baznīcas interjera, kapitula zāles un krustejas skulpturālie elementi. Būvplastikas izveidē izmantots kaļķakmens. Kontrasts, kas veidojas starp sarkanā ķieģeļa mūra sienām un pelēcīgajā akmenī kaltajiem plastiskajiem elementiem, uzskatāms par Rīgas Doma formveides specifisku pazīmi. Profilēts ķieģelis maz lietots, lai gan līdz pat 16. gadsimtam sastopams fasāžu arhitektoniskajos elementos: dzegu profilos, kolonnu kātos, arkatūru joslās un aklo logu gotiskajā māsverkā. 

== T. s. būvmeistara kapitelis ==
Baznīcas austrumu daļas fasādi dekorē garas profilētu ķieģeļu kolonnas ar pumpuru kapiteļiem. Tikai viens no tiem – šķērsjoma ziemeļaustrumu apsīdas ziemeļu malā atšķiras no pārējiem. Skatā no apakšas cilvēka pusfigūra grūti nolasāma. Tikai tuvplāna fotogrāfijas atklāj vīrieša tēlu, kas izspraucies no akanta lapām, ar vienu no tievajām rokām pieturoties pie zāļu stiebriem, bet otra pazūd lapu biezoknī. Lielā apaļā galva ar šauru pieri, masīvu degunu, izvalbītām acīm un zīlīšu vietā izsistu caurumiņu, viļņveidā iekaltu plāno lūpu mutes līniju, veido skarbi arhaizētu tēlu. Vēl lielāku ornamentālu nosacītību figūrai piešķir matu sakārtojums uz pieres un uz sprogas zem ausīm. Krekla formu iezīmē izceltā mala ap kaklu un tā saspraude – sakta. 

Savdabīgo tēlu bija ievērojis jau Doma celtniecības vēstures pētnieks Vilhelms Neimanis. Vienā no publikācijām viņš to nokristījis par “lībieša krūšutēlu“, bet šo nosaukumu vēlāk neizmantoja monogrāfijā par Rīgas Domu. Nejaušais pieminējums guva plašu atsaucību latviešu autoru publikācijās. Par galveno argumentu “lībieša tēla“ nosaukuma popularitātei kļuva sakta, ar ko sasprausts vīrieša krekls. Noskaidrojot šādu saktu izplatības areālu, izrādījās, ka tā piederēja laikmeta modei un sastopama, piemēram, franču viduslaiku katedrāļu plastikā kā svēto krekla saspraude (sk. Marijas figūru no Reimsas katedrāles rietumu portāla, 1211-1225). Latvijā arheologi šāda tipa saktas sauc par ģermāniskām un vietējo tautību materiālajā kultūrā tās esot lietotas reti. Tikpat maldinoši ir vaibstu studijās balstītie etnisko (lībisko) iezīmju meklējumi. Apzinātā atsacīšanās no individualizācijas viduslaiku mākslā novērojama pat valdnieku portretos, aizstājot to ar shematisku tēlojumu vai ar viena tipoloģiskā parauga variācijām attēlojot dažādas personas. Rīgas Doma ''būvmeistara kapiteļa'' savrupais novietojums skatam grūti pieejamā vietā, sakta – vienīgā 13. gs. reālija – un nosacītais tēlojuma veids līdzīgā risinājumu fonā 13. gs. katedrāļu plastikā ļauj piešķirt tēlam īpašu nozīmi un nosaukumu “lībieša tēls” aizstāt ar “būvmeistara atveids”.

== Ziemeļu portāls ==
Pētnieki līdz šim īpašu uzmanību pievērsuši Rīgas Doma ziemeļu portālam. Baltijas mākslā tas izceļas kā viens no agrākajiem un izcilākajiem 13. gs. paraugiem visā reģionā. Nosaucot portālu par “mirdzošu dārgakmeni” tā stilam un ģenēzei pievērsies zviedru mākslas vēsturnieks Stens Karlings, kas to piedēvēja 13. gs. vidū Rīgā iebraukušam t. s. “Ķelnes meistaram”. Vēlākā laikā šī ideja vairākkārt apstrīdēta. Mākslas zinātniece Agnese Bergholde, analizējot portāla māksliniecisko izcelsmi, kā inspirācijas avotu uzsver Magdeburgas Domu un hronoloģiski portālu datē ar 13.gs. pirmo trešdaļu. 

Perspektīviskā portāla pamatstruktūru veido trīs kolonnas gludiem kātiem ar gredzenveida paplatinājumu vidusdaļā. Starp kolonnām novietoti šauri stabi ar iedziļinātām šķautnēm un ornamentiem galos. Balstošos elementus vieno kopējas bāzes un kapiteļu josla, kuru kreisajā pusē veido spirālveida savijumi, bet labajā - starp stīgām un palmetēm sazīmējami fantastiski radījumi un cilvēka seja. Atšķirīgs ir šo ciļņu tehniskais izpildījums – labajā pusē akmens kalums ir dziļāks un formas plastiku izceļošs, bet kreisajā – izmantoti plakanīgu viju vienveidīgi atkārtojumi. Pārsedzošo smailarku veido gludi arhivolti ar ornamentālu ārmalu un trejlapji ar lilijām galos iekšpusē. Portāla galvenā kvalitāte ir skaidrā, vienkāršā uzbūve un līdzsvarotās proporcijas. 

Salīdzinošā aspektā izsekojot perspektīviskā portāla izplatības ceļam no Ildefransas apvidus Francijā kā pirmais pieturas punkts jāmin 1211. gadā pārbūvētais un 1235. gadā iesvētītais Limburgas Sv. Georga Doms. 20. gs. 70. gados restaurēto rietumu fasādes portālu veido trīs kolonnas, starp kurām ir gludas stabu joslas, pārsedzei izmantota pusaploces arka ar arhivoltiem un trejlapi iekšpusē. Arhivoltu pakājē novietotas dekoratīvas figūriņas. Lai gan portāls ir stilistiski atšķirīgs no Rīgas Doma, tomēr tipoloģiski tas iekļaujams tanī pašā grupā. Vidusreinas apvidū Limburgas portāls pazīstams kā izņēmums, bet tam netrūkst analoģiju nedaudz uz ziemeļiem Vestfālenē, kur par raksturīgiem portālu dekorācijas elementiem atzīta gludu kolonnu kātu un ornamentētu stabu mija, bagātīgi rotātas pusaploces arkas arhivolti, bet trejlapis arkas iekšpusē ne vienmēr izmantots. Kapiteļu zonā plaši variēts reiniskais stīgu motīvs, pa vidu iepinot cilvēku galvas un fantastiskus radījumus (piemēram, Kēsfeldes Sv. Jāņa baznīcas rietumu portlāls vai Billerbekas Sv. Jāņa baznīcas ziemeļu portāls).

Virzoties vēl vairāk uz ziemeļiem, kā nākamais paraugs tipoloģiskajā virknē jāmin Lībekas Doma ziemeļu portāls. Tā uzbūvē un dekorācijā atspoguļojas Limburgas Doma rietumu portāla iespaids, ko papildina vestfāliskie elementi. Turklāt jau 20. gs. 30. gadu beigās publicēts viedoklis, ka starp Lībekas un Rīgas Doma ziemeļu portāliem saskatāma līdzība un pat pieļauta iespēja, ka abās vietās strādājis viens akmeņkalis. Šī tēze tipoloģiskā aspektā ļauj iesaistīt arī Visbijas Doma Līgavas portālu, kurā krustojas reiniskie un vestfāliskie elementi, bet jaunākajās publikācijās norādīts vēl viens inspirācijas avots – Magdeburgas Doms. Tādēļ rezumējot var sacīt, ka Rīgas Domā vērojama no dažādiem apvidiem aizgūtu elementu krustošanās, kuru mijiedarbības rezultātā radies oriģināls mākslas darbs, kas raksturojams kā savdabīgs laikmeta mākslas paraugs.

== Dekoratīvā plastika baznīcas interjerā ==
Vienu no lielākajām viduslaiku konsoļu un kapiteļu grupām veido baznīcas interjera pīlāru kolonešu konsoles un kapiteļi. Tomēr to izpēti apgrūtina 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Doma atjaunošanas laikā notikušie pārveidojumi, kas skāra baznīcas interjeru. Senie kalumi ir ne vien laboti, bet arī noklāti ar bronzas krāsu. Augstā novietojuma dēļ arī tuvplāni nav pieejami. Tomēr atsevišķos gadījumos nojaušams formu un tēmu arhaisms. Bet sistemātiska analīze pagaidām nav veikta, tam nepieciešami ķīmiķu un restauratoru slēdzieni, un tikai tad var nākt mākslas vēsturnieks, lai noteiktu, kuri akmens kalumi ir oriģināli un kuri ir atjaunošanas rezultāts. Veicot šo pamatdarbu, kļūtu iespējami tālākie secinājumi: cik stilistiski homogēni ir kolonešu dekora elementi, kādās hronoloģiskās robežās tie varētu iekļauties un kādas stilistiskās ietekmes ir nosakāmas. 

== Kapitula zāles dekors ==
Tieši būvplastika ir tā, kas kapitula zālei joprojām piešķir viduslaicīgo struktūru. Velvēm segto taisnstūra telpu sešās travejās dala divi 13. gadsimta saišķu pīlāri un velvju atbalstam kalpo desmit konsoles pie sienām. Ievērību tās gūst ar mākslinieciskā risinājuma daudzveidību. Saišķu pīlārus veido četras puskolonnas ar paaugstinātu bāzi, gludiem kātiem un augu ornamenta pumpuru kapiteļiem. Pīlāru uzbūves proporcionālajās attiecības vēl sajūtama romāniskā ordera klasiskā skaidrība. Smagnējie kapiteļi veidoti variējot akanta lapas un palmetes, kuru izpildījumā dominē svinīga atturība un vienkāršība: lapas izliecas, atritinās, sakļaujas, sazarojas un apliecas ap stūru pumpuriem, ir plastiski izteiksmīgas, bet bez pārmērībām. Īpaši liela motīvu daudzveidība novērojama sienu konsolēs: dažas ir pavisam vienkāršas un nelielas, citas ar izvērstu augu ornamentu un biezu profila joslu, tikai divām izmantoti figurāli motīvi. Vislabāk saglabājusies konsole ziemeļaustrumu stūrī, no kuras izliecas divas pusfigūras ar apaļām galvām, shematiski iezīmētām acīm, degunu, muti un kuslām rokām. Vienai no viņām, acīmredzot vecākajai, ornamentāla vaigu bārda, kas pāriet pazodē un nokarājas uz krūtīm stilizēta akanta veidā. Rokās tai kupli saplaucis zizlis, iespējams, varas simbols, kamēr blakus esošajam jauneklim vai māceklim rokas saliktas uz krūtīm un rada asociācijas ar paklanīšanos. Konsoles slēdzējakmenim piešķirta lauvas purna forma. Kaut arī tēlojumā jūtama sižetiska izklāsta vēlme, tomēr tai pārliecinošu skaidrojumu līdz šim nav izdevies atrast. 

== Būvplastika krustejā ==
Bagātīgu materiālu būvplastiskiem pētījumiem sniedz arkādes dekorā izmantoto puskolonnu kapiteļi un krustejas velvju atbalsta konsoles. Kaut arī šeit netrūkst 19. gs. rekonstrukcijas laika kopiju, var droši apgalvot, ka 13. gs. formas būvplastikā dominē, lai gan to stilistika nav viendabīga. Katrā no trim krustejas spārniem atklājas atšķirīgi konsoļu dekora principi. Domājams, ka senākās konsoles saglabājušās austrumu spārnā, tās pat varētu būt bīskapa Alberta būvperioda liecinieces. Divas no tām dekorē apjomīgas cilvēku galvas, bet viena sastāv no palmetēm un puspalmetēm vēl romāniski līdzsvarotā salikumā. Domājams, ka šī konsole kalpojusi par paraugu veselai virknei atdarinājumu turpat krustejas austrumu spārnā. Akmeņkalis, kas izpildījis šo darbu, nav bijis tiešs reproducētājs, bet arī no antīkās mākslas repertuāra aizgūtie elementi viņam palikuši sveši. Caur viduslaiku prizmu skatītie motīvi deformējušies, līdz pārvērtušies tīklveida samezglojumos, arvien vairāk uzsverot gotizējošu vertikālismu. 

Krustejas puskolonnu kapiteļos un konsolēs novērojamas dažādu Eiropas apvidu tipoloģisko paraugu ietekmes. Divi kapiteļi (austrumu un rietumu spārnā) izceļas ar perfektu Piereinas stīgu ornamentu. Vairākās konsolēs un kapiteļos nolasāms Vestfālenes būvplastikai raksturīgais mīkstais formu pietūkums (kāds ir, piemēram, Billerbekas Sv. Jāņa baznīca). Šāda tipa plastika koncentrējas dienvidu spārnā. Eklektiski kompilatīvo iespaidu vēl vairāk pastiprina Kēnigsluteres baznīcas romānisko dekoru atgādinošie smagie apjomi, kas krustejā sastopami divās vietās. Tā ir viena no austrumu spārna ārsienas konsolēm, otra – vēl masīvāka – atrodas turpat netālu sadures vietā starp krustejas austrumu un dienvidu spārnu. Smagās ģeometrizētās formas saplūst ar cilvēku, dzīvnieku vai fantastisku radījumu apveidiem un augu motīviem, kam līdzīgi elementi sastopami turpat Rīgas Domā kapitula zāles ziemeļaustrumu konsolē. 

Doma krustejas rietumu spārnā koncentrēta vesela rinda bagātīgi dekorētu konsoļu un puskolonnu kapiteļu, kas izceļas ar perfektu izpildījumu. Piemēram, puskapitelis, uz kura spoguļattēlā izkalti putna un dzīvnieka hibrīdi, ko varētu dēvēt par pūķiem. Fantastisko radījumu ķermeņi izliekti, pieskaņojoties kapiteļa kompaktajai formai. Uzmanību piesaista krāšņa konsole ar kuplu pumpuru vainagu un cilni ar sižetisku pieskaņu. Attēlotai figūrai ir kūniņveida ķermenis, kas saplūst ar lielo galvu, mazajām trauslajām rociņām un pie masīvā ķermeņa piespiestām kājiņām. Figūrai aizmugurē novietota liela bārdaina galva, kas stilistiski un saturiski sasaucas ar kapitula zāles figurālo konsoli un t.s. būvmeistara atveidu. Arī šeit sižetiskais vēstījums paliek nenoteiktu nojausmu vai minējumu līmenī (varbūtēja hipotēze par Dāvidu ar Goliāta galvu).

Tipoloģisko paraugu daudzveidība Rīgas Doma būvkompleksa tapšanas gaitā joprojām paliek grūti izskaidrojams fenomens, lai gan precedentus tam var viegli atrast ne vienā vien Viduseiropas un Ziemeļeiropas viduslaiku katedrālē. Problemātiskā jautājuma atšķetināšana vēl nav pabeigta.


<div align="right">Elita Grosmane</div>


= Bibliogrāfija =
# '''Neumann, W.''' ''Riga und Reval''. Leipzig, 1908
# '''Neumann, W.''' ''Der Dom zu St. Marien in Riga.'' Riga, 1912
# '''Wenzel,''' '''H'''. Lübisch-baltische Kunstbeziehungen vor 1400''.'' ''Baltische Monatshefte''. Riga, 1939
# '''Karling, S.''' Riga Domkyrka och mästaren från Köln''. Konsthistorisk Tidskrift. 1941.,'' H.2/3, 1942. H. 1/2½
# '''Grosmane, E.''' “Lībieša tēls” vai būvmeistara atveids Rīgas Doma austrumu apsīdā''. '''No:''' Materiāli latviešu literatūras un mākslas vēsturei.'' Rīga, 1995, 61.-64. lpp.
# '''Kaur, A.'' '''Rigaer Dom und Kölner Meister. Sten Karling und Kunstgeschichte im Ostseeraum''. Tallinn, 1999, S.31-50
# '''Grosmane, E.'' '''''Rīgas Doma arhitektūra un būvplastika 13. gadsimtā. Kontakti un ietekmes. '''''No:''''' ''Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā''. Rīga : Neputns, 2000, 7.-22. lpp.
# '''Bergholde, A.''' Rīgas Doma ziemeļu portāls''.'' ''No:'' ''Mākslas vēsture un teorija''. 2008/11, 5.-14. lpp. 

= Attēlu saraksts =
# [[:image:Doms-austrumu_apsida.jpg|Rīgas Doma austrumu apsīda.]] Foto: Marika Vanaga, 2008
# [[:image:Doms-Buvmeistara-kapitelis.jpg|”Būvmeistara kapitelis” ziemeļaustrumu apsīdā.]] Foto: Marika Vanaga, 2008
# [[:image:Doms-Buvmeistara-kapitelis-2.jpg|”Būvmeistara kapitelis”.]] Foto: Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Pieminekļu dokumentācijas centrs (turpmāk – VKPAI PDC)
# [[:image:Doms-Buvmeistara-kapitelis-3.jpg|”Būvmeistara kapitelis”.]] Foto: VKPAI PDC
# [[:image:Reimsas_katedrale-Marija.jpg|Marijas figūra no Reimsas katedrāles rietumu portāla.]] Foto: ''Web Gallery of art'', created by Emil Kren and Daniel Marx
# [[:image:Rigas_Doms.jpg|Rīgas Doms. Kopskats.]] Foto: Marika Vanaga, 2008
# [[:image:Doms-Ziemelu_priekshalle.jpg|Rīgas Doma ziemeļu priekšhalle.]] Foto: Elita Grosmane, 2008
# [[:image:Rigas_Doma_ziemelu_portals.jpg|Ziemeļu portāla kopskats.]] '''''No:''''' '''Neumann, W.''' ''Der Dom zu St. Marien in Riga.'' Riga, 1912
# [[:image:Doms-Ziemelu_portala_kreisa_puse.jpg|Ziemeļu portāla kreisā puse.]] Foto: Baltijas Centrālā bibliotēka (turpmāk – BCB), Reinholda Gulekes kolekcija
# [[:image:Doms-Ziemelu_portala_laba_puse.jpg|Ziemeļu portāla labā puse.]] Foto: BCB, Reinholda Gulekes kolekcija
# [[:image:Limburgas_Doma_rietumu_portals.jpg|Limburgas Doma rietumu portāls.]] '''''No:''''' ''Bildarchiv Foto'' ''Marburg''
# [[:image:Billerbeka-Sv.Jana_baznicas_portals.jpg|Billerbekas Sv. Jāņa baznīcas ziemeļu portāls.]] Foto: Agnese Bergholde, 2007
# [[:image:Kelfelde-Sv.Jekaba_baznicas_portals.jpg|Kēlfeldes Sv. Jēkaba baznīcas rietumu portāls.]] Foto: Agnese Bergholde, 2007
# [[:image:Libekas_Doma_priekshalle.jpg|Lībekas Doma priekšhalle.]] Foto: Elita Grosmane, 2006
# [[:image:Visbijas_Doms-Ligavas_portals.jpg|Visbijas Sv. Marijas baznīcas Līgavas portāls.]] Foto: Agnese Bergholde
# [[:image:Visbijas_Doms-Ligavas_portals-kreisi.jpg|Visbijas Sv. Marijas baznīcas Līgavas portāla kreisā puse.]] Foto: Elita Grosmane, 2008
# [[:image:Visbijas_Doms-Ligavas_portals-labi.jpg|Visbijas Sv. Marijas baznīcas Līgavas portāla labā puse.]] Foto: Elita Grosmane, 2008
# [[:image:Doms-konsoles.jpg|Konsoles Rīgas Doma baznīcā.]] Foto: Elita Grosmane, 2010
# [[:image:Rigas_Doma_klostera_kapitula_zale.jpg|Rīgas Doms Kapitula zāle.]] Foto: VKPAI PDC, 1930. gadi
# [[:image:Doms-Kapitula_zale-Saisku_pilars.jpg|Saišķu pīlārs Rīgas Doma Kapitula zālē.]] Foto: VKPAI PDC, 1990. gadi
# [[:image:Doms-Kapitula_zale-Saisku_pilars-2.jpg|Saišķu pīlārs Rīgas Doma Kapitula zālē.]] Foto: VKPAI PDC, 1990. gadi
# [[:image:Doms-Kapitula_zale-Sienas_konsole.jpg|Sienas konsole Kapitula zālē.]] Foto: VKPAI PDC, 1930. gadi
# [[:image:Doms-Kapitula_zale-Sienas_konsole-2.jpg|Sienas konsole Kapitula zālē.]] Foto: VKPAI PDC, 1930. gadi
# Krusteja 19. gs. atjaunošanas laikā. Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (turpmāk – LNVM), 1890. gadu sākums
# Krusteja 19. gs. pēc atjaunošanas. Foto: LNVM, 1890. gadu vidus
# Konsole ar cilvēka galvu Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Konsole ar cilvēka galvu Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Konsole ar augu ornamentu Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Konsole ar augu ornamentu Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Konsole ar augu ornamentu Rīgas Doma krustejas austrumu spārnā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Puskolonnas kapitelis ar Piereinas stīgu ornamentu Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Puskolonnas kapitelis ar Vestfālenes tipa ornamentu Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Konsole ar Vestfālenes tipa ornamentu Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Kolonnas kapitelis Billerbekas Sv. Jāņa baznīcā. Foto: Uwe Lobbedey, 20. gs. 90. gadi
# Ģeometrizētu formu konsole Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Ģeometrizētu formu konsole Rīgas Doma krustejā. Foto: Elita Grosmane, 2010
# Puskolonnas kapitelis Rīgas Doma krustejas dienvidu spārnā. Foto: Elita Grosmane, 2007
# Konsole Rīgas Doma krustejas dienvidu spārnā. Foto: Elita Grosmane


<gallery>
image:Visbijas_Doms-Ligavas_portals.jpg|Visbijas Sv. Marijas baznīcas Līgavas portāls.
image:Visbijas_Doms-Ligavas_portals-kreisi.jpg|Visbijas Sv. Marijas baznīcas Līgavas portāla kreisā puse.
image:Visbijas_Doms-Ligavas_portals-labi.jpg|Visbijas Sv. Marijas baznīcas Līgavas portāla labā puse.
image:Doms-konsoles.jpg|Konsoles Rīgas Doma baznīcā.
image:Rigas_Doma_klostera_kapitula_zale.jpg|Rīgas Doms Kapitula zāle.
image:Doms-Kapitula_zale-Saisku_pilars.jpg|Saišķu pīlārs Rīgas Doma Kapitula zālē.
image:Doms-Kapitula_zale-Saisku_pilars-2.jpg|Saišķu pīlārs Rīgas Doma Kapitula zālē.
image:Doms-Kapitula_zale-Sienas_konsole.jpg|Sienas konsole Kapitula zālē.
image:Doms-Kapitula_zale-Sienas_konsole-2.jpg|Sienas konsole Kapitula zālē.
</gallery>