Apskatīt Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils izejas kodu

[[image:Ikskiles_baznica_uz_salas.jpg|thumb|Ikšķiles baznīca uz salas Daugavas uzpludinājumā.]]
[[image:Felsko_Ikskiles_baznica.jpg|thumb|Johana Daniela Felsko 1879. g. pārbūvētā Ikšķiles baznīca. ZR puse.]]
[[image:Felsko-Ikskiles_baznica_DA_puse.jpg|thumb|Johana Daniela Felsko pārbūvētā Ikšķiles baznīca. DA puse.]]
[[image:Ikskiles_baznica-Dienvidjoms_un_altara_koris.jpg|thumb|Ikšķiles baznīcas interjers pēc J. D. Felsko pārbūves. Dienvidjoms un altāra koris.]]
[[image:Ikskiles_baznica-Skats_uz_ergelem.jpg|thumb|Ikšķiles baznīcas interjers pēc J. D. Felsko pārbūves. Skats no altāra kora uz ērģelēm.]]
[[image:Ikskiles_baznica_12gs_rekonstrukcija.jpg|thumb|Ikšķiles baznīcas un pils rekonstrukcija 12. gs. beigās.]]
[[image:Veca_Upsalas_baznica.jpg|thumb|Vecā Upsalas baznīca.]]
[[image:Veca_Upsalas_baznicas_plana_rekonstrukcija.jpg|thumb|Vecās Upsalas baznīcas plāna rekonstrukcija.]]
[[image:Broce_Ikskiles_baznica.jpg|thumb|J. K. Broce. Ikšķiles baznīca pie kādreizējās pils drupām. 1792. gadā.]]
[[image:Broce_Ikskiles_muiza_1798.jpg|thumb|J. K. Broce. Ikšķiles muiža 1798. gadā.]]
[[image:Ikskiles_baznica_dienvidu_siena.jpg|thumb|Ikšķiles baznīcas dienvidu siena.]]
[[image:Ikskiles_baznicas_plans_13gs.jpg|thumb|Ikšķiles baznīcas plāns 13. gs.]]
[[image:Ikskiles_baznica_rietumu_puse.jpg|thumb|Skats uz Ikšķiles baznīcu no rietumu puses.]]
=Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils=
Lai gan tas nav precīzi zināms, pa kādiem ceļiem mūrējuma tehnika ieceļojusi Austrumbaltijā, Ikšķiles baznīca Baltijas arhitektūras vēsturē iegājusi kā pirmā mūra celtne šajā reģionā. Tās būvvēsture cieši saistīta ar kristietības izplatīšanos, vācu tirgotāju un viņiem līdzieceļojušo misionāru ierašanos Latvijas teritorijā. 
Kristietībai nostiprinoties, radās nepieciešamība pēc drošākām atbalsta vietām un viena no tādām tika atrasta pie Daugavas lībiešiem, veidojot pirmās apmetnes Ikšķilē un Salaspils Mārtiņsalā. Šobrīd saglabājušās vairs tikai Ikšķiles baznīcas drupas, kuru nozīme arhitektūras vēsturē ir drīzāk simboliska, taču apliecina dievnama atrašanās vietu un aprises mērogā, un fragmentārus senos apjomus. 

==Ieskats vēsturē==
Rakstītie avoti par būvvēstures senāko periodu nav saglabājušies. Svarīgāko informāciju joprojām sniedz Livonijas Indriķa hronika. Tā vēsta, ka 1184. gadā Zēgebergas (''Segeberg'') augustīniešu klostera priesteris Meinards (''Meynardus, Meynhart'')'' ''(ap 1125–1196) saņēmis atļauju baznīcas un pils celtniecībai Ikšķiles ciemā Daugavas labajā krastā no Polockas kņaza Vladimira (''Woldemarus de Ploceke''). Jau nākamajā vasarā no Gotlandes ataicinātie dzirkaļi (domāti ''celtnieki'') uzsākuši būvdarbus un 1186. gadā pirmā bīskapa baznīca bijusi gatava, bet pils izmantota par domkapitula mītni. Pāvests Klements III (''Clemens III'') (jaundibināto veidojumu apstiprināja 1188. gada 1. oktobrī. Bīskapijas centrs Ikšķilē pastāvēja līdz 1201. gadam, kad bīskaps Alberts Bukshēvdens (''Albrecht von Buxthoevden'') (ap 1165–1229) par rezidences vietu izvēlējās un dibināja Rīgu, bet Ikšķili par lēni piešķīra savam vasalim bruņiniekam Konrādam no Meiendorfas (''Conrad von Meyendorff''). Iespējams, ka baznīcas un pils pārbūvi 13. gs. pirmajā ceturksnī var saistīt ar pāvesta legāta Vilhelma no Modēnas (''Guillielmum Mutinensis,Wilhelm von Modena'') (ap 1184–1251) uzturēšanos Ikšķilē. Pēc Meiendorfa dzimtas izmiršanas arhibīskaps Alberts II Zuerbērs (''Albert Suerbeer''<nowiki>) ([?]-1273) novadu izlēņoja Johanam no Bardevisas (</nowiki>''Johann von Bardewis'') ; dzimta, kas tika dēvēta par ''kungiem no Ikšķiles'', īpašumu pārvaldīja līdz 15. gs. Pēc tam to līdz pat sekularizācijai 1566. gadā atkal pārņēma arhibīskaps. Pamesto pili, domājams, izpostīja, tās vietā ierīkojot kaļķu cepli, bet Ikšķile kļuva par Polijas un pēc tam Zviedrijas kroņa īpašumu, līdz karalis Gustavs II Ādolfs (''Gustavus Adolphus'') (1594–1632) 1630. gadā novadu atdāvināja Rīgas pilsētai, kurai Ikšķile piederēja līdz 1940. gadam. 
1688. un 1689. gadā Rīgas būvmeistars Ruperts Bindenšu (''Rupert Bindenschu'') (1645–1698), kopā ar palīgu, mūrniekmeistaru Hinrihu Henike (''Hinrich Henicke''), baznīcai piebūvēja sakristeju un uzlika jaunu jumtu ar dzegu un zelmiņiem. Lielāki remontdarbi notika vēl arī 1754. gadā, šis gadaskaitlis bija rakstīts uz velves šķīrējarkas baznīcas altārtelpas priekšā. Jaunu pie austrumu sienas piebūvētu sakristeju dievnams ieguva 1798. gadā.

==Baznīcas pārbūve 19. gs.==
1879. gadā pēc Rīgas arhitekta Johana Daniela Felsko (''Johann'' ''Daniel'' ''Felsko'') (1813–1902) projekta notika radikāla senā būvapjoma pārbūve. Ēku paplašināja, nojaucot baznīcas rietumu gala sienu un pagarinājumā senajai četru traveju draudzes telpai piebūvējot vēl divas, kā arī uzceļot zvanu torni ar augstu smaili. Tolaik valdošās historisma tendences būvapjomā apvienotas ar interesi par lokālās arhitektūras vēsturisko mantojumu, kas noteica austrumu un rietumu fasādes izveidi. Domājams, tādēļ zemtorņa ieeju veidoja divas gotiskās smailarkas, kuras nošķīra masīva kolonna. Šāds paņēmiens sasaucas ar divjomu interjera konstrukciju, jo īpaši - divdaļīgo ieeju baznīcas korī. Kā atsauce par vietas un sakrālā nama senatni kalpoja arī torņa rietumu fasādē eksponētā skulptūra,– bīskapa Meinarda tēls. Savukārt nojauktās baznīcas kora taisnās austrumu sienas vietā piebūvēja poligonālu apsīdu. Pārbūvētās baznīcas pastāvēšanas laiks izrādījās īss un Pirmā pasaules karā gados to sagrāva un vairs neatjaunoja. 1926. gadā Pieminekļu valde Ikšķiles baznīcas drupas iekļāva valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet arhitekts Pauls Kampe izstrādāja baznīcas atjaunošanas projektu, kas palika nerealizēts. 20. gs. 70. gados, ceļot Daugavas spēkstaciju, teritoriju appludināja, baznīcas drupas un pils vietu atstājot uz mākslīgi uzbērtas salas upes uzpludinājumā. 1998. gadā Ikšķiles pilsētas dome to nodeva Romas katoļu draudzei, kurai senvietai piešķīra S. Meinarda salas nosaukumu.

==Ieskats pētniecības vēsturē==
Kā senākā kristīgā baznīca''' '''Ikšķiles baznīca vienmēr piesaistījusi pētnieku uzmanību. Tai pievērsies jau pirmais Baltijas mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (''Wilhelm Neumann'') (1849–1919) 1887. gadā izdotajā mākslas vēsturē. Ikšķiles baznīca raksturota kā vienkārša nerotāta romāņu stila celtne, kuras būvelementi iekļauti vēlāka laika (domāta Felsko) pārbūvē. Sistemātiska vietas izpēte sākās 1927. gadā Latvijas Universitātes viesprofesora zviedra Tora Helges Čellīna (''Tor Helge'' ''Kjellin'') 1885–1984) vadībā. Arheoloģiskajos izrakumos atklāja pašas pirmās baznīcas draudzes telpas mūra pamatus. Tie sastāvēja no lieliem laukakmeņiem un sīkākiem kaļķakmeņiem, kuru izcelsme tika saistīta ar Meinarda celtu koka baznīcu. Tikai 1962. gada arheoloģiskajos izrakumos atklājās pirmās baznīcas pusloka apsīdas fragmenti, kuri mainīja līdzšinējos uzskatus par baznīcas būvvēsturi. Izpētes gaitā atsedza visu būvkompleksu - 80 x 16-18 m lielu laukumu, kas sastāvēja no baznīcas un pils un ko iekļāva neregulāras formas aizsargmūris. Viduslaiku apbūves vēsturi analizējis un dažādo celtniecības posmu rekonstrukcijai pievērsies arhitekts Gunārs Jansons (1928), kura monogrāfija par Ikšķiles viduslaiku baznīcu un pili izdota 2004. gadā. 

==12. gs. otrās puses celtniecības periods==
Ikšķiles baznīca un pils jau sākotnēji veidoja vienotu būvkompleksu, sienas ceļot čaulmūra tehnikā. Kā būvmateriāls izmantoti kaļķakmens kvadri, kā arī dolomīts, kas iegūts turpat Daugavas krastā. Baznīca bija 27 m gara, 10 m plata celtne. Tā sastāvēja no vienāda platuma draudzes telpas un kora, kuru noslēdza romāniska pusloka apsīda. Sienu biezums - 1,45 m - liecina, ka senajam dievnamam bija jāpilda arī nocietinājuma funkcija.
Uzaicinājums strādāt Gotlandes būvmeistariem norāda virzienu, kurā meklējami inspirācijas avoti baznīcas celtniecībai Ikšķilē. Līdzīga plānojuma 12. gs. baznīcas Gotlandē ar vienāda platuma draudzes telpu un kori, kuru noslēdz pusloka apsīda, nav saglabājušās, bet ir zināms, ka šāds plānojums ir bijis, piemēram, Vecās Upsalas (''Gamla Uppsala'') baznīcai Zviedrijas kontinentālajā daļā vai Ala (''Ala'') baznīcai Gotlandē. Tās raksturotas kā agrīns tipoloģiskais variants, kura pēctecība vairs nav izsekojama. Tādēļ senā Ikšķiles būvapjoma vizualizēšana iespējama vairs tikai ar arhitekta Gunāra Jansona rekonstrukciju palīdzību. Autors piedāvā vairākas izpildījuma iespējas. Īpašu uzmanību piesaista variants, kurā pirmās baznīcas koris ar apsīdu mūrēts, bet draudzes telpa iezīmēta pildrežģa konstrukcijā - šādu risinājumu pamato ziemeļu sienas pamatos atsegtās ugunsgrēka paliekas un ogles. Ar agrīno periodu saistāma arī abu dienvidu portālu izcelsme, vēlāk tiem piešķirta gotiska forma.
Domājams, ka vienlaicīgi ar baznīcu celta arī senā pils vai dzīvojamais tornis, kuru iespējams identificēt ar Indriķa hronikā minēto bīskapa Meinarda namu, kas atradās turpat līdzās 10 m attālumā. Ēkas sienas nav saglabājušās, arheoloģiskajos izrakumos atklāti tikai velvēti pagrabi, vienā no telpām vai kādreizējā pagalmā iezīmējas latīņu krusts laukakmeņu bruģējumā. Telpas nozīme paliek neskaidra. No pirmās baznīcas saglabājies senākais kristāmtrauks Latvijā, kas tagad atrodas Rīgas Domā.

==Baznīcas pārbūve 13. gs. pirmajā trešdaļā==
Baznīcas pārbūves iemesli nav droši zināmi. Tikai hipotētiski tos iespējams saistīt ar pāvesta legāta Vilhelma no Modēnas gaidāmo ierašanos. Tas, ka Ikšķile bija zaudējusi bīskapijas centra statusu un kļuvusi par vienkāršu draudzes baznīcu, atspoguļojas jaunā dievnama plānā un apjomā, pārbūve ir bijusi kardināla, un, lai gan celtnes ārējie izmēri - 23 x 11-13 m - daudz neatšķiras no iepriekšējās baznīcas, plānojums ir pilnīgi cits.
Vecā baznīca pārbūvēta par īsu un platu divjomu baznīcu ar taisnu kora austrumu sienas noslēgumu. Iepriekšējās baznīcas dienvidu sienu iekļāva jaunceltnē un ēkas paplašināšana notika ziemeļu virzienā. Draudzes telpas vidū atradās masīvs stabs, kas to sadalīja četrās travejās. Pie ieejas korī atradās kolonna ar koloneti, kas no vienas puses kalpoja par pamatu mūra velvju šķīrējarkai un abiem triumfa lokiem ar to atspaidu arkām, bet no otras sadalīja triumfa loku divās ailās, tādēļ skats no draudzes telpas uz altāra kori bija fragmentārs. Par kolonnas agrīnu izcelsmi liecina tās bāzes atrašanās dziļāk par draudzes telpas centrālo stabu, kas pieļauj varbūtību, ka altāra koris celts vispirms. Kolonnai bija ne vien arhitektoniski funkcionāla, bet arī dekoratīva nozīme, un vienu no konsolēm rotāja rozete, kas 19. gs. pārbūves laikā tikusi nokalta, lai jaunais apmetums izskatītos viengabalains un līdzens. 13. gs mainīts arī dienvidu sienas portāls, tam piešķirta smailarkas forma, kas veidota no ķieģeļiem ar profilētu iekšējo malu un šāds paņēmiens radīja atturīgajā būvapjomā dekoratīvu greznību. Piebūvējot baznīcai divas aizsargsienas, notika baznīcas un pils apvienošana kopīgā aizsargsistēmā. 
Zīmīgi, ka gan baznīcas plāns, gan būvapjoms, kā to rāda senākie zīmējumi, arī šoreiz atklāj Gotlandes arhitektūrai raksturīgas pazīmes, tikai mainījies būvtips. Tagad sekots 12. gs. nogalē un 13. gs. sākumā cisterciešu ordeņa ietekmē nostiprinātajai tradīcijai būvēt divjomu baznīcas ar kolonnu vai pīlāru draudzes telpas vidū, kas to sadala četrās velvētās travejās. Kubveida korim piešķirta taisna austrumu siena bez apsīdas, bet interjera dekors atturīgs. Kā vēl viena lokāla Gotlandes sakrālās arhitektūras īpatnība jāizceļ ieejas portāla novietojums dienvidu sienā, kā tas ir, piemēram, Gardes (''Garde'') vai Kēlunges (''Källunge'') baznīcā. 

<div align="right">Elita Grosmane</div>

=Bibliogrāfija:=
# '''Neumann, W'''. ''Grundriss einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Liv-, Est- und Kurland vom Ende des 12. Bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts''. Reval : 1887, S. 6-8
# '''Löwis of Menar, K. v.''' ''Burgenlexikon für Alt-Livland''. Riga : 1922. S. 119-120
# '''Caune, A., Ose, I.''' ''Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. ''Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004., 209.-215. lpp.
# '''Jansons, G.''' ''Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils''. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004

=Attēlu saraksts=
# [[:image:Ikskiles_baznica_uz_salas.jpg|Ikšķiles baznīca uz salas Daugavas uzpludinājumā.]] Foto: Elita Grosmane
# [[:image:Felsko_Ikskiles_baznica.jpg|Johana Daniela Felsko 1879. g. pārbūvētā Ikšķiles baznīca. ZR puse.]] Foto: Baltijas Centrālā bibliotēka
# [[:image:Felsko-Ikskiles_baznica_DA_puse.jpg|Johana Daniela Felsko pārbūvētā Ikšķiles baznīca. DA puse.]] Foto: Baltijas Centrālā bibliotēka
# [[:image:Ikskiles_baznica-Dienvidjoms_un_altara_koris.jpg|Ikšķiles baznīcas interjers pēc J. D. Felsko pārbūves. Dienvidjoms un altāra koris.]] '''''No'': '''''Alt-Livland''. Gesammelt u. hg. R. Guleke. 5. Lieferung. Leipzig : Kommissionsverlag K. F. Koehler, 1896. T. LIII.
# [[:image:Ikskiles_baznica-Skats_uz_ergelem.jpg|Ikšķiles baznīcas interjers pēc J. D. Felsko pārbūves. Skats no altāra kora uz ērģelēm.]] Foto: Baltijas Centrālā bibliotēka
# [[:image:Ikskiles_baznica_12gs_rekonstrukcija.jpg|Ikšķiles baznīcas un pils rekonstrukcija 12. gs. beigās.]] Autors: Gunārs Jansons. '''''No'': Jansons, G. '''Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004, 38. lpp.
# [[:image:Veca_Upsalas_baznica.jpg|Vecā Upsalas baznīca.]] '''''No'': '''Den romanska konsten / Signums svenska konsthistoria. Lund : Bokförlaget signum, 1995, p. 55.
# [[:image:Veca_Upsalas_baznicas_plana_rekonstrukcija.jpg|Vecās Upsalas baznīcas plāna rekonstrukcija.]] Autors: S. Lindquist. '''''No'': '''Den romanska konsten / Signums svenska konsthistoria. Lund : Bokförlaget signum, 1995, p. 55.
# [[:image:Broce_Ikskiles_baznica.jpg|J. K. Broce. Ikšķiles baznīca pie kādreizējās pils drupām. 1792. gadā.]] '''''No'': Johans Kristofs Broce. '''Zīmējumi un apraksti. 3. sēj., Rīga : Zinātne, 2002, 198. lpp.
# [[:image:Broce_Ikskiles_muiza_1798.jpg|J. K. Broce. Ikšķiles muiža 1798. gadā.]] '''''No'': Johans Kristofs Broce. '''Zīmējumi un apraksti. 3. sēj., Rīga : Zinātne, 2002, 196. lpp.
# [[:image:Ikskiles_baznica_dienvidu_siena.jpg|Ikšķiles baznīcas dienvidu siena.]] Foto: Elita Grosmane
# [[:image:Ikskiles_baznicas_plans_13gs.jpg|Ikšķiles baznīcas plāns 13. gs.]] '''''No''''': ''Alt-Livland''. Gesammelt u. hg. R. Guleke. 5. Lieferung. Leipzig : Kommissionsverlag K. F. Koehler, 1896. T. LII
# [[:image:Ikskiles_baznica_rietumu_puse.jpg|Skats uz Ikšķiles baznīcu no rietumu puses.]] Foto: Elita Grosmane
# [[:image:Ikskiles_baznica-romaniska_kolonna-1927.jpg|Romāniskā kolonna Ikšķiles baznīcā 1927. gadā.]] '''''No'': Jansons, G. '''Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004, 21. lpp.
# [[:image:Ikskiles_baznica-romaniska_kolonna-2005.jpg|Romāniskā kolonna Ikšķiles baznīcā 2005. gadā.]] Foto: Elita Grosmane
# [[:image:Ikskiles_baznicas_un_pils_rekonstrukcija_13gs.jpg|Ikšķiles baznīcas un pils rekonstrukcija 13. gs. pēc vienotas aizsardzības sistēmas izveides.]] Autors: Gunārs Jansons. ''''','': Jansons G. '''Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004, 39. lpp.
# [[:image:Ikskiles_baznica-rekonstruetais_kristamtrauks.jpg|Rekonstruētais Ikšķiles baznīcas kristāmtrauks Rīgas Doma pagalmā.]] Foto: Baltijas Centrālā bibliotēka


<gallery>
image:Ikskiles_baznica-romaniska_kolonna-1927.jpg|Romāniskā kolonna Ikšķiles baznīcā 1927. gadā.
image:Ikskiles_baznica-romaniska_kolonna-2005.jpg|Romāniskā kolonna Ikšķiles baznīcā 2005. gadā.
image:Ikskiles_baznicas_un_pils_rekonstrukcija_13gs.jpg|Ikšķiles baznīcas un pils rekonstrukcija 13. gs. pēc vienotas aizsardzības sistēmas izveides.
image:Ikskiles_baznica-rekonstruetais_kristamtrauks.jpg|Rekonstruētais Ikšķiles baznīcas kristāmtrauks Rīgas Doma pagalmā.
</gallery>