Apskatīt Teodors Zaļkalns izejas kodu

[[Image:Zalkalns-agrs-foto.jpg|thumb|T. Zaļkalns. Foto. 20. gs. sākums.]]
[[Image:Zalkalns_Adelina.jpg|thumb|Adelīna. 1908.]]
[[Image:Zalkalns_Cilnis.jpg|thumb|Adelīna. 1908.]]
[[Image:Zalkalns_Marmors.jpg|thumb|Marmors. 1911.]]
[[Image:Zalkalns_Arnoldova.jpg|thumb|Veras Arnoldovas portrets. 1906.]]
[[Image:Zalkalns_Andrjusa.jpg|thumb|Andrjuša. 1905.]]
[[Image:Zalkalns_Jakubovska.jpg|thumb|Ludmilas Jakubovskas portretā. 1913.]]
[[image:Zalkalns_Skrjabins.jpg|thumb|Aleksandra Skrjabina pieminekļa modelis. 1918.]]
[[image:Zalkalns_Musorgskis.jpg|thumb|Piemineklis Modestam Musorgskim. 1919. Bronza]]
[[image:Zalkalns_Stavosa_mamina.jpg|thumb|Stāvošā māmiņa. 1915.]]
[[image:Zalkalns_Sedosa_mamina.jpg|thumb|Sēdošā māmiņa. 1916., izkalta granītā 1923.]]
[[image:Zalkalns_Pakalne.jpg|thumb|Studente Milda Pakalne. 1919.]]
[[image:Zalkalns_Mets_Brivibas_piemineklim.jpg|thumb|Mets Brīvības piemineklim. 1930.]]
[[image:Zalkalns_Blaumanis.jpg|thumb|Piemineklis Rūdofam Blaumanim Rīgā. 1929.]]
'''Teodors Zaļkalns''' (1876.30.XI—1972.6.IX) — viens no nacionālās tēlniecības skolas veidotājiem un autoritatīvākā tās personība. Zaļkalna apcerīgi liriskā tēlainība tēlnieka ilgstošās attīstības gaitā ietverta vairāku laikmetiem raksturīgo virzienu formveidē. Mākslinieka noturīgākās individuālā stila iezīmes — abstrahētu monolītu formu savienojums ar īpaši izsmalcinātu to plastiku un faktūru.


__TOC__

=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
==Studijas Sanktpēterburgā un Parīzē==
Zaļkalns (līdz 1930.g. Grīnbergs) dzimis Allažu pagasta Zaļajos Kalnos zemnieka un tirgotāja ģimenē. Pēc Allažu draudzes skolas un Rīgas pilsētas reālskolas (1888—1893) studējis Sanktpēterburgā Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1893—1899) dekoratīvās glezniecības un oforta nodaļā. Studiju gados bija “Rūķa” biedrs. Saņēmis skolas stipendiju, Zaļkalns 1899. g. pēc neilgas uzturēšanās Minhenē nonāca Parīzē, kur apmeklēja Rodēna studiju un pievērsās tēlniecībai, kļūstot par meistara “sajūsminātu piekritēju”. Mācības te ilga tikai dažus mēnešus, kontakti ar Rodēnu bija reti (mācības vadīja galvenokārt A.Burdēls, retāk uz studiju nāca vēl viens skolotājs Ž. Debuā), bet rodēnisms atstāja uz Zaļkalnu viņa darbības sākuma posmā ievērojamu iespaidu. Agro darbu glezniecisks, nelīdzens un vienlaikus formas saplūdinošs modelējums, apjomu pakļaušana gaismēnas vibrācijai mīkstu materiālu plastikā un bronzas lējumos, maigi aizplīvurotas formas un nelīdzenas faktūras kontrasts marmoros, kompozīcijas fragmentārisms, uzsvērta tēlu emocionalizācija apliecina Zaļkalna pievēršanos Rodēna iedibinātajai tradīcijai (“Bronza”, 1903, nav saglabājies; “[[:image:Zalkalns_Adelina.jpg|Adelīna]]”, 1908, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk — LNMM; “[[:image:Zalkalns_Cilnis.jpg|Cilnis.]]”, 1908, nav saglabājies; “[[:image:Zalkalns_Marmors.jpg|Marmors.]]”, 1911, LNMM). Parīzē tēlniekam bija iespēja skatīt Luvrā seno ēģiptiešu tēlniecību.

==Agrais attīstības posms==
1901.—1903.g. Zaļkalns pastāvīgi dzīvoja Pēterburgā, pelnoties kā tēlnieks modelētājs K.Faberžē juvelierizstrādājumu firmā, kā arī recenzēja mākslas izstādes. 1903.—1907.g. pasniedza Jekaterinburgas mākslas amatniecības skolā. Šajā laikā, saglabājot apgūto glezniecisko formveidi, Zaļkalns atsevišķos darbos kļuva reālistiski sadzīviskāks, fiksējot konkrētus modeļus ikdienas tērpos un dabiski nepiespiestās pozās — atgāzušos krēslā grāmatas lasītāju, nabadzīgu domīgu pusaudzi (“[[:image:Zalkalns_Arnoldova.jpg|Veras Arnoldovas portrets]]”, 1906; “[[:image:Zalkalns_Andrjusa.jpg|Andrjuša]]”, 1905, abi LNMM). Tuvākās analoģijas rodamas tālaika krievu skolā (P.Trubeckojs, V.Domogackis).  

1907.—1909.g. uzturējās Itālijā (Florencē), pētīja bronzas liešanas un marmora apstrādes tehnoloģiju, iepazinās ar itāliešu vecmeistaru darbu oriģināliem. 1909.—1920.g. dzīvoja Sanktpēterburgā, regulāri atgriežoties dzimtenē un piedaloties tās mākslas dzīvē (piedalījies visās latviešu mākslinieku izstādēs). Saglabājot vēl rodēnisma stilistiku (gleznieciski uzirdinātā plastika R.Blaumaņa portretā, 1912, atrašanās vieta nezināma), Zaļkalns atsevišķos darbos sāka no tās atkāpties. Dekoratīvos granītā kaltos ciļņos E.Dārziņa kapa piemineklim Rīgā (1913) tēlnieks, piemērojoties materiālam, veidoja vispārinātākas, šķautņaini modelētas sieviešu galvas. Stilistiska pavērsiena sākums stājtēlniecībā atrodams viņa “[[:image:Zalkalns_Jakubovska.jpg|Ludmilas Jakubovskas portretā]]” (1913, 1966.g. marmora atkārtojums, LNMM), kuru veidodams, kā atzina pats tēlnieks, apzināti sācis meklēt “arhitektonisku uzbūvi”. Saglabājot rodēnisko nelīdzenā pamatnes bloka un nogludinātās bistes kontrastu, Zaļkalns vispārinoši izmodelē un noskaidro galvas, stilizēti pagarinātā kakla un kailo plecu kopformas. Orientācija uz aizvien sintezējošāku formu, ģeometrizāciju un akcentētu ekspresiju realizējās jau meistara nākamajā attīstības posmā, kad viņš tuvojās klasiskajam modernismam.


== Tuvināšanās modernās mākslas izpausmēm ==
Noskaidrotu, cietā materiāla īpašībām atbilstošu stilu Zaļkalns iedibināja Pirmā pasaules kara laikā Pēterburgā radītajos latviešu bēgļu sievu tēlos , ”Stāvoša māmiņa ” (1915 , diorīts, LNMM ) un  , ”Sēdošā māmiņa” (1916, granītā izpildīta pēc atgriezšanās Latvijā 1923, LNMM) Šajos darbos tēlnieks atklāja gara spēku un stoicismu, kas lielai latviešu tautas daļai palīdzēja izdzīvot kara apstākļos. Formu uzbūves noteiktība,  kas parādījās šajās skulptūrās, bija radniecīga modernās mākslas 
vispārējām ievirzēm. Formu ģeometrizācija vēl izteiktāk izpaudās Krievijas  pēcrevolūcijas laika Monumentālās propagandas plāna ietvaros Petrogradā tapušajos darbos, jo īpaši krievu komponistu A. Skrjabina un M. Musorgska ekspresīvajās portretgalvās kā arī pilsētas vidē uzstādītajās revolūcionārās kustības pārstāvju N. Černiševska un O. Blankī ģīmetnēs. Šajā cēlienā vērojama dažu formveides ideju sabalsošanās ar tolaik Krievijā aktuāliem strāvojumiem ( kubismu, kubo – futūrismu). Izmantodams sintezējošu ģeometrizāciju tēlu ekspresijas kāpinājumiem, Zaļkalns tomēr neatzina dekoratīvismam pakārtotu stilizāciju. Portretā  ” Studente Milda Pakalne”  (1919, bronza, granīts, LNMM)  tēlnieks pilnveidoja konkrēti raksturojošu, gaismēnu gradācijās balstītu modelējumu.


== Radošā darbība 20. gs. 20. un 30. gados Latvijā ==
Atgriezies Latvijā (1920.g.), Zaļkalns dzīvoja un strādāja Rīgā. Radošā darbība sazarojās, nācās rēķināties ar pasūtījumu iespējām. Stila attīstībā nostiprinājās niansēts tēlu plastistiskā satvara pasniegums, kas balstījās pašrastā formu sintēzes izpratnē. Pilnvērtīgi izmantodams gan bronzas lējumu gan akmeņu apstrādes  tēlaino un vielisko savdabīgumu, meistars radīja smalkām izjūtu niansēm bagātus portretiskus darbus, apaļskulptūras un ciļņus, izcils un mākslinieciski oriģināls ir sniegums animāliju žanrā, memoriālajā tēlniecībā kā arī medaļu mākslā.                                 


== Pieminekļu projekti: ieceres un realizējumi ==
Sāpīgu vilšanos Zaļkalnam sagādāja tas,  ka konkurencē ar K. Zāli, atzinību un realizācijas iespējas neguva projekti, kurus viņš bija iesniedzis divu Rīgas lielo monumentu – Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa konkursos. Mākslinieciskā ziņā, piemēram, Brīvības pieminekļa telpiskā risinājuma varianti gan ar divām transformētu kolonnu - slaideņu  rindām un ciļņiem, gan projekts ar savdabīgu arhitektonisko elementu kārtojumu, bija oriģināli priekšlikumi, bet žūrijas komisiju tie nepārliecināja. Savus monumentu projektus Zaļkalns dēvēja par netapušajām sapņu pilīm. Nerealizēts palika arī Liepājai paredzētais pieminekļa projekts, kura arhitektoniskā daļa ar kolonnām risināta klasicizējošā garā. Neraugoties uz kritiķu atzinīgo  novērtējumu, sākumā vienā  sabiedrības daļā neizpratni izraisīja tumšā granītā izkaltais, tolaik kanālmalas apstādījumos uzstādītais rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa piemineklis (1929), kas risināts plašākai publikai tolaik  neierastā skaldņotā formu traktējumā. Tagad šis pirmais latviešu kultūras darbiniekam Rīgā uzceltais piemineklis ir viens no populārākajiem nacionālās skolas monumentālās akmenstēlniecības paraugiem pilsētā.

Dedzīga oratora pozā atveidoto  kultūras darbinieka A. Kronvalda pieminekļa  figurālo  tēlu atlēja bronzā Kopenhāgenā, tas tika uzstādīts 1938. gadā pie toreizējā Rakstnieku nama Siguldā. Neliels granītā izkalts piemineklis Māteru Jurim atrodas Kazdangā, cilnis 1. pasaules karā kritušajiem (1931) -  Plācī.


== Memoriālā tēlniecība    ==
Mākslinieciski nozīmīgs ir Zaļkalna ieguldījums memoriālās tēlniecības uzplaukumā. Viņš attīstīja trīs kapu pieminekļu tipus: veidoja liriski noskaņotus pilnplastikas jaunavu tēlus, darināja gan figurālus, gan portretiskus ciļņus saistījumā ar arhitektūras elementiem. Izņemot bronzā atlieto medmāsas M. Celmiņas tēlu Meža kapos (1942), pārējie kapu pieminekļi izpildīti granītā, dažkārt to pakājē iekaļot kādu dzejisku aforismu. Daudzo nevainojami izpildīto piemiņas tēlu kopumā ar harmonisku plastiskumu un apgarotību izceļas kautri jaunavīgās meitenes - mūzas veidols dzejnieka J. Poruka kapa piemineklī  Meža kapos Rīgā (1930). Liegi skumju noskaņu un apskaidrotību pauž gandrīz visi Zaļkalna radītie figurālie jaunavu tēli, arī neparastāk komponētā granītā izkaltā  meitene ar putniņu  vienā un rožu viju otrā rokā dzejnieka. Fr. Bārdas piemineklī (1933) Umurgas kapos.Jāpiebilst, ka darbus akmenī Zaļkalnam palīdzēja izpildīt prasmīgs akmeņkalis.


== Stājtēlniecība ==
Stājtēlniecībā, turpinādams veidot portretiskus tēlus, Zaļkalns izkopa niansētu formu noskaņotību, izprasti parādīja, bet nesaasināja modeļu raksturīgās iezīmes. Pazīstamo kultūras darbinieku, rakstnieka  J. Akurātera (1929, bronza, LNMM) un  dzejnieces Aspazijas (1931, bronza, LNMM) krūšutēlus tēlnieks veidoja kā pasūtījuma darbus, tiem līdz ar iekšēji dzīvīgo raksturu atklāsmi piemīt reprezentatīvu portretu kopskanējums. Intīmāka attieksme izpaužas mākslinieka tuvinieku ģīmetnēs ”Alīna Grīnberga” (1928 – 1932, bronza, granīts, LNMM) un plastiski tīrskanīgajā gan bronzas lējumā, gan marmorā izpildītajā maza bērna tēlā ”Krustmeita Āra” (1928, LNMM). Latviešu tēlniecībā populāro  vispārināto sieviešu tēlu lokā ar maigi lirisku  sevī gremdēšanās noskaņu izceļas ”Meitenes galva”(1930, bronza granīts, LNMM), kurā atveidota tā pati persona, kas pozēja J. Poruka pieminekļa jaunavas tēlam.
Tematiskas pilnfigūru kompozīcijas Zaļkalns neveidoja. Kā savdabīgu Eiropas tēlniecības klasisko vērtību atbalsojumu var uztvert sārtpelēkā akmenī izpildīto jaunas sievietes ķermeņa atveidojumu ”Torss” (1936, granīts, LNMM). Gan šajā posmā, gan vācu okupācijas un  kara laikā tapa vairākas izteiksmīgi modelētas figurālas statuetes.


== Animālijas ==
Par savā ziņā unikālu parādību latviešu tēlniecībā kļuva Zaļkalna darbi animāliju žanrā. Sekodams savai pārliecībai, ka māksliniekam jāprot saskatīt tēlnieciski izteiksmīgas vērtības dabā, Zaļkalns, dzīvnieku atveidojumus radīdams, studēja dzīvos prototipus lauku vidē un darba vajadzībām tos fotografēja. Populārākie darbi šajā jomā ir izteiksmīgi fakturētais, spriganais ”Jērs”(1033, bronza, granīts, LNMM) un monumentālā, apaļotu apjomu dzīvīgumā iemūžinātā ”Cūka” ( 1937, granīts, LNMM) Cūku atveidojumi ir tapuši dažādu izmēru variantos arī porcelānā un bronzas atlējumos. Vairākmetrīgu cūkas skulptūru, ko varēja uztvert ari kā Latvijas bekona simbolu, bija paredzēts uzstādīt Centrāltirgū, bet šī iecere netika īstenota.
Medaļu māksla
Zaļkalna smalkjūtīgi modelētās un oriģināli komponētās medaļas līdzās Beļģijā dzīvojošā latviešu izcelsmes mākslinieka A. Bijas sniegumam veidoja stingrus sākotnējos kritērijus šajā  mazformāta plastikas nozarē. Veidodams medaļas nevis ar grafiskiem vai kādiem citiem paņēmieniem, bet kā plastiski noskaņotus ciļņus, Zaļkalns rosinājumus bija  guvis itāļu Renesanses meistaru un grieķu antīko monētu izgatavotāju pieredzē. Viņa medaļu tematika ietver gan intīmākus, ar tuviniekiem saistītus motīvus, gan kultūras notikumiem veltītus darbus kā, piemēram, 1926. gadā darināto medaļu 6. Dziesmu svētku atcerei. Izteiksmīgi komponēta Rainim veltītā medaļa (1930, bronza, LNMM) ar dzejnieka portretu aversā un lugas ”Zelta zirgs” motīvu – kalnā kāpjoša jātnieka tēlu  reversā. Dažas medaļas tēlnieks veidoja saistībā ar saviem pieminekļiem. Tā, piemēram, Šveicē 100 eksemplāros  tika atlieta bronzā R. Blaumaņa piemineklim veltītā medaļa. J.Poruka kapa pieminekļa noskaņu izjusti rezonē medaļa ar dzejnieka portretu priekšējā pusē, reversā redzams meitenes - mūzas tēls un poetiskā dzejas rinda ”Tā iet, ka ziedu nesamīt, tā stāvēt, ka nevienam ceļā.” (1930, bronza)

== Radošā, pedagoģiskā un sabiedriskā darbība padomju laikā ==
Vēlīnajā mūža cēlienā padomju varas laikā Zaļkalns tika ierindots ar oficiāliem pienākumiem un atzinībām apveltīto personu rangā, viņam vajadzēja iesaistīties dažādās sabiedriskās aktivitātēs, arī Augstākās Padomes deputāta statusā. Tomēr līdztekus sabiedriskajiem pienākumiem daudzpusīgs bija arī tēlniecibā veikto darbu apjoms. Neraugoties uz varas izvirzīto prasību nelabvēlīgo ietekmi un dažkārt raupjāku modelējumu, spēja paust emocionālu gaisotni kā arī panākt plastisku formu un faktūru noskaņotību saglabājās. No 1944 – 1958. gadam Zaļkalns darbojās kā profesors un tēlniecības katedras vadītājs Mākslas akadēmijā. Viņa audzēkņi bija tēlnieki L. Davidova – Medene, E. Leimane, L. Līce, R. Bruzīte, K. Baumanis; meistara ietekmi ir izjutuši vairāku paaudžu mākslinieki. Savus uzskatus par tēlniecības pamatprincipu izpratni profesors pauda 1947. gadā studentu sanāksmē nolasītajā un 1966. gadā žurnālā ”Māksla” publicētajā traktātā ”Tēlnieciski būtiskais”.
Monumentālajā tēlniecībā Zaļkalns, izstrādādams vairākus metu variantus, darināja folklorista Kr. Barona pieminekli. Tēlnieks to sāka 1945. gada nogalē, saņēmis PSRS Mākslas lietu komisijas pasūtījumu, 1985. gadā pieminekli atlēja bronzā un uz granīta pamatnes uzstādīja Siguldā. Otru Zaļkalna veidoto pieminekli komponistam A. Kalniņam granītā izkala tēlnieks K. Baumanis, tas novietots kanālmalā netālu no Operas ēkas. Vairākos variantos, arī granītā tika īstenots ekspresīvais figurālais tēls ”Sasaistītais”(1957, LNMM). Lai gan šo tēlu varēja uztvert kā paverdzinājuma un pretestības simbolu, tomēr oficiālās iestādes šādu interpretāciju nesaskatīja.
Stājtēlniecībā par populāru jaunatnes paraugtēlu kļuva portrets ”Studente Malda” ( arī ”Malda”, 1956, bronza, granīts, LNMM), Raksturojuma patiesums atklājās tēlnieka laikabiedru akadēmiķa Fr. Blumbaha (1051, terrakota, LNMM) un komponista A.Kalniņa (1958, bronza, granīts, LNMM) ģīmetnēs. LNMM krājumā glabājas arī Zaļkalna darinātais J.Staļina portrets.                                     

== Mantojums ==
Muzeju krātuvēs un Latvijas vidē rodamais Zaļkalna mantojums kā arī viņa uzskati par tēlnieciski būtisko veido vienu no latviešu tēlniecības pamata ievirzēm..Plašāku interesi par vecmeistara mākslas principiem veicināja tēlnieka K.Baumaņa sarakstītā monogrāfija ”Teodors Zaļkalns’’ (1966.g.) kā arī memoriālā muzeja atvēršana tēlnieka darbnīcā Biķernieku ielā, kur tas darbojās no 1967. līdz 1994. gadam.Zaļkalna darbi, kas neatrodas vidē, gandrīz visi, ietverot arī kādreizējo memoriālā muzeja skulptūru un dokumentu kolekciju, glabājas LNMM. Zaļkalna mantojums ietver arī viņa teorētiskās atziņas, kuru lielākā daļa ietverta traktātā ”Tēlnieciski būtiskais”. 
                                                     
<div align="right">E. Kļaviņš, R. Čaupova</div>


=Bibliogrāfija=
#Baumanis, K. Teodors Zaļkalns. Rīga, 1966.
#Skulme, J. ''T.Zaļkalna dzīves un darba vietas''. Rīga, 1972.
#''Т.Залькалн'' : избранные произведения. Москва, 1990.
#Čaupova, R. Portrets latviešu tēlniecībā. Rīga: Zinātne, 1981;
#Rathsprecher, M. ''Т.Zaļkalns. Eines lettischen Bildhauers Weg und Werk''. Wien, 1937.


=Attēlu saraksts=
# [[:image:Zalkalns-agrs-foto.jpg|T. Zaļkalns. Foto. 20. gs. sākums.]] Reprod.: Teodors Zaļkalns [katalogs, teksta aut. Straume, I.]. Rīga, 1961, 13. lpp.
# [[:image:Zalkalns_Adelina.jpg|Adelīna.]] 1908. Bronza, granīts, augstums 44 cm. LNMM
# [[:image:Zalkalns_Cilnis.jpg|Cilnis.]] 1908. Marmors. Nav saglabājies.
# [[:image:Zalkalns_Marmors.jpg|Marmors.]] 1911. Marmors, 38,5 x 39 x 27,5. LNMM. Foto: N. Brasliņš
# [[:image:Zalkalns_Arnoldova.jpg|Veras Arnoldovas portrets.]] 1906. Bronza, granīts, 26 x 25 x 16,5. LNMM. Foto: N. Brasliņš
# [[:image:Zalkalns_Andrjusa.jpg|Andrjuša.]] 1905. Bronza, 27 x 9,5 x 8,5. LNMM
# [[:image:Zalkalns_Jakubovska.jpg|Ludmilas Jakubovskas portretā.]] 1913, 1966.g. marmora atkārtojums, 68 x 58 x 42. LNMM. Foto: N. Brasliņš
# [[:image:Zalkalns_Skrjabins.jpg|Aleksandra Skrjabina pieminekļa modelis.]] 1918. Māls, augstums ap 170 cm. Nav saglabājies 
# [[:image:Zalkalns_Musorgskis.jpg|Piemineklis Modestam Musorgskim.]] 1919. Bronza (1976. g. lējums). Augstums 80 cm. LNMM
# [[:image:Zalkalns_Stavosa_mamina.jpg|Stāvošā māmiņa.]] 1915.Diorīts, augstums 68 cm, LNMM
# [[:image:Zalkalns_Sedosa_mamina.jpg|Sēdošā māmiņa.]] 1916., izkalta granītā 1923., augstums 63,7 cm, LNMM. Foto: N. Brasliņš
# [[:image:Zalkalns_Pakalne.jpg|Studente Milda Pakalne.]] 1919.Bronza, augstums 49 cm, LNMM
# [[:image:Zalkalns_Mets_Brivibas_piemineklim.jpg|Mets Brīvības piemineklim.]] 1930. Ģipsis, LNMM.
# [[:image:Zalkalns_Blaumanis.jpg|Piemineklis Rūdofam Blaumanim Rīgā.]] 1929. Granīts, augstums ar postamentu ap 320 cm. Rīgā, Kanālmalas apstādījumos. Foto: E.Kļaviņš
# [[:image:Zalkalns_Kronvalds.jpg|Piemineklis Atim Kronvaldam.]] 1938. Bronza, granīts, augstums ap 330 cm, Siguldā
# [[:image:Zalkalns_Piemineklis_Porukam.jpg|Dzejnieka Jāņa Poruka kapa piemineklis.]] 1930. Granīts, augstums 142 cm, Meža kapos Rīgā
# [[:image:Zalkalns_Aspazija.jpg|Dzejnieces Aspazijas portrets.]] 1931. Bronza, augstums 83 cm, LNMM 
# [[:image:Zalkalns_A_Grinberga.jpg|Alīna Grīnberga.]] 1928.- 1932. Bronza, augstums 48 cm. LNMM
# [[:image:Zalkalns_Ara.jpg|Krustmeita Āra.]] 1928. Marmors, augstums 25 cm, LNMM
# [[:image:Zalkalns_Torss.jpg|Torss.]] 1936. Granīts, augstums 77 cm, LNMM
# [[:image:Zalakalns_Cuka_nokartas.jpg|Cūka.]] 1937. Granīts, augstums 71 cm, LNMM. 
# [[:image:Zalkalns_Jers.jpg|Jēriņš.]] 1933. Bronza, granīts, augstums 60 cm, LNMM
# [[:image:Zalkalns_Dziesmu_svetku_medala.jpg|6. Dziesmu svētku atceres medaļa.]] Averss. 1926. Bronza, diametrs 4,5 cm. LNMM
# [[:image:Zalkans_Pasportrets.jpg|Pašportrets.]] 1951. Papīrs, krītiņš, 36 x 28. LNMM]]
# [[:image:Zalkalns_Barons.jpg|Kr. Barona piemineklis.]] 1956. Bronzā atliets 1985, augstums ap 217 cm, Siguldā
# [[:image:Zalkalns_Blumbahs.jpg|Akadēmiķa F. Blumbaha portrets.]] 1951. Terrakota, augstums 51 cm, LNMM


<gallery>
image:Zalkalns_Kronvalds.jpg|Piemineklis Atim Kronvaldam. 1938.
image:Zalkalns_Piemineklis_Porukam.jpg|Dzejnieka Jāņa Poruka kapa piemineklis. 1930.
image:Zalkalns_Aspazija.jpg|Dzejnieces Aspazijas portrets. 1931.
image:Zalkalns_A_Grinberga.jpg|Alīna Grīnberga. 1928.- 1932.
image:Zalkalns_Ara.jpg|Krustmeita Āra. 1928.
image:Zalkalns_Torss.jpg|Torss. 1936.
image:Zalakalns_Cuka_nokartas.jpg|Cūka. 1937.
image:Zalkalns_Jers.jpg|Jēriņš. 1933.
image:Zalkalns_Dziesmu_svetku_medala.jpg|6. Dziesmu svētku atceres medaļa. Averss. 1926.
image:Zalkans_Pasportrets.jpg|Pašportrets. 1951.
image:Zalkalns_Barons.jpg|Kr. Barona piemineklis. 1956.
image:Zalkalns_Blumbahs.jpg|Akadēmiķa F. Blumbaha portrets. 1951.
</gallery>

[[Category:Mākslinieki|Zaļkalns, Teodors]]
__NOEDITSECTION__