1890. - 1915.g. - Versiju hronoloģija

Admins : 2009. gada 19. maijs, plkst. 07.42

2009-05-19T07:42:22Z

Admins : 2009. gada 28. aprīlis, plkst. 12.10

2009-04-28T12:10:28Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. aprīlis, plkst. 12.10
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906]]		[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906]]
	[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Rozentāls J. A. Hesas portrets. 1908]]]		[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Rozentāls J. A. Hesas portrets. 1908]]
	[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903]]		[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903]]
	[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905]]		[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905]]

Redaktors : 2009. gada 4. marts, plkst. 21.29

2009-03-04T21:29:23Z

Rādīt izmaiņas

Redaktors : 2009. gada 4. marts, plkst. 21.16

2009-03-04T21:16:32Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. marts, plkst. 21.16
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906.]]		[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906.]]
	[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb~~\|Eizenšteins M~~. ~~Bij~~. ~~Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903~~.]]		[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb Rozentāls J. A. Hesas portrets. 1908\|]]
	[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905.]]		[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905.]]

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 13.54

2008-11-11T13:54:22Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 13.54
42. rindiņa:		42. rindiņa:
	No eiropeisko stilu un virzienu vēstures viedokļa Latvijas gadsimtu mijas mākslā atrodamas aptuveni hronoloģiskā secībā historisma un historizējoša akadēmisma, sociāli orientēta reālisma, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma, neoklasicisma, agrīnā modernisma un protoartdeko pazīmes. To izteiktība un izplatība ir dažāda, tie bieži savienojas un pārklājas. Plašākais un visos mākslas veidos atrodamais ir jūgendstils.		No eiropeisko stilu un virzienu vēstures viedokļa Latvijas gadsimtu mijas mākslā atrodamas aptuveni hronoloģiskā secībā historisma un historizējoša akadēmisma, sociāli orientēta reālisma, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma, neoklasicisma, agrīnā modernisma un protoartdeko pazīmes. To izteiktība un izplatība ir dažāda, tie bieži savienojas un pārklājas. Plašākais un visos mākslas veidos atrodamais ir jūgendstils.

	Latvijas māksla 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā veidojās citās Eiropas nacionālās skolās un centros rasto koncepciju un prakses kontekstā (sk. [[1890 – 1915: Sakari ar citām skolām\|sakari ar citām skolām]]). Īpaši noturīgi bija sakari, kurus noteica laikmeta politiskās un sociālās vēstures faktori (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|vēsturiskais fons]]), ar vācu (visvairāk vietējiem baltvācu māksliniekiem) un krievu skolu, galvenokārt pateicoties mākslinieciskās izglītošanās apstākļiem Pēterburgā (sk. ~~[[1840_–_1890:_Mākslas_dzīve\|~~mākslas dzīve]]; [[1890_-_1915:_Mākslas_izglītība\|mākslas izglītība]]). Perioda laikā arvien vairāk ierosinājumu un iespaidu nāca gan no netāliem un radniecīgiem reģioniem (Somija), gan no ģeogrāfiski tālākas, bet ietekmīgās franču skolas (konkrētāk no Parīzes mākslas dzīves), gan no atsevišķām Lielbritānijas, Šveices, pat itāliešu un spāņu mākslas parādībām.		Latvijas māksla 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā veidojās citās Eiropas nacionālās skolās un centros rasto koncepciju un prakses kontekstā (sk. [[1890 – 1915: Sakari ar citām skolām\|sakari ar citām skolām]]). Īpaši noturīgi bija sakari, kurus noteica laikmeta politiskās un sociālās vēstures faktori (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|vēsturiskais fons]]), ar vācu (visvairāk vietējiem baltvācu māksliniekiem) un krievu skolu, galvenokārt pateicoties mākslinieciskās izglītošanās apstākļiem Pēterburgā (sk. mākslas dzīve; [[1890_-_1915:_Mākslas_izglītība\|mākslas izglītība]]). Perioda laikā arvien vairāk ierosinājumu un iespaidu nāca gan no netāliem un radniecīgiem reģioniem (Somija), gan no ģeogrāfiski tālākas, bet ietekmīgās franču skolas (konkrētāk no Parīzes mākslas dzīves), gan no atsevišķām Lielbritānijas, Šveices, pat itāliešu un spāņu mākslas parādībām.

	==Vispārējā attīstība==		==Vispārējā attīstība==

Admins : 2008. gada 1. novembris, plkst. 10.05

2008-11-01T10:05:53Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 1. novembris, plkst. 10.05
40. rindiņa:		40. rindiņa:

	==Stili, virzieni un sakari ar citām skolām==		==Stili, virzieni un sakari ar citām skolām==
	No eiropeisko stilu un virzienu vēstures viedokļa Latvijas gadsimtu mijas mākslā atrodamas aptuveni hronoloģiskā secībā historisma un historizējoša akadēmisma, sociāli orientēta reālisma, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma, neoklasicisma, agrīnā modernisma un protoartdeko pazīmes. To izteiktība un izplatība ir dažāda, tie bieži savienojas un pārklājas. Plašākais un visos mākslas veidos atrodamais ir jūgendstils.		No eiropeisko stilu un virzienu vēstures viedokļa Latvijas gadsimtu mijas mākslā atrodamas aptuveni hronoloģiskā secībā historisma un historizējoša akadēmisma, sociāli orientēta reālisma, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma, neoklasicisma, agrīnā modernisma un protoartdeko pazīmes. To izteiktība un izplatība ir dažāda, tie bieži savienojas un pārklājas. Plašākais un visos mākslas veidos atrodamais ir jūgendstils.

	Latvijas māksla 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā veidojās citās Eiropas nacionālās skolās un centros rasto koncepciju un prakses kontekstā (sk. [[1890 – 1915: Sakari ar citām skolām\|sakari ar citām skolām]]). Īpaši noturīgi bija sakari, kurus noteica laikmeta politiskās un sociālās vēstures faktori (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|vēsturiskais fons]]), ar vācu (visvairāk vietējiem baltvācu māksliniekiem) un krievu skolu, galvenokārt pateicoties mākslinieciskās izglītošanās apstākļiem Pēterburgā (sk. [[~~1890 – 1915~~: ~~Mākslas dzīve~~\|mākslas dzīve]]; [[~~1890 – 1915~~: ~~Mākslas izglītība~~\|mākslas izglītība]]). Perioda laikā arvien vairāk ierosinājumu un iespaidu nāca gan no netāliem un radniecīgiem reģioniem (Somija), gan no ģeogrāfiski tālākas, bet ietekmīgās franču skolas (konkrētāk no Parīzes mākslas dzīves), gan no atsevišķām Lielbritānijas, Šveices, pat itāliešu un spāņu mākslas parādībām.		Latvijas māksla 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā veidojās citās Eiropas nacionālās skolās un centros rasto koncepciju un prakses kontekstā (sk. [[1890 – 1915: Sakari ar citām skolām\|sakari ar citām skolām]]). Īpaši noturīgi bija sakari, kurus noteica laikmeta politiskās un sociālās vēstures faktori (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|vēsturiskais fons]]), ar vācu (visvairāk vietējiem baltvācu māksliniekiem) un krievu skolu, galvenokārt pateicoties mākslinieciskās izglītošanās apstākļiem Pēterburgā (sk. [[1840_–_1890:_Mākslas_dzīve\|mākslas dzīve]]; [[1890_-_1915:_Mākslas_izglītība\|mākslas izglītība]]). Perioda laikā arvien vairāk ierosinājumu un iespaidu nāca gan no netāliem un radniecīgiem reģioniem (Somija), gan no ģeogrāfiski tālākas, bet ietekmīgās franču skolas (konkrētāk no Parīzes mākslas dzīves), gan no atsevišķām Lielbritānijas, Šveices, pat itāliešu un spāņu mākslas parādībām.

	==Vispārējā attīstība==		==Vispārējā attīstība==

Admins : 2008. gada 30. oktobris, plkst. 14.43

2008-10-30T14:43:18Z

Admins : 2008. gada 29. oktobris, plkst. 12.47

2008-10-29T12:47:04Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. oktobris, plkst. 12.47
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Purvitis Atkusniss.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906. Audekls, eļļa, 48,3 x 67 cm. LNMM]]		[[Image:Purvitis Atkusniss.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906. Audekls, eļļa, 48,3 x 67 cm. LNMM]]
	[[Image:~~‎Rozentals~~ Hesas portrets.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:~~‎Eizensteins~~ Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. Biržas komercskolas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) kāpņu telpā. Rīga. 1902—1905.]]		[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. Biržas komercskolas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) kāpņu telpā. Rīga. 1902—1905.]]
	[[Image:~~‎Kuznecova~~ porcelans skivji.jpg\|thumb\|Kuzņecova fabrikas masveida produkcijas šķīvji. Fajanss, diametrs 24 cm. Latvijas Vēstures muzejs.]]		[[Image:Kuznecova porcelans skivji.jpg\|thumb\|Kuzņecova fabrikas masveida produkcijas šķīvji. Fajanss, diametrs 24 cm. Latvijas Vēstures muzejs.]]
	[[Image:Valters Peldetaji zeni.jpg\|thumb\|Valters J. Peldētāji zēni. Ap 1900. Kartons, eļļa, 41 x 63,5 cm. LNMM ]]		[[Image:Valters Peldetaji zeni.jpg\|thumb\|Valters J. Peldētāji zēni. Ap 1900. Kartons, eļļa, 41 x 63,5 cm. LNMM ]]
	[[Image:Rozentals Arkadija I.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Arkādija I. Studija. 1904—1908. Kartons, eļļa, 29,5 x 24 cm. LNMM]]		[[Image:Rozentals Arkadija I.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Arkādija I. Studija. 1904—1908. Kartons, eļļa, 29,5 x 24 cm. LNMM]]
25. rindiņa:		25. rindiņa:
	Strauji augošas buržuāzijas šaurais prakticisms un profesionālās lokālās tēlotājas mākslas nepietiekami noturīgās tradīcijas nebija vienīgie stājmākslas izplatības kavējošie iemesli. Radikālas pārvērtības Eiropas mākslā, kas izpaudās arī Latvijas radošāko mākslinieku darbos, padarīja to bieži nesaprotamu publikai. Izveidojās pie veciem estētiskiem kritērijiem pieradušu ierindas mākslas uztvērēju un no tradicionālās mākslas aizgājušu mākslinieku konflikts, kas atspoguļojās tālaika presē un ko centās pārvarēt mākslinieki un kritiķi, skaidrojot “jauno mākslu”.		Strauji augošas buržuāzijas šaurais prakticisms un profesionālās lokālās tēlotājas mākslas nepietiekami noturīgās tradīcijas nebija vienīgie stājmākslas izplatības kavējošie iemesli. Radikālas pārvērtības Eiropas mākslā, kas izpaudās arī Latvijas radošāko mākslinieku darbos, padarīja to bieži nesaprotamu publikai. Izveidojās pie veciem estētiskiem kritērijiem pieradušu ierindas mākslas uztvērēju un no tradicionālās mākslas aizgājušu mākslinieku konflikts, kas atspoguļojās tālaika presē un ko centās pārvarēt mākslinieki un kritiķi, skaidrojot “jauno mākslu”.

	Atšķirīgi bija arhitektu un ar tiem saistīto mākslas amatnieku darbības apstākļi (sk. arhitektūra, lietišķi dekoratīvā māksla un dizains), jo periodam raksturīgs straujš celtniecības pieaugums pilsētās; pasūtījumu skaits bija liels. Arhitektu izglītošanos nodrošināja Rīgas politehnikums, kas sagatavoja lielāko daļu vietējo šīs nozares profesionāļu. Celtņu dekora veidošanā piedalījās vietējās tēlniecības, glezniecības, vitrāžistu firmas. Pieprasījums pēc to produkcijas bija ievērojams. Tāpat maksātspējīgās aprindās tika patērēta standartizētā lietišķā māksla ― gan ievestā, gan uz vietas tapusī. Lētā rūpnieciski ražotā produkcija bija pieejama arī plašākiem iedzīvotāju slāņiem. Uz šā fona izcēlās mākslinieciski augstvērtīgāki mazskaitlīgie vietējo meistaru izstrādājumi (keramika, tekstils, atsevišķi mēbeļu un interjeru iekārtu komplekti, metāla un juvelierizstrādājumi, ādas plastika).		Atšķirīgi bija arhitektu un ar tiem saistīto mākslas amatnieku darbības apstākļi (sk. [[1890 – 1915: Arhitektūra\|arhitektūra]], lietišķi dekoratīvā māksla un dizains), jo periodam raksturīgs straujš celtniecības pieaugums pilsētās; pasūtījumu skaits bija liels. Arhitektu izglītošanos nodrošināja Rīgas politehnikums, kas sagatavoja lielāko daļu vietējo šīs nozares profesionāļu. Celtņu dekora veidošanā piedalījās vietējās tēlniecības, glezniecības, vitrāžistu firmas. Pieprasījums pēc to produkcijas bija ievērojams. Tāpat maksātspējīgās aprindās tika patērēta standartizētā lietišķā māksla ― gan ievestā, gan uz vietas tapusī. Lētā rūpnieciski ražotā produkcija bija pieejama arī plašākiem iedzīvotāju slāņiem. Uz šā fona izcēlās mākslinieciski augstvērtīgāki mazskaitlīgie vietējo meistaru izstrādājumi (keramika, tekstils, atsevišķi mēbeļu un interjeru iekārtu komplekti, metāla un juvelierizstrādājumi, ādas plastika).

	==Novācijas uzskatos par mākslu==		==Novācijas uzskatos par mākslu==

Admins : 2008. gada 7. oktobris, plkst. 12.55

2008-10-07T12:55:20Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. oktobris, plkst. 12.55
109. rindiņa:		109. rindiņa:
	# [[:image:‎Pole Elizabetes iela 57.jpg\|Pole E. Bij. Rīgas IV savstarpējās kredītsabiedrības nams Rīgā, Elizabetes ielā 57. 1911.]]		# [[:image:‎Pole Elizabetes iela 57.jpg\|Pole E. Bij. Rīgas IV savstarpējās kredītsabiedrības nams Rīgā, Elizabetes ielā 57. 1911.]]
	# [[:image:‎Smelings Miera iela 5.jpg\|Šmēlings A., Hartmanis E., Unferhau V. Īres nams Rīgā, Miera ielā 5. 1912.]]		# [[:image:‎Smelings Miera iela 5.jpg\|Šmēlings A., Hartmanis E., Unferhau V. Īres nams Rīgā, Miera ielā 5. 1912.]]



	<gallery>		<gallery>

Admins : 2008. gada 7. oktobris, plkst. 12.54

2008-10-07T12:54:56Z

@@ 15. rindiņa: / 15. rindiņa: @@
 [[Image:Skilters_Mazins_biju.jpg|thumb|widthpx|Šķilters G. Maziņš biju, neredzēju. 1903 (bronza 1955). 42 x 53 x 70 cm. LNMM]]
 [[Image:Jugendstila_maskarons_Smilsu_iela_8.jpg|thumb|Virsdurvju maskarons īres namam Rīgā, Smilšu ielā 8. 1902.]]
 =Vispārējs perioda raksturojums=
@@ 119. rindiņa: / 110. rindiņa: @@
 # [[:image:‎Smelings Miera iela  5.jpg|Šmēlings A., Hartmanis E., Unferhau V. Īres nams Rīgā, Miera ielā 5. 1912.]]
 __NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. aprīlis, plkst. 12.10
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906]]		[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906]]
	[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Rozentāls J. A. Hesas portrets. 1908]]]		[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Rozentāls J. A. Hesas portrets. 1908]]
	[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903]]		[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903]]
	[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905]]		[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905]]

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. marts, plkst. 21.16
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906.]]		[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906.]]
	[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb~~\|Eizenšteins M~~. ~~Bij~~. ~~Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903~~.]]		[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb Rozentāls J. A. Hesas portrets. 1908\|]]
	[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905.]]		[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905.]]

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 29. oktobris, plkst. 12.47
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Purvitis Atkusniss.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906. Audekls, eļļa, 48,3 x 67 cm. LNMM]]		[[Image:Purvitis Atkusniss.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906. Audekls, eļļa, 48,3 x 67 cm. LNMM]]
	[[Image:~~‎Rozentals~~ Hesas portrets.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:~~‎Eizensteins~~ Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. Biržas komercskolas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) kāpņu telpā. Rīga. 1902—1905.]]		[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. Biržas komercskolas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) kāpņu telpā. Rīga. 1902—1905.]]
	[[Image:~~‎Kuznecova~~ porcelans skivji.jpg\|thumb\|Kuzņecova fabrikas masveida produkcijas šķīvji. Fajanss, diametrs 24 cm. Latvijas Vēstures muzejs.]]		[[Image:Kuznecova porcelans skivji.jpg\|thumb\|Kuzņecova fabrikas masveida produkcijas šķīvji. Fajanss, diametrs 24 cm. Latvijas Vēstures muzejs.]]
	[[Image:Valters Peldetaji zeni.jpg\|thumb\|Valters J. Peldētāji zēni. Ap 1900. Kartons, eļļa, 41 x 63,5 cm. LNMM ]]		[[Image:Valters Peldetaji zeni.jpg\|thumb\|Valters J. Peldētāji zēni. Ap 1900. Kartons, eļļa, 41 x 63,5 cm. LNMM ]]
	[[Image:Rozentals Arkadija I.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Arkādija I. Studija. 1904—1908. Kartons, eļļa, 29,5 x 24 cm. LNMM]]		[[Image:Rozentals Arkadija I.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Arkādija I. Studija. 1904—1908. Kartons, eļļa, 29,5 x 24 cm. LNMM]]
25. rindiņa:		25. rindiņa:
	Strauji augošas buržuāzijas šaurais prakticisms un profesionālās lokālās tēlotājas mākslas nepietiekami noturīgās tradīcijas nebija vienīgie stājmākslas izplatības kavējošie iemesli. Radikālas pārvērtības Eiropas mākslā, kas izpaudās arī Latvijas radošāko mākslinieku darbos, padarīja to bieži nesaprotamu publikai. Izveidojās pie veciem estētiskiem kritērijiem pieradušu ierindas mākslas uztvērēju un no tradicionālās mākslas aizgājušu mākslinieku konflikts, kas atspoguļojās tālaika presē un ko centās pārvarēt mākslinieki un kritiķi, skaidrojot “jauno mākslu”.		Strauji augošas buržuāzijas šaurais prakticisms un profesionālās lokālās tēlotājas mākslas nepietiekami noturīgās tradīcijas nebija vienīgie stājmākslas izplatības kavējošie iemesli. Radikālas pārvērtības Eiropas mākslā, kas izpaudās arī Latvijas radošāko mākslinieku darbos, padarīja to bieži nesaprotamu publikai. Izveidojās pie veciem estētiskiem kritērijiem pieradušu ierindas mākslas uztvērēju un no tradicionālās mākslas aizgājušu mākslinieku konflikts, kas atspoguļojās tālaika presē un ko centās pārvarēt mākslinieki un kritiķi, skaidrojot “jauno mākslu”.

	Atšķirīgi bija arhitektu un ar tiem saistīto mākslas amatnieku darbības apstākļi (sk. arhitektūra, lietišķi dekoratīvā māksla un dizains), jo periodam raksturīgs straujš celtniecības pieaugums pilsētās; pasūtījumu skaits bija liels. Arhitektu izglītošanos nodrošināja Rīgas politehnikums, kas sagatavoja lielāko daļu vietējo šīs nozares profesionāļu. Celtņu dekora veidošanā piedalījās vietējās tēlniecības, glezniecības, vitrāžistu firmas. Pieprasījums pēc to produkcijas bija ievērojams. Tāpat maksātspējīgās aprindās tika patērēta standartizētā lietišķā māksla ― gan ievestā, gan uz vietas tapusī. Lētā rūpnieciski ražotā produkcija bija pieejama arī plašākiem iedzīvotāju slāņiem. Uz šā fona izcēlās mākslinieciski augstvērtīgāki mazskaitlīgie vietējo meistaru izstrādājumi (keramika, tekstils, atsevišķi mēbeļu un interjeru iekārtu komplekti, metāla un juvelierizstrādājumi, ādas plastika).		Atšķirīgi bija arhitektu un ar tiem saistīto mākslas amatnieku darbības apstākļi (sk. [[1890 – 1915: Arhitektūra\|arhitektūra]], lietišķi dekoratīvā māksla un dizains), jo periodam raksturīgs straujš celtniecības pieaugums pilsētās; pasūtījumu skaits bija liels. Arhitektu izglītošanos nodrošināja Rīgas politehnikums, kas sagatavoja lielāko daļu vietējo šīs nozares profesionāļu. Celtņu dekora veidošanā piedalījās vietējās tēlniecības, glezniecības, vitrāžistu firmas. Pieprasījums pēc to produkcijas bija ievērojams. Tāpat maksātspējīgās aprindās tika patērēta standartizētā lietišķā māksla ― gan ievestā, gan uz vietas tapusī. Lētā rūpnieciski ražotā produkcija bija pieejama arī plašākiem iedzīvotāju slāņiem. Uz šā fona izcēlās mākslinieciski augstvērtīgāki mazskaitlīgie vietējo meistaru izstrādājumi (keramika, tekstils, atsevišķi mēbeļu un interjeru iekārtu komplekti, metāla un juvelierizstrādājumi, ādas plastika).

	==Novācijas uzskatos par mākslu==		==Novācijas uzskatos par mākslu==

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 30. oktobris, plkst. 14.43
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Purvitis ~~Atkusniss~~.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906. ~~Audekls, eļļa, 48,3 x 67 cm. LNMM~~]]		[[Image:Purvitis Atkusnis.jpg\|thumb\|Purvītis V. Atkusnis. Ap 1906.]]
	[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Rozentals Hesas portrets.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]		[[Image:Eizensteins Elizabetes iela 10b.jpg\|thumb\|Eizenšteins M. Bij. Ļebedinsku nams Rīgā, Elizabetes ielā 10b. 1903.]]
	[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas~~. Biržas komercskolas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) kāpņu telpā. Rīga~~. 1902—1905.]]		[[Image:Tode LMA Vitraza.jpg\|thumb\|Vitrāža no E.Todes darbnīcas. 1902—1905.]]
	[[Image:Kuznecova porcelans skivji.jpg\|thumb\|Kuzņecova fabrikas masveida produkcijas šķīvji~~. Fajanss, diametrs 24 cm. Latvijas Vēstures muzejs~~.]]		[[Image:Kuznecova porcelans skivji.jpg\|thumb\|Kuzņecova fabrikas masveida produkcijas šķīvji.]]
	[[Image:Valters Peldetaji zeni.jpg\|thumb\|Valters J. Peldētāji zēni. Ap 1900. ~~Kartons, eļļa, 41 x 63,5 cm. LNMM~~ ]]		[[Image:Valters Peldetaji zeni.jpg\|thumb\|Valters J. Peldētāji zēni. Ap 1900.]]
	[[Image:Rozentals Arkadija I.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Arkādija I. Studija. 1904—1908. ~~Kartons, eļļa, 29,5 x 24 cm. LNMM~~]]		[[Image:Rozentals Arkadija I.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Arkādija I. Studija. 1904—1908.]]
	[[Image:Krastins Makoni virs majam.jpg\|thumb\|Krastiņš P. Mākoņi virs mājām. Ap 1905. ~~Papīrs, akvarelis, zīmulis, 11 x 18 cm. LNMM~~]]		[[Image:Krastins Makoni virs majam.jpg\|thumb\|Krastiņš P. Mākoņi virs mājām. Ap 1905.]]
	[[Image:Peksens Peksena nams Alberta iela 12.jpg\|thumb\|Pēkšēns K., Laube E. K.Pekšēna nams Rīgā, Alberta ielā 12. 1903.]]		[[Image:Peksens Peksena nams Alberta iela 12.jpg\|thumb\|Pēkšēns K., Laube E. K.Pekšēna nams Rīgā, Alberta ielā 12. 1903.]]
	[[Image:Alksnis Arajs.jpg\|thumb\|Alksnis Ā. Arājs. 19. gs. 90. gadu vidus. ~~Papīrs, akvarelis, 30,7 x 39,8 cm. Kuldīgas novada muzejs~~.]]		[[Image:Alksnis Arajs.jpg\|thumb\|Alksnis Ā. Arājs. 19. gs. 90. gadu vidus..]]
	[[Image:Purvitis_Pedejais_sniegs.jpg\|thumb\|Purvītis V. Pēdējais sniegs. 1898~~. Audekls, eļļa, 102,5 x 144 cm. Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs~~. ]]		[[Image:Purvitis_Pedejais_sniegs.jpg\|thumb\|Purvītis V. Pēdējais sniegs. 1898.]]
	[[Image:Valters_Sieviete_parka.jpg\|thumb\|Valters J. Sieviete parkā. Ap 1900. ~~Audekls, eļļa, 42 x 55 cm. LNMM~~]]		[[Image:Valters_Sieviete_parka.jpg\|thumb\|Valters J. Sieviete parkā. Ap 1900.]]
	[[Image:Rozentals_Teika.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Teika. Ap 1899. ~~Audekls, eļļa, 97 x 67 cm. LNMM~~]]		[[Image:Rozentals_Teika.jpg\|thumb\|Rozentāls J. Teika. Ap 1899.]]
	[[Image:Madernieks_Vaks_Saulietim.jpg\|thumb\|Madernieks J. Vāks A.Saulieša stāstam “Kalējs Indriķis”. 1904.]]		[[Image:Madernieks_Vaks_Saulietim.jpg\|thumb\|Madernieks J. Vāks A.Saulieša stāstam “Kalējs Indriķis”. 1904.]]
	[[Image:Skilters_Mazins_biju.jpg\|thumb\|widthpx\|Šķilters G. Maziņš biju, neredzēju. 1903 ~~(bronza 1955)~~. ~~42 x 53 x 70 cm. LNMM~~]]		[[Image:Skilters_Mazins_biju.jpg\|thumb\|widthpx\|Šķilters G. Maziņš biju, neredzēju. 1903.]]
	[[Image:Jugendstila_maskarons_Smilsu_iela_8.jpg\|thumb\|Virsdurvju maskarons īres namam Rīgā, Smilšu ielā 8. 1902.]]		[[Image:Jugendstila_maskarons_Smilsu_iela_8.jpg\|thumb\|Virsdurvju maskarons īres namam Rīgā, Smilšu ielā 8. 1902.]]
			[[Image:Sels_Detmana_nams_Skuna_12.jpg\|thumb\|Šēls H., Šefels F. Bij. H.Detmaņa nams Rīgā, Šķūņu ielā 12/14.]]

	=Vispārējs perioda raksturojums=		=Vispārējs perioda raksturojums=
113. rindiņa:		114. rindiņa:

	<gallery>		<gallery>
	~~Image:Sels_Detmana_nams_Skuna_12.jpg\|Šēls H., Šefels F. Bij. H.Detmaņa nams Rīgā, Šķūņu ielā 12/14.~~		Image:Zeltins_Jumti.jpg\|Zeltiņš V. Jumti. Studija. Ap 1905.
	Image:Zeltins_Jumti.jpg\|Zeltiņš V. Jumti. Studija. Ap 1905. ~~Papīrs, kartons, eļļa, 30 x 24,7 cm. LNMM~~		Image:Matvejs_Italijas_motivs.jpg\|Matvejs V. Itālijas motīvs. 1913.
	Image:Matvejs_Italijas_motivs.jpg\|Matvejs V. Itālijas motīvs. 1913. ~~Audekls, eļļa, 20 x 13,5 cm. LNMM~~		Image:Madernieks_Zalktis_vaks.jpg\|Madernieks J. Titullapa žurnālam “Vērotājs”. 1908.
	Image:Madernieks_Zalktis_vaks.jpg\|Madernieks J. Titullapa žurnālam “Vērotājs”. 1908~~. Nr.4~~.
	Image:Laube_Kenina_skola_Terbatas_15.jpg\|Laube E., Pekšēns K. Bij. A.Ķēniņa skola Rīgā, Tērbatas ielā 15/17.		Image:Laube_Kenina_skola_Terbatas_15.jpg\|Laube E., Pekšēns K. Bij. A.Ķēniņa skola Rīgā, Tērbatas ielā 15/17.
	Image:Purvitis_Ziema.jpg\|Purvītis V. Ziema. Ap 1910. ~~Audekls, eļļa, 69 x 99,5 cm. LNMM~~		Image:Purvitis_Ziema.jpg\|Purvītis V. Ziema. Ap 1910.
	Image:Grosvalds_Tris_makslinieki.jpg\|Grosvalds J. Mākslinieku Tones, Ubāna un Drēviņa portrets. 1915. ~~Audekls, eļļa, 80 x 100 cm. LNMM~~		Image:Grosvalds_Tris_makslinieki.jpg\|Grosvalds J. Mākslinieku Tones, Ubāna un Drēviņa portrets. 1915.
	Image:Pole_Elizabetes_iela_57.jpg\|Pole E. Bij. Rīgas IV savstarpējās kredītsabiedrības nams Rīgā, Elizabetes ielā 57. 1911.		Image:Pole_Elizabetes_iela_57.jpg\|Pole E. Bij. Rīgas IV savstarpējās kredītsabiedrības nams Rīgā, Elizabetes ielā 57. 1911.
	Image:Smelings_Miera_iela_5.jpg\|Šmēlings A., Hartmanis E., Unferhaus V. Īres nams Rīgā, Miera ielā 5. 1912.		Image:Smelings_Miera_iela_5.jpg\|Šmēlings A., Hartmanis E., Unferhaus V. Īres nams Rīgā, Miera ielā 5. 1912.