1890 – 1915: Vēsturiskais fons - Versiju hronoloģija

Admins : 2009. gada 8. maijs, plkst. 13.01

2009-05-08T13:01:28Z

Redaktors : 2009. gada 24. februāris, plkst. 21.17

2009-02-24T21:17:51Z

Rādīt izmaiņas

Admins : 2008. gada 30. oktobris, plkst. 14.31

2008-10-30T14:31:02Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 30. oktobris, plkst. 14.31
2. rindiņa:		2. rindiņa:
	[[Image:Nikolajs-II-foto.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]		[[Image:Nikolajs-II-foto.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]
	[[Image:Firsts_Livens_foto.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g.]]		[[Image:Firsts_Livens_foto.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g.]]
	[[Image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|thumb\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. ~~Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM~~]]		[[Image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|thumb\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899.]]
	[[Image:Gosvalda_gimene.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]		[[Image:Gosvalda_gimene.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]
	[[Image:Fenikss_stradnieki.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]		[[Image:Fenikss_stradnieki.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]
	[[Image:Rainis_foto.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]		[[Image:Rainis_foto.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]
	[[Image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906~~. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma~~.]]		[[Image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906.]]
	[[Image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]		[[Image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]
	~~[[Image:Provodniks_kopskats.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900.]]~~
	~~[[Image:Provodniks_cehs.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.]]~~
	~~[[Image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|thumb\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM]]~~
	~~[[Image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|thumb\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]~~
	~~[[Image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|thumb\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM]]~~

	19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.		19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.
55. rindiņa:		50. rindiņa:
	# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]		# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]
	# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM		# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM


			<gallery>
			Image:Provodniks_kopskats.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900.
			Image:Provodniks_cehs.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.
			Image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912.
			Image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.
			Image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917.
			</gallery>

	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Redaktors : 2007. gada 24. maijs, plkst. 16.01

2007-05-24T16:01:56Z

Ivo : 2007. gada 17. maijs, plkst. 10.37

2007-05-17T10:37:43Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 17. maijs, plkst. 10.37
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.~~jpg~~\|thumb\|Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.]]		[[Image:Latvijas_karte_19_gs_beigas.png\|thumb\|Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]		[[Image:Nikolajs-II-foto.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g. J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM]]		[[Image:Firsts_Livens_foto.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]		[[Image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|thumb\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]		[[Image:Gosvalda_gimene.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]		[[Image:Fenikss_stradnieki.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.]]		[[Image:Rainis_foto.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]		[[Image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900. Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g. ]]		[[Image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM]]		[[Image:Provodniks_kopskats.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.~~jpg~~\|thumb\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]		[[Image:Provodniks_cehs.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM]]		[[Image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|thumb\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM]]
			[[Image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|thumb\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]
			[[Image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|thumb\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM]]

	19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.		19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.
36. rindiņa:		38. rindiņa:

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# [[:image:Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.		# [[:image:Latvijas_karte_19_gs_beigas.png\|Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.]]
	# [[:image:Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.		# [[:image:Nikolajs-II-foto.jpg\|Krievijas cars Nikolajs II]]. 1898. g. foto.
	# [[:image:Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g. J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM		# [[:image:Firsts_Livens_foto.jpg\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda]]. Foto. Ap 1900. g.
	# [[:image:Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.		# [[:image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets]]. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM
	# [[:image:Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.		# [[:image:Gosvalda_gimene.jpg\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene]]. 1904. g. foto.
	# [[:image:Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.		# [[:image:Fenikss_stradnieki.jpg\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa]]. 1897. g. foto.
	# [[:image:Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.		# [[:image:Rainis_foto.jpg\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis]]. 1893. g. foto.
	# [[:image:Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.		# [[:image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā.]] 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.
	# [[:image:Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900. Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.		# [[:image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā]]. 1906. g. foto.
	# [[:image:Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM		# [[:image:Provodniks_kopskats.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats]]. Foto ap 1900.
	# [[:image:Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.		# [[:image:Provodniks_cehs.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca]]. Foto ap 1900. g.
	# [[:image:Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM		# [[:image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|Tillbergs J. R. Rīga]]. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM
			# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]
			# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM

	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Ivo : 2007. gada 17. maijs, plkst. 09.34

2007-05-17T09:34:14Z

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 . gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.
@@ 17. rindiņa: / 30. rindiņa: @@
 =Perioda noslēgums=
 Apskatāmā perioda pēdējas desmitgades pēcrevolūcijas relatīvo politiskās dzīves stabilizāciju, sociālo un nacionālo konfliktu latento stāvokli, kapitālistiskās ekonomikas bumu pārtrauca 1914. g. sācies Pasaules karš, kas nākamajā 1915. g. jau risinājās Latvijas teritorijā. Lielākā Kurzemes daļa bija vācu armijas okupēta, frontes līnija sadalīja Latviju divās daļās. Kara izraisītais posts, bēgļu pārvietošanās un ciešanas, cilvēku upuri, latviešu strēlnieku bataljonu cīņas ievadīja politisko krīžu gadus, kas noslēdza Latvijas kā Krievijas impērijas sastāvdaļas pastāvēšanas vēsturi.
-=Attēlu saraksts=
+__NOEDITSECTION__

Redaktors : 2007. gada 15. maijs, plkst. 15.40

2007-05-15T15:40:04Z

Redaktors : 2007. gada 8. maijs, plkst. 16.02

2007-05-08T16:02:31Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 8. maijs, plkst. 16.02
28. rindiņa:		28. rindiņa:
	# Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.		# Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.
	# Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.		# Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.
	# Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks J. Rainis. 1893. g. foto.		# Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.
	# Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.		# Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.
	# Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.		# Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.

Redaktors : 2007. gada 8. maijs, plkst. 16.01

2007-05-08T16:01:40Z

Rādīt izmaiņas

Ivo : 2007. gada 6. marts, plkst. 18.12

2007-03-06T18:12:44Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 6. marts, plkst. 18.12
6. rindiņa:		6. rindiņa:

	=Sociālās, nacionālās un konfesionālās attiecības=		=Sociālās, nacionālās un konfesionālās attiecības=
	Šai laikā vietējās sabiedrības struktūru arvien mazāk noteica vecās kāršu attiecības, ar tām saistītās privilēģijas vai tiesību ierobežojumi. Strauji augošais kapitālisms, urbanizācija, industrializācija, relatīvā demokratizācija arvien vairāk grāva no feodālisma mantoto kārtību. Ekonomiskie resursi arvien vairāk nonāca pilsonības rokās, un attiecīgi turpināja mainīties naudīgo mākslas patērētāju sastāvs: izglītoto aristokrātiju un pilsētas patriciešus papildināja pragmātiskie jaunbagātnieki ar savām estētiskām vajadzībām vai to iztrūkumu. (sk. mākslas dzīvi, mākslas tirgu) Situācijas sarežģītību kāpināja nacionālā sastāva izmaiņas Latvijas sabiedrības dažādajos slāņos. Pamatnācijas latviešu skaits 1897. g. bija aptuveni 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai gan baltvācu muižniecība un bagātā pilsonība saglabāja savu valdošo stāvokli un uzstājās kā reģiona politiskā, ekonomiskā un kultūras elite, arvien pieauga etnisko latviešu skaits strauji augošās pilsētās, par arvien lielāku sociālu grupu veidojās latviešu buržuāzija. Ievērojami pieauga latviešu skaits brīvo profesiju un, plašāk skatoties, inteliģences aprindās, kur agrāk baltvāciešu pārsvars bija nospiedošs. Izglītība, tai skaitā mākslinieciskā, bija vairāk latviešiem pieejama (sk. mākslas izglītība). Oficiālās rusifikācijas un kapitālistiskās urbanizācijas iespaidā Latvijas pilsētā palielinājās krievu ierēdņu un strādnieku skaits. Bez tam Latvijā dzīvoja ebreji, poļi, baltkrievi, igauņi u.c. etnosi. Pamatnācijas un valdošās elites attiecībās sociālās un nacionālās pretrunas krustojās un izpaudās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē. Kā alternatīva iepriekšējā perioda jaunlatviešu kustībai 1890. gados latviešu inteliģences aprindās radās opozicionārā Jaunā strāva. Tai pat laikā lielākās pilsētās objektīvi veidojās savdabīga multikulturāla sabiedrība (izglītotie latvieši runāja trijās valodās). Tāpat kā agrāk Latvijas iedzīvotāji piederēja trim pamatkonfesijām; vairāk par pusi no tiem piederēja luteriskajai baznīcai, kāda piektā daļa – katoliskai, mazāk par desmito daļu pareizticīgai. Lai gan luterāņu draudzēs dominēja latvieši, baznīcu pārvaldīja baltvācu elite, mācītāji bija galvenokārt baltvāci. Katolicisms bija visvairāk izplatīts Latgalē un spēlēja te lielu lomu latgaļu garīgajā dzīvē; šeit vairums garīdznieku, savukārt, bija poļi. Pareizticība (izņemot tradicionālo vecticībnieku kultu) bija impērijas oficiālā reliģija, tika attiecīgi atbalstīta un izmantota kā instruments reģiona rusifikācijas politikā.		Šai laikā vietējās sabiedrības struktūru arvien mazāk noteica vecās kāršu attiecības, ar tām saistītās privilēģijas vai tiesību ierobežojumi. Strauji augošais kapitālisms, urbanizācija, industrializācija, relatīvā demokratizācija arvien vairāk grāva no feodālisma mantoto kārtību. Ekonomiskie resursi arvien vairāk nonāca pilsonības rokās, un attiecīgi turpināja mainīties naudīgo mākslas patērētāju sastāvs: izglītoto aristokrātiju un pilsētas patriciešus papildināja pragmātiskie jaunbagātnieki ar savām estētiskām vajadzībām vai to iztrūkumu. (sk. mākslas dzīvi, [[1890 – 1915: Mākslas tirgus\|mākslas tirgu]]) Situācijas sarežģītību kāpināja nacionālā sastāva izmaiņas Latvijas sabiedrības dažādajos slāņos. Pamatnācijas latviešu skaits 1897. g. bija aptuveni 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai gan baltvācu muižniecība un bagātā pilsonība saglabāja savu valdošo stāvokli un uzstājās kā reģiona politiskā, ekonomiskā un kultūras elite, arvien pieauga etnisko latviešu skaits strauji augošās pilsētās, par arvien lielāku sociālu grupu veidojās latviešu buržuāzija. Ievērojami pieauga latviešu skaits brīvo profesiju un, plašāk skatoties, inteliģences aprindās, kur agrāk baltvāciešu pārsvars bija nospiedošs. Izglītība, tai skaitā mākslinieciskā, bija vairāk latviešiem pieejama (sk. mākslas izglītība). Oficiālās rusifikācijas un kapitālistiskās urbanizācijas iespaidā Latvijas pilsētā palielinājās krievu ierēdņu un strādnieku skaits. Bez tam Latvijā dzīvoja ebreji, poļi, baltkrievi, igauņi u.c. etnosi. Pamatnācijas un valdošās elites attiecībās sociālās un nacionālās pretrunas krustojās un izpaudās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē. Kā alternatīva iepriekšējā perioda jaunlatviešu kustībai 1890. gados latviešu inteliģences aprindās radās opozicionārā Jaunā strāva. Tai pat laikā lielākās pilsētās objektīvi veidojās savdabīga multikulturāla sabiedrība (izglītotie latvieši runāja trijās valodās). Tāpat kā agrāk Latvijas iedzīvotāji piederēja trim pamatkonfesijām; vairāk par pusi no tiem piederēja luteriskajai baznīcai, kāda piektā daļa – katoliskai, mazāk par desmito daļu pareizticīgai. Lai gan luterāņu draudzēs dominēja latvieši, baznīcu pārvaldīja baltvācu elite, mācītāji bija galvenokārt baltvāci. Katolicisms bija visvairāk izplatīts Latgalē un spēlēja te lielu lomu latgaļu garīgajā dzīvē; šeit vairums garīdznieku, savukārt, bija poļi. Pareizticība (izņemot tradicionālo vecticībnieku kultu) bija impērijas oficiālā reliģija, tika attiecīgi atbalstīta un izmantota kā instruments reģiona rusifikācijas politikā.

	=1905. gada revolūcija=		=1905. gada revolūcija=
12. rindiņa:		12. rindiņa:

	=Industrializācijas un urbanizācijas kāpinājums=		=Industrializācijas un urbanizācijas kāpinājums=
	Svarīga vispārējā vēsturiskā fona sastāvdaļa bija straujos tempos augošā Latvijas industrializācija (ķīmiskā un gumijas rūpniecība, metālapstrāde, kokapstrāde). Te ražoja preču un pasažieru vagonus, automobiļus, tvaikoņus, elektrotehniku, gumijas riepas, būvmateriālus, pārtikas preces. Pēc vēsturnieka A. Bērziņa aprēķiniem Latvijā rūpniecības produkcija kopvērtība laikā no 1900. līdz 1913. g. pieauga trīs reizes. Rūpnieciskās ražošanas koncentrācijas ziņā Latvija bija viens no attīstītākajiem reģioniem Krievijas impērijā. Latvija bija noklāta ar dzelzceļa tīklu, attīstījās jūras ostas (Rīga šai laikā kļuva par lielāko impērijas eksporta ostu). Tiešākā veida industrializācija skāra arhitektūru (rūpnīcas kā celtniecības objekti ar savu formveidi, būvmateriālu pieejamība) un transporta dizainu. Industrializācijas laikmeta vizuālās kultūras parādība – fototehnika Latvijā tika plaši lietota, profesionālo fotogrāfu skaits arvien pieauga, privātās personas, tai skaitā mākslinieki, pastāvīgi izmantoja fotogrāfijas. Industrializācija un ar to saistītā urbanizācija izsauca arī noraidošu vai kompensatorisku reakciju mākslas ļaužu vidū, kas izpaudās neoromantiskā „brīvās dabas” estetizācijā (sk. vispārējo mākslas raksturojumu, ikonogrāfiju).		Svarīga vispārējā vēsturiskā fona sastāvdaļa bija straujos tempos augošā Latvijas industrializācija (ķīmiskā un gumijas rūpniecība, metālapstrāde, kokapstrāde). Te ražoja preču un pasažieru vagonus, automobiļus, tvaikoņus, elektrotehniku, gumijas riepas, būvmateriālus, pārtikas preces. Pēc vēsturnieka A. Bērziņa aprēķiniem Latvijā rūpniecības produkcija kopvērtība laikā no 1900. līdz 1913. g. pieauga trīs reizes. Rūpnieciskās ražošanas koncentrācijas ziņā Latvija bija viens no attīstītākajiem reģioniem Krievijas impērijā. Latvija bija noklāta ar dzelzceļa tīklu, attīstījās jūras ostas (Rīga šai laikā kļuva par lielāko impērijas eksporta ostu). Tiešākā veida industrializācija skāra arhitektūru (rūpnīcas kā celtniecības objekti ar savu formveidi, būvmateriālu pieejamība) un transporta dizainu. Industrializācijas laikmeta vizuālās kultūras parādība – fototehnika Latvijā tika plaši lietota, profesionālo fotogrāfu skaits arvien pieauga, privātās personas, tai skaitā mākslinieki, pastāvīgi izmantoja fotogrāfijas. Industrializācija un ar to saistītā urbanizācija izsauca arī noraidošu vai kompensatorisku reakciju mākslas ļaužu vidū, kas izpaudās neoromantiskā „brīvās dabas” estetizācijā (sk. [[1890. - 1915.g.\|vispārējo mākslas raksturojumu]], [[1890 – 1915: Ikonogrāfija\|ikonogrāfiju]]).

	=Perioda noslēgums=		=Perioda noslēgums=

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 30. oktobris, plkst. 14.31
2. rindiņa:		2. rindiņa:
	[[Image:Nikolajs-II-foto.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]		[[Image:Nikolajs-II-foto.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]
	[[Image:Firsts_Livens_foto.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g.]]		[[Image:Firsts_Livens_foto.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g.]]
	[[Image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|thumb\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. ~~Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM~~]]		[[Image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|thumb\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899.]]
	[[Image:Gosvalda_gimene.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]		[[Image:Gosvalda_gimene.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]
	[[Image:Fenikss_stradnieki.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]		[[Image:Fenikss_stradnieki.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]
	[[Image:Rainis_foto.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]		[[Image:Rainis_foto.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]
	[[Image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906~~. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma~~.]]		[[Image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906.]]
	[[Image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]		[[Image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]
	~~[[Image:Provodniks_kopskats.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900.]]~~
	~~[[Image:Provodniks_cehs.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.]]~~
	~~[[Image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|thumb\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM]]~~
	~~[[Image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|thumb\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]~~
	~~[[Image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|thumb\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM]]~~

	19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.		19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.
55. rindiņa:		50. rindiņa:
	# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]		# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]
	# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM		# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM


			<gallery>
			Image:Provodniks_kopskats.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900.
			Image:Provodniks_cehs.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.
			Image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912.
			Image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.
			Image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917.
			</gallery>

	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 17. maijs, plkst. 10.37
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.~~jpg~~\|thumb\|Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.]]		[[Image:Latvijas_karte_19_gs_beigas.png\|thumb\|Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]		[[Image:Nikolajs-II-foto.jpg\|thumb\|Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g. J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM]]		[[Image:Firsts_Livens_foto.jpg\|thumb\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]		[[Image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|thumb\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]		[[Image:Gosvalda_gimene.jpg\|thumb\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]		[[Image:Fenikss_stradnieki.jpg\|thumb\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.]]		[[Image:Rainis_foto.jpg\|thumb\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]		[[Image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|thumb\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900. Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g. ]]		[[Image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|thumb\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM]]		[[Image:Provodniks_kopskats.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.~~jpg~~\|thumb\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]		[[Image:Provodniks_cehs.jpg\|thumb\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.]]
	[[Image:~~Alksnis_Turku_gustekni~~.jpg\|thumb\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM]]		[[Image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|thumb\|Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM]]
			[[Image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|thumb\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]
			[[Image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|thumb\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM]]

	19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.		19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijas vizuālās mākslas aktivitātes ietekmēja, tiešāk vai netiešāk, politiskās, sociālās, ekonomiskās, kā arī tehnoloģijas vēstures faktori. Pakļautība Krievijas impērijas politiskajam režīmam, kapitālistiskās ekonomikas un industrijas eskalācija, sociālo un nacionālo pretišķību kāpinājums veidoja sarežģītu vēsturisko parādību fonu, no kura izceļami daži būtiskākie, kas bija jāņem vērā, raksturojot vizuāli plastisko mākslu šajā periodā.
36. rindiņa:		38. rindiņa:

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# [[:image:Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.		# [[:image:Latvijas_karte_19_gs_beigas.png\|Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.]]
	# [[:image:Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.		# [[:image:Nikolajs-II-foto.jpg\|Krievijas cars Nikolajs II]]. 1898. g. foto.
	# [[:image:Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g. J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM		# [[:image:Firsts_Livens_foto.jpg\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda]]. Foto. Ap 1900. g.
	# [[:image:Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.		# [[:image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets]]. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM
	# [[:image:Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.		# [[:image:Gosvalda_gimene.jpg\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene]]. 1904. g. foto.
	# [[:image:Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis. 1893. g. foto.		# [[:image:Fenikss_stradnieki.jpg\|Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa]]. 1897. g. foto.
	# [[:image:Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā. 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.		# [[:image:Rainis_foto.jpg\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis]]. 1893. g. foto.
	# [[:image:Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.		# [[:image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā.]] 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.
	# [[:image:Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900. Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.		# [[:image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā]]. 1906. g. foto.
	# [[:image:Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM		# [[:image:Provodniks_kopskats.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats]]. Foto ap 1900.
	# [[:image:Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.		# [[:image:Provodniks_cehs.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca]]. Foto ap 1900. g.
	# [[:image:Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM		# [[:image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|Tillbergs J. R. Rīga]]. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM
			# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]
			# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM

	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. maijs, plkst. 13.01
13. rindiņa:		13. rindiņa:

	=Politiskās dzīves apstākļi=		=Politiskās dzīves apstākļi=
	~~Šajā~~ periodā mūsdienu Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, sadalīta un savienota ar blakus esošiem reģioniem: četri Vidzemes (Latvijas ziemeļaustrumu daļa) apriņķi kopā ar pieciem mūsdienu Igaunijas apriņķiem ietilpa Vidzemes guberņā, desmit Kurzemes apriņķi (Latvijas rietumu daļa) veidoja Kurzemes guberņu, trīs Latgales (Latvijas dienvidaustrumu daļa) apriņķi ietilpa Vitebskas guberņā (mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļa). Šie apstākļi kavēja vienotas lokālās mākslas dzīves veidošanos. Impērija ~~bija~~ centralizēta monarhija, politisko varu realizēja cara iecelti gubernatori un izvērsts birokrātisko institūciju aparāts. Perioda lielāko daļu (sākot ar 1894.g.) valdīja cars Nikolajs II, kas izveidoja nekonsekventu politiku, bet kopumā bija konservatīvs un, tikai krīzes apstākļu spiests, pieļāva impērijas mērenu reformēšanu.		Tāpat kā iepriekšējā arī šai periodā mūsdienu Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, sadalīta un savienota ar blakus esošiem reģioniem: četri Vidzemes (Latvijas ziemeļaustrumu daļa) apriņķi kopā ar pieciem mūsdienu Igaunijas apriņķiem ietilpa Vidzemes guberņā, desmit Kurzemes apriņķi (Latvijas rietumu daļa) veidoja Kurzemes guberņu, trīs Latgales (Latvijas dienvidaustrumu daļa) apriņķi ietilpa Vitebskas guberņā (mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļa). Šie apstākļi kavēja vienotas lokālās mākslas dzīves veidošanos. Impērija turpināja pastāvēt kā centralizēta monarhija, politisko varu realizēja cara iecelti gubernatori un izvērsts birokrātisko institūciju aparāts. Perioda lielāko daļu (sākot ar 1894.g.) valdīja cars Nikolajs II, kas izveidoja nekonsekventu politiku, bet kopumā bija konservatīvs un, tikai krīzes apstākļu spiests, pieļāva impērijas mērenu reformēšanu.

	Līdz pat 1905. g. revolūcijai, politisko partiju nebija, vēlēšanas vietējās pilsētu un lauku pašvaldībās, kā arī valsts domē, kas tika nodibināta pēc revolūcijas, bija ierobežotas. Mākslas dzīvi tiešākā veidā ietekmēja cenzūra, kas nepieļāva politiski nevēlamu tekstu vai mākslas darbu parādīšanos atklātībā (izstādes pirms atklāšanas pārbaudīja policijas pārstāvis), iespiestos tekstus kontrolēja īpaši cenzori. Pēc 1905.g. oktobra cara manifesta, kas pieļāva nosacītu vārda brīvību, tika ievesta pēccenzūra. Impērijas pavalstniekiem bija visdažādākās situācijās jābūt dokumentiem par politisko lojalitāti vai tā jāapliecina (jauniešiem, kas stājās mākslas augstskolās, bija jāuzrāda žandarmērijas izziņa par politisko uzticamību, pasniedzējiem, stājoties darbā mākslas skolās, bija jāzvēr uzticība caram). Tomēr politiskās varas institūcijas neuzspieda māksliniekiem vēlamo tematiku un stilu, izņemot gadījumus, kad tika pasūtīti oficiāliem interjeriem nepieciešamie valdošā nama locekļu, iestāžu vadītāju portreti vai publiskai telpai domāti un režīmu apliecinoši pieminekļi (sk. [[1890 – 1915: Mākslas tirgus\|mākslas tirgus]]). Kopumā politiskā dzīve kļuva arvien sarežģītāka un slēpti vai atklāti dramatiskāka dažādu sabiedrības aprindu interešu konfrontācijas dēļ (lokālās baltvācu aristokrātijas un pilsonības tendence bija saglabāt privilēģijas, impērijas centralizācijas un rusifikācijas politika, pamatnācijas ― latviešu nacionālās kustības attīstība, šķirisko pretrunu izpausmes politiskajā sfērā, nelegālo politisko partiju un revolucionāru darbība).		Līdz pat 1905. g. revolūcijai, politisko partiju nebija, vēlēšanas vietējās pilsētu un lauku pašvaldībās, kā arī valsts domē, kas tika nodibināta pēc revolūcijas, bija ierobežotas. Mākslas dzīvi tiešākā veidā ietekmēja cenzūra, kas nepieļāva politiski nevēlamu tekstu vai mākslas darbu parādīšanos atklātībā (izstādes pirms atklāšanas pārbaudīja policijas pārstāvis), iespiestos tekstus kontrolēja īpaši cenzori. Pēc 1905.g. oktobra cara manifesta, kas pieļāva nosacītu vārda brīvību, tika ievesta pēccenzūra. Impērijas pavalstniekiem bija visdažādākās situācijās jābūt dokumentiem par politisko lojalitāti vai tā jāapliecina (jauniešiem, kas stājās mākslas augstskolās, bija jāuzrāda žandarmērijas izziņa par politisko uzticamību, pasniedzējiem, stājoties darbā mākslas skolās, bija jāzvēr uzticība caram). Tomēr politiskās varas institūcijas neuzspieda māksliniekiem vēlamo tematiku un stilu, izņemot gadījumus, kad tika pasūtīti oficiāliem interjeriem nepieciešamie valdošā nama locekļu, iestāžu vadītāju portreti vai publiskai telpai domāti un režīmu apliecinoši pieminekļi (sk. [[1890 – 1915: Mākslas tirgus\|mākslas tirgus]]). Kopumā politiskā dzīve kļuva arvien sarežģītāka un slēpti vai atklāti dramatiskāka dažādu sabiedrības aprindu interešu konfrontācijas dēļ (lokālās baltvācu aristokrātijas un pilsonības tendence bija saglabāt privilēģijas, impērijas centralizācijas un rusifikācijas politika, pamatnācijas ― latviešu nacionālās kustības attīstība, šķirisko pretrunu izpausmes politiskajā sfērā, nelegālo politisko partiju un revolucionāru darbība).

	=Sociālās, nacionālās un konfesionālās attiecības=		=Sociālās, nacionālās un konfesionālās attiecības=
	Šajā laikā vietējās sabiedrības struktūru arvien mazāk noteica vecās kārtu attiecības, ar tām saistītās privilēģijas vai tiesību ierobežojumi. Strauji augošais kapitālisms, urbanizācija, industrializācija, relatīvā demokratizācija arvien vairāk grāva no feodālisma mantoto kārtību. Ekonomiskie resursi arvien vairāk nonāca pilsonības rokās, un attiecīgi turpināja mainīties naudīgo mākslas patērētāju sastāvs: izglītoto aristokrātiju un pilsētas patriciešus papildināja pragmatiskie jaunbagātnieki ar savām estētiskajām vajadzībām vai to trūkumu (sk. mākslas dzīve, [[1890 – 1915: Mākslas tirgus\|mākslas tirgus]]). Situācijas sarežģītību kāpināja nacionālā sastāva izmaiņas Latvijas sabiedrības dažādajos slāņos. Pamatnācijas latviešu skaits 1897.g. bija aptuveni 70% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai gan baltvācu muižniecība un bagātā pilsonība saglabāja savu valdošo stāvokli un uzstājās kā reģiona politiskā, ekonomiskā un kultūras elite, arvien pieauga etnisko latviešu skaits strauji augošajās pilsētās, par arvien lielāku sociālu grupu kļuva latviešu buržuāzija. Ievērojami pieauga latviešu skaits brīvo profesiju un, plašāk skatoties, inteliģences aprindās, kur agrāk baltvāciešu pārsvars bija nospiedošs. Izglītība, tai skaitā mākslinieciskā, bija vairāk latviešiem pieejama (sk. mākslas izglītība). Oficiālās rusifikācijas un kapitālistiskās urbanizācijas iespaidā Latvijas pilsētās palielinājās krievu ierēdņu un strādnieku skaits. Turklāt Latvijā dzīvoja ebreji, poļi, baltkrievi, igauņi u.c. etnosi. Pamatnācijas un valdošās elites attiecībās sociālās un nacionālās pretrunas krustojās un izpaudās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē. Kā alternatīva iepriekšējā perioda jaunlatviešu kustībai 19.gs. 90.gados latviešu inteliģences aprindās radās opozicionārā “Jaunā strāva". Tajā pašā laikā lielākās pilsētās objektīvi veidojās savdabīga multikulturāla sabiedrība (izglītotie latvieši runāja trijās valodās).		Šajā laikā vietējās sabiedrības struktūru arvien mazāk noteica vecās kārtu attiecības, ar tām saistītās privilēģijas vai tiesību ierobežojumi. Strauji augošais kapitālisms, urbanizācija, industrializācija, relatīvā demokratizācija arvien vairāk grāva no feodālisma mantoto kārtību. Ekonomiskie resursi arvien vairāk nonāca pilsonības rokās, un attiecīgi turpināja mainīties naudīgo mākslas patērētāju sastāvs: izglītoto aristokrātiju un pilsētas patriciešus papildināja pragmatiskie jaunbagātnieki ar savām estētiskajām vajadzībām vai to trūkumu (sk. mākslas dzīve, [[1890 – 1915: Mākslas tirgus\|mākslas tirgus]]). Situācijas sarežģītību kāpināja nacionālā sastāva izmaiņas Latvijas sabiedrības dažādajos slāņos. Pamatnācijas latviešu skaits 1897.g. bija aptuveni 70% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai gan baltvācu muižniecība un bagātā pilsonība saglabāja savu valdošo stāvokli un uzstājās kā reģiona politiskā, ekonomiskā un kultūras elite, arvien pieauga etnisko latviešu skaits strauji augošajās pilsētās, par arvien lielāku sociālu grupu kļuva latviešu buržuāzija. Ievērojami pieauga latviešu skaits brīvo profesiju un, plašāk skatoties, inteliģences aprindās, kur agrāk baltvāciešu pārsvars bija nospiedošs. Izglītība, tai skaitā mākslinieciskā, bija arvien vairāk latviešiem pieejama (sk. [[1890_-_1915:_Mākslas_izglītība\|mākslas izglītība]]). Oficiālās rusifikācijas un kapitālistiskās urbanizācijas iespaidā Latvijas pilsētās palielinājās krievu ierēdņu un strādnieku skaits. Turklāt Latvijā dzīvoja ebreji, poļi, baltkrievi, igauņi u.c. etnosi. Pamatnācijas un valdošās elites attiecībās sociālās un nacionālās pretrunas krustojās un izpaudās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē. Kā alternatīva iepriekšējā perioda jaunlatviešu kustībai 19.gs. 90.gados latviešu inteliģences aprindās radās opozicionārā “Jaunā strāva". Tajā pašā laikā lielākās pilsētās objektīvi veidojās savdabīga multikulturāla sabiedrība (izglītotie latvieši runāja trijās valodās).

	Tāpat kā agrāk, Latvijas iedzīvotāji piederēja trim pamatkonfesijām; vairāk par pusi piederēja luteriskajai baznīcai, kāda piektā daļa ― katoliskai, mazāk par desmito daļu pareizticīgai. Lai gan luterāņu draudzēs dominēja latvieši, tomēr baznīcu pārvaldīja baltvācu elite un mācītāji bija galvenokārt baltvāci. Katolicisms bija visvairāk izplatīts Latgalē un spēlēja te lielu lomu latgaļu garīgajā dzīvē; šeit vairums garīdznieku bija poļi. Pareizticība (izņemot tradicionālo vecticībnieku kultu) bija impērijas oficiālā reliģija, tika attiecīgi atbalstīta un izmantota kā instruments reģiona rusifikācijas politikā.		Tāpat kā agrāk, Latvijas iedzīvotāji piederēja trim pamatkonfesijām; vairāk par pusi piederēja luteriskajai baznīcai, kāda piektā daļa ― katoliskai, mazāk par desmito daļu pareizticīgai. Lai gan luterāņu draudzēs dominēja latvieši, tomēr baznīcu pārvaldīja baltvācu elite un mācītāji bija galvenokārt baltvāci. Katolicisms bija visvairāk izplatīts Latgalē un spēlēja te lielu lomu latgaļu garīgajā dzīvē; šeit vairums garīdznieku bija poļi. Pareizticība (izņemot tradicionālo vecticībnieku kultu) bija impērijas oficiālā reliģija, tika attiecīgi atbalstīta un izmantota kā instruments reģiona rusifikācijas politikā.
33. rindiņa:		33. rindiņa:

	E. Kļaviņš		E. Kļaviņš

			=Bibliogrāfija=
			# Švābe, A. Latvijas vēsture. 1800 – 1914. Rīga: Avots, 1991 [pirmais izdevums – Upsala: Daugava, 1958].
			# Rīga. 1860 – 1917. Rīga: Zinātne, 1978.
			# Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000.
			# 20. gadsimta Latvijas vēsture. I. Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai. 1900 – 1918. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000.
			# 1905. gads Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006.


39. rindiņa:		46. rindiņa:
	# [[:image:Nikolajs-II-foto.jpg\|Krievijas cars Nikolajs II]]. Foto. 1898.		# [[:image:Nikolajs-II-foto.jpg\|Krievijas cars Nikolajs II]]. Foto. 1898.
	# [[:image:Firsts_Livens_foto.jpg\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u.c. pie tējas galda]]. Foto. Ap 1900.		# [[:image:Firsts_Livens_foto.jpg\|Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u.c. pie tējas galda]]. Foto. Ap 1900.
	# [[:image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|J.Rozentāls. ~~Firstienes~~ Šarlotes Līvenas portrets]]. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM		# [[:image:Rozentals_Livenes_portrets.jpg\|J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets]]. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM. Foto: N. Brasliņš
	# [[:image:Gosvalda_gimene.jpg\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F.Grosvalda ģimene]]. Foto. 1904.		# [[:image:Gosvalda_gimene.jpg\|Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F.Grosvalda ģimene]]. Foto. 1904.
	# [[:image:Fenikss_stradnieki.jpg\|Vagonu rūpnīcas “Fēnikss” strādnieku grupa]]. Foto. 1897.		# [[:image:Fenikss_stradnieki.jpg\|Vagonu rūpnīcas “Fēnikss” strādnieku grupa]]. Foto. 1897.
	# [[:image:Rainis_foto.jpg\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis]]. Foto. 1893.		# [[:image:Rainis_foto.jpg\|Viens no “Jaunās strāvas” līderiem ― dzejnieks Rainis]]. Foto. 1893.
	# [[:image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā.]] 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.		# [[:image:Rozdarzs_Mitins_Grizinkalna.jpg\|Roždārzs F. Mītiņš Grīziņkalnā 1905. gadā.]] 1906. Eļļa. Atrašanās vieta nezināma.
	# [[:image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905.g. ~~revolūcijā~~ ]]. ~~Foto~~. 1906.		# [[:image:Suntazu_muiza_pec_nodedzinasanas.jpg\|Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā.]] 1906. g. Fotoreprodukcija: Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau. 1906. Nr. 4. S. 32.
	# [[:image:Provodniks_kopskats.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats]]. Foto. Ap 1900.		# [[:image:Provodniks_kopskats.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” kopskats]]. Foto. Ap 1900.
	# [[:image:Provodniks_cehs.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca]]. Foto. Ap 1900.		# [[:image:Provodniks_cehs.jpg\|Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca]]. Foto. Ap 1900.
	# [[:image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|Tillbergs J. R. Rīga]]. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM		# [[:image:Tilbergs_Rigas_osta.jpg\|Tillbergs J. R. Rīga]]. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM. Foto: N. Brasliņš
	# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]]		# [[:image:Vite_Hipoteku_banka.jpg‎\|Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.]] Foto: E. Kļaviņš
	# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM		# [[:image:Grosvalds_Nocietinajumi.jpg\|Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā]]. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM. Foto: N. Brasliņš

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 15. maijs, plkst. 15.40
7. rindiņa:		7. rindiņa:

	=Sociālās, nacionālās un konfesionālās attiecības=		=Sociālās, nacionālās un konfesionālās attiecības=
	Šajā laikā vietējās sabiedrības struktūru arvien mazāk noteica vecās kārtu attiecības, ar tām saistītās privilēģijas vai tiesību ierobežojumi. Strauji augošais kapitālisms, urbanizācija, industrializācija, relatīvā demokratizācija arvien vairāk grāva no feodālisma mantoto kārtību. Ekonomiskie resursi arvien vairāk nonāca pilsonības rokās, un attiecīgi turpināja mainīties naudīgo mākslas patērētāju sastāvs: izglītoto aristokrātiju un pilsētas patriciešus papildināja pragmatiskie jaunbagātnieki ar savām estētiskajām vajadzībām vai to trūkumu (sk. mākslas dzīve, [[1890 – 1915: Mākslas tirgus\|mākslas tirgus]]). Situācijas sarežģītību kāpināja nacionālā sastāva izmaiņas Latvijas sabiedrības dažādajos slāņos. Pamatnācijas latviešu skaits 1897. g. bija aptuveni 70% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai gan baltvācu muižniecība un bagātā pilsonība saglabāja savu valdošo stāvokli un uzstājās kā reģiona politiskā, ekonomiskā un kultūras elite, arvien pieauga etnisko latviešu skaits strauji augošās pilsētās, par arvien lielāku sociālu grupu palielinājās latviešu buržuāzija. Ievērojami pieauga latviešu skaits brīvo profesiju un, plašāk skatoties, inteliģences aprindās, kur agrāk baltvāciešu pārsvars bija nospiedošs. Izglītība, tai skaitā mākslinieciskā, bija vairāk latviešiem pieejama (sk. mākslas izglītība). Oficiālās rusifikācijas un kapitālistiskās urbanizācijas iespaidā Latvijas pilsētā palielinājās krievu ierēdņu un strādnieku skaits. Turklāt Latvijā dzīvoja ebreji, poļi, baltkrievi, igauņi u. c. etnosi. Pamatnācijas un valdošās elites attiecībās sociālās un nacionālās pretrunas krustojās un izpaudās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē. Kā alternatīva iepriekšējā perioda jaunlatviešu kustībai 19. gs. 90. gados latviešu inteliģences aprindās radās opozicionārā “Jaunā strāva". Tajā pašā laikā lielākās pilsētās objektīvi veidojās savdabīga multikulturāla sabiedrība (izglītotie latvieši runāja trijās valodās).		Šajā laikā vietējās sabiedrības struktūru arvien mazāk noteica vecās kārtu attiecības, ar tām saistītās privilēģijas vai tiesību ierobežojumi. Strauji augošais kapitālisms, urbanizācija, industrializācija, relatīvā demokratizācija arvien vairāk grāva no feodālisma mantoto kārtību. Ekonomiskie resursi arvien vairāk nonāca pilsonības rokās, un attiecīgi turpināja mainīties naudīgo mākslas patērētāju sastāvs: izglītoto aristokrātiju un pilsētas patriciešus papildināja pragmatiskie jaunbagātnieki ar savām estētiskajām vajadzībām vai to trūkumu (sk. mākslas dzīve, [[1890 – 1915: Mākslas tirgus\|mākslas tirgus]]). Situācijas sarežģītību kāpināja nacionālā sastāva izmaiņas Latvijas sabiedrības dažādajos slāņos. Pamatnācijas latviešu skaits 1897. g. bija aptuveni 70% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai gan baltvācu muižniecība un bagātā pilsonība saglabāja savu valdošo stāvokli un uzstājās kā reģiona politiskā, ekonomiskā un kultūras elite, arvien pieauga etnisko latviešu skaits strauji augošās pilsētās, par arvien lielāku sociālu grupu palielinājās latviešu buržuāzija. Ievērojami pieauga latviešu skaits brīvo profesiju un, plašāk skatoties, inteliģences aprindās, kur agrāk baltvāciešu pārsvars bija nospiedošs. Izglītība, tai skaitā mākslinieciskā, bija vairāk latviešiem pieejama (sk. mākslas izglītība). Oficiālās rusifikācijas un kapitālistiskās urbanizācijas iespaidā Latvijas pilsētā palielinājās krievu ierēdņu un strādnieku skaits. Turklāt Latvijā dzīvoja ebreji, poļi, baltkrievi, igauņi u.c. etnosi. Pamatnācijas un valdošās elites attiecībās sociālās un nacionālās pretrunas krustojās un izpaudās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē. Kā alternatīva iepriekšējā perioda jaunlatviešu kustībai 19. gs. 90. gados latviešu inteliģences aprindās radās opozicionārā “Jaunā strāva". Tajā pašā laikā lielākās pilsētās objektīvi veidojās savdabīga multikulturāla sabiedrība (izglītotie latvieši runāja trijās valodās).
	Tāpat kā agrāk, Latvijas iedzīvotāji piederēja trim pamatkonfesijām; vairāk par pusi piederēja luteriskajai baznīcai, kāda piektā daļa ― katoliskai, mazāk par desmito daļu pareizticīgai. Lai gan luterāņu draudzēs dominēja latvieši, baznīcu pārvaldīja baltvācu elite, mācītāji bija galvenokārt baltvāci. Katolicisms bija visvairāk izplatīts Latgalē un spēlēja te lielu lomu latgaļu garīgajā dzīvē; šeit vairums garīdznieku bija poļi. Pareizticība (izņemot tradicionālo vecticībnieku kultu) bija impērijas oficiālā reliģija, tika attiecīgi atbalstīta un izmantota kā instruments reģiona rusifikācijas politikā.		Tāpat kā agrāk, Latvijas iedzīvotāji piederēja trim pamatkonfesijām; vairāk par pusi piederēja luteriskajai baznīcai, kāda piektā daļa ― katoliskai, mazāk par desmito daļu pareizticīgai. Lai gan luterāņu draudzēs dominēja latvieši, baznīcu pārvaldīja baltvācu elite, mācītāji bija galvenokārt baltvāci. Katolicisms bija visvairāk izplatīts Latgalē un spēlēja te lielu lomu latgaļu garīgajā dzīvē; šeit vairums garīdznieku bija poļi. Pareizticība (izņemot tradicionālo vecticībnieku kultu) bija impērijas oficiālā reliģija, tika attiecīgi atbalstīta un izmantota kā instruments reģiona rusifikācijas politikā.

14. rindiņa:		14. rindiņa:

	=Industrializācijas un urbanizācijas kāpinājums=		=Industrializācijas un urbanizācijas kāpinājums=
	Svarīga vispārējā vēsturiskā fona sastāvdaļa bija straujos tempos augošā Latvijas industrializācija (ķīmiskā un gumijas rūpniecība, metālapstrāde, kokapstrāde). Te ražoja preču un pasažieru vagonus, automobiļus, tvaikoņus, elektrotehniku, gumijas riepas, būvmateriālus, pārtikas preces. Pēc vēsturnieka A. Bērziņa aprēķiniem, Latvijā rūpniecības produkcijas kopvērtība laikā no 1900. līdz 1913. g. pieauga trīs reizes. Rūpnieciskās ražošanas koncentrācijas ziņā Latvija bija viens no attīstītākajiem reģioniem Krievijas impērijā. Latvija bija noklāta ar dzelzceļa tīklu, attīstījās jūras ostas (Rīga šajā laikā kļuva par lielāko impērijas eksporta ostu). Tiešākā veida industrializācija skāra arhitektūru (rūpnīcas kā celtniecības objekti ar savu formveidi, būvmateriālu pieejamība) un transporta dizainu. Industrializācijas laikmeta vizuālās kultūras parādība ― fototehnika ― Latvijā tika plaši lietota, profesionālo fotogrāfu skaits arvien pieauga, privātās personas, tajā skaitā mākslinieki, pastāvīgi izmantoja fotogrāfijas. Industrializācija un ar to saistītā urbanizācija izsauca arī noraidošu vai kompensatorisku reakciju mākslas ļaužu vidū, kas izpaudās neoromantiskā “brīvās dabas” estetizācijā (sk. [[1890. - 1915.g.\|vispārējs mākslas raksturojums]], [[1890 – 1915: Ikonogrāfija\|ikonogrāfija]]).		Svarīga vispārējā vēsturiskā fona sastāvdaļa bija straujos tempos augošā Latvijas industrializācija (ķīmiskā un gumijas rūpniecība, metālapstrāde, kokapstrāde). Te ražoja preču un pasažieru vagonus, automobiļus, tvaikoņus, elektrotehniku, gumijas riepas, būvmateriālus, pārtikas preces. Pēc vēsturnieka A.Bērziņa aprēķiniem, Latvijā rūpniecības produkcijas kopvērtība laikā no 1900. līdz 1913. g. pieauga trīs reizes. Rūpnieciskās ražošanas koncentrācijas ziņā Latvija bija viens no attīstītākajiem reģioniem Krievijas impērijā. Latvija bija noklāta ar dzelzceļa tīklu, attīstījās jūras ostas (Rīga šajā laikā kļuva par lielāko impērijas eksporta ostu). Tiešākā veida industrializācija skāra arhitektūru (rūpnīcas kā celtniecības objekti ar savu formveidi, būvmateriālu pieejamība) un transporta dizainu. Industrializācijas laikmeta vizuālās kultūras parādība ― fototehnika ― Latvijā tika plaši lietota, profesionālo fotogrāfu skaits arvien pieauga, privātās personas, tajā skaitā mākslinieki, pastāvīgi izmantoja fotogrāfijas. Industrializācija un ar to saistītā urbanizācija izsauca arī noraidošu vai kompensatorisku reakciju mākslas ļaužu vidū, kas izpaudās neoromantiskā “brīvās dabas” estetizācijā (sk. [[1890. - 1915.g.\|vispārējs mākslas raksturojums]], [[1890 – 1915: Ikonogrāfija\|ikonogrāfija]]).

	=Perioda noslēgums=		=Perioda noslēgums=
25. rindiņa:		25. rindiņa:
	# Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.		# Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.
	# Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.		# Krievijas cars Nikolajs II. 1898. g. foto.
	# Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g. J. Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85. LNMM		# Firsts Leons Līvens ar māti Šarloti u. c. pie tējas galda. Foto. Ap 1900. g. J.Rozentāls. Firstenes Šarlotes Līvenas portrets. 1899. Audekls, eļļa, 108 x 85 cm. LNMM
	# Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.		# Advokāta, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka F. Grosvalda ģimene. 1904. g. foto.
	# Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.		# Vagonu rūpnīcas “Fenikss” strādnieku grupa. 1897. g. foto.
32. rindiņa:		32. rindiņa:
	# Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.		# Suntažu muiža pēc nodedzināšanas 1905. g. revolūcijas laikā. 1906. g. foto.
	# Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900. Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.		# Rūpnīcas “Provodņik” kopskats. Foto ap 1900. Rūpnīcas “Provodņik” mehāniskā darbnīca. Foto ap 1900. g.
	# Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82. LNMM		# Tillbergs J. R. Rīga. 1912. Audekls, eļļa, 61 x 82 cm. LNMM
	# Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.		# Vite A. Hipotēku banka Rīgā. 1912.
	# Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67. LNMM		# Grosvalds J. Nocietinājumi apšaudes laikā. 1916―1917. Kartons, tempera, 54,8 x 67 cm. LNMM