1890 - 1915: Mākslas izglītība - Versiju hronoloģija

Admins : 2009. gada 8. maijs, plkst. 13.36

2009-05-08T13:36:46Z

Redaktors : 2009. gada 5. aprīlis, plkst. 20.11

2009-04-05T20:11:13Z

Rādīt izmaiņas

Redaktors : 2009. gada 5. aprīlis, plkst. 19.48

2009-04-05T19:48:08Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. aprīlis, plkst. 19.48
1. rindiņa:		1. rindiņa:
			[[Image:Jekaba_kazarmas.jpg\|thumb\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta]]
	[[Image:Jekaba_kazarmas.jpg\|thumb\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta.]]		[[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|thumb\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā. Ne vēlāk par 1912]]
	[[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|thumb\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā. Ne vēlāk par 1912.]]		[[Image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|thumb\|Jēkabs Kazaks. Hērakla ģipša galva. Mācību zīmējums. 1913]]
	[[Image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|thumb\|Jēkabs Kazaks. ~~Herakla~~ ģipša galva. Mācību zīmējums. 1913.]]		[[Image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|thumb\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets. 1913]]
	[[Image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|thumb\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets. 1913.]]		[[Image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|thumb\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā. Ap 1900]]
	[[Image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|thumb\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā. Ap 1900.]]		[[Image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|thumb\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem. 1905]]
	[[Image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|thumb\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem. 1905.]]		[[Image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Ap 1910]]
	[[Image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Ap 1910.]]		[[Image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|thumb\|Mākslas akadēmijas ēka Sanktpēterburgā. 1903]]
	[[Image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|thumb\|Mākslas akadēmijas ēka ~~Sanktpēterburga~~. 1903.]]		[[Image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|thumb\|Ādams Alksnis. Divi modeļi. 1890]]
	[[Image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|thumb\|Ādams Alksnis. Divi modeļi. 1890.]]		[[Image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos. 1890. gadu sākums]]
	[[Image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos. 1890. gadu sākums.]]		[[Image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|thumb\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja. 1894]]
	[[Image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|thumb\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja. 1894.]]		[[Image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|thumb\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana. Skice. 1907]]
	[[Image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|thumb\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana. Skice. 1907.]]		[[Image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|thumb\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā. Fotokartīte. Ap 1900]]
	[[Image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|thumb\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā. ~~Fotokartiņa~~. Ap 1900.]]		[[Image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|thumb\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija. Stikla vāzīte]]
	[[Image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|thumb\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija. Stikla vāzīte.]]		[[Image:Penzas_skola_foto.jpg\|thumb\|Penzas mākslas skola. 1912]]
	[[Image:Penzas_skola_foto.jpg\|thumb\|Penzas mākslas skola. 1912~~. g.~~]]		[[Image:Plite_Pleita_Galvas_zimejums.jpg\|thumb\|Alfrēds Plīte-Pleite. Galvas zīmējums. 1909 – 1910]]
	[[Image:Plite_Pleita_Galvas_zimejums.jpg\|thumb\|Alfrēds Plīte-Pleite. Galvas zīmējums. 1909 – 1910.]]		[[Image:Grosvalds_Modeli_Hollosi_dabnica.jpg\|thumb\|Jāzeps Grosvalds. Modeļi un zīmētājs Holloši darbnīcā. 1910]]
	[[Image:Grosvalds_Modeli_Hollosi_dabnica.jpg\|thumb\|Jāzeps Grosvalds. Modeļi un zīmētājs Holloši darbnīcā. 1910.]]

	=Lokālā mākslas izglītība=		=Lokālā mākslas izglītība=

Admins : 2008. gada 31. oktobris, plkst. 17.38

2008-10-31T17:38:58Z

Ivo: Jauna lapa: Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta. [[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg|thumb|Vilhelms Purvītis R...

2008-10-06T15:08:15Z

Jauna lapa: thumb|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta. [[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg|thumb|Vilhelms Purvītis R...

Rādīt izmaiņas

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. aprīlis, plkst. 19.48
1. rindiņa:		1. rindiņa:
			[[Image:Jekaba_kazarmas.jpg\|thumb\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta]]
	[[Image:Jekaba_kazarmas.jpg\|thumb\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta.]]		[[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|thumb\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā. Ne vēlāk par 1912]]
	[[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|thumb\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā. Ne vēlāk par 1912.]]		[[Image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|thumb\|Jēkabs Kazaks. Hērakla ģipša galva. Mācību zīmējums. 1913]]
	[[Image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|thumb\|Jēkabs Kazaks. ~~Herakla~~ ģipša galva. Mācību zīmējums. 1913.]]		[[Image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|thumb\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets. 1913]]
	[[Image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|thumb\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets. 1913.]]		[[Image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|thumb\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā. Ap 1900]]
	[[Image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|thumb\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā. Ap 1900.]]		[[Image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|thumb\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem. 1905]]
	[[Image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|thumb\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem. 1905.]]		[[Image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Ap 1910]]
	[[Image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Ap 1910.]]		[[Image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|thumb\|Mākslas akadēmijas ēka Sanktpēterburgā. 1903]]
	[[Image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|thumb\|Mākslas akadēmijas ēka ~~Sanktpēterburga~~. 1903.]]		[[Image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|thumb\|Ādams Alksnis. Divi modeļi. 1890]]
	[[Image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|thumb\|Ādams Alksnis. Divi modeļi. 1890.]]		[[Image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos. 1890. gadu sākums]]
	[[Image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos. 1890. gadu sākums.]]		[[Image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|thumb\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja. 1894]]
	[[Image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|thumb\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja. 1894.]]		[[Image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|thumb\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana. Skice. 1907]]
	[[Image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|thumb\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana. Skice. 1907.]]		[[Image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|thumb\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā. Fotokartīte. Ap 1900]]
	[[Image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|thumb\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā. ~~Fotokartiņa~~. Ap 1900.]]		[[Image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|thumb\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija. Stikla vāzīte]]
	[[Image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|thumb\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija. Stikla vāzīte.]]		[[Image:Penzas_skola_foto.jpg\|thumb\|Penzas mākslas skola. 1912]]
	[[Image:Penzas_skola_foto.jpg\|thumb\|Penzas mākslas skola. 1912~~. g.~~]]		[[Image:Plite_Pleita_Galvas_zimejums.jpg\|thumb\|Alfrēds Plīte-Pleite. Galvas zīmējums. 1909 – 1910]]
	[[Image:Plite_Pleita_Galvas_zimejums.jpg\|thumb\|Alfrēds Plīte-Pleite. Galvas zīmējums. 1909 – 1910.]]		[[Image:Grosvalds_Modeli_Hollosi_dabnica.jpg\|thumb\|Jāzeps Grosvalds. Modeļi un zīmētājs Holloši darbnīcā. 1910]]
	[[Image:Grosvalds_Modeli_Hollosi_dabnica.jpg\|thumb\|Jāzeps Grosvalds. Modeļi un zīmētājs Holloši darbnīcā. 1910.]]

	=Lokālā mākslas izglītība=		=Lokālā mākslas izglītība=

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. maijs, plkst. 13.36
30. rindiņa:		30. rindiņa:
	Sava loma perioda mākslas izglītība bija privātai iebraucēja Venjamina Blūma (''Вениамин Блюм'') (1861 – 1919) dibinātai ˝Zīmēšanas un gleznošanas skolai˝. Skola darbojās Rīgā no 1895. līdz 1915. g., tajā uzņēma audzēkņus bez iepriekšējas izglītības, mācību maksa bija neliela, tāpēc skola kļuva populāra (1902. g. tajā mācījās 80 audzēkņu). Skolās piecās klasēs mācīja zīmēt ornamentus, ģipša galvas un figūras, zīmēt un gleznot dzīvos modeļus, arī anatomiju un perspektīvu. Bez paša Blūma skolā kādu laiku mācīja Janis Rozentāls, no Sanktpēterburgas ieradies mākslinieks Ivans Tihomirovs (''Иван Тихомиров'') un daži skolas absolventi. Blūmam bija sakari ar Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju, no tās viņš ieguva mācību līdzekļus (ģipšus u. c.). Akadēmiskās mākslas pedagoģijas laukā viņa skolai bija zināmi panākumi (1902. g. Akadēmijas rīkotajā konkursā iegūtā otrā vieta šī tipa impērijas mākslas skolu vidū). Blūma skolā mācījās daudzi vēlāk pazīstami Latvijas mākslinieki (Voldemārs Matvejs, Voldemārs Zeltiņš, Pēteris Krastiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Aleksandrs Štrāls, Pēteris Kalve u. c. ), literatūrā izveidojies pat ˝blūmistu˝ jēdziens. Tomēr tas vieno nevis stilistiski tuvus, bet drīzāk vienas paaudzes gleznotājus, kuriem Blūma skola bija tikai mākslinieciskās darbības sākums, pie tam radošākie no audzēkņiem drīz vien novērsās no skolotāja metodoloģijas. Jāņem vērā tas apstāklis, ka Blūms bija absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju 1886. g., bijis pārliecināts krievu skolas reālisma piekritējs un negatīvi noskaņots pret novācijām, esot naidīgi izturējies pret Purvīša iespaidiem. Blūma konservatisma dēļ no skolas izstājās Zeltiņš un Krastiņš. Zīmīgi, ka tieši no ˝blūmistiem˝ ap 1905. g. veidojās ar esošo mākslas dzīves gaitu neapmierinātā ˝dekadentā bohēma˝ (sk. Vispārīgo raksturojumu, Zeltiņš), ˝blūmists˝ bija radikālākais perioda modernists Matvejs. Par Blūma mācību metodēm visā pilnībā grūti spriest, jo trūkst mācību darbu. Dažas saglabājušās Krastiņa studiju laika plenēra ainavas ir pieticīgas vienkāršu motīvu studijas, kuru izveidē saglabājas tradicionālā 19. gs. telpas un objektu proporcionēšana, neitralizēts kolorīts, nedaudz mīkstinātas kontūras, sīks otas triepiens (˝Krasts˝, ap 1900, LNMM).		Sava loma perioda mākslas izglītība bija privātai iebraucēja Venjamina Blūma (''Вениамин Блюм'') (1861 – 1919) dibinātai ˝Zīmēšanas un gleznošanas skolai˝. Skola darbojās Rīgā no 1895. līdz 1915. g., tajā uzņēma audzēkņus bez iepriekšējas izglītības, mācību maksa bija neliela, tāpēc skola kļuva populāra (1902. g. tajā mācījās 80 audzēkņu). Skolās piecās klasēs mācīja zīmēt ornamentus, ģipša galvas un figūras, zīmēt un gleznot dzīvos modeļus, arī anatomiju un perspektīvu. Bez paša Blūma skolā kādu laiku mācīja Janis Rozentāls, no Sanktpēterburgas ieradies mākslinieks Ivans Tihomirovs (''Иван Тихомиров'') un daži skolas absolventi. Blūmam bija sakari ar Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju, no tās viņš ieguva mācību līdzekļus (ģipšus u. c.). Akadēmiskās mākslas pedagoģijas laukā viņa skolai bija zināmi panākumi (1902. g. Akadēmijas rīkotajā konkursā iegūtā otrā vieta šī tipa impērijas mākslas skolu vidū). Blūma skolā mācījās daudzi vēlāk pazīstami Latvijas mākslinieki (Voldemārs Matvejs, Voldemārs Zeltiņš, Pēteris Krastiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Aleksandrs Štrāls, Pēteris Kalve u. c. ), literatūrā izveidojies pat ˝blūmistu˝ jēdziens. Tomēr tas vieno nevis stilistiski tuvus, bet drīzāk vienas paaudzes gleznotājus, kuriem Blūma skola bija tikai mākslinieciskās darbības sākums, pie tam radošākie no audzēkņiem drīz vien novērsās no skolotāja metodoloģijas. Jāņem vērā tas apstāklis, ka Blūms bija absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju 1886. g., bijis pārliecināts krievu skolas reālisma piekritējs un negatīvi noskaņots pret novācijām, esot naidīgi izturējies pret Purvīša iespaidiem. Blūma konservatisma dēļ no skolas izstājās Zeltiņš un Krastiņš. Zīmīgi, ka tieši no ˝blūmistiem˝ ap 1905. g. veidojās ar esošo mākslas dzīves gaitu neapmierinātā ˝dekadentā bohēma˝ (sk. Vispārīgo raksturojumu, Zeltiņš), ˝blūmists˝ bija radikālākais perioda modernists Matvejs. Par Blūma mācību metodēm visā pilnībā grūti spriest, jo trūkst mācību darbu. Dažas saglabājušās Krastiņa studiju laika plenēra ainavas ir pieticīgas vienkāršu motīvu studijas, kuru izveidē saglabājas tradicionālā 19. gs. telpas un objektu proporcionēšana, neitralizēts kolorīts, nedaudz mīkstinātas kontūras, sīks otas triepiens (˝Krasts˝, ap 1900, LNMM).
	==Celtniecības (arhitektūras) nodaļa Politehniskajā institūtā un citas mācību iestādes==		==Celtniecības (arhitektūras) nodaļa Politehniskajā institūtā un citas mācību iestādes==
	Celtniecības bums apskatāmajā periodā nodrošināja pieprasījumu pēc izglītotiem arhitektiem, kurus lielā skaitā sagatavoja Rīgas Politehniskais institūts (Politehnikums). Neskatoties uz salīdzinoši lielo mācību maksu Politehnikumā (no 150 līdz 300 rubļiem), studējošo netrūka, to skaits nodaļā perioda gaitā pieauga (1914. g. bijuši 169 studenti, absolventu skaits katru gadu bija 12 – 15). 1896. g. augstskola tika reorganizēta un nosaukta par Rīgas Politehnisko institūtu. Arhitektūras nodaļas absolventu tiesības paplašinājās: tie varēja arī strādāt valsts dienestā. Palielinājās mācību stundu un speciālo arhitektūras priekšmetu skaits; tos pasniedza arī pirmajos kursos. Par nodaļas pasniedzējiem tagad pieaicināja galvenokārt Politehniskā institūta beidzējus. Pēc Johanna Koha aiziešanas pensijā par nodaļas dekānu 1905. – 1906. g. kļuva profesors Oto Hofmanis (''Otto Hoffmann''), pēc viņa - profesors Vilhelms Striks (''Wilhelm Stryk''); nodaļas docenti bija Eduards Kupfers (''Eduard Kupfer''), Eižens Laube (pirmais latviešu tautības pasniedzējs), Heincs Pīrangs (''Heinz Pirang'') un Konstantīns Rončevskis (''Konstantin Rączewski''), asistentu pienākumus pildīja Gvido Berči (''Guido Bertschy''), Hermanis Hartmanis (''Hermann Hartmann''). Mācības notika perioda sākumā vācu valodā, no 1896. g. krievu valodā. 20. gs. sākumā Politehniskā institūta arhitekti projektēja visā Baltijā, ka arī Polijā un citur impērijas teritorijā; skola bija ieguvusi reģionālu nozīmību. Par pasniegšanas metodoloģiju estētisko funkciju jomā jāspriež pēc pasniedzēju un absolventu prakses. Pietiekami skaidrs, ka tika studētas ne tikai celtniecībai nepieciešamās zinātnes nozares, bet arī pagātnes arhitektūras stili. Vadošie pasniedzēji projektēja historisma formās, tomēr absolventu pievēršanās historismam perioda sākumā un jūgendstilam, nacionālajam romantismam un neoklasicismam vēlāk, liecina par spēju lokani mainīt celtņu formveidi, kas, domājams, tika attīstīta jau studiju posmā.		Celtniecības bums apskatāmajā periodā nodrošināja pieprasījumu pēc izglītotiem arhitektiem, kurus lielā skaitā sagatavoja Rīgas Politehniskais institūts (Politehnikums). Neskatoties uz salīdzinoši lielo mācību maksu Politehnikumā (no 150 līdz 300 rubļiem), studējošo netrūka, to skaits nodaļā perioda gaitā pieauga (1914. g. bijuši 169 studenti, absolventu skaits katru gadu bija 12 – 15). 1896. g. augstskola tika reorganizēta un nosaukta par Rīgas Politehnisko institūtu. Arhitektūras nodaļas absolventu tiesības paplašinājās: tie varēja arī strādāt valsts dienestā. Palielinājās mācību stundu un speciālo arhitektūras priekšmetu skaits; tos pasniedza arī pirmajos kursos. Par nodaļas pasniedzējiem tagad pieaicināja galvenokārt Politehniskā institūta beidzējus. Pēc Johanna Koha (''Johann Koch''), aiziešanas pensijā par nodaļas dekānu 1905. – 1906. g. kļuva profesors Oto Hofmanis (''Otto Hoffmann''), pēc viņa - profesors Vilhelms Striks (''Wilhelm Stryk''); nodaļas docenti bija Eduards Kupfers (''Eduard Kupfer''), Eižens Laube (pirmais latviešu tautības pasniedzējs), Heincs Pīrangs (''Heinz Pirang'') un Konstantīns Rončevskis (''Konstantin Rączewski''), asistentu pienākumus pildīja Gvido Berči (''Guido Bertschy''), Hermanis Hartmanis (''Hermann Hartmann''). Mācības notika perioda sākumā vācu valodā, no 1896. g. krievu valodā. 20. gs. sākumā Politehniskā institūta arhitekti projektēja visā Baltijā, ka arī Polijā un citur impērijas teritorijā; skola bija ieguvusi reģionālu nozīmību. Par pasniegšanas metodoloģiju estētisko funkciju jomā jāspriež pēc pasniedzēju un absolventu prakses. Pietiekami skaidrs, ka tika studētas ne tikai celtniecībai nepieciešamās zinātnes nozares, bet arī pagātnes arhitektūras stili. Vadošie pasniedzēji projektēja historisma formās, tomēr absolventu pievēršanās historismam perioda sākumā un jūgendstilam, nacionālajam romantismam un neoklasicismam vēlāk, liecina par spēju lokani mainīt celtņu formveidi, kas, domājams, tika attīstīta jau studiju posmā.
	Mākslas amatniekus šai periodā turpināja sagatavot 1872. g. dibinātā Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skola (''Gewerbeschule des Rigaer Gewerbe-Vereins''). 1912. g. to pārņēma pilsēta un tā tika nosaukta par Rīgas pilsētas amatniecības skolu. Skola bija ļoti populāra, skolēnu skaits nepārtraukti pieauga, 1914. g. te mācījās 1560 audzēkņu un strādāja ap 60 pasniedzēju. 1899. g. tika atvērta Rīgas Krievu amatnieku arteļa amatniecības skola, kur 1912. g. mācījās jau 282 audzēkņu. 1890. gados Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrība organizēja zīmēšanas un daiļkrāsošanas kursus, kas 1896. g. tika pārveidoti par zīmēšanas vakara skolu.		Mākslas amatniekus šai periodā turpināja sagatavot 1872. g. dibinātā Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skola (''Gewerbeschule des Rigaer Gewerbe-Vereins''). 1912. g. to pārņēma pilsēta un tā tika nosaukta par Rīgas pilsētas amatniecības skolu. Skola bija ļoti populāra, skolēnu skaits nepārtraukti pieauga, 1914. g. te mācījās 1560 audzēkņu un strādāja ap 60 pasniedzēju. 1899. g. tika atvērta Rīgas Krievu amatnieku arteļa amatniecības skola, kur 1912. g. mācījās jau 282 audzēkņu. 1890. gados Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrība organizēja zīmēšanas un daiļkrāsošanas kursus, kas 1896. g. tika pārveidoti par zīmēšanas vakara skolu.
	Sākotnējās iemaņas zīmēšanā bija iespējams iegūt arī vispārizglītojošās ģimnāzijās un reālskolās. Par to raksturu varam spriest pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas mācību programmas: pirmajos trīs mācību gados skolniekiem bija jāzīmē vienkāršie ģeometriskie ķermeņi, ģipša ornamenti, 3. klasē spējīgākie drīkstēja zīmēt pat ģipša galvu, bez tam vajadzēja atveidot kluso dabu priekšmetus, bija jāskicē, jāizmanto ne tikai grafīts, bet arī akvarelis un pastelis. Tie skolnieki, kuriem vidusskolās atklājās lielākas spējas, tika citkārt iedrošināti turpināt studijas augstākās mākslas skolās, kā tas bija Aleksandra Romana, Jāņa Roberta Tillberga, Jēkaba Kazaka, Ludolfa Liberta gadījumos.		Sākotnējās iemaņas zīmēšanā bija iespējams iegūt arī vispārizglītojošās ģimnāzijās un reālskolās. Par to raksturu varam spriest pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas mācību programmas: pirmajos trīs mācību gados skolniekiem bija jāzīmē vienkāršie ģeometriskie ķermeņi, ģipša ornamenti, 3. klasē spējīgākie drīkstēja zīmēt pat ģipša galvu, bez tam vajadzēja atveidot kluso dabu priekšmetus, bija jāskicē, jāizmanto ne tikai grafīts, bet arī akvarelis un pastelis. Tie skolnieki, kuriem vidusskolās atklājās lielākas spējas, tika citkārt iedrošināti turpināt studijas augstākās mākslas skolās, kā tas bija Aleksandra Romana, Jāņa Roberta Tillberga, Jēkaba Kazaka, Ludolfa Liberta gadījumos.
65. rindiņa:		65. rindiņa:

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# [[:image:Jekaba_kazarmas.jpg\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta]]		# [[:image:Jekaba_kazarmas.jpg\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta]]. Foto: E. Kļaviņš
	# [[:image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā.]] Foto. Ne vēlāk par 1912. Reprod.: Heimatstimmen, B. V, 1912, S. 184		# [[:image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā.]] Foto. Ne vēlāk par 1912. Reprod.: Heimatstimmen, B. V, 1912, S. 184
	# [[:image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|Jēkabs Kazaks. Hērakla ģipša galva.]] Mācību zīmējums. 1913. Papīrs, zīmulis, 64 x 47,5. LNMM		# [[:image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|Jēkabs Kazaks. Hērakla ģipša galva.]] Mācību zīmējums. 1913. Papīrs, zīmulis, 64 x 47,5. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk LNMM.
	# [[:image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets.]] 1913. Rīgas Mākslas skolas posma darbs		# [[:image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets.]] 1913. A., e., 75 x 70. LNMM. Rīgas Mākslas skolas posma darbs.
	# [[:image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā.]] Ap 1900. Foto. Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrs, Lieta K-25, reģ. Nr. 23		# [[:image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā.]] Ap 1900. Foto. Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrs, Lieta K-25, reģ. Nr. 23
	# [[:image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem.]] 1905. Foto. Reprod.; Novadniece. I. Jūlijs Madernieks, Rīga: Zinātne, 1982. 67. lpp.		# [[:image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem.]] 1905. Foto. Reprod.; Novadniece. I. Jūlijs Madernieks, Rīga: Zinātne, 1982. 67. lpp.
	# [[:image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|Janis Rozentāls.]] Foto. Ap 1910. Reprod.: Janis Rozentāls. Reprodukciju albūms. Sastād. un teksta autore I. Pujāte. Rīga: Liesma, 1991, 21. foto att.		# [[:image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|Janis Rozentāls.]] Foto. Ap 1910. Reprod.: Janis Rozentāls. Reprodukciju albūms. Sastād. un teksta autore I. Pujāte. Rīga: Liesma, 1991, 21. foto att.
	# [[:image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|Mākslas akadēmijas ēka Sanktpēterburga.]] 1903. Karla Bulla foto		# [[:image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|Mākslas akadēmijas ēka Sanktpēterburga.]] 1903. Karla Bulla foto
	# [[:image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|Ādams Alksnis. Divi modeļi.]] 1890. Papīrs, itāļu zīmulis, 67 x 50. Sanktpēterburga, Mākslas akadēmijas muzejs		# [[:image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|Ādams Alksnis. Divi modeļi.]] 1890. Papīrs, itāļu zīmulis, 67 x 50. Sanktpēterburga, Mākslas akadēmijas muzejs. Foto: E. Kļaviņš
	# [[:image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos.]] 1890. gadu sākums. Audekls, Eļļa, 57 x 43. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs Rīgā		# [[:image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos.]] 1890. gadu sākums. Audekls, Eļļa, 57 x 43. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs Rīgā
	# [[:image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja.]] 1894. Audekls, eļļa, 58,5 X 76,5. LNMM		# [[:image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja.]] 1894. Audekls, eļļa, 58,5 X 76,5. LNMM. Foto: N. Brasliņš
	# [[:image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana.]] Skice. 1907. Papīrs, itāļu z;īmulis, 57,8 x 89,5. Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs		# [[:image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana.]] Skice. 1907. Papīrs, itāļu z;īmulis, 57,8 x 89,5. Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs. Foto: E. Kļaviņš
	# [[:image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā.]] Fotokartīte. Ap 1900		# [[:image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā.]] Fotokartīte. Ap 1900
	# [[:image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija.]] Stikla vāzīte. Mācību darbs Štiglica skolā. Reprod.: Сборникъ классных работъ учениковъ Центрального училища технического рисования барона Штиглица за 1896 годъ. С. Петербург, 1898, IV, 2		# [[:image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija.]] Stikla vāzīte. Mācību darbs Štiglica skolā. Reprod.: Сборникъ классных работъ учениковъ Центрального училища технического рисования барона Штиглица за 1896 годъ. С. Петербург, 1898, IV, 2

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 31. oktobris, plkst. 17.38
1. rindiņa:		1. rindiņa:


	[[Image:Jekaba_kazarmas.jpg\|thumb\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta.]]		[[Image:Jekaba_kazarmas.jpg\|thumb\|Jēkaba kazarmas Rīgā, kādreizējā Rīgas pilsētas mākslas skolas pagaidu mājvieta.]]
	[[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|thumb\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā~~. Foto~~. Ne vēlāk par 1912~~. Reprod.: Heimatstimmen, B. V, 1912, S. 184~~.]]		[[Image:Purvitis_Foto_1912.jpg\|thumb\|Vilhelms Purvītis Rīgas pilsētas mākslas skolas vadīšanas posmā. Ne vēlāk par 1912.]]
	[[Image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|thumb\|Jēkabs Kazaks. Herakla ģipša galva. Mācību zīmējums. 1913. ~~Papīrs, zīmulis, 64 x 47,5. LNMM~~]]		[[Image:Kazaks_Herakla_galva.jpg\|thumb\|Jēkabs Kazaks. Herakla ģipša galva. Mācību zīmējums. 1913.]]
	[[Image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|thumb\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets. 1913~~. Rīgas Mākslas skolas posma darbs~~.]]		[[Image:Ubans_Meitenes_portr.jpg\|thumb\|Konrāds Ubāns. Meitenes portrets. 1913.]]
	[[Image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|thumb\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā. Ap 1900~~. Foto. Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrs, Lieta K-25, reģ. Nr. 23~~.]]		[[Image:Bluma_skolas_auadzekni.jpg\|thumb\|Venjamins Blūms ar audzēkņiem plenērā. Ap 1900.]]
	[[Image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|thumb\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem. 1905~~. Foto. Reprod.; Novadniece. I. Jūlijs Madernieks, Rīga: Zinātne, 1982,67. lpp~~.]]		[[Image:Madernieks ar studijas audzekniem.jpg\|thumb\|Jūlijs Madernieks ar skolniekiem. 1905.]]
	[[Image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls~~. Foto~~. Ap 1910~~. Reprod.: Janis Rozentāls. Reprodukciju albūms. Sastād. un teksta autore I. Pujāte. Rīga: Liesma, 1991, 21. foto att~~. ]]		[[Image:Rozentals_Foto_ap_1910.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Ap 1910.]]
	[[Image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|thumb\|Mākslas akadēmijas ēka Sanktpēterburga. 1903~~. Karla Bulla foto~~. ]]		[[Image:Sanktpeterburgas_Makslas_akademija.jpg\|thumb\|Mākslas akadēmijas ēka Sanktpēterburga. 1903.]]
	[[Image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|thumb\|Ādams Alksnis. Divi modeļi. 1890~~. Papīrs, itāļu zīmulis, 67 x 50. Sanktpēterburga, Mākslas akadēmijas muzejs~~.]]		[[Image:Alksnis_Divi_modeli.jpg\|thumb\|Ādams Alksnis. Divi modeļi. 1890.]]
	[[Image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos. 1890. gadu sākums~~. Audekls, Eļļa, 57 x 43. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs Rīgā~~.]]		[[Image:Rozentals_Kristus_dziedina.jpg\|thumb\|Janis Rozentāls. Kristus izdziedē slimos. 1890. gadu sākums.]]
	[[Image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|thumb\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja. 1894. ~~Audekls, eļļa, 58,5 X 76,5. LNMM~~]]		[[Image:Balodis_Karsu_liceja.jpg\|thumb\|Pēteris Balodis. Kāršu licēja. 1894.]]
	[[Image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|thumb\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana. Skice. 1907~~. Papīrs, itāļu z;īmulis, 57,8 x 89,5. Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs~~.]]		[[Image:Tilbergs_Jazepa_pardosana.jpg\|thumb\|Jānis Roberts Tillbergs. Jāzepa pārdošana. Skice. 1907.]]
	[[Image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|thumb\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā. Fotokartiņa. Ap 1900.]]		[[Image:Stiglica_skola_ap_1900_foto.jpg\|thumb\|Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola Sanktpēterburgā. Fotokartiņa. Ap 1900.]]
	[[Image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|thumb\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija. Stikla vāzīte. Mācību darbs Štiglica skolā. Reprod.: Сборникъ классных работъ учениковъ Центрального училища технического рисования барона Штиглица за 1896 годъ. С. Петербург, 1898, IV, 2.]]		[[Image:Skilters_Stikla_vaze.jpg\|thumb\|Gustavs Šķilters. Kompozīcija. Stikla vāzīte.]]
	[[Image:Penzas_skola_foto.jpg\|thumb\|Penzas mākslas skola. 1912. g~~. foto. Reprod.: Latviešu tēlotāja māksla, Rīga: Liesma, 1980, 128. lpp~~. ]]		[[Image:Penzas_skola_foto.jpg\|thumb\|Penzas mākslas skola. 1912. g.]]
	[[Image:Plite_Pleita_Galvas_zimejums.jpg\|thumb\|Alfrēds Plīte-Pleite. Galvas zīmējums. 1909 – 1910. ~~Papīrs, ogle, 38 x 30,5. LNMM~~]]		[[Image:Plite_Pleita_Galvas_zimejums.jpg\|thumb\|Alfrēds Plīte-Pleite. Galvas zīmējums. 1909 – 1910.]]
	[[Image:Grosvalds_Modeli_Hollosi_dabnica.jpg\|thumb\|Jāzeps Grosvalds. Modeļi un zīmētājs Holloši darbnīcā. 1910. ~~Papīrs, ogle, 34,3 x 49,7. LNMM~~]]		[[Image:Grosvalds_Modeli_Hollosi_dabnica.jpg\|thumb\|Jāzeps Grosvalds. Modeļi un zīmētājs Holloši darbnīcā. 1910.]]

	=Lokālā mākslas izglītība=		=Lokālā mākslas izglītība=
32. rindiņa:		31. rindiņa:
	Sava loma perioda mākslas izglītība bija privātai iebraucēja Venjamina Blūma (''Вениамин Блюм'') (1861 – 1919) dibinātai ˝Zīmēšanas un gleznošanas skolai˝. Skola darbojās Rīgā no 1895. līdz 1915. g., tajā uzņēma audzēkņus bez iepriekšējas izglītības, mācību maksa bija neliela, tāpēc skola kļuva populāra (1902. g. tajā mācījās 80 audzēkņu). Skolās piecās klasēs mācīja zīmēt ornamentus, ģipša galvas un figūras, zīmēt un gleznot dzīvos modeļus, arī anatomiju un perspektīvu. Bez paša Blūma skolā kādu laiku mācīja Janis Rozentāls, no Sanktpēterburgas ieradies mākslinieks Ivans Tihomirovs (''Иван Тихомиров'') un daži skolas absolventi. Blūmam bija sakari ar Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju, no tās viņš ieguva mācību līdzekļus (ģipšus u. c.). Akadēmiskās mākslas pedagoģijas laukā viņa skolai bija zināmi panākumi (1902. g. Akadēmijas rīkotajā konkursā iegūtā otrā vieta šī tipa impērijas mākslas skolu vidū). Blūma skolā mācījās daudzi vēlāk pazīstami Latvijas mākslinieki (Voldemārs Matvejs, Voldemārs Zeltiņš, Pēteris Krastiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Aleksandrs Štrāls, Pēteris Kalve u. c. ), literatūrā izveidojies pat ˝blūmistu˝ jēdziens. Tomēr tas vieno nevis stilistiski tuvus, bet drīzāk vienas paaudzes gleznotājus, kuriem Blūma skola bija tikai mākslinieciskās darbības sākums, pie tam radošākie no audzēkņiem drīz vien novērsās no skolotāja metodoloģijas. Jāņem vērā tas apstāklis, ka Blūms bija absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju 1886. g., bijis pārliecināts krievu skolas reālisma piekritējs un negatīvi noskaņots pret novācijām, esot naidīgi izturējies pret Purvīša iespaidiem. Blūma konservatisma dēļ no skolas izstājās Zeltiņš un Krastiņš. Zīmīgi, ka tieši no ˝blūmistiem˝ ap 1905. g. veidojās ar esošo mākslas dzīves gaitu neapmierinātā ˝dekadentā bohēma˝ (sk. Vispārīgo raksturojumu, Zeltiņš), ˝blūmists˝ bija radikālākais perioda modernists Matvejs. Par Blūma mācību metodēm visā pilnībā grūti spriest, jo trūkst mācību darbu. Dažas saglabājušās Krastiņa studiju laika plenēra ainavas ir pieticīgas vienkāršu motīvu studijas, kuru izveidē saglabājas tradicionālā 19. gs. telpas un objektu proporcionēšana, neitralizēts kolorīts, nedaudz mīkstinātas kontūras, sīks otas triepiens (˝Krasts˝, ap 1900, LNMM).		Sava loma perioda mākslas izglītība bija privātai iebraucēja Venjamina Blūma (''Вениамин Блюм'') (1861 – 1919) dibinātai ˝Zīmēšanas un gleznošanas skolai˝. Skola darbojās Rīgā no 1895. līdz 1915. g., tajā uzņēma audzēkņus bez iepriekšējas izglītības, mācību maksa bija neliela, tāpēc skola kļuva populāra (1902. g. tajā mācījās 80 audzēkņu). Skolās piecās klasēs mācīja zīmēt ornamentus, ģipša galvas un figūras, zīmēt un gleznot dzīvos modeļus, arī anatomiju un perspektīvu. Bez paša Blūma skolā kādu laiku mācīja Janis Rozentāls, no Sanktpēterburgas ieradies mākslinieks Ivans Tihomirovs (''Иван Тихомиров'') un daži skolas absolventi. Blūmam bija sakari ar Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju, no tās viņš ieguva mācību līdzekļus (ģipšus u. c.). Akadēmiskās mākslas pedagoģijas laukā viņa skolai bija zināmi panākumi (1902. g. Akadēmijas rīkotajā konkursā iegūtā otrā vieta šī tipa impērijas mākslas skolu vidū). Blūma skolā mācījās daudzi vēlāk pazīstami Latvijas mākslinieki (Voldemārs Matvejs, Voldemārs Zeltiņš, Pēteris Krastiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Aleksandrs Štrāls, Pēteris Kalve u. c. ), literatūrā izveidojies pat ˝blūmistu˝ jēdziens. Tomēr tas vieno nevis stilistiski tuvus, bet drīzāk vienas paaudzes gleznotājus, kuriem Blūma skola bija tikai mākslinieciskās darbības sākums, pie tam radošākie no audzēkņiem drīz vien novērsās no skolotāja metodoloģijas. Jāņem vērā tas apstāklis, ka Blūms bija absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju 1886. g., bijis pārliecināts krievu skolas reālisma piekritējs un negatīvi noskaņots pret novācijām, esot naidīgi izturējies pret Purvīša iespaidiem. Blūma konservatisma dēļ no skolas izstājās Zeltiņš un Krastiņš. Zīmīgi, ka tieši no ˝blūmistiem˝ ap 1905. g. veidojās ar esošo mākslas dzīves gaitu neapmierinātā ˝dekadentā bohēma˝ (sk. Vispārīgo raksturojumu, Zeltiņš), ˝blūmists˝ bija radikālākais perioda modernists Matvejs. Par Blūma mācību metodēm visā pilnībā grūti spriest, jo trūkst mācību darbu. Dažas saglabājušās Krastiņa studiju laika plenēra ainavas ir pieticīgas vienkāršu motīvu studijas, kuru izveidē saglabājas tradicionālā 19. gs. telpas un objektu proporcionēšana, neitralizēts kolorīts, nedaudz mīkstinātas kontūras, sīks otas triepiens (˝Krasts˝, ap 1900, LNMM).
	==Celtniecības (arhitektūras) nodaļa Politehniskajā institūtā un citas mācību iestādes==		==Celtniecības (arhitektūras) nodaļa Politehniskajā institūtā un citas mācību iestādes==
	Celtniecības bums apskatāmajā perioda nodrošināja pieprasījumu pēc izglītotiem arhitektiem, kurus lielā skaitā sagatavoja Rīgas politehniskais institūts (Politehnikums). Neskatoties uz salīdzinoši lielo mācību maksu Politehnikumā (no 150 līdz 300 rubļiem), studējošo netrūka, to skaits nodaļā perioda gaitā pieauga (1914. g. bijuši 169 studenti, beidzēju skaits katru gadu bija 12 – 15). 1896. g. augstskola tika reorganizēta un nosaukta par Rīgas Politehnisko institūtu. Arhitektūras nodaļas absolventu tiesības paplašinājās: tie varēja arī strādāt valsts dienestā. Palielinājās mācību stundu un speciālie arhitektūras priekšmetu skaits; tos pasniedza arī pirmajos kursos. Par nodaļas pasniedzējiem tagad pieaicināja galvenokārt Politehniskā institūta beidzējus. Pēc Johanna Koha aiziešanas pensijā par nodaļas dekānu 1905. – 1906. g. kļuva profesors Oto Hofmanis (''Otto Hoffmann''), pēc viņa - profesors Vilhelms Striks (''Wilhelm Stryk''); nodaļas docenti bija Eduards Kupfers (Eduard Kupfer), Eižens Laube (pirmais latviešu tautības pasniedzējs), Heincs Pīrangs (Heinz Pirang) un Konstantīns Rončevskis (''Konstantin Rączewski''), asistentu pienākumus pildīja Gvido Berči (Guido Bertschy), Hermanis Hartmanis (''Hermann Hartmann''). Mācības notika perioda sākumā vācu valodā, no 1896. g. krievu valodā. 20. gs. sākumā Politehniskā institūta arhitekti projektēja visā Baltijā, ka arī Polijā un citur impērijas teritorijā; skola bija ieguvusi reģionālu nozīmību. Par pasniegšanas metodoloģiju estētisko funkciju jomā jāspriež pēc pasniedzēju un absolventu paraksies. Pietiekami skaidrs, ka tika studētas ne tikai celtniecībai nepieciešamās zinātnes nozares, bet arī pagātnes arhitektūras stili. Vadošie pasniedzēji projektēja historisma formās, tomēr absolventu pievēršanās historismam perioda sākumā un jūgendstilam, nacionālajam romantismam un neoklasicismam vēlāk liecina par spēju lokani mainīt celtņu formveidi, kas, domājams, tika attīstīta jau studiju posmā.		Celtniecības bums apskatāmajā perioda nodrošināja pieprasījumu pēc izglītotiem arhitektiem, kurus lielā skaitā sagatavoja Rīgas politehniskais institūts (Politehnikums). Neskatoties uz salīdzinoši lielo mācību maksu Politehnikumā (no 150 līdz 300 rubļiem), studējošo netrūka, to skaits nodaļā perioda gaitā pieauga (1914. g. bijuši 169 studenti, beidzēju skaits katru gadu bija 12 – 15). 1896. g. augstskola tika reorganizēta un nosaukta par Rīgas Politehnisko institūtu. Arhitektūras nodaļas absolventu tiesības paplašinājās: tie varēja arī strādāt valsts dienestā. Palielinājās mācību stundu un speciālie arhitektūras priekšmetu skaits; tos pasniedza arī pirmajos kursos. Par nodaļas pasniedzējiem tagad pieaicināja galvenokārt Politehniskā institūta beidzējus. Pēc Johanna Koha aiziešanas pensijā par nodaļas dekānu 1905. – 1906. g. kļuva profesors Oto Hofmanis (''Otto Hoffmann''), pēc viņa - profesors Vilhelms Striks (''Wilhelm Stryk''); nodaļas docenti bija Eduards Kupfers (''Eduard Kupfer''), Eižens Laube (pirmais latviešu tautības pasniedzējs), Heincs Pīrangs (''Heinz Pirang'') un Konstantīns Rončevskis (''Konstantin Rączewski''), asistentu pienākumus pildīja Gvido Berči (''Guido Bertschy''), Hermanis Hartmanis (''Hermann Hartmann''). Mācības notika perioda sākumā vācu valodā, no 1896. g. krievu valodā. 20. gs. sākumā Politehniskā institūta arhitekti projektēja visā Baltijā, ka arī Polijā un citur impērijas teritorijā; skola bija ieguvusi reģionālu nozīmību. Par pasniegšanas metodoloģiju estētisko funkciju jomā jāspriež pēc pasniedzēju un absolventu paraksies. Pietiekami skaidrs, ka tika studētas ne tikai celtniecībai nepieciešamās zinātnes nozares, bet arī pagātnes arhitektūras stili. Vadošie pasniedzēji projektēja historisma formās, tomēr absolventu pievēršanās historismam perioda sākumā un jūgendstilam, nacionālajam romantismam un neoklasicismam vēlāk liecina par spēju lokani mainīt celtņu formveidi, kas, domājams, tika attīstīta jau studiju posmā.
	Mākslas amatniekus šai perioda turpināja sagatavot 1872. g. dibinātā Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skola (''Gewerbeschule des Rigaer Gewerbe-Vereins''). 1912. g. to pārņēma pilsēta un tā tika nosaukta par Rīgas pilsētas amatniecības skolu. Skola bija ļoti populāra, skolnieku skaits nepārtraukti pieauga, 1914. g. te mācījās 1560 audzēkņu un strādāja ap 60 pasniedzēju. 1899. g. tika atvērta Rīgas Krievu amatnieku arteļa amatniecības skola, kur 1912. g. mācījās jau 282 audzēkņi. 1890. gados Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrība organizēja zīmēšanas un daiļkrāsošanas kursus, kas 1896. g. tika pārveidoti par zīmēšanas vakara skolu.		Mākslas amatniekus šai perioda turpināja sagatavot 1872. g. dibinātā Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skola (''Gewerbeschule des Rigaer Gewerbe-Vereins''). 1912. g. to pārņēma pilsēta un tā tika nosaukta par Rīgas pilsētas amatniecības skolu. Skola bija ļoti populāra, skolnieku skaits nepārtraukti pieauga, 1914. g. te mācījās 1560 audzēkņu un strādāja ap 60 pasniedzēju. 1899. g. tika atvērta Rīgas Krievu amatnieku arteļa amatniecības skola, kur 1912. g. mācījās jau 282 audzēkņi. 1890. gados Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrība organizēja zīmēšanas un daiļkrāsošanas kursus, kas 1896. g. tika pārveidoti par zīmēšanas vakara skolu.
	Sākotnējās iemaņas zīmēšana bija iespējams iegūt arī vispārizglītojošās ģimnāzijās un reālskolās. Par to raksturu varam spriest pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas mācību programmas: pirmajos trīs mācību gados skolniekiem bija jāzīmē vienkāršie ģeometriskie ķermeņi, ģipša ornamenti, 3. klasē spējīgākie drīkstēja zīmēt pat ģipša galvu, bez tam vajadzēja atveidot kluso dabu priekšmetus, bija jāskicē, jāizmanto ne tikai grafīts, bet arī akvarelis un pastelis. Tie skolnieki, kuriem vidusskolās atklājās lielākas spējas, tika citkārt iedrošināti turpināt studijas augstākās mākslas skolās, kā tas bija Aleksandra Romana, Jāņa Roberta Tillberga, Jēkaba Kazaka, Ludolfa Liberta gadījumos.		Sākotnējās iemaņas zīmēšana bija iespējams iegūt arī vispārizglītojošās ģimnāzijās un reālskolās. Par to raksturu varam spriest pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas mācību programmas: pirmajos trīs mācību gados skolniekiem bija jāzīmē vienkāršie ģeometriskie ķermeņi, ģipša ornamenti, 3. klasē spējīgākie drīkstēja zīmēt pat ģipša galvu, bez tam vajadzēja atveidot kluso dabu priekšmetus, bija jāskicē, jāizmanto ne tikai grafīts, bet arī akvarelis un pastelis. Tie skolnieki, kuriem vidusskolās atklājās lielākas spējas, tika citkārt iedrošināti turpināt studijas augstākās mākslas skolās, kā tas bija Aleksandra Romana, Jāņa Roberta Tillberga, Jēkaba Kazaka, Ludolfa Liberta gadījumos.