Arturs Baumanis - Versiju hronoloģija

Admins : 2008. gada 12. novembris, plkst. 12.31

2008-11-12T12:31:33Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. novembris, plkst. 12.31
39. rindiņa:		39. rindiņa:
	# [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|Portrets.]] 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM		# [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|Portrets.]] 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM

	[[Category:Mākslinieki\|Baumanis, Arturs]]		[[Category:1840 - 1890. g. Mākslinieki\|Baumanis, Arturs]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.35

2008-11-11T09:35:25Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.35
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|thumb\|Kristus un Jaira meita. 1885. ~~Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|thumb\|Kristus un Jaira meita. 1885.]]
	[[Image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|thumb\|Vladimirs un Ragneda. 1886. ~~Papīrs, grafīts, 54,2 x 73 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|thumb\|Vladimirs un Ragneda. 1886.]]
	[[Image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|thumb\|Likteņa zirgs. 1887. ~~Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|thumb\|Likteņa zirgs. 1887.]]
	[[Image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|thumb\|Jauns līvu kareivis. 1889. ~~Papīrs, eļļa, 40 x 30 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|thumb\|Jauns līvu kareivis. 1889.]]
	[[Image:Baumanis_Kroga.jpg\|thumb\|Krogā. 1885. ~~Papīrs, grafīts, 31,2 x 49 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Kroga.jpg\|thumb\|Krogā. 1885.]]
	[[Image:Baumanis_Portrets.jpg\|thumb\|Portrets. 1885. ~~Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Portrets.jpg\|thumb\|Portrets. 1885.]]
	'''Arturs Baumanis''' (1867.4.I―1904.6.VIII). 19.gs. beigu Latvijas mākslā un “Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas izmantota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.		'''Arturs Baumanis''' (1867.4.I―1904.6.VIII). 19.gs. beigu Latvijas mākslā un “Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas izmantota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.

Ivo : 2007. gada 30. oktobris, plkst. 12.02

2007-10-30T12:02:28Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 30. oktobris, plkst. 12.02
11. rindiņa:		11. rindiņa:
	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
	==Akadēmiskā skola==		==Akadēmiskā skola==
	Baumanis dzimis 1867.g. Rīgā pazīstamā un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu cilmes arhitekta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pirmā mākslinieciskā skološanās notika pie Jāņa Rozes un pie Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi. 1885.g. iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz, vēlākais, 1891.g. Vecāko rakstīto avotu autori raksturoja viņu kā ārkārtīgi apdāvinātu studentu, kas viegli varēja pildīt un pildīja akadēmiskos uzdevumus. To vislabāk apstiprina saglabājušies daudzie figurālo kompozīciju zīmējumi, kuru daļa attiecas, spriežot pēc hronoloģiski precīziem datējumiem, uz laiku līdz oficiālai uzņemšanai akadēmijas studentu skaitā. Šie un vēlākie jau akadēmijā veiktie zīmējumi visbiežāk ir Krievijas vēstures, Bībeles, antīkās pasaules sižetu atveidi: skatuviskā kompozīcijas telpā izkārtotas figūras un aksesuāri, kuru idealizētā tipoloģija, pozas, kustības, vaibstu dinamika, kostīmi un vide pakārtota stāstījumam. Detalizētais tēlojums realizēts galvenokārt ar lineāru zīmējumu, kas dažkārt papildināts ar akvareļa iekrāsojumu ([[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|˝Kristus un Jaira meita˝]], 1885; [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|˝Vladimirs un Ragneda˝]], 1886, abi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk ― LNMM). Domājams, Baumaņa paraugi nebija tikai akadēmijas profesoru darbi (piemēram, viņa kompozīciju vērtētāja, baltvācu cilmes gleznotāja Karla Veniga darinājumi), bet arī 19.gs. vidus vācu akadēmiskās vēsturiskās glezniecības slavenības (Vilhelms Kaulbahs, Alfrēds Rētels, Karls Piloti), kurus, kā liecinājis Baumaņa atbalstītājs advokāts Jānis Kreicbergs, viņš esot cienījis.		Baumanis dzimis 1867.g. Rīgā pazīstamā un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu cilmes arhitekta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pirmā mākslinieciskā skološanās notika pie Jāņa Rozes un pie Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi. 1885.g. iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz, vēlākais, 1891.g. Vecāko rakstīto avotu autori raksturoja viņu kā ārkārtīgi apdāvinātu studentu, kas viegli varēja pildīt un pildīja akadēmiskos uzdevumus. To vislabāk apstiprina saglabājušies daudzie figurālo kompozīciju zīmējumi, kuru daļa attiecas, spriežot pēc hronoloģiski precīziem datējumiem, uz laiku līdz oficiālai uzņemšanai akadēmijas studentu skaitā. Šie un vēlākie jau akadēmijā veiktie zīmējumi visbiežāk ir Krievijas vēstures, Bībeles, antīkās pasaules sižetu atveidi: skatuviskā kompozīcijas telpā izkārtotas figūras un aksesuāri, kuru idealizētā tipoloģija, pozas, kustības, vaibstu dinamika, kostīmi un vide pakārtota stāstījumam. Detalizētais tēlojums realizēts galvenokārt ar lineāru zīmējumu, kas dažkārt papildināts ar akvareļa iekrāsojumu ([[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|˝Kristus un Jaira meita˝]], 1885; [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|˝Vladimirs un Ragneda˝]], 1886, abi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk ― LNMM). Domājams, Baumaņa paraugi nebija tikai akadēmijas profesoru darbi (piemēram, viņa kompozīciju vērtētāja, baltvācu cilmes gleznotāja Karla Veniga (''Karl Wenig'') darinājumi), bet arī 19.gs. vidus vācu akadēmiskās vēsturiskās glezniecības slavenības (Vilhelms Kaulbahs, Alfrēds Rētels, Karls Piloti), kurus, kā liecinājis Baumaņa atbalstītājs advokāts Jānis Kreicbergs, viņš esot cienījis.
	==Nacionālā senvēstures tematika un reālistiskie sadzīves žanri==		==Nacionālā senvēstures tematika un reālistiskie sadzīves žanri==
	Līdztekus studijām Baumanis zīmēja un gleznoja kompozīcijas, kas saskanēja ar Rīgas Latviešu biedrības kultūrpolitiku, un, kā apgalvoja mākslas kritiķis Jānis Asars, ticis proponēts par nacionālās tematikas mākslinieku. Baumanis bijis arī saistīts ar “Rūķi”, lai gan aktīvi šīs grupas darbībā neesot piedalījies. Pieredzi akadēmisku figurālo kompozīciju darināšanā viņš izmantoja, pievēršoties Latvijas senvēsturei un gleznojot savu centrālo un pazīstamāko darbu [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|˝Likteņa zirgs˝]] (1887, LNMM). Dramatisku sižetu no ˝Indriķa hronikas˝ Baumanis interpretēja kā izvērstu un līdzsvarotu daudzfigūru ainu ar kulisveidīgu telpisko struktūru un nosacīti akcentētu lokālo krāstoņu polihromiju, kas atgādināja vācu un baltiešu vēlīnā romantisma krāsu attiecinājumus. Tonāli kontrastaināka un mazāk līdzsvarota kompozīcija ˝Kurši sadedzina savus mirušos˝(19.gs. 80.gadu beigas, Latvijas vēstures muzejs). Brīvāk gleznots portretiskais un studijveidīgais [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|˝Jauns līvu kareivis˝]] (1889, LNMM). 19.gs. 90.gadu sākumā Baumanis darināja daudzus Latvijas senvēsturei veltītus zīmējumus (ilustrācijas Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumam ˝Niedrīšu Vidvuds˝, Rīgas Latviešu biedrības albuma ainas), kas tika reproducētas žurnālā ˝Austrums˝. Paralēli tālaika tradicionālo akadēmisko studiju noteiktai tematikai Baumanis aktuālās reālisma estētikas iespaidā pievērsās sava laika sadzīves ainām un attiecīgiem tēliem, visbiežāk tālaika sociāli zemāko slāņu dzīves reālijām, izmantojot apgūto formveidi (zīmējumi [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|˝Krogā˝]], [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|˝Portrets˝]], abi 1885, LNMM). Šī tematika turpinājās arī pēc aiziešanas no akadēmijas, iegūstot citkārt groteski humoristisku traktējumu (˝Dzērāji˝, ap 1900, Tukuma muzejs).		Līdztekus studijām Baumanis zīmēja un gleznoja kompozīcijas, kas saskanēja ar Rīgas Latviešu biedrības kultūrpolitiku, un, kā apgalvoja mākslas kritiķis Jānis Asars, ticis proponēts par nacionālās tematikas mākslinieku. Baumanis bijis arī saistīts ar “Rūķi”, lai gan aktīvi šīs grupas darbībā neesot piedalījies. Pieredzi akadēmisku figurālo kompozīciju darināšanā viņš izmantoja, pievēršoties Latvijas senvēsturei un gleznojot savu centrālo un pazīstamāko darbu [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|˝Likteņa zirgs˝]] (1887, LNMM). Dramatisku sižetu no ˝Indriķa hronikas˝ Baumanis interpretēja kā izvērstu un līdzsvarotu daudzfigūru ainu ar kulisveidīgu telpisko struktūru un nosacīti akcentētu lokālo krāstoņu polihromiju, kas atgādināja vācu un baltiešu vēlīnā romantisma krāsu attiecinājumus. Tonāli kontrastaināka un mazāk līdzsvarota kompozīcija ˝Kurši sadedzina savus mirušos˝(19.gs. 80.gadu beigas, Latvijas vēstures muzejs). Brīvāk gleznots portretiskais un studijveidīgais [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|˝Jauns līvu kareivis˝]] (1889, LNMM). 19.gs. 90.gadu sākumā Baumanis darināja daudzus Latvijas senvēsturei veltītus zīmējumus (ilustrācijas Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumam ˝Niedrīšu Vidvuds˝, Rīgas Latviešu biedrības albuma ainas), kas tika reproducētas žurnālā ˝Austrums˝(1892.g.). Paralēli tālaika tradicionālo akadēmisko studiju noteiktai tematikai Baumanis aktuālās reālisma estētikas iespaidā pievērsās sava laika sadzīves ainām un attiecīgiem tēliem, visbiežāk tālaika sociāli zemāko slāņu dzīves reālijām, izmantojot apgūto formveidi (zīmējumi [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|˝Krogā˝]], [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|˝Portrets˝]], abi 1885, LNMM). Šī tematika turpinājās arī pēc aiziešanas no akadēmijas, iegūstot citkārt groteski humoristisku traktējumu (˝Dzērāji˝, ap 1900, Tukuma muzejs).
	==Dzīves beigu posms==		==Dzīves beigu posms==
	Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās “tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Viņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas ― ˝filistru˝ ― sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās mākslinieka klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks Baumanis degradējās. Viņš slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904.g.		Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās “tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Viņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas ― ˝filistru˝ ― sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās mākslinieka klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks Baumanis degradējās. Viņš slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904.g.
	==Mantojums==		==Mantojums==
	Vairums Baumaņa darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi ― Saltikova Ščedrina vārdā nosauktajā bibliotēkā Sanktpēterburgā.		Vairums Baumaņa darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, Liepājas Vēstures un mākslas muzejā, vairāki zīmējumi ― Saltikova Ščedrina vārdā nosauktajā bibliotēkā Sanktpēterburgā.

	<div align=right>E. Kļaviņš</div>		<div align=right>E. Kļaviņš</div>
23. rindiņa:		23. rindiņa:
	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=

	#~~Asars,~~ J. ''Arturs Baumanis~~'' : kopotie raksti~~. ~~1.[sēj.]~~, ~~2.burtn~~. ~~Rīga, 1908, 265~~.lpp.		#R. [Rozentāls] J. Arturs Baumanis +. Vērotājs, 1905, 248.-249. lpp.
	#Kreicbergs, J. ''Arturs Baumanis~~'' : atmiņas~~. Rīga, 1905.		#Kreicbergs, J. Arturs Baumanis. Atmiņas. Rīga, 1905.
	#~~Rozentāls,~~ J. Arturs Baumanis. ~~''Vērotājs''~~, ~~1905~~, ~~248~~.~~―249~~.lpp.		#Siliņš J. Arturs Baumanis. Ilustrēts Žurnāls. 1925, Nr. 2, 33.- 35. lpp.
	#~~Siliņš~~, J. Arturs Baumanis. ~~''Ilustrēts Žurnāls''~~, Nr.2, ~~1925~~, 33.~~―35~~.~~lpp~~.		#Asars, J. Arturs Baumanis. No: Asars, Jānis. Kopotie raksti. Rīga, 1908, 1.sej., 2.burtn., 265. lpp.
	#Siliņš, J. ''Latvijas māksla. ~~1800―1914~~.'' II grāmata. Stokholma : ~~Zinātne~~, 1980.		#Poga, E. Artūrs Baumanis. (1866 – 1904). Rīga, 1976. [LMA diplomdarbs, mašīnraksts].
			#Siliņš, J. Latvijas māksla. 1800-1914. II grāmata. Stokholma: Daugava, 1980.


	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=

Ivo : 2007. gada 16. oktobris, plkst. 10.36

2007-10-16T10:36:24Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 16. oktobris, plkst. 10.36
19. rindiņa:		19. rindiņa:
	Vairums Baumaņa darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi ― Saltikova Ščedrina vārdā nosauktajā bibliotēkā Sanktpēterburgā.		Vairums Baumaņa darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi ― Saltikova Ščedrina vārdā nosauktajā bibliotēkā Sanktpēterburgā.

	E.Kļaviņš		<div align=right>E. Kļaviņš</div>

	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=

Redaktors : 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.43

2007-06-13T08:43:37Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.43
27. rindiņa:		27. rindiņa:
	#Rozentāls, J. Arturs Baumanis. ''Vērotājs'', 1905, 248.―249.lpp.		#Rozentāls, J. Arturs Baumanis. ''Vērotājs'', 1905, 248.―249.lpp.
	#Siliņš, J. Arturs Baumanis. ''Ilustrēts Žurnāls'', Nr.2, 1925, 33.―35.lpp.		#Siliņš, J. Arturs Baumanis. ''Ilustrēts Žurnāls'', Nr.2, 1925, 33.―35.lpp.
	#Siliņš, J. ''Latvijas māksla. ~~1800-1914~~.'' II grāmata. Stokholma : Zinātne, 1980.		#Siliņš, J. ''Latvijas māksla. 1800―1914.'' II grāmata. Stokholma : Zinātne, 1980.

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=

Redaktors : 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.42

2007-06-13T08:42:55Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.42
17. rindiņa:		17. rindiņa:
	Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās “tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Viņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas ― ˝filistru˝ ― sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās mākslinieka klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks Baumanis degradējās. Viņš slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904.g.		Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās “tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Viņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas ― ˝filistru˝ ― sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās mākslinieka klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks Baumanis degradējās. Viņš slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904.g.
	==Mantojums==		==Mantojums==
	Vairums Baumaņa darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi Saltikova Ščedrina vārdā nosauktajā bibliotēkā Sanktpēterburgā.		Vairums Baumaņa darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi ― Saltikova Ščedrina vārdā nosauktajā bibliotēkā Sanktpēterburgā.

	E.Kļaviņš		E.Kļaviņš

Redaktors : 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.39

2007-06-13T08:39:42Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.39
13. rindiņa:		13. rindiņa:
	Baumanis dzimis 1867.g. Rīgā pazīstamā un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu cilmes arhitekta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pirmā mākslinieciskā skološanās notika pie Jāņa Rozes un pie Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi. 1885.g. iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz, vēlākais, 1891.g. Vecāko rakstīto avotu autori raksturoja viņu kā ārkārtīgi apdāvinātu studentu, kas viegli varēja pildīt un pildīja akadēmiskos uzdevumus. To vislabāk apstiprina saglabājušies daudzie figurālo kompozīciju zīmējumi, kuru daļa attiecas, spriežot pēc hronoloģiski precīziem datējumiem, uz laiku līdz oficiālai uzņemšanai akadēmijas studentu skaitā. Šie un vēlākie jau akadēmijā veiktie zīmējumi visbiežāk ir Krievijas vēstures, Bībeles, antīkās pasaules sižetu atveidi: skatuviskā kompozīcijas telpā izkārtotas figūras un aksesuāri, kuru idealizētā tipoloģija, pozas, kustības, vaibstu dinamika, kostīmi un vide pakārtota stāstījumam. Detalizētais tēlojums realizēts galvenokārt ar lineāru zīmējumu, kas dažkārt papildināts ar akvareļa iekrāsojumu ([[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|˝Kristus un Jaira meita˝]], 1885; [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|˝Vladimirs un Ragneda˝]], 1886, abi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk ― LNMM). Domājams, Baumaņa paraugi nebija tikai akadēmijas profesoru darbi (piemēram, viņa kompozīciju vērtētāja, baltvācu cilmes gleznotāja Karla Veniga darinājumi), bet arī 19.gs. vidus vācu akadēmiskās vēsturiskās glezniecības slavenības (Vilhelms Kaulbahs, Alfrēds Rētels, Karls Piloti), kurus, kā liecinājis Baumaņa atbalstītājs advokāts Jānis Kreicbergs, viņš esot cienījis.		Baumanis dzimis 1867.g. Rīgā pazīstamā un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu cilmes arhitekta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pirmā mākslinieciskā skološanās notika pie Jāņa Rozes un pie Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi. 1885.g. iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz, vēlākais, 1891.g. Vecāko rakstīto avotu autori raksturoja viņu kā ārkārtīgi apdāvinātu studentu, kas viegli varēja pildīt un pildīja akadēmiskos uzdevumus. To vislabāk apstiprina saglabājušies daudzie figurālo kompozīciju zīmējumi, kuru daļa attiecas, spriežot pēc hronoloģiski precīziem datējumiem, uz laiku līdz oficiālai uzņemšanai akadēmijas studentu skaitā. Šie un vēlākie jau akadēmijā veiktie zīmējumi visbiežāk ir Krievijas vēstures, Bībeles, antīkās pasaules sižetu atveidi: skatuviskā kompozīcijas telpā izkārtotas figūras un aksesuāri, kuru idealizētā tipoloģija, pozas, kustības, vaibstu dinamika, kostīmi un vide pakārtota stāstījumam. Detalizētais tēlojums realizēts galvenokārt ar lineāru zīmējumu, kas dažkārt papildināts ar akvareļa iekrāsojumu ([[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|˝Kristus un Jaira meita˝]], 1885; [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|˝Vladimirs un Ragneda˝]], 1886, abi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk ― LNMM). Domājams, Baumaņa paraugi nebija tikai akadēmijas profesoru darbi (piemēram, viņa kompozīciju vērtētāja, baltvācu cilmes gleznotāja Karla Veniga darinājumi), bet arī 19.gs. vidus vācu akadēmiskās vēsturiskās glezniecības slavenības (Vilhelms Kaulbahs, Alfrēds Rētels, Karls Piloti), kurus, kā liecinājis Baumaņa atbalstītājs advokāts Jānis Kreicbergs, viņš esot cienījis.
	==Nacionālā senvēstures tematika un reālistiskie sadzīves žanri==		==Nacionālā senvēstures tematika un reālistiskie sadzīves žanri==
	Līdztekus studijām Baumanis zīmēja un gleznoja kompozīcijas, kas saskanēja ar Rīgas Latviešu biedrības kultūrpolitiku, un, kā apgalvoja mākslas kritiķis Jānis Asars, ticis proponēts par nacionālās tematikas mākslinieku. Baumanis bijis arī saistīts ar “Rūķi”, lai gan aktīvi ~~tās~~ darbībā neesot piedalījies. Pieredzi akadēmisku figurālo kompozīciju darināšanā viņš izmantoja, pievēršoties Latvijas senvēsturei un gleznojot savu centrālo un pazīstamāko darbu [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|˝Likteņa zirgs˝]] (1887, LNMM). Dramatisku sižetu no ˝Indriķa hronikas˝ Baumanis interpretēja kā izvērstu un līdzsvarotu daudzfigūru ainu ar kulisveidīgu telpisko struktūru un nosacīti akcentētu lokālo krāstoņu polihromiju, kas atgādināja vācu un baltiešu vēlīnā romantisma krāsu attiecinājumus. Tonāli kontrastaināka un mazāk līdzsvarota kompozīcija ˝Kurši sadedzina savus mirušos˝(19.gs. 80.gadu beigas, Latvijas vēstures muzejs). Brīvāk gleznots portretiskais un studijveidīgais [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|˝Jauns līvu kareivis˝]] (1889, LNMM). 19.gs. 90.gadu sākumā Baumanis darināja daudzus Latvijas senvēsturei veltītus zīmējumus (ilustrācijas Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumam ˝Niedrīšu Vidvuds˝, Rīgas Latviešu biedrības albuma ainas), kas tika reproducētas žurnālā ˝Austrums˝. Paralēli tālaika tradicionālo akadēmisko studiju noteiktai tematikai Baumanis aktuālās reālisma estētikas iespaidā pievērsās sava laika sadzīves ainām un attiecīgiem tēliem, visbiežāk tālaika sociāli zemāko slāņu dzīves reālijām, izmantojot apgūto formveidi (zīmējumi [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|˝Krogā˝]], [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|˝Portrets˝]], abi 1885, LNMM). Šī tematika turpinājās arī pēc aiziešanas no akadēmijas, iegūstot citkārt groteski humoristisku traktējumu (˝Dzērāji˝, ap 1900, Tukuma muzejs).		Līdztekus studijām Baumanis zīmēja un gleznoja kompozīcijas, kas saskanēja ar Rīgas Latviešu biedrības kultūrpolitiku, un, kā apgalvoja mākslas kritiķis Jānis Asars, ticis proponēts par nacionālās tematikas mākslinieku. Baumanis bijis arī saistīts ar “Rūķi”, lai gan aktīvi šīs grupas darbībā neesot piedalījies. Pieredzi akadēmisku figurālo kompozīciju darināšanā viņš izmantoja, pievēršoties Latvijas senvēsturei un gleznojot savu centrālo un pazīstamāko darbu [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|˝Likteņa zirgs˝]] (1887, LNMM). Dramatisku sižetu no ˝Indriķa hronikas˝ Baumanis interpretēja kā izvērstu un līdzsvarotu daudzfigūru ainu ar kulisveidīgu telpisko struktūru un nosacīti akcentētu lokālo krāstoņu polihromiju, kas atgādināja vācu un baltiešu vēlīnā romantisma krāsu attiecinājumus. Tonāli kontrastaināka un mazāk līdzsvarota kompozīcija ˝Kurši sadedzina savus mirušos˝(19.gs. 80.gadu beigas, Latvijas vēstures muzejs). Brīvāk gleznots portretiskais un studijveidīgais [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|˝Jauns līvu kareivis˝]] (1889, LNMM). 19.gs. 90.gadu sākumā Baumanis darināja daudzus Latvijas senvēsturei veltītus zīmējumus (ilustrācijas Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumam ˝Niedrīšu Vidvuds˝, Rīgas Latviešu biedrības albuma ainas), kas tika reproducētas žurnālā ˝Austrums˝. Paralēli tālaika tradicionālo akadēmisko studiju noteiktai tematikai Baumanis aktuālās reālisma estētikas iespaidā pievērsās sava laika sadzīves ainām un attiecīgiem tēliem, visbiežāk tālaika sociāli zemāko slāņu dzīves reālijām, izmantojot apgūto formveidi (zīmējumi [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|˝Krogā˝]], [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|˝Portrets˝]], abi 1885, LNMM). Šī tematika turpinājās arī pēc aiziešanas no akadēmijas, iegūstot citkārt groteski humoristisku traktējumu (˝Dzērāji˝, ap 1900, Tukuma muzejs).
	==Dzīves beigu posms==		==Dzīves beigu posms==
	Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās “tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Viņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas ― ˝filistru˝ ― sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās mākslinieka klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks Baumanis degradējās. Viņš slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904.g.		Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās “tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Viņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas ― ˝filistru˝ ― sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās mākslinieka klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks Baumanis degradējās. Viņš slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904.g.

Redaktors : 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36

2007-06-13T08:36:42Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36
5. rindiņa:		5. rindiņa:
	[[Image:Baumanis_Kroga.jpg\|thumb\|Krogā. 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49 cm. LNMM]]		[[Image:Baumanis_Kroga.jpg\|thumb\|Krogā. 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49 cm. LNMM]]
	[[Image:Baumanis_Portrets.jpg\|thumb\|Portrets. 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM]]		[[Image:Baumanis_Portrets.jpg\|thumb\|Portrets. 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM]]
	'''Arturs Baumanis''' (1867. 4.~~I–1904~~.6.VIII). 19. gs. beigu Latvijas mākslā un ~~„Rūķa”~~ paaudzes mākslinieku vidū ~~Baumanis~~ izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas ~~pielietota~~ Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.		'''Arturs Baumanis''' (1867.4.I―1904.6.VIII). 19.gs. beigu Latvijas mākslā un “Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas izmantota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.

	__TOC__		__TOC__
11. rindiņa:		11. rindiņa:
	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
	==Akadēmiskā skola==		==Akadēmiskā skola==
	~~Arturs~~ Baumanis dzimis 1867. g. Rīgā pazīstamā un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu cilmes arhitekta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pirmā mākslinieciskā skološanās notika pie Jāņa Rozes un pie Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi. 1885. g. ~~Baumanis~~ iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz, vēlākais, 1891.g. Vecāko rakstīto avotu autori raksturoja viņu kā ārkārtīgi apdāvinātu studentu, kas viegli varēja pildīt un pildīja akadēmiskos uzdevumus. To vislabāk apstiprina saglabājušies daudzie figurālo kompozīciju zīmējumi, kuru daļa attiecas, spriežot pēc hronoloģiski precīziem datējumiem, uz laiku līdz oficiālai uzņemšanai akadēmijas studentu skaitā. Šie un vēlākie jau akadēmijā veiktie zīmējumi visbiežāk ir Krievijas vēstures, Bībeles, antīkās pasaules sižetu atveidi : skatuviskā kompozīcijas telpā izkārtotas figūras un aksesuāri, kuru idealizētā tipoloģija, pozas, kustības, vaibstu dinamika, kostīmi un vide pakārtota stāstījumam. Detalizētais tēlojums realizēts galvenokārt ar ~~lineāra zīmējuma palīdzību~~, kas dažkārt papildināts ar akvareļa iekrāsojumu ([[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|˝Kristus un Jaira meita˝]], 1885, [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|˝Vladimirs un Ragneda˝]]. 1886, abi Latvijas Nacionālais mākslas ~~muzejā~~, turpmāk LNMM). Domājams, Baumaņa paraugi nebija tikai akadēmijas profesoru darbi (piemēram, viņa kompozīciju vērtētāja, baltvācu cilmes gleznotāja Karla Veniga darinājumi), bet arī 19. gs. vidus vācu akadēmiskās vēsturiskās glezniecības slavenības (Vilhelms Kaulbahs, Alfrēds Rētels, Karls Piloti~~) (Wilhelm Kaulbach, Alfred Rethel, Karl Piloty~~), kurus, kā liecinājis Baumaņa atbalstītājs advokāts Jānis Kreicbergs, viņš esot cienījis.		Baumanis dzimis 1867.g. Rīgā pazīstamā un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu cilmes arhitekta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Baumaņa ģimenē. Pirmā mākslinieciskā skološanās notika pie Jāņa Rozes un pie Rīgas pilsētas gleznu galerijas restauratora Eduarda Riconi. 1885.g. iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur studēja līdz, vēlākais, 1891.g. Vecāko rakstīto avotu autori raksturoja viņu kā ārkārtīgi apdāvinātu studentu, kas viegli varēja pildīt un pildīja akadēmiskos uzdevumus. To vislabāk apstiprina saglabājušies daudzie figurālo kompozīciju zīmējumi, kuru daļa attiecas, spriežot pēc hronoloģiski precīziem datējumiem, uz laiku līdz oficiālai uzņemšanai akadēmijas studentu skaitā. Šie un vēlākie jau akadēmijā veiktie zīmējumi visbiežāk ir Krievijas vēstures, Bībeles, antīkās pasaules sižetu atveidi: skatuviskā kompozīcijas telpā izkārtotas figūras un aksesuāri, kuru idealizētā tipoloģija, pozas, kustības, vaibstu dinamika, kostīmi un vide pakārtota stāstījumam. Detalizētais tēlojums realizēts galvenokārt ar lineāru zīmējumu, kas dažkārt papildināts ar akvareļa iekrāsojumu ([[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|˝Kristus un Jaira meita˝]], 1885; [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|˝Vladimirs un Ragneda˝]], 1886, abi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk ― LNMM). Domājams, Baumaņa paraugi nebija tikai akadēmijas profesoru darbi (piemēram, viņa kompozīciju vērtētāja, baltvācu cilmes gleznotāja Karla Veniga darinājumi), bet arī 19.gs. vidus vācu akadēmiskās vēsturiskās glezniecības slavenības (Vilhelms Kaulbahs, Alfrēds Rētels, Karls Piloti), kurus, kā liecinājis Baumaņa atbalstītājs advokāts Jānis Kreicbergs, viņš esot cienījis.
	==Nacionālā senvēstures tematika un reālistiskie sadzīves žanri==		==Nacionālā senvēstures tematika un reālistiskie sadzīves žanri==
	Līdztekus studijām Baumanis zīmēja un gleznoja kompozīcijas, kas saskanēja ar Rīgas Latviešu biedrības kultūrpolitiku un, kā apgalvoja mākslas kritiķis Jānis Asars, ticis proponēts par nacionālās tematikas mākslinieku. Baumanis bijis arī saistīts ar ~~„Rūķi”~~, lai gan aktīvi tās darbībā neesot piedalījies. Pieredzi akadēmisku figurālo kompozīciju darināšanā viņš izmantoja pievēršoties Latvijas senvēsturei un gleznojot savu centrālo un pazīstamāko darbu [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|˝Likteņa zirgs˝]](1887, LNMM). Dramatisku sižetu no ˝Indriķa hronikas˝ Baumanis interpretēja kā izvērstu un līdzsvarotu daudzfigūru ainu ar kulisveidīgu telpisko struktūru un nosacīti akcentētu lokālo krāstoņu polihromiju, kas atgādināja vācu un baltiešu vēlīnā romantisma krāsu attiecinājumus. Tonāli kontrastaināka un mazāk līdzsvarota kompozīcija ˝Kurši sadedzina savus mirušos˝(~~1880~~. gadu beigas, Latvijas ~~Vēstures~~ muzejs). Brīvāk gleznots portretiskais un studijveidīgais [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|˝Jauns līvu kareivis˝]](1889, LNMM). ~~1890~~. gadu sākumā Baumanis darināja daudzus Latvijas ~~senvēstureii~~ veltītus zīmējumus (ilustrācijas Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumam ˝Niedrīšu Vidvuds˝, Rīgas Latviešu biedrības albuma ainas), kas tika reproducētas žurnālā ˝Austrums˝. ~~Paraleli~~ tālaika tradicionālo akadēmisko studiju noteiktai tematikai Baumanis ~~pievērsās,~~ aktuālās reālisma estētikas iespaidā, sava laika sadzīves ainām un attiecīgiem tēliem, visbiežāk tālaika sociāli zemāko slāņu dzīves reālijām, izmantojot apgūto formveidi (zīmējumi [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|˝Krogā˝]], [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|˝Portrets˝]], abi 1885, LNMM). Šī tematika turpinājās arī pēc aiziešanas no akadēmijas, iegūstot citkārt groteski humoristisku traktējumu (˝Dzērāji˝, ap 1900, Tukuma muzejs).		Līdztekus studijām Baumanis zīmēja un gleznoja kompozīcijas, kas saskanēja ar Rīgas Latviešu biedrības kultūrpolitiku, un, kā apgalvoja mākslas kritiķis Jānis Asars, ticis proponēts par nacionālās tematikas mākslinieku. Baumanis bijis arī saistīts ar “Rūķi”, lai gan aktīvi tās darbībā neesot piedalījies. Pieredzi akadēmisku figurālo kompozīciju darināšanā viņš izmantoja, pievēršoties Latvijas senvēsturei un gleznojot savu centrālo un pazīstamāko darbu [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|˝Likteņa zirgs˝]] (1887, LNMM). Dramatisku sižetu no ˝Indriķa hronikas˝ Baumanis interpretēja kā izvērstu un līdzsvarotu daudzfigūru ainu ar kulisveidīgu telpisko struktūru un nosacīti akcentētu lokālo krāstoņu polihromiju, kas atgādināja vācu un baltiešu vēlīnā romantisma krāsu attiecinājumus. Tonāli kontrastaināka un mazāk līdzsvarota kompozīcija ˝Kurši sadedzina savus mirušos˝(19.gs. 80.gadu beigas, Latvijas vēstures muzejs). Brīvāk gleznots portretiskais un studijveidīgais [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|˝Jauns līvu kareivis˝]] (1889, LNMM). 19.gs. 90.gadu sākumā Baumanis darināja daudzus Latvijas senvēsturei veltītus zīmējumus (ilustrācijas Lautenbaha-Jūsmiņa sacerējumam ˝Niedrīšu Vidvuds˝, Rīgas Latviešu biedrības albuma ainas), kas tika reproducētas žurnālā ˝Austrums˝. Paralēli tālaika tradicionālo akadēmisko studiju noteiktai tematikai Baumanis aktuālās reālisma estētikas iespaidā pievērsās sava laika sadzīves ainām un attiecīgiem tēliem, visbiežāk tālaika sociāli zemāko slāņu dzīves reālijām, izmantojot apgūto formveidi (zīmējumi [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|˝Krogā˝]], [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|˝Portrets˝]], abi 1885, LNMM). Šī tematika turpinājās arī pēc aiziešanas no akadēmijas, iegūstot citkārt groteski humoristisku traktējumu (˝Dzērāji˝, ap 1900, Tukuma muzejs).
	==Dzīves beigu posms==		==Dzīves beigu posms==
	Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās ~~„tikt~~ uz augšu” tālaika sabiedrībā. ~~Baumaņa~~ pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas - ˝filistru˝ sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās ~~viņa~~ klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks ~~viņš degradēja~~. ~~Baumanis~~ slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904. g.		Kā secināms no biogrāfiskiem materiāliem, atšķirībā no tēva Baumanis nesekoja visiem jaunlatviskajiem ideāliem un nevēlējās “tikt uz augšu” tālaika sabiedrībā. Viņa pasaules skatījumu, cik par to var spriest no Kreicberga pārstāsta, var saukt par romantisku (buržuāziskas ― ˝filistru˝ ― sabiedrības un civilizācijas noliegums, bohēmiskas, klaidonīgas dzīves idealizācija). Pēc aiziešanas no akadēmijas un tēva nāves sākās mākslinieka klaidonība un arvien pieaugošā atkarība no alkohola. Klejošana mijās ar uzturēšanos pie paziņām, kas viņu pieņēma filantropisku motīvu dēļ. Kā mākslinieks Baumanis degradējās. Viņš slimoja ar tuberkulozi un pāragri mira 1904.g.
	==Mantojums==		==Mantojums==
	Vairums ~~Baumana~~ darbu glabājas Latvijas ~~Nacionālā~~ mākslas muzejā, daži ~~darbi~~ Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi Saltikova Ščedrina vārdā ~~nosauktā~~ bibliotēkā Sanktpēterburgā.		Vairums Baumaņa darbu glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, daži Latvijas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, vairāki zīmējumi Saltikova Ščedrina vārdā nosauktajā bibliotēkā Sanktpēterburgā.

	E.Kļaviņš		E.Kļaviņš

	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=
	~~Rozentāls~~ J. Arturs Baumanis. ~~– Vērotājs~~. ~~1905~~. ~~248~~.~~-249~~. lpp.;
	Kreicbergs J. Arturs Baumanis. ~~Atmiņas~~, ~~- Rīga~~. ~~– 1905;~~		#Asars, J. ''Arturs Baumanis'' : kopotie raksti. 1.[sēj.], 2.burtn. Rīga, 1908, 265.lpp.
	~~Siliņš~~ J. Arturs Baumanis. ~~– Ilustrēts Žurnāls. – 1925~~. ~~– Nr. 2. – 33.-35~~.lpp.;		#Kreicbergs, J. ''Arturs Baumanis'' : atmiņas. Rīga, 1905.
	~~Asars~~ J. Arturs Baumanis. ~~– Kopotie raksti. – Rīga. – 1908. – 1.sej~~. 2.~~burtn. – 265~~. lpp.;		#Rozentāls, J. Arturs Baumanis. ''Vērotājs'', 1905, 248.―249.lpp.
	Siliņš J. Latvijas māksla. 1800-1914. – II grāmata. – Stokholma.- Zinātne – 1980.		#Siliņš, J. Arturs Baumanis. ''Ilustrēts Žurnāls'', Nr.2, 1925, 33.―35.lpp.
			#Siliņš, J. ''Latvijas māksla. 1800-1914.'' II grāmata. Stokholma : Zinātne, 1980.

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# [[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|Kristus un Jaira meita.]] 1885. Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5 cm. LNMM.		# [[:image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|Kristus un Jaira meita.]] 1885. Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5 cm. LNMM
	# [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|Vladimirs un Ragneda.]] 1886. Papīrs, grafīts, 54,2 x 73 cm. LNMM.		# [[:image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|Vladimirs un Ragneda.]] 1886. Papīrs, grafīts, 54,2 x 73 cm. LNMM
	# [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|Likteņa zirgs.]] 1887. Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3 cm. LNMM.		# [[:image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|Likteņa zirgs.]] 1887. Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3 cm. LNMM
	# [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|Jauns līvu kareivis.]] 1889. Papīrs, eļļa, 40 x 30 cm. LNMM		# [[:image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|Jauns līvu kareivis.]] 1889. Papīrs, eļļa, 40 x 30 cm. LNMM
	# [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|Krogā.]] 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49 cm. LNMM.		# [[:image:Baumanis_Kroga.jpg\|Krogā.]] 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49 cm. LNMM
	# [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|Portrets.]] 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM		# [[:image:Baumanis_Portrets.jpg\|Portrets.]] 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM

	[[Category:Mākslinieki\|Baumanis, Arturs]]		[[Category:Mākslinieki\|Baumanis, Arturs]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Ivo : 2007. gada 28. maijs, plkst. 07.09

2007-05-28T07:09:02Z

Ivo : 2007. gada 28. maijs, plkst. 06.36

2007-05-28T06:36:14Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 28. maijs, plkst. 06.36
1. rindiņa:		1. rindiņa:
			[[Image:xx\|thumb\|Kristus un Jaira meita. 1885. Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5. LNMM]]
			[[Image:xx\|thumb\|Vladimirs un Ragneda. 1886. Papīrs, grafīts, 54,2 x 73. LNMM]]
			[[Image:xx\|thumb\|Likteņa zirgs. 1887. Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3. LNMM]]
			[[Image:xx\|thumb\|Jauns līvu kareivis. 1889. Papīrs, eļļa, 40 x 30. LNMM]]
			[[Image:xx\|thumb\|Krogā. 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49. LNMM]]
			[[Image:xx\|thumb\|Portrets. 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3. LNMM]]
	'''Arturs Baumanis''' (1867. 4.I–1904.6.VIII). 19. gs. beigu Latvijas mākslā un „Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū Baumanis izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas pielietota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.		'''Arturs Baumanis''' (1867. 4.I–1904.6.VIII). 19. gs. beigu Latvijas mākslā un „Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū Baumanis izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas pielietota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.

23. rindiņa:		29. rindiņa:

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# Kristus un Jaira meita. 1885. Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5. LNMM.		# [[:image:xx\|Kristus un Jaira meita.]] 1885. Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5. LNMM.
	# Vladimirs un Ragneda. 1886. Papīrs, grafīts, 54,2 x 73. LNMM.		# [[:image:xx\|Vladimirs un Ragneda.]] 1886. Papīrs, grafīts, 54,2 x 73. LNMM.
	# Likteņa zirgs. 1887. Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3. LNMM.		# [[:image:xx\|Likteņa zirgs.]] 1887. Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3. LNMM.
	# Jauns līvu kareivis. 1889. Papīrs, eļļa, 40 x 30. LNMM		# [[:image:xx\|Jauns līvu kareivis.]] 1889. Papīrs, eļļa, 40 x 30. LNMM
	# Krogā. 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49. LNMM.		# [[:image:xx\|Krogā.]] 1885. Papīrs, grafīts, 31,2 x 49. LNMM.
	# Portrets. 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3. LNMM		# [[:image:xx\|Portrets.]] 1885. Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3. LNMM

	[[Category:Mākslinieki\|Baumanis, Arturs]]		[[Category:Mākslinieki\|Baumanis, Arturs]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.35
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|thumb\|Kristus un Jaira meita. 1885. ~~Papīrs, grafīts, akvarelis, sēpija, 52 x 69,5 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Kristus_un_Jaira_meita.jpg\|thumb\|Kristus un Jaira meita. 1885.]]
	[[Image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|thumb\|Vladimirs un Ragneda. 1886. ~~Papīrs, grafīts, 54,2 x 73 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Vladimirs_un_Ragneda.jpg\|thumb\|Vladimirs un Ragneda. 1886.]]
	[[Image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|thumb\|Likteņa zirgs. 1887. ~~Audekls, eļļa, 102,3 x 143,3 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Liktena_zirgs.jpg\|thumb\|Likteņa zirgs. 1887.]]
	[[Image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|thumb\|Jauns līvu kareivis. 1889. ~~Papīrs, eļļa, 40 x 30 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Jauns_livu_kareivis.jpg\|thumb\|Jauns līvu kareivis. 1889.]]
	[[Image:Baumanis_Kroga.jpg\|thumb\|Krogā. 1885. ~~Papīrs, grafīts, 31,2 x 49 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Kroga.jpg\|thumb\|Krogā. 1885.]]
	[[Image:Baumanis_Portrets.jpg\|thumb\|Portrets. 1885. ~~Papīrs, grafīts, 30,5 x 25,3 cm. LNMM~~]]		[[Image:Baumanis_Portrets.jpg\|thumb\|Portrets. 1885.]]
	'''Arturs Baumanis''' (1867.4.I―1904.6.VIII). 19.gs. beigu Latvijas mākslā un “Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas izmantota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.		'''Arturs Baumanis''' (1867.4.I―1904.6.VIII). 19.gs. beigu Latvijas mākslā un “Rūķa” paaudzes mākslinieku vidū izceļas ar izteikti akadēmisku formveidi, kas izmantota Latvijas senvēstures romantizētos tēlojumos un reālistiskās sadzīves ainās.