Augusts Daugulis - Versiju hronoloģija

Admins : 2009. gada 24. februāris, plkst. 07.38

2009-02-24T07:38:53Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. februāris, plkst. 07.38
28. rindiņa:		28. rindiņa:

	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=
	Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895.		#Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895.
	Penģerots, V. Augusts Daugulis // ''Ilustrēts Žurnāls'', 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp.		#Penģerots, V. Augusts Daugulis // ''Ilustrēts Žurnāls'', 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp.
	Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899)// ''Daugava'', 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp.		#Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899)// ''Daugava'', 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp.
	Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968.		#Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968.
	Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.		#Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=

Redaktors : 2009. gada 23. februāris, plkst. 20.57

2009-02-23T20:57:19Z

Admins : 2008. gada 12. novembris, plkst. 12.49

2008-11-12T12:49:57Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. novembris, plkst. 12.49
43. rindiņa:		43. rindiņa:
	# [[:image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|Brencis un Žvingulis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.		# [[:image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|Brencis un Žvingulis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.

	[[Category:~~Mākslinieki~~\|Daugulis, Augusts]]		[[Category:1840_-_1890._g._Mākslinieki\|Daugulis, Augusts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Admins : 2008. gada 30. oktobris, plkst. 12.54

2008-10-30T12:54:26Z

Redaktors : 2007. gada 3. septembris, plkst. 14.28

2007-09-03T14:28:10Z

Ivo : 2007. gada 16. jūlijs, plkst. 11.18

2007-07-16T11:18:42Z

Ivo : 2007. gada 27. jūnijs, plkst. 12.01

2007-06-27T12:01:43Z

Ivo: New page: Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14. [[Image:xxx|thumb|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes...

2007-06-27T11:12:55Z

New page: thumb|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14. [[Image:xxx|thumb|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes...

Jauna lapa

[[Image:xxx|thumb|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14.]]
[[Image:xxx|thumb|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝ Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam. Ma-rahwa Kassuline Kalender, 1848.]]
[[Image:xxx|thumb|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm.]]
[[Image:xxx|thumb|Pēterburgas Avīzes. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.]]
[[Image:xxx|thumb|Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ˝Zobugals˝. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.]]
[[Image:xxx|thumb|Bizmanis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 14, 160. lpp.]]
[[Image:xxx|thumb|Brencis un Žvingulis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 6, 57. lpp.]]

'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830. 13. I – 1899. 20. XI) – ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.

=Biogrāfija un profesionālā darbība=
==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā==
Daugulis dzimis 1830. g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju biju pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa (Friedrich Maydell) darbnīcā. 1847. g. Daugulis nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanču ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus – darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmātiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.
==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==
Agrajās ksilogrāfijas tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem „pa formai”. Šī metode, jādomā bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams pats nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha (Wilhelm Kaulbach) lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi (ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda (Friedrich Kreutzwald) Johanna Volfganga Gētes (Johann Wolfgang Goethe) poēmas ˝ Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam, 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas līrisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ˝Perno Postimees ehk Näddalileht”, 1857, ˝Pēterburgas Avīzes˝, 1862).
==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==
Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝Veca ebreja portreta˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (Rembrandt) gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).
==Populāro satīrisko tēlu radīšana==
Lai gan Igaunijā dzimis un audzis Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „Pēterburgas Avīzes” (1862-1865) izdošanā (sk. Vēsturisko fonu), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝Dzirkstele˝(vēlāk ˝Zobugals˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāža atveidi: Bizmanis (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), Brencis un Žvingulis - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītais personāžs tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var būt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (Александр Агин) J. Kovrigina (Ковригин) u.c.) devumā.
==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki==
Pēc ˝Pēterburgas Avīžu” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (Гаврила Державин) kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝Всемирная иллюстрация˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝Модный свет˝, ˝Огонек˝, ˝Нива˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.
Dauguļa darbnīcā mācījās divi grafiķi, kuri pastāvīgi darbojās jau Rīgā – Kārlis Kronvalds un igaunis Eduards Jakobsons.

<div align=right>E. Kļaviņš</div>

=Bibliogrāfija=
Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895.
Penģerots, V. Augusts Daugulis. Ilustrēts Žurnāls, 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp.
Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899). Daugava, 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp.
Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968.
Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.

=Attēlu saraksts=
# [[:image:xxx|Pašportrets.]] Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14.
# [[:image:xxx|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam.]] Ma-rahwa Kassuline Kalender, 1848.
# [[:image:xxx|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas).]] 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3.
# [[:image:xxx|Pēterburgas Avīzes.]] Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.
# [[:image:xxx|Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ˝Zobugals˝. Titula zīmējums.]] 1852. Kokgrebums.
# [[:image:xxx|Bizmanis.]] Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 14, 160. lpp.
# [[:image:xxx|Brencis un Žvingulis.]] Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 6, 57. lpp.

[[Category:Mākslinieki|Daugulis, Augusts]]
__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. februāris, plkst. 20.57
11. rindiņa:		11. rindiņa:
	=Biogrāfija un profesionālā darbība=		=Biogrāfija un profesionālā darbība=
	==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā==		==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā==
	Daugulis dzimis 1830.g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju bija pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa darbnīcā. 1847.g. nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanšu ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas ~~skolās~~, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas, un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus ― darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmatiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.		Daugulis dzimis 1830.g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju bija pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas, Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa darbnīcā. 1847.g. nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanšu ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolā, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas, un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus ― darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmatiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.
	==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==		==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==
	Agrīnajās ksilogrāfijās ~~tematiskie~~ dažādie uzdevumi tika pildīti, izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem “pa formai”. Šī metode, jādomā, bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda, Johana Volfganga Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas ~~bīdermeieriska velīnā~~ romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas lirisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ''Perno Postimees ehk Näddalileht'', 1857; “[[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|Pēterburgas Avīzes]]”, 1862).		Agrīnajās ksilogrāfijās tematiski dažādie uzdevumi tika pildīti, izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem “pa formai”. Šī metode, jādomā, bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda, Johana Volfganga Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriskā vēlīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas lirisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ''Perno Postimees ehk Näddalileht'', 1857; “[[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|Pēterburgas Avīzes]]”, 1862).
	==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==		==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==
	Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).		Sākot ar 1850. gadu beigām, Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).
	==Populāro satīrisko tēlu radīšana==		==Populāro satīrisko tēlu radīšana==
	~~Lai gan~~ Igaunijā dzimis un audzis Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „''Pēterburgas Avīzes''” (1862-1865) izdošanā (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|Vēsturisko fonu]]), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝''Dzirkstele''˝(vēlāk ˝''Zobugals''˝) (latviešu „smieklu avīzes”) ~~personāža~~ atveidi: [[:image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|Bizmanis]] (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), [[:image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|Brencis un Žvingulis]] - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa ~~radītais personāžs~~ tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var ~~būt~~ uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (''Александр Агин'') J. Kovrigina (''Ковригин'') u.c.) devumā.		Igaunijā dzimis un audzis, Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „''Pēterburgas Avīzes''” (1862-1865) izdošanā (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|Vēsturisko fonu]]), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝''Dzirkstele''˝(vēlāk ˝''Zobugals''˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāžu atveidi: [[:image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|Bizmanis]] (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), [[:image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|Brencis un Žvingulis]] - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītie personāži tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var tikt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (''Александр Агин'') J. Kovrigina (''Ковригин'') u.c.) devumā.
	==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki==		==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki==
	Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.		Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.
29. rindiņa:		29. rindiņa:
	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=
	Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895.		Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895.
	Penģerots, V. Augusts Daugulis. ''Ilustrēts Žurnāls'', 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp.		Penģerots, V. Augusts Daugulis // ''Ilustrēts Žurnāls'', 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp.
	Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899). ''Daugava'', 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp.		Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899)// ''Daugava'', 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp.
	Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968.		Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968.
	Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.		Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 30. oktobris, plkst. 12.54
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878~~. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', Nr.520, 1878, c.14~~.]]		[[Image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878.]]
	[[Image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J.V.Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam. ~~''Ma-rahwa Kassuline Kalender'',~~ 1848.]]		[[Image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J.V.Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam. 1848.]]
	[[Image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857~~. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm~~.]]		[[Image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857.]]
	[[Image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|thumb\|“Pēterburgas Avīzes". Titula zīmējums. 1862~~. Kokgrebums~~.]]		[[Image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|thumb\|“Pēterburgas Avīzes". Titula zīmējums. 1862.]]
	[[Image:Daugulis_Zobugals.jpg\|thumb\|“Pēterburgas Avīzes". Satīriskais pielikums “Zobugals". Titula zīmējums. 1852~~. Kokgrebums~~.]]		[[Image:Daugulis_Zobugals.jpg\|thumb\|“Pēterburgas Avīzes". Satīriskais pielikums “Zobugals". Titula zīmējums. 1852.]]
	[[Image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|thumb\|Bizmanis. ~~“Pēterburgas Avīžu" pielikums “Dzirkstele", Nr.14,~~ 1862~~, 160.lpp~~.]]		[[Image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|thumb\|Bizmanis. 1862.]]
	[[Image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|thumb\|Brencis un Žvingulis. ~~“Pēterburgas Avīžu" pielikums “Dzirkstele", Nr.6,~~ 1862~~, 57.lpp~~.]]		[[Image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|thumb\|Brencis un Žvingulis. 1862.]]

	'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830.13.I―1899.20.XI) ― ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.		'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830.13.I―1899.20.XI) ― ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.
21. rindiņa:		21. rindiņa:
	Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.		Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.
	Dauguļa darbnīcā mācījās divi grafiķi, kuri pastāvīgi darbojās jau Rīgā – Kārlis Kronvalds un igaunis Eduards Jakobsons.		Dauguļa darbnīcā mācījās divi grafiķi, kuri pastāvīgi darbojās jau Rīgā – Kārlis Kronvalds un igaunis Eduards Jakobsons.

			==Mantojums==
			Vairākas Dauguļa ksilogrāfijas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā un Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā.

	<div align=right>E. Kļaviņš</div>		<div align=right>E. Kļaviņš</div>
34. rindiņa:		37. rindiņa:
	# [[:image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|Pašportrets.]] Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.		# [[:image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|Pašportrets.]] Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.
	# [[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam.]] ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.		# [[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam.]] ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.
	# [[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas).]] 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3.		# [[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas).]] 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
	# [[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|''Pēterburgas Avīzes''.]] Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.		# [[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|''Pēterburgas Avīzes''.]] Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.
	# [[:image:Daugulis_Zobugals.jpg\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums.]] 1852. Kokgrebums.		# [[:image:Daugulis_Zobugals.jpg\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums.]] 1852. Kokgrebums.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 3. septembris, plkst. 14.28
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация''~~, 1878~~, Nr. 520, c. 14.]]		[[Image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', Nr.520, 1878, c.14.]]
	[[Image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ~~˝ Lapsa Kūmiņš˝~~ pārstāstam. ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.]]		[[Image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J.V.Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam. ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.]]
	[[Image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm.]]		[[Image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm.]]
	[[Image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|thumb\|~~''Pēterburgas~~ Avīzes''. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.]]		[[Image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|thumb\|“Pēterburgas Avīzes". Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.]]
	[[Image:Daugulis_Zobugals.jpg\|thumb\|~~''Pēterburgas~~ Avīzes''. Satīriskais pielikums ~~˝''Zobugals''˝~~. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.]]		[[Image:Daugulis_Zobugals.jpg\|thumb\|“Pēterburgas Avīzes". Satīriskais pielikums “Zobugals". Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.]]
	[[Image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|thumb\|Bizmanis. ~~''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele''~~, Nr. 14, 160. lpp.]]		[[Image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|thumb\|Bizmanis. “Pēterburgas Avīžu" pielikums “Dzirkstele", Nr.14, 1862, 160.lpp.]]
	[[Image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|thumb\|Brencis un Žvingulis. ~~''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele''~~, Nr. 6, 57. lpp.]]		[[Image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|thumb\|Brencis un Žvingulis. “Pēterburgas Avīžu" pielikums “Dzirkstele", Nr.6, 1862, 57.lpp.]]

	'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830. 13. ~~I – 1899~~. 20. XI) – ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.		'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830.13.I―1899.20.XI) ― ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.

	=Biogrāfija un profesionālā darbība=		=Biogrāfija un profesionālā darbība=
	==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā==		==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā==
	Daugulis dzimis 1830. g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju ~~biju~~ pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa ~~(''Friedrich Maydell'')~~ darbnīcā. 1847. g. ~~Daugulis~~ nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties ~~Finanču~~ ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus – darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā ~~pragmātiski~~ amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.		Daugulis dzimis 1830.g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju bija pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa darbnīcā. 1847.g. nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanšu ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas, un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus ― darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmatiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.
	==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==		==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==
	~~Agrajās ksilogrāfijas~~ tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem ~~„pa~~ formai”. Šī metode, jādomā bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams ~~pats~~ nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha ~~(''Wilhelm Kaulbach'')~~ lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda ~~(''Friedrich Kreutzwald'') Johanna~~ Volfganga Gētes ~~(''Johann Wolfgang Goethe'')~~ poēmas ~~˝Lapsa Kūmiņš˝~~ pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas ~~līrisma~~ caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ˝''Perno Postimees ehk Näddalileht''”, 1857~~, ˝~~[[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|''Pēterburgas Avīzes'']]˝, 1862).		Agrīnajās ksilogrāfijās tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti, izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem “pa formai”. Šī metode, jādomā, bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda, Johana Volfganga Gētes poēmas “Lapsa Kūmiņš” pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas lirisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ''Perno Postimees ehk Näddalileht'', 1857; “[[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|Pēterburgas Avīzes]]”, 1862).
	==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==		==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==
	Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).		Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 16. jūlijs, plkst. 11.18
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.]]		[[Image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝ Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam. ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.]]		[[Image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝ Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam. ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm.]]		[[Image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|''Pēterburgas Avīzes''. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.]]		[[Image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|thumb\|''Pēterburgas Avīzes''. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.]]		[[Image:Daugulis_Zobugals.jpg\|thumb\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Bizmanis. ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 14, 160. lpp.]]		[[Image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|thumb\|Bizmanis. ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 14, 160. lpp.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Brencis un Žvingulis. ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.]]		[[Image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|thumb\|Brencis un Žvingulis. ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.]]

	'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830. 13. I – 1899. 20. XI) – ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.		'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830. 13. I – 1899. 20. XI) – ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.
13. rindiņa:		13. rindiņa:
	Daugulis dzimis 1830. g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju biju pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa (''Friedrich Maydell'') darbnīcā. 1847. g. Daugulis nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanču ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus – darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmātiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.		Daugulis dzimis 1830. g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju biju pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa (''Friedrich Maydell'') darbnīcā. 1847. g. Daugulis nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanču ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus – darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmātiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.
	==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==		==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==
	Agrajās ksilogrāfijas tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem „pa formai”. Šī metode, jādomā bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams pats nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha (''Wilhelm Kaulbach'') lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:~~xxx~~\|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda (''Friedrich Kreutzwald'') Johanna Volfganga Gētes (''Johann Wolfgang Goethe'') poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas līrisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ˝''Perno Postimees ehk Näddalileht''”, 1857, ˝[[:image:~~xxx~~\|''Pēterburgas Avīzes'']]˝, 1862).		Agrajās ksilogrāfijas tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem „pa formai”. Šī metode, jādomā bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams pats nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha (''Wilhelm Kaulbach'') lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda (''Friedrich Kreutzwald'') Johanna Volfganga Gētes (''Johann Wolfgang Goethe'') poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas līrisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ˝''Perno Postimees ehk Näddalileht''”, 1857, ˝[[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|''Pēterburgas Avīzes'']]˝, 1862).
	==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==		==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==
	Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:~~xxx~~\|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).		Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).
	==Populāro satīrisko tēlu radīšana==		==Populāro satīrisko tēlu radīšana==
	Lai gan Igaunijā dzimis un audzis Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „''Pēterburgas Avīzes''” (1862-1865) izdošanā (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|Vēsturisko fonu]]), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝''Dzirkstele''˝(vēlāk ˝''Zobugals''˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāža atveidi: Bizmanis (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), Brencis un Žvingulis - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītais personāžs tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var būt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (''Александр Агин'') J. Kovrigina (''Ковригин'') u.c.) devumā.		Lai gan Igaunijā dzimis un audzis Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „''Pēterburgas Avīzes''” (1862-1865) izdošanā (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|Vēsturisko fonu]]), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝''Dzirkstele''˝(vēlāk ˝''Zobugals''˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāža atveidi: [[:image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|Bizmanis]] (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), [[:image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|Brencis un Žvingulis]] - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītais personāžs tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var būt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (''Александр Агин'') J. Kovrigina (''Ковригин'') u.c.) devumā.
	==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki==		==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki==
	Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.		Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.
32. rindiņa:		32. rindiņa:

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# [[:image:~~xxx~~\|Pašportrets.]] Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.		# [[:image:Daugulis_Pasportrets.jpg\|Pašportrets.]] Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.
	# [[:image:~~xxx~~\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam.]] ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.		# [[:image:Daugulis_Lapsa_Kumins.jpg\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam.]] ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.
	# [[:image:~~xxx~~\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas).]] 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3.		# [[:image:Daugulis_Ebreja_portrets.jpg\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas).]] 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3.
	# [[:image:~~xxx~~\|''Pēterburgas Avīzes''.]] Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.		# [[:image:Daugulis_Peterburgas_avizes.jpg\|''Pēterburgas Avīzes''.]] Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.
	# [[:image:~~xxx~~\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums.]] 1852. Kokgrebums.		# [[:image:Daugulis_Zobugals.jpg\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums.]] 1852. Kokgrebums.
	# [[:image:~~xxx~~\|Bizmanis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 14, 160. lpp.		# [[:image:Daugulis_Bizmanis.jpg\|Bizmanis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 14, 160. lpp.
	# [[:image:~~xxx~~\|Brencis un Žvingulis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.		# [[:image:Daugulis_Brencis_un_Zvingulis.jpg\|Brencis un Žvingulis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.

	[[Category:Mākslinieki\|Daugulis, Augusts]]		[[Category:Mākslinieki\|Daugulis, Augusts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 27. jūnijs, plkst. 12.01
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:xxx\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14.]]		[[Image:xxx\|thumb\|Pašportrets. Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.]]
	[[Image:xxx\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝ Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam. Ma-rahwa Kassuline Kalender, 1848.]]		[[Image:xxx\|thumb\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝ Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam. ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.]]
	[[Image:xxx\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm.]]		[[Image:xxx\|thumb\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas). 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3 cm.]]
	[[Image:xxx\|thumb\|Pēterburgas Avīzes. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.]]		[[Image:xxx\|thumb\|''Pēterburgas Avīzes''. Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.]]
	[[Image:xxx\|thumb\|Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ~~˝Zobugals˝~~. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.]]		[[Image:xxx\|thumb\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums. 1852. Kokgrebums.]]
	[[Image:xxx\|thumb\|Bizmanis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 14, 160. lpp.]]		[[Image:xxx\|thumb\|Bizmanis. ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 14, 160. lpp.]]
	[[Image:xxx\|thumb\|Brencis un Žvingulis. Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 6, 57. lpp.]]		[[Image:xxx\|thumb\|Brencis un Žvingulis. ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.]]

	'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830. 13. I – 1899. 20. XI) – ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.		'''Augusts Daugulis''' (arī Daugelis) (1830. 13. I – 1899. 20. XI) – ar jaunlatviešu kustību saistīts grafiķis kokgrebējs, populāru satīrisku tēlu radītājs, reproducējošās ksilogrāfijas meistars.
11. rindiņa:		11. rindiņa:
	=Biogrāfija un profesionālā darbība=		=Biogrāfija un profesionālā darbība=
	==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā==		==Mācības un apmešanās Sanktpēterburgā==
	Daugulis dzimis 1830. g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju biju pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa (Friedrich Maydell) darbnīcā. 1847. g. Daugulis nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanču ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus – darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmātiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.		Daugulis dzimis 1830. g. Tērbatā Vidzemes zemnieku ģimenē, kas uz Igauniju biju pārcēlusies no Mazsalacas. Pēc vietējās apriņķa skolas apmeklēšanas Daugulis apguva ksilogrāfiju baltvācu mākslinieka Frīdriha Maideļa (''Friedrich Maydell'') darbnīcā. 1847. g. Daugulis nokļuva Sanktpēterburgā, kur turpināja mācīties Finanču ministrijas un ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolās, iespējams, apmeklēja kā brīvklausītājs Mākslas akadēmiju. Impērijas galvaspilsētā bija lielākas profesionālā darba iespējas un Daugulis šeit palika uz pastāvīgu dzīvi, iekārtoja ksilogrāfijas darbnīcu un nākamos gados pildīja regulāri daudzus pasūtījumus – darināja ilustrācijas un citu mākslinieku darbu reprodukcijas visbiežāk igauņu, latviešu un krievu periodiskiem izdevumiem. Viņa darbībai piemita lielā mērā pragmātiski amatniecisks raksturs, atkarība no atdarinājumu paraugiem bija pastāvīga. Tomēr atsevišķos gadījumos, kas īpaši nozīmīgi tieši Latvijas mākslas vēsturei, Daugulis uzrādīja radoša mākslinieka sasniegumus.
	==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==		==Sakari ar vācu vēlīnā romantisma tradīciju==
	Agrajās ksilogrāfijas tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem „pa formai”. Šī metode, jādomā bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams pats nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha (Wilhelm Kaulbach) lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi (ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda (Friedrich Kreutzwald) Johanna Volfganga Gētes (Johann Wolfgang Goethe) poēmas ~~˝ Lapsa~~ Kūmiņš˝ pārstāstam, 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas līrisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ~~˝Perno~~ Postimees ehk ~~Näddalileht”~~, 1857, ~~˝Pēterburgas Avīzes˝~~, 1862).		Agrajās ksilogrāfijas tematiskie dažādie uzdevumi tika pildīti izmantojot cietas kontūrlīnijas un nosacītu apjomu modelējumu parasti ar svītrinājumiem „pa formai”. Šī metode, jādomā bija apgūta Maideļa darbnīcā, kas, būdams pats nācariešu tradīcijas mākslinieks, piekopa lineāras formas stilu. Dauguļa veiktie Vilhelma Kaulbaha (''Wilhelm Kaulbach'') lineāro ilustrāciju vienkāršotie atdarinājumi ([[:image:xxx\|ilustrācijas Frīdriha Kreicvalda (''Friedrich Kreutzwald'') Johanna Volfganga Gētes (''Johann Wolfgang Goethe'') poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam]], 1848) šo stilistiku varēja tikai nostiprināt. Saites ar vācu skolas bīdermeieriska velīnā romantisma tradīciju apliecina arī idilliski sadzīviskās, dabas līrisma caurstrāvotās titulu figurālu un ainavisku motīvu kompozīcijas (laikrakstiem ˝''Perno Postimees ehk Näddalileht''”, 1857, ˝[[:image:xxx\|''Pēterburgas Avīzes'']]˝, 1862).
	==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==		==Akadēmiskās kvalifikācijas rādītāji==
	Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ~~˝Veca~~ ebreja ~~portreta˝~~ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (Rembrandt) gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).		Sākot ar 1850. gadu beigām Daugulis centās nostiprināt savu profesionālo reputāciju ar akadēmiskiem grādiem. Par 1857. gadā darināto Rembranta ˝[[:image:xxx\|Veca ebreja portreta]]˝ reprodukciju un cara Aleksandra II portretu 1858. g. Mākslas akadēmijā viņš ieguva brīvmākslinieka grādu. Pirmajā ksilogrāfijā izsmalcināti atdarinot vara grebumu, grafiķis tumšā tonalitāte imitēja Rembranta (''Rembrandt'') gaismēnu, sasniedzot augstu tehniskas meistarības pakāpi. Vēlāk – 1875. un 1883. g. par vēsturisko personu (Pētera I, Mārtiņa Lutera, Katrīnas II) portretu reprodukcijām Daugulis ieguva nākamos akadēmiskās kvalifikācijas apliecinājumus (III un II pakāpes mākslinieka grādus).
	==Populāro satīrisko tēlu radīšana==		==Populāro satīrisko tēlu radīšana==
	Lai gan Igaunijā dzimis un audzis Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta ~~„Pēterburgas Avīzes”~~ (1862-1865) izdošanā (sk. Vēsturisko fonu), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ~~˝Dzirkstele˝~~(vēlāk ~~˝Zobugals˝~~) (latviešu „smieklu avīzes”) personāža atveidi: Bizmanis (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), Brencis un Žvingulis - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītais personāžs tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var būt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (Александр Агин) J. Kovrigina (Ковригин) u.c.) devumā.		Lai gan Igaunijā dzimis un audzis Daugulis neesot runājis latviski, tomēr viņš ņēma dalību ietekmīgā jaunlatviešu laikraksta „''Pēterburgas Avīzes''” (1862-1865) izdošanā (sk. [[1890 – 1915: Vēsturiskais fons\|Vēsturisko fonu]]), darinot tam titula zīmējumu un daudzas izglītojošu rakstu ilustrācijas (visbiežāk lauksaimniecības mašīnu, pilsētu skatu atveidi). Īpaši izceļami humoristiskā pielikuma ˝''Dzirkstele''˝(vēlāk ˝''Zobugals''˝) (latviešu „smieklu avīzes”) personāža atveidi: Bizmanis (veco laiku aizstāvja tēls, kas netieši norādīja uz konservatīvo baltvācu muižniecību un pilsonību), Brencis un Žvingulis - latviešu zemāko slāņu tipi sociālo komentētāju lomās. Šīs karikatūras ieguva popularitāti latviešu sabiedrībā. Dauguļa radītais personāžs tika atkārtots vēlākos citu grafiķu darbos, un, ņemot vērā tālaika Latvijas sabiedriskās dzīves kontekstu, grafiķis var būt uzskatīts par latviešu politiski sociālās satīras uzsācēju vizuālās mākslās. Karikatūru kokgrebumos Dauguļa formveide nedaudz mainās; līnija kļūst atbrīvotāka, lokanāka, svītrinājumi krustojas un sabiezē. Ņemot vērā grafiķa darbības apstākļus, tuvākās analoģijas meklējamas 19. gs. vidus krievu ilustratoru un karikatūristu (Aleksandra Agina (''Александр Агин'') J. Kovrigina (''Ковригин'') u.c.) devumā.
	==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki==		==Darbs krievu presē un Dauguļa skolnieki==
	Pēc ~~˝Pēterburgas Avīžu”~~ slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (Гаврила Державин) kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ~~˝Всемирная иллюстрация˝~~ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (~~˝Модный свет˝~~, ~~˝Огонек˝~~, ~~˝Нива˝~~). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.		Pēc ˝''Pēterburgas Avīžu''” slēgšanas Daugulis turpināja strādāt krievu izdevumiem, izmantojot arī savas darbnīcas līdzstrādniekus; kopā ar tiem piedalījās krievu dzejnieka Gavrilas Deržavina (''Гаврила Державин'') kopoto rakstu ilustrāciju gravēšanā (1865.g.), ilgstoši pildīja ilustratora un ksilogrāfa reproducētāja pienākumus žurnālā ˝''Всемирная иллюстрация''˝ (līdz 1898, g,), publicēja kokgrebumus arī citos žurnālos (˝''Модный свет''˝, ˝''Огонек''˝, ˝''Нива''˝). Kokgrebumu tematika bija daudzveidīga, ilustrējamie sižeti mijās ar portretiem, aktuāliem politiskiem notikumiem, vinjetēm. Kokgrebumu formveide bija atkarīga no reproducējamā oriģināla un tāpat variējās, tonālā maniere mijās ar līniju un svītrinājumu dominēšanu. Krievijas mākslas kontekstā ražīgais grafiķis tika uzskatīts par vienu no vadošajiem savas nozares meistariem.
	Dauguļa darbnīcā mācījās divi grafiķi, kuri pastāvīgi darbojās jau Rīgā – Kārlis Kronvalds un igaunis Eduards Jakobsons.		Dauguļa darbnīcā mācījās divi grafiķi, kuri pastāvīgi darbojās jau Rīgā – Kārlis Kronvalds un igaunis Eduards Jakobsons.

26. rindiņa:		26. rindiņa:
	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=
	Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895.		Ровинский, Д. Подробный словарь русских граверов ХVI - ХIХ вв. Спб, 1895.
	Penģerots, V. Augusts Daugulis. Ilustrēts Žurnāls, 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp.		Penģerots, V. Augusts Daugulis. ''Ilustrēts Žurnāls'', 1928, Nr. 8, 228.-232.lpp.
	Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899). Daugava, 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp.		Skulme, U. Jaunas ziņas par kokgriezēju Augustu Dauguli (1830–1899). ''Daugava'', 1933, Nr. 7, 664.- 666. lpp.
	Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968.		Eesti nõukogude entsüklopeedia. I. Tallin, 1968.
	Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.		Griķis, E. Augusts Daugulis (1830-1899) – pirmais profesionālais latviešu grafiķis. (Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts.) Rīga, 1987.

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# [[:image:xxx\|Pašportrets.]] Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. Всемирная иллюстрация, 1878, Nr. 520, c. 14.		# [[:image:xxx\|Pašportrets.]] Ne vēlāk par 1878. Kokgrebums. ''Всемирная иллюстрация'', 1878, Nr. 520, c. 14.
	# [[:image:xxx\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam.]] Ma-rahwa Kassuline Kalender, 1848.		# [[:image:xxx\|Ilustrācija F.Kreicvalda J. V. Gētes poēmas ˝Lapsa Kūmiņš˝ pārstāstam.]] ''Ma-rahwa Kassuline Kalender'', 1848.
	# [[:image:xxx\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas).]] 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3.		# [[:image:xxx\|Veca ebreja portrets (pēc Rembranta gleznas).]] 1857. Kokgrebums, 36,5 x 27,3.
	# [[:image:xxx\|Pēterburgas Avīzes.]] Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.		# [[:image:xxx\|''Pēterburgas Avīzes''.]] Titula zīmējums. 1862. Kokgrebums.
	# [[:image:xxx\|Pēterburgas Avīzes. Satīriskais pielikums ~~˝Zobugals˝~~. Titula zīmējums.]] 1852. Kokgrebums.		# [[:image:xxx\|''Pēterburgas Avīzes''. Satīriskais pielikums ˝''Zobugals''˝. Titula zīmējums.]] 1852. Kokgrebums.
	# [[:image:xxx\|Bizmanis.]] Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 14, 160. lpp.		# [[:image:xxx\|Bizmanis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 14, 160. lpp.
	# [[:image:xxx\|Brencis un Žvingulis.]] Pēterburgas Avīzes. 1862, Pielikums Dzirkstele, Nr. 6, 57. lpp.		# [[:image:xxx\|Brencis un Žvingulis.]] ''Pēterburgas Avīzes''. 1862, Pielikums ''Dzirkstele'', Nr. 6, 57. lpp.

	[[Category:Mākslinieki\|Daugulis, Augusts]]		[[Category:Mākslinieki\|Daugulis, Augusts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__