Augusts Folcs - Versiju hronoloģija

Admins : 2009. gada 30. oktobris, plkst. 13.25

2009-10-30T13:25:37Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. oktobris, plkst. 13.25
14. rindiņa:		14. rindiņa:
	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
	==Studijas Magdeburgā un Berlīnē. Pirmie darbi būvtēlniecībā==		==Studijas Magdeburgā un Berlīnē. Pirmie darbi būvtēlniecībā==
	Augusts Francis Leberehts Folcs dzimis 1851.g. Magdeburgā kurpniekmeistara ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871.g. mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa. Folca daiļrades attīstībā būtiska bijusi Reinholda Begasa ietekme, un (kā, pārskatot saglabājušos tēlnieka jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I.~~Apena~~) tieši Begasu viņš uzskatījis par savu “īsto skolotāju”. ~~Apena~~ norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G.Šadova teorētiskais darbs “Poliklets”, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871.g. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.		Augusts Francis Leberehts Folcs dzimis 1851.g. Magdeburgā kurpniekmeistara ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871.g. mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa. Folca daiļrades attīstībā būtiska bijusi Reinholda Begasa ietekme, un (kā, pārskatot saglabājušos tēlnieka jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I.Appena) tieši Begasu viņš uzskatījis par savu “īsto skolotāju”. Appena norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G.Šadova teorētiskais darbs “Poliklets”, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871.g. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.
	==Darbnīcas atvēršana Rīgā. Pedagoģiskā un sabiedriskā darbība==		==Darbnīcas atvēršana Rīgā. Pedagoģiskā un sabiedriskā darbība==
	Rīgā Folcs ieradies 1875.g., lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876) šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās ― K.Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies). Folcs mācēja prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā tas bija vadošais savā nozarē Rīgā līdz pat tēlnieka nāvei 1926.g.		Rīgā Folcs ieradies 1875.g., lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876) šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās ― K.Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies). Folcs mācēja prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā tas bija vadošais savā nozarē Rīgā līdz pat tēlnieka nāvei 1926.g.

Admins : 2009. gada 30. oktobris, plkst. 13.24

2009-10-30T13:24:44Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. oktobris, plkst. 13.24
33. rindiņa:		33. rindiņa:

	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=
	#~~Apena~~ I. ''Augusts Folcs: dzīve un daiļrade'' : LMA bakalaura darbs. 1994.		#Appena I. ''Augusts Folcs: dzīve un daiļrade'' : LMA bakalaura darbs. 1994.
	#~~Apena~~ I. Augusts Folcs Rīgā. ''Latvijas Architektūra'', Nr.6(50), 2003. 92―95 lpp.		#Appena I. Augusts Folcs Rīgā. ''Latvijas Architektūra'', Nr.6(50), 2003. 92―95 lpp.
	#Holcmane V. Augusts Folcs. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. 1. [sēj.]. 155―156 lpp.		#Holcmane V. Augusts Folcs. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. 1. [sēj.]. 155―156 lpp.
	#''Latviešu tēlotāja māksla. 1860―1940''. Rīga: Zinātne, 1986. 104.,105.lpp.		#''Latviešu tēlotāja māksla. 1860―1940''. Rīga: Zinātne, 1986. 104.,105.lpp.

Admins : 2009. gada 3. augusts, plkst. 14.04

2009-08-03T14:04:36Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. augusts, plkst. 14.04
51. rindiņa:		51. rindiņa:
	# [[:image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A.Reinbergs; 1900―1902).]]		# [[:image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A.Reinbergs; 1900―1902).]]
	# [[:image:Folcs_sludinajums.jpg\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.]]		# [[:image:Folcs_sludinajums.jpg\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.]]
	# [[:image:Folcs_Nimfa.jpg\|~~Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”, 1893~~.]]		# [[:image:Folcs_Nimfa.jpg\|Nimfas strūklaka. Rīgs. Ap 1890 (1987. gada bronzas kopija). Foto: E. Kļaviņš]]
	# [[:image:Folcs_Rolands.jpg\|Skulptūra “Rolands” 19.gs.b./20.gs.sāk.]]		# [[:image:Folcs_Rolands.jpg\|Skulptūra “Rolands” 19.gs.b./20.gs.sāk.]]
	# [[:image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|Kapa piemineklis. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]		# [[:image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|Kapa piemineklis. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.54

2008-11-11T09:54:41Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.54
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20.gs. sākums.]]		[[Image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20.gs. sākums.]]
	[[Image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K.Valdemāra ielā 31~~, A.Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā~~.]]		[[Image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K.Valdemāra ielā 31.]]
	[[Image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|thumb\|Pfāba nams ~~(H.Ende, V~~.~~Bekmanis,~~ 1876~~). 2a. Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|thumb\|Pfāba nams. 1876.]]
	[[Image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|thumb\|Skulpturāla grupa. O.Kalpaka bulv. 8. 1883.]]		[[Image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|thumb\|Skulpturāla grupa. O.Kalpaka bulv. 8. 1883.]]
	[[Image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K.~~Felsko,~~ 1889―1891).]]		[[Image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā. 1889―1891.]]
	[[Image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|thumb\|Valsts Bankas ēka ~~(arhit~~. ~~A.Reinbergs,~~ 1901―1905~~). Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|thumb\|Valsts Bankas ēka. 1901―1905.]]
	[[Image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs ~~(arhit~~. ~~V.Neimanis,~~ 1903―1906~~). Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs. 1903―1906.]]
	[[Image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|thumb\|Biržas komercskola ~~(arhit. V~~.~~Boklslafs,~~ 1902―1905).]]		[[Image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|thumb\|Biržas komercskola. 1902―1905.]]
	[[Image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|thumb\|Interjeru apdare.]]		[[Image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|thumb\|Interjeru apdare.]]
	[[Image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka ~~(arhit~~. ~~A.Reinbergs,~~ 1900―1902~~).]]~~		[[Image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka. 1900―1902.]]
	~~[[Image:Folcs_sludinajums.jpg\|thumb\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Nimfa.jpg\|thumb\|Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”. 1893.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Rolands.jpg\|thumb\|Skulptūra “Rolands”. 19. gs.beigas, 20.gs. sākums.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|thumb\|Kapa piemineklis. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|thumb\|Dekoratīva plakete. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|thumb\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908~~.]]

	'''Augusts Folcs''' (1851.7.III―1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. otrās puses, kā arī 20.gs. sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.		'''Augusts Folcs''' (1851.7.III―1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. otrās puses, kā arī 20.gs. sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.
62. rindiņa:		56. rindiņa:
	# [[:image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|Dekoratīva plakete. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]		# [[:image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|Dekoratīva plakete. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]
	# [[:image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908.]]		# [[:image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908.]]


			<gallery>
			Image:Folcs_sludinajums.jpg\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.
			Image:Folcs_Nimfa.jpg\|Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”. 1893.
			Image:Folcs_Rolands.jpg\|Skulptūra “Rolands”. 19. gs.beigas, 20.gs. sākums.
			Image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|Kapa piemineklis. 1907.
			Image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|Dekoratīva plakete. 1907.
			Image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. 1908.
			</gallery>

	[[Category:Mākslinieki\|Folcs, Augusts]]		[[Category:Mākslinieki\|Folcs, Augusts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Redaktors : 2007. gada 14. augusts, plkst. 12.01

2007-08-14T12:01:22Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 14. augusts, plkst. 12.01
34. rindiņa:		34. rindiņa:
	Folca sadarbība ar vairākiem arhitektiem bija aizsākusies vēl 19.gs. beigās, un iespējams pieņemt, ka 20.gs. pirmajos gados tā turpinājās ― daudzus no viņiem tēlnieks regulāri sastapa Rīgas Arhitektu biedrības sēdēs. Pārskatot sēžu protokolus, var konstatēt, ka aktīvāko biedrības sēžu apmeklētāju vidū ir R.Cirkvics, A.Reinbergs, K.Felsko, A. un R.Šmēlingi, R.Donbergs, A.Vite, K.Pēkšēns, V.Neimanis, V.Boklslafs, P.Mandelštamms, H.Zeiberlihs, E.Kupfers, arī Laube un vairāki citi, kuru būvprakse 20.gs. sākuma Rīgā nebija plaša. Domājams, ka Folca darbnīca varēja saņemt pasūtījumus vismaz daļai šo arhitektu projektēto ēku noformējumam. Iespējams, pats tēlnieks, kura uzņēmumā (pēc 1901.g. Rīgas 700 gadu jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem) bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki, kas radīja iespēju pasūtījumus veikt gan pēc iesniegtajiem paraugiem, gan arī pēc Folca izstrādātiem metiem. Tā, piemēram, ir zināms, ka viņa meita Ģertrūde no pirmās laulības (tā tika noslēgta 1882.g.; pēc pirmās sievas nāves viņš 1911.g. bija stājies laulībā otrreiz) bija precējusies ar tēlnieku Oskaru Goldbergu, kurš kādu laiku darbojās Folca uzņēmumā. Ir zināms, ka Folca darbnīcā no 1903. līdz 1907.g. pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja arī tēlnieks Rihards Maurs. Folca daiļrades noslēguma posmā vērojams neoklasiskās tendences kāpinājums.		Folca sadarbība ar vairākiem arhitektiem bija aizsākusies vēl 19.gs. beigās, un iespējams pieņemt, ka 20.gs. pirmajos gados tā turpinājās ― daudzus no viņiem tēlnieks regulāri sastapa Rīgas Arhitektu biedrības sēdēs. Pārskatot sēžu protokolus, var konstatēt, ka aktīvāko biedrības sēžu apmeklētāju vidū ir R.Cirkvics, A.Reinbergs, K.Felsko, A. un R.Šmēlingi, R.Donbergs, A.Vite, K.Pēkšēns, V.Neimanis, V.Boklslafs, P.Mandelštamms, H.Zeiberlihs, E.Kupfers, arī Laube un vairāki citi, kuru būvprakse 20.gs. sākuma Rīgā nebija plaša. Domājams, ka Folca darbnīca varēja saņemt pasūtījumus vismaz daļai šo arhitektu projektēto ēku noformējumam. Iespējams, pats tēlnieks, kura uzņēmumā (pēc 1901.g. Rīgas 700 gadu jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem) bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki, kas radīja iespēju pasūtījumus veikt gan pēc iesniegtajiem paraugiem, gan arī pēc Folca izstrādātiem metiem. Tā, piemēram, ir zināms, ka viņa meita Ģertrūde no pirmās laulības (tā tika noslēgta 1882.g.; pēc pirmās sievas nāves viņš 1911.g. bija stājies laulībā otrreiz) bija precējusies ar tēlnieku Oskaru Goldbergu, kurš kādu laiku darbojās Folca uzņēmumā. Ir zināms, ka Folca darbnīcā no 1903. līdz 1907.g. pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja arī tēlnieks Rihards Maurs. Folca daiļrades noslēguma posmā vērojams neoklasiskās tendences kāpinājums.
	==Citi Folca darbi==		==Citi Folca darbi==
	Ārpus būvtēlniecības Folcs darinājis daudzus kapa pieminekļus Rīgā (Lielajos kapos, Meža kapos), kā arī citur Latvijā (A.Kronvalda kapa piemineklis Vecpiebalgā; granīts; 1893), strādājis stājtēlniecībā, darinot neliela izmēra statuetes un atsevišķas stājskulptūras. Radījis arī atsevišķus brīvstāvošus dekoratīvās tēlniecības darbus, kas ietvēra precīzu aprēķinu, lai pieskaņotos tuvumā esošās apbūves raksturam (“Nimfa”, apstādījumos pie Nacionālās operas; 1893, Rolanda skulptūra pie Melngalvju nama, 1896).		Ārpus būvtēlniecības Folcs darinājis daudzus kapa pieminekļus Rīgā (Lielajos kapos, Meža kapos), kā arī citur Latvijā (A.Kronvalda kapa piemineklis Vecpiebalgā; granīts; 1893), strādājis stājtēlniecībā, darinot neliela izmēra statuetes un atsevišķas stājskulptūras. Radījis arī atsevišķus brīvstāvošus dekoratīvās tēlniecības darbus, kas ietvēra precīzu aprēķinu, lai pieskaņotos tuvumā esošās apbūves raksturam (“Nimfa”, apstādījumos pie Nacionālās operas; 1893, Rolanda skulptūra pie Melngalvju nama; 1896).

	S. Grosa		S. Grosa
40. rindiņa:		40. rindiņa:
	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=
	#Apena I. ''Augusts Folcs: dzīve un daiļrade'' : LMA bakalaura darbs. 1994.		#Apena I. ''Augusts Folcs: dzīve un daiļrade'' : LMA bakalaura darbs. 1994.
	#Apena I. Augusts Folcs Rīgā. Latvijas Architektūra, Nr.6(50), 2003. 92―95 lpp.		#Apena I. Augusts Folcs Rīgā. ''Latvijas Architektūra'', Nr.6(50), 2003. 92―95 lpp.
	#Holcmane V. Augusts Folcs. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. 1. [sēj.]. 155―156 lpp.		#Holcmane V. Augusts Folcs. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. 1. [sēj.]. 155―156 lpp.
	#''Latviešu tēlotāja māksla. 1860―1940''. Rīga: Zinātne, 1986. 104.,105.lpp.		#''Latviešu tēlotāja māksla. 1860―1940''. Rīga: Zinātne, 1986. 104.,105.lpp.

Redaktors : 2007. gada 14. augusts, plkst. 12.00

2007-08-14T12:00:17Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 14. augusts, plkst. 12.00
32. rindiņa:		32. rindiņa:
	Ap 1900.g. Folca darbos vērojamas atkāpes no Berlīnes skolas akadēmiskās tradīcijas, neobarokālā elementa kāpinājums, kā arī mēģinājumi pielāgoties jaunajām ― jūgendstila ― prasībām, pievēršoties stilizācijām atbilstoši šā stila formveidei. Tēlnieka darbnīcas nozīme nemazinājās arī 19. un 20.gs. mijā, ko apliecina tajā veiktais vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējums ― Valsts Bankas ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1901―1905), Pilsētas mākslas muzejs (arhitekts V.Neimanis; 1903―1906), Biržas komercskola (arhitekts V.Boklslafs; 1902―1905), Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1900―1902) u.c. Folca darbnīca veica dekoratīvo apdari ne tikai daudzām Rīgas ēkām, bet arī vairākām Latvijas pilīm. Ap 1905.g. uzņēmums veidoja skulpturālo apdari Tallinas vācu teātrim, tāpat arī atsevišķiem īres namiem Tallinā (Rīgas Arhitektūras fakultātes absolventa ― arhitekta Ž.Rozenbauma celtnēm). Folca darbnīcā 20.gs. sākumā tika veikti arī īres namu fasāžu noformējumi, tomēr šķiet, ka tieši šajā jomā darbnīcai varēja būt vērā ņemami konkurenti, kas, iespējams, piedāvāja lētāku produkciju. Īres namu būvtēlniecības atribūcijas jautājumi ir problemātiski, un precīzi zināmo darbu skaits ir neliels (akrotēriji ― atlantu figūras H.Šēla, F.Šefela 1903.g. projektētajam Zihmana namam Teātra ielā 9, sievietes figūra ar lāpu H.Šēla, F.Šefela 1902.g. projektētajam Bobrova namam Smilšu ielā 8, kas nav saglabājusies).		Ap 1900.g. Folca darbos vērojamas atkāpes no Berlīnes skolas akadēmiskās tradīcijas, neobarokālā elementa kāpinājums, kā arī mēģinājumi pielāgoties jaunajām ― jūgendstila ― prasībām, pievēršoties stilizācijām atbilstoši šā stila formveidei. Tēlnieka darbnīcas nozīme nemazinājās arī 19. un 20.gs. mijā, ko apliecina tajā veiktais vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējums ― Valsts Bankas ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1901―1905), Pilsētas mākslas muzejs (arhitekts V.Neimanis; 1903―1906), Biržas komercskola (arhitekts V.Boklslafs; 1902―1905), Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1900―1902) u.c. Folca darbnīca veica dekoratīvo apdari ne tikai daudzām Rīgas ēkām, bet arī vairākām Latvijas pilīm. Ap 1905.g. uzņēmums veidoja skulpturālo apdari Tallinas vācu teātrim, tāpat arī atsevišķiem īres namiem Tallinā (Rīgas Arhitektūras fakultātes absolventa ― arhitekta Ž.Rozenbauma celtnēm). Folca darbnīcā 20.gs. sākumā tika veikti arī īres namu fasāžu noformējumi, tomēr šķiet, ka tieši šajā jomā darbnīcai varēja būt vērā ņemami konkurenti, kas, iespējams, piedāvāja lētāku produkciju. Īres namu būvtēlniecības atribūcijas jautājumi ir problemātiski, un precīzi zināmo darbu skaits ir neliels (akrotēriji ― atlantu figūras H.Šēla, F.Šefela 1903.g. projektētajam Zihmana namam Teātra ielā 9, sievietes figūra ar lāpu H.Šēla, F.Šefela 1902.g. projektētajam Bobrova namam Smilšu ielā 8, kas nav saglabājusies).

	Folca sadarbība ar vairākiem arhitektiem bija aizsākusies vēl 19.gs. beigās, un iespējams pieņemt, ka 20.gs. pirmajos gados tā turpinājās ― daudzus no viņiem tēlnieks regulāri sastapa Rīgas Arhitektu biedrības sēdēs. Pārskatot sēžu protokolus, var konstatēt, ka aktīvāko biedrības sēžu apmeklētāju vidū ir R.Cirkvics, A.Reinbergs, K.Felsko, A. un R.Šmēlingi, R.Donbergs, A.Vite, K.Pēkšēns, V.Neimanis, V.Boklslafs, P.Mandelštamms, H.Zeiberlihs, E.Kupfers, arī Laube un vairāki citi, kuru būvprakse 20.gs. sākuma Rīgā nebija plaša. Domājams, ka Folca darbnīca varēja saņemt pasūtījumus vismaz daļai šo arhitektu projektēto ēku noformējumam. Iespējams, pats tēlnieks, kura uzņēmumā (pēc 1901.g. Rīgas 700 gadu jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem)bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki, kas radīja iespēju pasūtījumus veikt gan pēc iesniegtajiem paraugiem, gan arī pēc Folca izstrādātiem metiem. Tā, piemēram, ir zināms, ka viņa meita Ģertrūde no pirmās laulības (tā tika noslēgta 1882.g.; pēc pirmās sievas nāves viņš 1911.g. bija stājies laulībā otrreiz) bija precējusies ar tēlnieku Oskaru Goldbergu, kurš kādu laiku darbojās Folca uzņēmumā. Ir zināms, ka Folca darbnīcā no 1903. līdz 1907.g. pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja arī tēlnieks Rihards Maurs. Folca daiļrades noslēguma posmā vērojams neoklasiskās tendences kāpinājums.		Folca sadarbība ar vairākiem arhitektiem bija aizsākusies vēl 19.gs. beigās, un iespējams pieņemt, ka 20.gs. pirmajos gados tā turpinājās ― daudzus no viņiem tēlnieks regulāri sastapa Rīgas Arhitektu biedrības sēdēs. Pārskatot sēžu protokolus, var konstatēt, ka aktīvāko biedrības sēžu apmeklētāju vidū ir R.Cirkvics, A.Reinbergs, K.Felsko, A. un R.Šmēlingi, R.Donbergs, A.Vite, K.Pēkšēns, V.Neimanis, V.Boklslafs, P.Mandelštamms, H.Zeiberlihs, E.Kupfers, arī Laube un vairāki citi, kuru būvprakse 20.gs. sākuma Rīgā nebija plaša. Domājams, ka Folca darbnīca varēja saņemt pasūtījumus vismaz daļai šo arhitektu projektēto ēku noformējumam. Iespējams, pats tēlnieks, kura uzņēmumā (pēc 1901.g. Rīgas 700 gadu jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem) bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki, kas radīja iespēju pasūtījumus veikt gan pēc iesniegtajiem paraugiem, gan arī pēc Folca izstrādātiem metiem. Tā, piemēram, ir zināms, ka viņa meita Ģertrūde no pirmās laulības (tā tika noslēgta 1882.g.; pēc pirmās sievas nāves viņš 1911.g. bija stājies laulībā otrreiz) bija precējusies ar tēlnieku Oskaru Goldbergu, kurš kādu laiku darbojās Folca uzņēmumā. Ir zināms, ka Folca darbnīcā no 1903. līdz 1907.g. pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja arī tēlnieks Rihards Maurs. Folca daiļrades noslēguma posmā vērojams neoklasiskās tendences kāpinājums.
	==Citi Folca darbi==		==Citi Folca darbi==
	Ārpus būvtēlniecības Folcs darinājis daudzus kapa pieminekļus Rīgā (Lielajos kapos, Meža kapos), kā arī citur Latvijā (A.Kronvalda kapa piemineklis Vecpiebalgā; granīts; 1893), strādājis stājtēlniecībā, darinot neliela izmēra statuetes un atsevišķas stājskulptūras. Radījis arī atsevišķus brīvstāvošus dekoratīvās tēlniecības darbus, kas ietvēra precīzu aprēķinu, lai pieskaņotos tuvumā esošās apbūves raksturam (“Nimfa”, apstādījumos pie Nacionālās operas; 1893, Rolanda skulptūra pie Melngalvju nama, 1896).		Ārpus būvtēlniecības Folcs darinājis daudzus kapa pieminekļus Rīgā (Lielajos kapos, Meža kapos), kā arī citur Latvijā (A.Kronvalda kapa piemineklis Vecpiebalgā; granīts; 1893), strādājis stājtēlniecībā, darinot neliela izmēra statuetes un atsevišķas stājskulptūras. Radījis arī atsevišķus brīvstāvošus dekoratīvās tēlniecības darbus, kas ietvēra precīzu aprēķinu, lai pieskaņotos tuvumā esošās apbūves raksturam (“Nimfa”, apstādījumos pie Nacionālās operas; 1893, Rolanda skulptūra pie Melngalvju nama, 1896).

Redaktors : 2007. gada 14. augusts, plkst. 11.59

2007-08-14T11:59:00Z

Rādīt izmaiņas

Redaktors : 2007. gada 14. augusts, plkst. 10.09

2007-08-14T10:09:27Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 14. augusts, plkst. 10.09
20. rindiņa:		20. rindiņa:
	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
	==Studijas Magdeburgā un Berlīnē. Pirmie darbi būvtēlniecībā==		==Studijas Magdeburgā un Berlīnē. Pirmie darbi būvtēlniecībā==
	Augusts Francis Leberehts Folcs dzimis 1851.g. Magdeburgā kurpniekmeistara ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871.g. mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa. Folca daiļrades attīstībā būtiska bijusi Reinholda Begasa ietekme, un, kā pārskatot saglabājušos tēlnieka jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I. Apena~~, A. Folcs~~ tieši R. Begasu uzskatījis par savu ~~„īsto~~ skolotāju”~~. I~~. Apena norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G. Šadova teorētiskais darbs ~~„Poliklets”~~, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871. ~~gada A~~. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.		Augusts Francis Leberehts Folcs dzimis 1851.g. Magdeburgā kurpniekmeistara ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871.g. mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa. Folca daiļrades attīstībā būtiska bijusi Reinholda Begasa ietekme, un (kā, pārskatot saglabājušos tēlnieka jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I.Apena) tieši Begasu viņš uzskatījis par savu “īsto skolotāju”. Apena norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G.Šadova teorētiskais darbs “Poliklets”, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871.g. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.
	==Darbnīcas atvēršana Rīgā. Pedagoģiskā un sabiedriskā darbība==		==Darbnīcas atvēršana Rīgā. Pedagoģiskā un sabiedriskā darbība==
	Rīgā A. Folcs ~~bija~~ ieradies 1875. ~~gadā~~, lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876.) ~~viņš~~ šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās – K. Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies)~~. A~~. Folcs ~~prata~~ prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā bija ~~vadošā~~ savā nozarē Rīgā līdz pat ~~A. Folca~~ nāvei 1926. ~~gadā~~.		Rīgā Folcs ieradies 1875.g., lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876) šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās ― K.Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies). Folcs mācēja prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā tas bija vadošais savā nozarē Rīgā līdz pat tēlnieka nāvei 1926.g.
	Kopš A. Folcs ~~1879. gada~~ darbojās kā pedagogs E. Jungas - Štillingas un Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (sk. ~~Māksliniecisko izglītību~~). Būdams Rīgas 2. amatnieku ģildes loceklis, ~~A. Folcs~~ uzturēja aktīvus kontaktus ar vadošajiem Rīgas arhitektiem: Rīgas ~~arhitektu~~ biedrības sanāksmju protokoli liecina, ka daudzu gadu garumā A. Folcs nemainīgi bija viens no ~~pašiem aktīvākajiem~~ biedrības sanāksmju apmeklētājiem. Saskaņā ar 1889. ~~gadā~~ apstiprināto Rīgas Arhitektu biedrības nolikumu, ~~A. Folcs~~ varēja ieņemt ~~Rīgas arhitektu~~ biedrības sadarbības biedra statusu. Par darbiem A.Folca firma saņēmusi vairākas medaļas amatniecības izstādēs Rīgā 1883. un 1901. ~~gadā~~. Šķiet, tieši darbības daudzpusība, kā arī precizitāte arhitekta ieceres realizācijā, bija iemesli, kas ~~A. Folca~~ darbnīcu padarīja par sava veida izņēmumu citu Rīgas līdzīga profila uzņēmumu vidū: šeit tika darināti plaša profila tēlniecības darbi, pievēršoties kā monumentālajai mākslai, tā mazo formu tēlniecībai, darinot kapa pieminekļus, kā arī dažādus dekoratīvās tēlniecības darbus, tai skaitā veidojot dekoratīvo ietērpu daudziem namiem gan Rīgā, gan arī ārpus tās. A. Folcs bija profesionāli labi sagatavots mākslinieks, kura būvplastikas darbos vērojama laba celtnes stila izjūta un vācu dekoratīvās tēlniecības bagāto tradīciju, it īpaši Berlīnes skolas akadēmiskā klasicisma, ~~iepaids~~. Minētais lielā mērā nodrošināja tieši ~~A. Folca~~ darbnīcai nozīmīgākos pasūtījumus sabiedriska rakstura celtņu ~~noformēšanā~~, turīgo rīdzinieku savrupmājām, kā arī īres ~~namiem~~ jau 19. gs. pēdējā ceturtdaļā. To vidū – jau pieminētais pirmais A. Folca darbs Rīgā - Pfāba nams (arhitekti H. Ende, V. Bekmanis, 1876.), skulptūras skolas ēkai K. Valdemāra ielā 2 (arhitekts R. Šmēlings~~, 1881-1884~~), Rīgas pirmais (vācu) teātris (arhitekti L. Bonšteds ~~1860-1863~~, R. Šmēlings ~~1885-1887,~~ tēlnieciskā un ornamentālā apdare ~~1885.-1887.~~), Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (arhitekts K. Felsko~~, 1889-1891~~), vairākas figūras un Hanzas pilsētu ~~ģērboņi~~ Melngalvju nama (1886.) un Švāba nama (arhitekts K Felsko, 1888.) noformējumā, Pareizticīgo katedrāles ornamentālā apdare (arhitekts R. Pflūgs~~, 1876-1884~~), īres nams Baznīcas ielā 25 (arhitekts K. Felsko, 1898.) u.c. darbi.
			Kopš 1879.g. Folcs darbojās kā pedagogs E.Jungas-Štillingas un Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (sk. mākslinieciskā izglītība). Būdams Rīgas 2.amatnieku ģildes loceklis, uzturēja aktīvus kontaktus ar vadošajiem Rīgas arhitektiem. Rīgas Arhitektu biedrības sanāksmju protokoli liecina, ka daudzu gadu garumā Folcs nemainīgi bija viens no visaktīvākajiem biedrības sanāksmju apmeklētājiem. Saskaņā ar 1889.g. apstiprināto Rīgas Arhitektu biedrības nolikumu, viņš varēja ieņemt šīs biedrības sadarbības biedra statusu.

			Par darbiem Folca firma saņēmusi vairākas medaļas amatniecības izstādēs Rīgā 1883. un 1901.g. Šķiet, tieši darbības daudzpusība, kā arī precizitāte arhitekta ieceres realizācijā bija iemesli, kas tēlnieka darbnīcu padarīja par sava veida izņēmumu citu Rīgas līdzīga profila uzņēmumu vidū: šeit tika darināti plaša profila tēlniecības darbi, pievēršoties kā monumentālajai mākslai, tā mazo formu tēlniecībai, darinot kapa pieminekļus, kā arī dažādus dekoratīvās tēlniecības darbus, tai skaitā veidojot dekoratīvo ietērpu daudziem namiem gan Rīgā, gan arī ārpus tās.

			Folcs bija profesionāli labi sagatavots mākslinieks, kura būvplastikas darbos vērojama laba celtnes stila izjūta un vācu dekoratīvās tēlniecības bagāto tradīciju, it īpaši Berlīnes skolas akadēmiskā klasicisma, iespaids. Minētais lielā mērā nodrošināja tieši viņa darbnīcai nozīmīgākos pasūtījumus sabiedriska rakstura celtņu, turīgo rīdzinieku savrupmājām, kā arī īres namu noformēšanā jau 19.gs. pēdējā ceturtdaļā. To vidū jau pieminētais pirmais Folca darbs Rīgā ― Pfāba nams (arhitekti H.Ende, V.Bekmanis; 1876), skulptūras skolas ēkai K.Valdemāra ielā 2 (arhitekts R.Šmēlings; 1881―1884), Rīgas pirmais (vācu) teātris (arhitekti L.Bonšteds; 1860―1863, R.Šmēlings; 1885―1887; tēlnieciskā un ornamentālā apdare 1885―1887), Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (arhitekts K.Felsko; 1889―1891), vairākas figūras un Hanzas pilsētu ģerboņi Melngalvju nama (1886) un Švāba nama (arhitekts K.Felsko; 1888) noformējumā, Pareizticīgo katedrāles ornamentālā apdare (arhitekts R.Pflūgs; 1876―1884), īres nams Baznīcas ielā 25 (arhitekts K.Felsko; 1898) u.c. darbi.
	==Jūgendstila dekoratīvo motīvu apgūšana un būvtēlniecības apjoms 20. gs. sākumā==		==Jūgendstila dekoratīvo motīvu apgūšana un būvtēlniecības apjoms 20. gs. sākumā==
	Ap 1900. gadu A. Folca darbos vērojamas atkāpes no Berlīnes skola akadēmiskās tradīcijas, neobarokālā elementa kāpinājums, kā arī mēģinājumi pielāgoties jaunajām – jūgendstila prasībām, pievēršoties stilizācijām atbilstoši šī stila formveidei. A. Folca darbnīcas loma nemazinājās arī 19. un 20. gadsimtu mijā, ko apliecina viņa darbnīcā veiktais vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējums - Valsts Bankas ēka (arhitekts A. Reinbergs, 1901-1905), Pilsētas mākslas muzejs (arhitekts V. Neimanis, 1903-1906), Biržas komercskola (arhitekts V. Boklslafs, 1902-1905), Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhitekts A. Reinbergs, 1900-1902) u.c. A. Folca darbnīca veica dekoratīvo apdari ne tikai daudzām Rīgas ēkām, bet arī vairākām Latvijas pilīm. Ap 1905. gadu A. Folca uzņēmums veidoja skulpturālo apdari Tallinas vācu teātrim, tāpat arī atsevišķiem īres namiem Tallinā (Rīgas Arhitektūras fakultātes absolventa - arhitekta Ž. Rozenbauma celtmēm). A. Folca darbnīcā 20. gadsimta sākumā tika veikti arī īres namu fasādu noformējumi, tomēr šķiet, ka tieši šajā jomā A. Folca darbnīcai varēja būt vērā ņemami konkurenti, kas, iespējams, piedāvāja lētāku produkciju. Īres namu būvtēlniecības atribūcijas jautājumi ir problemātiski un precīzi zināmo darbu skaits ir neliels (akrotēriji - atlantu figūras H. Šēla, F.Šefela 1903. gadā projektētajam Zihmana namam Teātra ielā 9, sievietes figūra ar lāpu H. Šēla, F.Šefela 1902. gadā profektētajam Bobrova namam Smilšu ielā 8, kas nav saglabājusies). A. Folca sadarbība ar vairākiem arhitektiem bija aizsākusies vēl 19. gs. beigās un iespējams pieņemt, ka 20. gadsimta pirmajos gados tā turpinājās - daudzus no viņiem A. Folcs regulāri sastapa Rīgas Arhitektu biedrības sēdēs. Pārskatot sēžu protokolus, iespējams konstatēt, ka aktīvāko Arhitektu biedrības sēžu apmeklētāju vidū ir R. Cirkvics, A. Reinbergs, K. Felsko, A. un R. Šmēlingi, R. Donbergs, A. Vite, K. Pēkšēns, V. Neimanis, V. Boklsalfs, P. Mandelštamms, H. Zeiberlihs, E. Kupfers, arī E. Laube, kā arī vairāki citi, kuru būprakse 20. gadsimta sākuma Rīgā nebija plaša. Domājams, ka A. Folca darbnīca varēja saņemt pasūtījumus vismaz daļai šo arhitektu projektēto ēku noformējumam. Domājams, ka pats A.Folcs, kura uzņēmumā pēc 1901. gada Rīgas 700 gada jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņa darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki, kas ļāva pasūtījumus veikt gan pēc iesniegtajiem paraugiem, gan arī pēc A. Folca izstrādātiem metiem. Tā, piemēram, ir zināms, ka A. Folca meita Ģertrūde no pirmās laulības (A. Folca pirmā laulība tika noslēgta 1882. gadā, pēc pirmās sievas nāves viņš 1911. gadā bija stājies laulībā otrreiz) bija precējusies ar tēlnieku Oskaru Goldbergu, kurš kādu laiku darbojās A. Folca uzņēmumā. Ir zināms, ka A. Folca uzņēmumā no 1903.-1907. gadam pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja arī tēlnieks Rihards Maurs. A. Folca daiļrades noslēguma posmā vērojams neoklasikās tendences kāpinājums.		Ap 1900. gadu A. Folca darbos vērojamas atkāpes no Berlīnes skola akadēmiskās tradīcijas, neobarokālā elementa kāpinājums, kā arī mēģinājumi pielāgoties jaunajām – jūgendstila prasībām, pievēršoties stilizācijām atbilstoši šī stila formveidei. A. Folca darbnīcas loma nemazinājās arī 19. un 20. gadsimtu mijā, ko apliecina viņa darbnīcā veiktais vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējums - Valsts Bankas ēka (arhitekts A. Reinbergs, 1901-1905), Pilsētas mākslas muzejs (arhitekts V. Neimanis, 1903-1906), Biržas komercskola (arhitekts V. Boklslafs, 1902-1905), Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhitekts A. Reinbergs, 1900-1902) u.c. A. Folca darbnīca veica dekoratīvo apdari ne tikai daudzām Rīgas ēkām, bet arī vairākām Latvijas pilīm. Ap 1905. gadu A. Folca uzņēmums veidoja skulpturālo apdari Tallinas vācu teātrim, tāpat arī atsevišķiem īres namiem Tallinā (Rīgas Arhitektūras fakultātes absolventa - arhitekta Ž. Rozenbauma celtmēm). A. Folca darbnīcā 20. gadsimta sākumā tika veikti arī īres namu fasādu noformējumi, tomēr šķiet, ka tieši šajā jomā A. Folca darbnīcai varēja būt vērā ņemami konkurenti, kas, iespējams, piedāvāja lētāku produkciju. Īres namu būvtēlniecības atribūcijas jautājumi ir problemātiski un precīzi zināmo darbu skaits ir neliels (akrotēriji - atlantu figūras H. Šēla, F.Šefela 1903. gadā projektētajam Zihmana namam Teātra ielā 9, sievietes figūra ar lāpu H. Šēla, F.Šefela 1902. gadā profektētajam Bobrova namam Smilšu ielā 8, kas nav saglabājusies). A. Folca sadarbība ar vairākiem arhitektiem bija aizsākusies vēl 19. gs. beigās un iespējams pieņemt, ka 20. gadsimta pirmajos gados tā turpinājās - daudzus no viņiem A. Folcs regulāri sastapa Rīgas Arhitektu biedrības sēdēs. Pārskatot sēžu protokolus, iespējams konstatēt, ka aktīvāko Arhitektu biedrības sēžu apmeklētāju vidū ir R. Cirkvics, A. Reinbergs, K. Felsko, A. un R. Šmēlingi, R. Donbergs, A. Vite, K. Pēkšēns, V. Neimanis, V. Boklsalfs, P. Mandelštamms, H. Zeiberlihs, E. Kupfers, arī E. Laube, kā arī vairāki citi, kuru būprakse 20. gadsimta sākuma Rīgā nebija plaša. Domājams, ka A. Folca darbnīca varēja saņemt pasūtījumus vismaz daļai šo arhitektu projektēto ēku noformējumam. Domājams, ka pats A.Folcs, kura uzņēmumā pēc 1901. gada Rīgas 700 gada jubilejas Amatniecības izstādes katalogā minētajiem datiem bija 35 strādnieki, personiski piedalījās galvenokārt nozīmīgāko darbu veikšanā, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņa darbnīcā strādāja arī profesionāli tēlnieki, kas ļāva pasūtījumus veikt gan pēc iesniegtajiem paraugiem, gan arī pēc A. Folca izstrādātiem metiem. Tā, piemēram, ir zināms, ka A. Folca meita Ģertrūde no pirmās laulības (A. Folca pirmā laulība tika noslēgta 1882. gadā, pēc pirmās sievas nāves viņš 1911. gadā bija stājies laulībā otrreiz) bija precējusies ar tēlnieku Oskaru Goldbergu, kurš kādu laiku darbojās A. Folca uzņēmumā. Ir zināms, ka A. Folca uzņēmumā no 1903.-1907. gadam pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja arī tēlnieks Rihards Maurs. A. Folca daiļrades noslēguma posmā vērojams neoklasikās tendences kāpinājums.

Redaktors : 2007. gada 13. augusts, plkst. 12.31

2007-08-13T12:31:49Z

Ivo : 2007. gada 25. jūnijs, plkst. 12.01

2007-06-25T12:01:44Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. augusts, plkst. 14.04
51. rindiņa:		51. rindiņa:
	# [[:image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A.Reinbergs; 1900―1902).]]		# [[:image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A.Reinbergs; 1900―1902).]]
	# [[:image:Folcs_sludinajums.jpg\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.]]		# [[:image:Folcs_sludinajums.jpg\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.]]
	# [[:image:Folcs_Nimfa.jpg\|~~Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”, 1893~~.]]		# [[:image:Folcs_Nimfa.jpg\|Nimfas strūklaka. Rīgs. Ap 1890 (1987. gada bronzas kopija). Foto: E. Kļaviņš]]
	# [[:image:Folcs_Rolands.jpg\|Skulptūra “Rolands” 19.gs.b./20.gs.sāk.]]		# [[:image:Folcs_Rolands.jpg\|Skulptūra “Rolands” 19.gs.b./20.gs.sāk.]]
	# [[:image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|Kapa piemineklis. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]		# [[:image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|Kapa piemineklis. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.54
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20.gs. sākums.]]		[[Image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20.gs. sākums.]]
	[[Image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K.Valdemāra ielā 31~~, A.Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā~~.]]		[[Image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K.Valdemāra ielā 31.]]
	[[Image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|thumb\|Pfāba nams ~~(H.Ende, V~~.~~Bekmanis,~~ 1876~~). 2a. Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|thumb\|Pfāba nams. 1876.]]
	[[Image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|thumb\|Skulpturāla grupa. O.Kalpaka bulv. 8. 1883.]]		[[Image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|thumb\|Skulpturāla grupa. O.Kalpaka bulv. 8. 1883.]]
	[[Image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K.~~Felsko,~~ 1889―1891).]]		[[Image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā. 1889―1891.]]
	[[Image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|thumb\|Valsts Bankas ēka ~~(arhit~~. ~~A.Reinbergs,~~ 1901―1905~~). Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|thumb\|Valsts Bankas ēka. 1901―1905.]]
	[[Image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs ~~(arhit~~. ~~V.Neimanis,~~ 1903―1906~~). Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs. 1903―1906.]]
	[[Image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|thumb\|Biržas komercskola ~~(arhit. V~~.~~Boklslafs,~~ 1902―1905).]]		[[Image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|thumb\|Biržas komercskola. 1902―1905.]]
	[[Image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|thumb\|Interjeru apdare.]]		[[Image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|thumb\|Interjeru apdare.]]
	[[Image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka ~~(arhit~~. ~~A.Reinbergs,~~ 1900―1902~~).]]~~		[[Image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka. 1900―1902.]]
	~~[[Image:Folcs_sludinajums.jpg\|thumb\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Nimfa.jpg\|thumb\|Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”. 1893.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Rolands.jpg\|thumb\|Skulptūra “Rolands”. 19. gs.beigas, 20.gs. sākums.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|thumb\|Kapa piemineklis. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|thumb\|Dekoratīva plakete. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]~~
	~~[[Image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|thumb\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908~~.]]

	'''Augusts Folcs''' (1851.7.III―1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. otrās puses, kā arī 20.gs. sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.		'''Augusts Folcs''' (1851.7.III―1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. otrās puses, kā arī 20.gs. sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.
62. rindiņa:		56. rindiņa:
	# [[:image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|Dekoratīva plakete. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]		# [[:image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|Dekoratīva plakete. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]
	# [[:image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908.]]		# [[:image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908.]]


			<gallery>
			Image:Folcs_sludinajums.jpg\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.
			Image:Folcs_Nimfa.jpg\|Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”. 1893.
			Image:Folcs_Rolands.jpg\|Skulptūra “Rolands”. 19. gs.beigas, 20.gs. sākums.
			Image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|Kapa piemineklis. 1907.
			Image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|Dekoratīva plakete. 1907.
			Image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. 1908.
			</gallery>

	[[Category:Mākslinieki\|Folcs, Augusts]]		[[Category:Mākslinieki\|Folcs, Augusts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 13. augusts, plkst. 12.31
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20. gs. sākums]]		[[Image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20.gs. sākums.]]
	[[Image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K. Valdemāra ielā 31, A. Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā]]		[[Image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K.Valdemāra ielā 31, A.Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā.]]
	[[Image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|thumb\|Pfāba nams (H. Ende, V. Bekmanis, 1876.). 2a. Fasādes ~~fragnents~~.]]		[[Image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|thumb\|Pfāba nams (H.Ende, V.Bekmanis, 1876). 2a. Fasādes fragments.]]
	[[Image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|thumb\|Skulpturāla grupa. O. Kalpaka bulv. 8. 1883.]]		[[Image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|thumb\|Skulpturāla grupa. O.Kalpaka bulv. 8. 1883.]]
	[[Image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K. Felsko, ~~1889-1891~~)]]		[[Image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K.Felsko, 1889―1891).]]
	[[Image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|thumb\|Valsts Bankas ēka (arhit. A. Reinbergs, ~~1901-1905~~). Fasādes ~~fragnents~~.]]		[[Image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|thumb\|Valsts Bankas ēka (arhit. A.Reinbergs, 1901―1905). Fasādes fragments.]]
	[[Image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V. Neimanis, ~~1903-1906~~). Fasādes ~~fragnents~~.]]		[[Image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V.Neimanis, 1903―1906). Fasādes fragments.]]
	[[Image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|thumb\|Biržas komercskola (arhit. V. Boklslafs, ~~1902 - 1905~~).]]		[[Image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|thumb\|Biržas komercskola (arhit. V.Boklslafs, 1902―1905).]]
	[[Image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|thumb\|Interjeru apdare.]]		[[Image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|thumb\|Interjeru apdare.]]
	[[Image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A. Reinbergs, ~~1900-1902~~).]]		[[Image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A.Reinbergs, 1900―1902).]]
	[[Image:Folcs_sludinajums.jpg\|thumb\|A. Folca reklāmas uzņēmuma ~~relkāmas~~ sludinājums. 20. gs. sākums.]]		[[Image:Folcs_sludinajums.jpg\|thumb\|A.Folca reklāmas uzņēmuma reklāmas sludinājums. 20.gs. sākums.]]
	[[Image:Folcs_Nimfa.jpg\|thumb\|Dekoratīvā skulptūra ~~„Nimfa”,~~ 1893.]]		[[Image:Folcs_Nimfa.jpg\|thumb\|Dekoratīvā skulptūra “Nimfa”. 1893.]]
	[[Image:Folcs_Rolands.jpg\|thumb\|Skulptūra ~~„Rolands”~~ 19. gs.~~b./~~20.gs. sākums]]		[[Image:Folcs_Rolands.jpg\|thumb\|Skulptūra “Rolands”. 19. gs.beigas, 20.gs. sākums.]]
	[[Image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|thumb\|Kapa piemineklis. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]		[[Image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|thumb\|Kapa piemineklis. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]
	[[Image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|thumb\|Dekoratīva plakete. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]		[[Image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|thumb\|Dekoratīva plakete. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.]]
	[[Image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|thumb\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908.]]		[[Image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|thumb\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: ''Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908.]]

	'''Augusts Folcs''' (1851. 7. ~~03 - 1926~~.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19. gs. ~~II.~~ puses, kā arī 20. ~~gadsimta~~ sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.		'''Augusts Folcs''' (1851.7.III―1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. otrās puses, kā arī 20.gs. sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.

	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
	==Studijas Magdeburgā un Berlīnē. Pirmie darbi būvtēlniecībā==		==Studijas Magdeburgā un Berlīnē. Pirmie darbi būvtēlniecībā==
	Augusts Francis Leberehts Folcs ~~(Volz)~~ dzimis 1851.g. Magdeburgā, kurpniekmeistara ģimenē~~, sākotnējo~~ izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871. ~~gadam A~~.~~Folcs~~ mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa~~. A~~. Folca daiļrades attīstībā būtiska ir bijusi Reinholda Begasa ietekme, un, kā pārskatot saglabājušos ~~A. Folca~~ jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I. Apena, A. Folcs tieši R. Begasu uzskatījis par savu „īsto skolotāju”. I. Apena norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G. Šadova teorētiskais darbs „Poliklets”, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871. gada A. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.		Augusts Francis Leberehts Folcs dzimis 1851.g. Magdeburgā kurpniekmeistara ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871.g. mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa. Folca daiļrades attīstībā būtiska bijusi Reinholda Begasa ietekme, un, kā pārskatot saglabājušos tēlnieka jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I. Apena, A. Folcs tieši R. Begasu uzskatījis par savu „īsto skolotāju”. I. Apena norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G. Šadova teorētiskais darbs „Poliklets”, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871. gada A. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.
	==Darbnīcas atvēršana Rīgā. Pedagoģiskā un sabiedriskā darbība==		==Darbnīcas atvēršana Rīgā. Pedagoģiskā un sabiedriskā darbība==
	Rīgā A. Folcs bija ieradies 1875. gadā, lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876.) viņš šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās – K. Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies). A. Folcs prata prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā bija vadošā savā nozarē Rīgā līdz pat A. Folca nāvei 1926. gadā.		Rīgā A. Folcs bija ieradies 1875. gadā, lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876.) viņš šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās – K. Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies). A. Folcs prata prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā bija vadošā savā nozarē Rīgā līdz pat A. Folca nāvei 1926. gadā.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 25. jūnijs, plkst. 12.01
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20. gs. sākums]]		[[Image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|thumb\|Augusts Folcs. Fotoportrets. 20. gs. sākums]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K. Valdemāra ielā 31, A. Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā]]		[[Image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|thumb\|Dekoratīvas skulptūras portālā K. Valdemāra ielā 31, A. Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Pfāba nams (H. Ende, V. Bekmanis, 1876.). 2a. Fasādes fragnents.]]		[[Image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|thumb\|Pfāba nams (H. Ende, V. Bekmanis, 1876.). 2a. Fasādes fragnents.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Skulpturāla grupa. O. Kalpaka bulv. 8. 1883.]]		[[Image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|thumb\|Skulpturāla grupa. O. Kalpaka bulv. 8. 1883.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K. Felsko, 1889-1891)]]		[[Image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|thumb\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K. Felsko, 1889-1891)]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Valsts Bankas ēka (arhit. A. Reinbergs, 1901-1905). Fasādes fragnents.]]		[[Image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|thumb\|Valsts Bankas ēka (arhit. A. Reinbergs, 1901-1905). Fasādes fragnents.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V. Neimanis, 1903-1906). Fasādes fragnents.]]		[[Image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|thumb\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V. Neimanis, 1903-1906). Fasādes fragnents.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Biržas komercskola (arhit. V. Boklslafs, 1902 - 1905).]]		[[Image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|thumb\|Biržas komercskola (arhit. V. Boklslafs, 1902 - 1905).]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Interjeru apdare.]]		[[Image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|thumb\|Interjeru apdare.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A. Reinbergs, 1900-1902).]]		[[Image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|thumb\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A. Reinbergs, 1900-1902).]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|A. Folca reklāmas uzņēmuma relkāmas sludinājums. 20. gs. sākums.]]		[[Image:Folcs_sludinajums.jpg\|thumb\|A. Folca reklāmas uzņēmuma relkāmas sludinājums. 20. gs. sākums.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Dekoratīvā skulptūra „Nimfa”, 1893.]]		[[Image:Folcs_Nimfa.jpg\|thumb\|Dekoratīvā skulptūra „Nimfa”, 1893.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Skulptūra „Rolands” 19. gs.b./20.gs. sākums]]		[[Image:Folcs_Rolands.jpg\|thumb\|Skulptūra „Rolands” 19. gs.b./20.gs. sākums]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Kapa piemineklis. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]		[[Image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|thumb\|Kapa piemineklis. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Dekoratīva plakete. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]		[[Image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|thumb\|Dekoratīva plakete. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]
	[[Image:~~xxx~~\|thumb\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908.]]		[[Image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|thumb\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908.]]

	'''Augusts Folcs''' (1851. 7. 03 - 1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19. gs. II. puses, kā arī 20. gadsimta sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.		'''Augusts Folcs''' (1851. 7. 03 - 1926.) ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19. gs. II. puses, kā arī 20. gadsimta sākumā Rīgā savā nozarē bija stabilākā un lielākā.
35. rindiņa:		35. rindiņa:

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=
	# [[:image:~~xxx~~\|Augusts Folcs. Fotoportrets.]] 20. gs. sākums		# [[:image:Folcs_Fotoportrets.jpg\|Augusts Folcs. Fotoportrets.]] 20. gs. sākums
	# [[:image:~~xxx~~\|Dekoratīvas skulptūras portālā K. Valdemāra ielā 31, A. Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā]]		# [[:image:Folcs_Dekorativas_skulpturas.jpg\|Dekoratīvas skulptūras portālā K. Valdemāra ielā 31, A. Folca kādreizējās darbnīcas atrašanās vietā]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Pfāba nams (H. Ende, V. Bekmanis, 1876.). 2a. Fasādes fragnents.]]		# [[:image:Folcs_Pfaba_nams_fasades_frag.jpg\|Pfāba nams (H. Ende, V. Bekmanis, 1876.). 2a. Fasādes fragnents.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Skulpturāla grupa. O. Kalpaka bulv. 8. 1883.]]		# [[:image:Folcs_Skulpturala_grupa.jpg\|Skulpturāla grupa. O. Kalpaka bulv. 8. 1883.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K. Felsko, 1889-1891)]]		# [[:image:Folcs_Varti_Blieku_iela.jpg\|Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (K. Felsko, 1889-1891)]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Valsts Bankas ēka (arhit. A. Reinbergs, 1901-1905). Fasādes fragnents.]]		# [[:image:Folcs_Valsts_banka.jpg\|Valsts Bankas ēka (arhit. A. Reinbergs, 1901-1905). Fasādes fragnents.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V. Neimanis, 1903-1906). Fasādes fragnents.]]		# [[:image:Folcs_Makslas_muzejs_fasade.jpg\|Rīgas pilsētas mākslas muzejs (arhit. V. Neimanis, 1903-1906). Fasādes fragnents.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Biržas komercskola (arhit. V. Boklslafs, 1902 - 1905).]]		# [[:image:Folcs_Birzas_komercskola.jpg\|Biržas komercskola (arhit. V. Boklslafs, 1902 - 1905).]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Interjeru apdare.]]		# [[:image:Folcs_interjeru_apdare.jpg\|Interjeru apdare.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A. Reinbergs, 1900-1902).]]		# [[:image:Folcs_Otrais_teatris.jpg\|Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhit. A. Reinbergs, 1900-1902).]]
	# [[:image:~~xxx~~\|A. Folca reklāmas uzņēmuma relkāmas sludinājums. 20. gs. sākums.]]		# [[:image:Folcs_sludinajums.jpg\|A. Folca reklāmas uzņēmuma relkāmas sludinājums. 20. gs. sākums.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Dekoratīvā skulptūra „Nimfa”, 1893.]]		# [[:image:Folcs_Nimfa.jpg\|Dekoratīvā skulptūra „Nimfa”, 1893.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Skulptūra „Rolands” 19. gs.b./20.gs. sākums]]		# [[:image:Folcs_Rolands.jpg\|Skulptūra „Rolands” 19. gs.b./20.gs. sākums]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Kapa piemineklis. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]		# [[:image:Folcs_Kapa_piemineklis.jpg\|Kapa piemineklis. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Dekoratīva plakete. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]		# [[:image:Folcs_Dekorativa_plakete.jpg\|Dekoratīva plakete. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1907.]]
	# [[:image:~~xxx~~\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908.]]		# [[:image:Folcs_Dekorativs_cilnis.jpg\|Tēlniecība. Dekoratīvs cilnis Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Attēls no: Jahrbuch für Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1908.]]

	[[Category:Mākslinieki\|Folcs, Augusts]]		[[Category:Mākslinieki\|Folcs, Augusts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__