Eižens Laube - Versiju hronoloģija

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.08

2008-11-11T10:08:19Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.08
80. rindiņa:		80. rindiņa:

	<gallery>		<gallery>
	Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]		Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.
	Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]		Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.
	Image:Laube_Albums_2.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]		Image:Laube_Albums_2.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.
	Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|Rīgas Latviešu biedrības nams. 1909.]]		Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|Rīgas Latviešu biedrības nams. 1909.
	Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|Hipotēku bankas projekts. 1911.]]		Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|Hipotēku bankas projekts. 1911.
	Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]		Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.
	Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]		Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.
	Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]		Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.
	</gallery>		</gallery>

	[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]		[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.07

2008-11-11T10:07:32Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.07
8. rindiņa:		8. rindiņa:
	[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]		[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]		[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka~~, Rīgā, Brīvības ielā 36~~. 1907.]]		[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka. 1907.]]
	[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]		[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]
	[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]		[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]


	'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.		'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.06

2008-11-11T10:06:39Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.06
11. rindiņa:		11. rindiņa:
	[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]		[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]
	[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]		[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]


	'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.		'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.06

2008-11-11T10:06:17Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.06
76. rindiņa:		76. rindiņa:
	# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]		# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]
	# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]		# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]



88. rindiņa:		89. rindiņa:
	Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]		Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]
	</gallery>		</gallery>

	[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]		[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.05

2008-11-11T10:05:36Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.05
10. rindiņa:		10. rindiņa:
	[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka, Rīgā, Brīvības ielā 36. 1907.]]		[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka, Rīgā, Brīvības ielā 36. 1907.]]
	[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]		[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]
			[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]

	'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.		'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.
78. rindiņa:		79. rindiņa:

	<gallery>		<gallery>
	~~Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]~~
	Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]		Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]
	Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]		Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.04

2008-11-11T10:04:47Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.04
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Laube_fotoportrets.jpg\|thumb\|E.Laube. Fotouzņēmums. 1909.]]		[[Image:Laube_fotoportrets.jpg\|thumb\|E.Laube. Fotouzņēmums. 1909.]]
	[[Image:Laube_Tallinas_23.jpg\|thumb\|Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1901.]]		[[Image:Laube_Tallinas_23.jpg\|thumb\|Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23. 1901.]]
	[[Image:Peksens_Peksena_nams_Alberta_iela_12.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1903.]]		[[Image:Peksens_Peksena_nams_Alberta_iela_12.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12. 1903.]]
	[[Image:Laube_Kenina_skola_Terbatas_15.jpg\|thumb\|A.Ķeniņa skolas ēkas. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1905.]]		[[Image:Laube_Kenina_skola_Terbatas_15.jpg\|thumb\|A.Ķeniņa skolas ēkas. 1905.]]
	[[Image:Laube_Terbatas_33_zimejums.jpg\|thumb\|Inženiera J.Rītera īres nams Rīgā, Tērbatas ielā 33/35~~. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Fasādes projekta zīmējums~~. 1906.]]		[[Image:Laube_Terbatas_33_zimejums.jpg\|thumb\|Inženiera J.Rītera īres nams Rīgā, Tērbatas ielā 33/35. 1906.]]
	[[Image:Laube_Kronvalda_10.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Rīgā, Kronvalda bulvārī 10. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1907.]]		[[Image:Laube_Kronvalda_10.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Rīgā, Kronvalda bulvārī 10. 1907.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_47.jpg\|thumb\|Krastkalna īres nams Rīgā, Brīvības ielā 47. 1908.]]		[[Image:Laube_Brivibas_47.jpg\|thumb\|Krastkalna īres nams Rīgā, Brīvības ielā 47. 1908.]]
	[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]		[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]		[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka, Rīgā, Brīvības ielā 36. 1907.]]		[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka, Rīgā, Brīvības ielā 36. 1907.]]
	[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51. ~~Fasādes fragments~~. 1909.]]		[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]
	~~[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]~~
	~~[[Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|thumb\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]~~
	~~[[Image:Laube_Albums_1.jpg\|thumb\|E.Laubes skiču albuma lappuse. Privātā kolekcijā.]]~~
	~~[[Image:Laube_Albums_2.jpg\|thumb\|E.Laubes skiču albuma lappuse. Privātā kolekcijā.]]~~
	~~[[Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|thumb\|Rīgas Latviešu biedrības nams. (Kopā ar E.Poli.) 1909.]]~~
	~~[[Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|thumb\|Hipotēku bankas projekts. 1911.]]~~
	[[Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|thumb\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies. (Fotoattēli no 1907.gada Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.)]]
	[[Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|thumb\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies. (Fotoattēli no 1907.gada Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.)]]
	[[Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|thumb\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies. (Fotoattēli no 1907.gada Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.)]]

	'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.		'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.
24. rindiņa:		15. rindiņa:
	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
	==Mācības un darbs K.Pēkšēna birojā==		==Mācības un darbs K.Pēkšēna birojā==
	Laube dzimis 1880.g. Rīgā. Tēvam Kārlim Teodoram Laubem, kas Rīgā ieradies no Ziemeļvidzemes (kur bija viņa dzimtas mājas un kur bija apguvis podnieka amatu pie Jēkaba Drandas) Āgenskalnā piederēja pārtikas veikaliņš. Laubes mātes patēvs bija būvuzņēmējs. Laube no 1892.g. mācījās Pētera I reālskolā, pēc tās absolvēšanas 1899.g. uzsāka studijas Rīgas Politehniskā institūta Būvniecības nodaļā, ko pabeidza 1906.g., iegūstot inženiera arhitekta grādu. Laube pieder t.s. trešajai latviešu arhitektu paaudzei, kuras profesionālās darbības sākuma periods sakrīt ar laiku, kad Rīgas arhitektūrā ienāca jūgendstils. (Sk. Latvijas arhitektūras vispārējais raksturojums.) Praktisku darbību arhitektūras jomā viņš uzsāka 1900.g. pavasarī kā zīmētājs arhitekta Konstantīna Pēkšēna birojā, vēl būdams Rīgas Politehniskā institūta pirmo kursu students, vēlāk kļūstot par Pēkšēna palīgu. Viņa karjeras sākumā būtisks ir fakts, ka Pēkšēns, kura birojā Laube uzsāka arhitekta praksi, bija predisponēts novācijām.		Laube dzimis 1880.g. Rīgā. Tēvam Kārlim Teodoram Laubem, kas Rīgā ieradies no Ziemeļvidzemes (kur bija viņa dzimtas mājas un kur bija apguvis podnieka amatu pie [[Jēkabs_Dranda\|Jēkaba Drandas]]) Āgenskalnā piederēja pārtikas veikaliņš. Laubes mātes patēvs bija būvuzņēmējs. Laube no 1892.g. mācījās Pētera I reālskolā, pēc tās absolvēšanas 1899.g. uzsāka studijas Rīgas Politehniskā institūta Būvniecības nodaļā, ko pabeidza 1906.g., iegūstot inženiera arhitekta grādu. Laube pieder t.s. trešajai latviešu arhitektu paaudzei, kuras profesionālās darbības sākuma periods sakrīt ar laiku, kad Rīgas arhitektūrā ienāca jūgendstils. (Sk. [[1890_–_1915:_Arhitektūra\|Latvijas arhitektūras vispārējais raksturojums]].) Praktisku darbību arhitektūras jomā viņš uzsāka 1900.g. pavasarī kā zīmētājs arhitekta [[Konstantīns_Pēkšēns\|Konstantīna Pēkšēna]] birojā, vēl būdams Rīgas Politehniskā institūta pirmo kursu students, vēlāk kļūstot par Pēkšēna palīgu. Viņa karjeras sākumā būtisks ir fakts, ka Pēkšēns, kura birojā Laube uzsāka arhitekta praksi, bija predisponēts novācijām.
	==Pievēršanās agrajam jūgendstilam==		==Pievēršanās agrajam jūgendstilam==
	Par vienu no pirmajiem Pēkšēna un Laubes kopdarbiem (1901) tiek uzskatīts Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23, kas vienlaikus ir arī viena no pirmajām Pēkšēna birojā projektētajām ēkām, kuras dekorā izmantots Rīgas agrīnajam jūgendstilam raksturīgs plastiskais dekors ar jūgendstila simboliku. 1903.g. Laube piedalījies Pēkšēna personīgā īres un dzīvojamā nama Alberta ielā 12 projektēšanā ― celtne izceļas ar gleznieciski izteiksmīgu siluetu, asimetrisku un atraktīvu apjomu kārtojumu, dekorēto laukumu un gludā apmetuma pretnostatījumiem. Līdztekus būvtēlniecībai, kurā variēts dabas motīvu attēlojums un vispārinātas vēsturisko stilu ornamenta stilizācijas, dekoram izmantots arī pildrežģis.		Par vienu no pirmajiem Pēkšēna un Laubes kopdarbiem (1901) tiek uzskatīts Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23, kas vienlaikus ir arī viena no pirmajām Pēkšēna birojā projektētajām ēkām, kuras dekorā izmantots Rīgas agrīnajam jūgendstilam raksturīgs plastiskais dekors ar jūgendstila simboliku. 1903.g. Laube piedalījies Pēkšēna personīgā īres un dzīvojamā nama Alberta ielā 12 projektēšanā ― celtne izceļas ar gleznieciski izteiksmīgu siluetu, asimetrisku un atraktīvu apjomu kārtojumu, dekorēto laukumu un gludā apmetuma pretnostatījumiem. Līdztekus būvtēlniecībai, kurā variēts dabas motīvu attēlojums un vispārinātas vēsturisko stilu ornamenta stilizācijas, dekoram izmantots arī pildrežģis.
	==Somu arhitektūras iespaidi un mākslinieciskā rokraksta stabilizēšanās==		==Somu arhitektūras iespaidi un mākslinieciskā rokraksta stabilizēšanās==
	Ap 1905.g. Laube pievērsās t.s. ziemeļu jūgendstilam jeb nacionālajam romantismam, kļūstot par vienu no šā arhitektūras virziena iniciatoriem Rīgā (līdztekus A.Vanagam, Pēkšēnam un B.Bīlenšteinam). Par būtisku impulsu šā jūgendstila varianta attīstībā Laubes daiļradē tiek uzskatīts Somijas apmeklējums 1905.g. (kopā ar studiju biedru arhitektu Vanagu un mākslinieku J.Lībergu), kur tika gūti iespaidi, kā arī nodibināti personiski kontakti ar vairākiem somu arhitektiem. Turpmāko divu gadu laikā Pēkšēna birojs kļuva par galveno nacionālā romantisma attīstības centru Rīgā. Tiek uzskatīts, ka pie vienas no pirmajām nacionālā romantisma ēkām Rīgā projektēšanas ― Kļaviņas īres nama Marijas ielā 26 ― 1905.g. kopā ar Pēkšēnu piedalījies arī Laube. Kā abu arhitektu kopdarbs veidota arī A.Ķeniņa skolas ēka (1905), inženiera J.Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (1906), kā arī Pēkšēna īres nams Kronvalda bulvārī 10 (1907). Visām minētajām celtnēm raksturīgs racionāli risināts plānojums, bet fasāžu noformējumā ― pievēršanās apjomu ģeometrizācijai, atteikšanās no Rīgas agrajam jūgendstilam raksturīgā bagātā plastiski akcentētā dekora, faktūru kontrasti, dažādu materiālu pretnostatījums, iegrebtā ornamenta izmantojums, kurā nereti lietoti stilizēti etnogrāfiski motīvi. Šajā laikā Laubes mākslinieciskais rokraksts nostabilizējās, un 1907.g. viņš uzsāka neatkarīgu arhitekta praksi, atverot savu biroju.		Ap 1905.g. Laube pievērsās t.s. ziemeļu jūgendstilam jeb nacionālajam romantismam, kļūstot par vienu no šā arhitektūras virziena iniciatoriem Rīgā (līdztekus A.Vanagam, [[Konstantīns_Pēkšēns\|Pēkšēnam]] un B.Bīlenšteinam). Par būtisku impulsu šā jūgendstila varianta attīstībā Laubes daiļradē tiek uzskatīts Somijas apmeklējums 1905.g. (kopā ar studiju biedru arhitektu Vanagu un mākslinieku J.Lībergu), kur tika gūti iespaidi, kā arī nodibināti personiski kontakti ar vairākiem somu arhitektiem. Turpmāko divu gadu laikā Pēkšēna birojs kļuva par galveno nacionālā romantisma attīstības centru Rīgā. Tiek uzskatīts, ka pie vienas no pirmajām nacionālā romantisma ēkām Rīgā projektēšanas ― Kļaviņas īres nama Marijas ielā 26 ― 1905.g. kopā ar Pēkšēnu piedalījies arī Laube. Kā abu arhitektu kopdarbs veidota arī A.Ķeniņa skolas ēka (1905), inženiera J.Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (1906), kā arī Pēkšēna īres nams Kronvalda bulvārī 10 (1907). Visām minētajām celtnēm raksturīgs racionāli risināts plānojums, bet fasāžu noformējumā ― pievēršanās apjomu ģeometrizācijai, atteikšanās no Rīgas agrajam jūgendstilam raksturīgā bagātā plastiski akcentētā dekora, faktūru kontrasti, dažādu materiālu pretnostatījums, iegrebtā ornamenta izmantojums, kurā nereti lietoti stilizēti etnogrāfiski motīvi. Šajā laikā Laubes mākslinieciskais rokraksts nostabilizējās, un 1907.g. viņš uzsāka neatkarīgu arhitekta praksi, atverot savu biroju.

	==Patstāvīgas prakses uzsākšana. Nacionālais romantisms un vēlais jūgendstils ar neoklasicisma elementiem==		==Patstāvīgas prakses uzsākšana. Nacionālais romantisms un vēlais jūgendstils ar neoklasicisma elementiem==
85. rindiņa:		76. rindiņa:
	# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]		# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]


			<gallery>
			Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]
			Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]
			Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]
			Image:Laube_Albums_2.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]
			Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|Rīgas Latviešu biedrības nams. 1909.]]
			Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|Hipotēku bankas projekts. 1911.]]
			Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]
			Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]
			Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]
			</gallery>
	[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]		[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Redaktors : 2007. gada 10. augusts, plkst. 11.58

2007-08-10T11:58:50Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 10. augusts, plkst. 11.58
60. rindiņa:		60. rindiņa:
	#Krastiņš J. Ežens Laube. ''Rīgas arhitektūras meistari. 1850—1940''. R.: Jumava, 2002.		#Krastiņš J. Ežens Laube. ''Rīgas arhitektūras meistari. 1850—1940''. R.: Jumava, 2002.
	#Krastiņš J. Eižens Laube. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. 2.[sēj].		#Krastiņš J. Eižens Laube. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. 2.[sēj].
			#Levāne S. Eižens Laube — krāsa un faktūra. ''Latvijas Architektūra''. Nr.3., 4., 5., 6., 2000.; Nr.1., 2., 2001.
	#Ondzule I. Eiženam Laubem — 120. ''Latvijas Architektūra''. 3. (29) 2000. 82—83.lpp.		#Ondzule I. Eiženam Laubem — 120. ''Latvijas Architektūra''. 3. (29) 2000. 82—83.lpp.
	~~#Levāne S. Eižens Laube — krāsa un faktūra. ''Latvijas Architektūra''. Nr.3., 4., 5., 6., 2000.; Nr.1., 2., 2001.~~


	=Attēli=		=Attēli=

Redaktors : 2007. gada 10. augusts, plkst. 11.57

2007-08-10T11:57:59Z

Rādīt izmaiņas

Redaktors : 2007. gada 3. augusts, plkst. 08.32

2007-08-03T08:32:05Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 3. augusts, plkst. 08.32
35. rindiņa:		35. rindiņa:
	Līdztekus nacionālā romantisma paņēmieniem ap 1907.g. Laube pievērsies vēlā jūgendstila variācijām, iekļaujot ēku risinājumos brīvas stilizācijas par gotikas tēmām (Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas fasāde Rīgā, Brīvības ielā 36, 1907), kā arī atsevišķus klasisko stilu motīvus (rustikalizētās alegoriskās figūras Virša nama fasādē, kesonas Krastkalna nama vestibila griestu risinājumā, ampīra dekoratīvie motīvi Virša nama interjeru dekorā u.c.). Ēku fasāžu dekorā nereti izmantoti jūgendstilam raksturīgi abstrakti vai tēlojoši motīvi, kuru plastiskais risinājums ir veidots, tiecoties sintezēt fasādes plakni ar izvēlētajiem dekoratīvās tēlniecības motīviem, kuru risinājumos dominē plastisko formu stilizācija un ģeometrizācija (A.Freija īres nama fasādes dekors Brīvības ielā 47, 1909). Dekorā plaši lietots iegrebtais cilnis un reālistisks plastisko formu attēlojums izmantots tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, florālu motīvu frīzes ― Lāčplēša iela 51, 1909). Ap 1909.g. Laubes nacionālā romantisma stilistikā projektēto ēku fasādēs gleznieciski mīkstinātās formu aprises (skice Tallinas vācu teātra projektu konkursam) nereti nomaina pat agresīvu apjomu plastika, kas īpaši raksturīga vairāku ēku stūru risinājumiem ― Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67, Ķempeļa nams Ģertūdes ielā 23 un ēku komplekss Lāčplēša, Avotu un Birznieka-Upīša ielas krustojumā (t.s. Romānova bazārs) (visas 1909). Minēto celtņu fasādēs plastisko masu kārtojumos atspoguļojas spēcīga interese par tektoniku, dekora elementu ģeometrizācija.		Līdztekus nacionālā romantisma paņēmieniem ap 1907.g. Laube pievērsies vēlā jūgendstila variācijām, iekļaujot ēku risinājumos brīvas stilizācijas par gotikas tēmām (Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas fasāde Rīgā, Brīvības ielā 36, 1907), kā arī atsevišķus klasisko stilu motīvus (rustikalizētās alegoriskās figūras Virša nama fasādē, kesonas Krastkalna nama vestibila griestu risinājumā, ampīra dekoratīvie motīvi Virša nama interjeru dekorā u.c.). Ēku fasāžu dekorā nereti izmantoti jūgendstilam raksturīgi abstrakti vai tēlojoši motīvi, kuru plastiskais risinājums ir veidots, tiecoties sintezēt fasādes plakni ar izvēlētajiem dekoratīvās tēlniecības motīviem, kuru risinājumos dominē plastisko formu stilizācija un ģeometrizācija (A.Freija īres nama fasādes dekors Brīvības ielā 47, 1909). Dekorā plaši lietots iegrebtais cilnis un reālistisks plastisko formu attēlojums izmantots tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, florālu motīvu frīzes ― Lāčplēša iela 51, 1909). Ap 1909.g. Laubes nacionālā romantisma stilistikā projektēto ēku fasādēs gleznieciski mīkstinātās formu aprises (skice Tallinas vācu teātra projektu konkursam) nereti nomaina pat agresīvu apjomu plastika, kas īpaši raksturīga vairāku ēku stūru risinājumiem ― Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67, Ķempeļa nams Ģertūdes ielā 23 un ēku komplekss Lāčplēša, Avotu un Birznieka-Upīša ielas krustojumā (t.s. Romānova bazārs) (visas 1909). Minēto celtņu fasādēs plastisko masu kārtojumos atspoguļojas spēcīga interese par tektoniku, dekora elementu ģeometrizācija.

	Laube strādājis arī interjeru noformējumā, veidojot gan telpu dekoratīvo noformējumu, gan arī iekārtas priekšmetu zīmējumus. Saglabājušies Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeru fotouzņēmumi (kopā ar K.Pēkšēnu, 1907), arī fotouzņēmuni 1907.g. konkursa izstādei Rīgā ~~„Strādnieka māja”~~, kuros interjeri ir funkcionāli pārdomāti un ieturēti ģeometrizēti izsmalcināta jūgendstila stilistikā.		Laube strādājis arī interjeru noformējumā, veidojot gan telpu dekoratīvo noformējumu, gan arī iekārtas priekšmetu zīmējumus. Saglabājušies Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeru fotouzņēmumi (kopā ar Pēkšēnu, 1907), arī fotouzņēmuni 1907.g. konkursa izstādei “Strādnieka māja" Rīgā, kuros interjeri ir funkcionāli pārdomāti un ieturēti ģeometrizēti izsmalcināta jūgendstila stilistikā.

	==Neoklasicisma nostiprināšanās E. Laubes arhitektūrā==		==Neoklasicisma nostiprināšanās Laubes arhitektūrā==
	Ar 1909. ~~gadu E~~. Laubes darbos arvien vairāk jūtami eksperimenti ar neoklasicisma formām, kurus varēja sekmēt gan nacionālā romantisma ēkām veltītās kritiskās publikācijas reģionālajā presē, gan arī neoklasicisma aktivizēšanās Eiropas arhitektūrā – ir zināms, ka E. ~~Laube 1909~~. ~~gadā~~ bijis Zviedrijā, Dānijā un Vācijā, 1910. – Vācijā un Francijā.		Ar 1909.g. Laubes darbos arvien vairāk jūtami eksperimenti ar neoklasicisma formām, kurus varēja sekmēt gan nacionālā romantisma ēkām veltītās kritiskās publikācijas reģionālajā presē, gan arī neoklasicisma aktivizēšanās Eiropas arhitektūrā ― ir zināms, ka arhitekts 1909.g. bijis Zviedrijā, Dānijā un Vācijā, 1910.g. ― Vācijā un Francijā.
	Pievēršanās neoklasicismam atspoguļojas kopā ar E. Poli projektētā Latviešu biedrības nama risinājumā (1909~~.gads~~), ~~kuram~~ raksturīga neoklasicisma un jūgendstila dekoratīvo formu saspēle. Spēcīgs klasiskās arhitektūras elements atspoguļojas Liepiņa dzīvojamā nama arhitektūrā (1911.), bet it īpaši Rīgas Hipotēku bankas projektā, kas ieguva 1911. ~~gadā~~ izsludinātā konkursa pirmo godalgu. Turpmāk neoklasicisma stilistika E. Laubes darbos kļūst dominējoša, ko apliecina Zommera un Romana nami Marijas ielā 25 un 37 (1913). Pēc Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanas starpkaru posmā E. Laube saglabāja plašu un vispusīgu arhitekta praksi. Kaut gan 20. gados ~~E. Laube~~ atsevišķos gadījumos neatsakās arī no funkcionālismam raksturīgiem paņēmieniem, par noteicošo stilistisko ievirzi viņa projektētajās ēkās uzskatāms neoklasicisms, kā arī t.s. neoeklektisms, kas pilnībā dominē 30. gados celto ~~ēku~~ stilistikā. Interjeru jomā E. Laube daudz strādājis arī 20. ~~gadsimta~~ 30. gados (Rīgas pils Svētku zāle, ~~Saemas~~ nams, Rīgas Latviešu biedrības nama ~~interjeri~~ u.c.), pievēršoties galvenokārt neoeklektisma stilistikai.		Pievēršanās neoklasicismam atspoguļojas kopā ar E.Poli projektētā Latviešu biedrības nama risinājumā (1909), kam raksturīga neoklasicisma un jūgendstila dekoratīvo formu saspēle. Spēcīgs klasiskās arhitektūras elements atspoguļojas Liepiņa dzīvojamā nama arhitektūrā (1911), bet it īpaši Rīgas Hipotēku bankas projektā, kas ieguva 1911.g. izsludinātā konkursa pirmo godalgu. Turpmāk neoklasicisma stilistika Laubes darbos kļūst dominējoša, ko apliecina Zommera un Romana nami Marijas ielā 25 un 37 (1913).

			Pēc Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanas starpkaru posmā Laube saglabāja plašu un vispusīgu arhitekta praksi. Kaut gan 20.gados arhitekts atsevišķos gadījumos neatsakās arī no funkcionālismam raksturīgiem paņēmieniem; par noteicošo stilistisko ievirzi viņa projektētajās ēkās uzskatāms neoklasicisms, kā arī t.s. neoeklektisms, kas pilnībā dominē 30.gados celto namu stilistikā. Interjeru jomā Laube daudz strādājis arī 20.gs. 30.gados (Rīgas pils Svētku zāle, Saeimas nams, Rīgas Latviešu biedrības nama interjers u.c.), pievēršoties galvenokārt neoeklektisma stilistikai.
	==Sabiedriskā aktivitāte un pedagoģiskais darbs==		==Sabiedriskā aktivitāte un pedagoģiskais darbs==
	Studiju gados E. Laube aktīvi iesaistījās latviešu studentu koroporācijas „Selonija” darbībā (dibināta 1890. gadā), viens no tās mērķiem bija panākt latviešu līdztiesību akadēmiskās izglītības sistēmā. 1907. gadā vienlaikus ar sava biroja atvēršanu E. Laube uzsāka arī pedagoģisku darbību Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, kur turpināja strādāt līdz pat 1944. gadam – sākumā kā docents, lasot lekcijas tēlotājģeometrijā, ornamentu mācībā, vēlāk arī arhitektūras formās. Pirmā Pasaules kara laikā, kad Rīgas politehniskais institūts tika evakuēts uz Maskavu, E. Laube no 1915. līdz 1917. gadam dzīvoja un strādāja Maskavā. Šeit uzrakstītais darbs „Formu un krāsu loģika” 1919. gadā tika iesniegts kā habilitācijas darbs (publicēts 1921. gadā). 1920. gadā E. Laube tika ievēlēts par Arhitektūras fakultātes profesoru. 1919. gadā pēc Latvijas valsts izveidošanās, E. Laube piedalījās Latvijas Augstskolas reorganizācijas komisijā, no jauna organizējot Arhitektūras fakultātes darbu (1919.-1922., 1932.-1934. un 1938.-1940. viņš bija Arhitektūras fakultātes dekāns). Pēc Latvijas Augstskolas (kopš 1922./23. mācību gada – Latvijas Universitāte) darba atsākšanas 1919. gadā E. Laube bija tās pagaidu prorektors, no 1922. gada 1. jūlija līdz 14. septembrim pildīja rektora pienākumus. 1929. gadā viņam piešķirts LU Goda doktora grāds (Dr. arch. honoris causa), 1937. gadā E. Laube tika ievēlēts par korespondētājbiedru Karaliskajā Britu Arhitektu institūtā (The Royal Institute of British Architects). E. Laube regulāri bija dažādu arhitektūras konkursu žūrijas loceklis, no 1909.līdz 1914. gadam bija Rīgas pilsētas būvvaldes arhitektoniski – māksliniecisko jautājumu eksperts, no 1924. līdz 1926. gadam - Latvijas arhitektu savienības priekšsēdētājs, no 1936. g. līdz Otrā pasaules kara sākumam vadīja Nacionālo celtniecības arhitektonisko jautājumu komiteju u.c. Otrā pasaules kara beigās E. Laube emigrēja – sākumā uz Berlīni, vēlāk uz Hamburgu, kur piedalījās Baltijas Univestitātes dibināšanā un līdzdarbojās Arhitektūras un inženierzinātņu fakultātes darbā (no 1947. gada profesors, no 1948. gada bija šīs fakultātes dekāns). 1950. gadā E. Laube pārcēlās uz ASV – sākumā dzīvojot Olimpijā, Vašingtonas štatā, kopš 1955. gada dzīvojis Oregonas štata Portlendā, kur galvenokārt pievērsās teorētiskam darbam.		Studiju gados E. Laube aktīvi iesaistījās latviešu studentu koroporācijas „Selonija” darbībā (dibināta 1890. gadā), viens no tās mērķiem bija panākt latviešu līdztiesību akadēmiskās izglītības sistēmā. 1907. gadā vienlaikus ar sava biroja atvēršanu E. Laube uzsāka arī pedagoģisku darbību Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, kur turpināja strādāt līdz pat 1944. gadam – sākumā kā docents, lasot lekcijas tēlotājģeometrijā, ornamentu mācībā, vēlāk arī arhitektūras formās. Pirmā Pasaules kara laikā, kad Rīgas politehniskais institūts tika evakuēts uz Maskavu, E. Laube no 1915. līdz 1917. gadam dzīvoja un strādāja Maskavā. Šeit uzrakstītais darbs „Formu un krāsu loģika” 1919. gadā tika iesniegts kā habilitācijas darbs (publicēts 1921. gadā). 1920. gadā E. Laube tika ievēlēts par Arhitektūras fakultātes profesoru. 1919. gadā pēc Latvijas valsts izveidošanās, E. Laube piedalījās Latvijas Augstskolas reorganizācijas komisijā, no jauna organizējot Arhitektūras fakultātes darbu (1919.-1922., 1932.-1934. un 1938.-1940. viņš bija Arhitektūras fakultātes dekāns). Pēc Latvijas Augstskolas (kopš 1922./23. mācību gada – Latvijas Universitāte) darba atsākšanas 1919. gadā E. Laube bija tās pagaidu prorektors, no 1922. gada 1. jūlija līdz 14. septembrim pildīja rektora pienākumus. 1929. gadā viņam piešķirts LU Goda doktora grāds (Dr. arch. honoris causa), 1937. gadā E. Laube tika ievēlēts par korespondētājbiedru Karaliskajā Britu Arhitektu institūtā (The Royal Institute of British Architects). E. Laube regulāri bija dažādu arhitektūras konkursu žūrijas loceklis, no 1909.līdz 1914. gadam bija Rīgas pilsētas būvvaldes arhitektoniski – māksliniecisko jautājumu eksperts, no 1924. līdz 1926. gadam - Latvijas arhitektu savienības priekšsēdētājs, no 1936. g. līdz Otrā pasaules kara sākumam vadīja Nacionālo celtniecības arhitektonisko jautājumu komiteju u.c. Otrā pasaules kara beigās E. Laube emigrēja – sākumā uz Berlīni, vēlāk uz Hamburgu, kur piedalījās Baltijas Univestitātes dibināšanā un līdzdarbojās Arhitektūras un inženierzinātņu fakultātes darbā (no 1947. gada profesors, no 1948. gada bija šīs fakultātes dekāns). 1950. gadā E. Laube pārcēlās uz ASV – sākumā dzīvojot Olimpijā, Vašingtonas štatā, kopš 1955. gada dzīvojis Oregonas štata Portlendā, kur galvenokārt pievērsās teorētiskam darbam.

Redaktors : 2007. gada 3. augusts, plkst. 08.06

2007-08-03T08:06:57Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 3. augusts, plkst. 08.06
31. rindiņa:		31. rindiņa:

	==Patstāvīgas prakses uzsākšana. Nacionālais romantisms un vēlais jūgendstils ar neoklasicisma elementiem==		==Patstāvīgas prakses uzsākšana. Nacionālais romantisms un vēlais jūgendstils ar neoklasicisma elementiem==
	Turpmāko gadu laikā - periodā līdz 1909. ~~gadam - E~~. Laubes projektētās ēkās (galvenokārt Rīgai raksturīgos īres namos ar veikaliem vai kantoriem) - nacionālajam romantismam raksturīgi paņēmieni ir dominējoši. ~~Ēku~~ apjomu izvēlē, kā arī dekorā ~~E. Laube~~ nereti veido brīvas variācijas par somu arhitektūras tēmām, gleznieciskus efektus panākot galvenokārt ar atsevišķu apjomu un elementu kārtojumiem un ~~fasādu~~ risinājumos uzsverot izsmalcinātas ornamentalitātes lomu (Krastkalna nams Brīvības ielā 47, 1908.; Poles nams Alberta ielā 11, 1908; Virša nams Brīvības ielā 62, 1908). Līdztekus nacionālā romantisma paņēmieniem, ap 1907. ~~gadu E~~. Laube pievērsies vēlā jūgendstila variācijām, iekļaujot ēku risinājumos brīvas stilizācijas par gotikas tēmām (Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas fasāde, Rīgā, Brīvības ielā 36, 1907~~. gads~~), kā arī atsevišķus klasisko stilu motīvus (rustikalizētās alegoriskās figūras Virša nama fasādē, kesonas Krastkalna nama ~~vestibilā~~ vestibila griestu risinājumā, ampīra dekoratīvie motīvi Virša nama interjeru dekorā u.c.). Ēku fasāžu dekorā nereti izmantoti jūgendstilam raksturīgi abstrakti vai tēlojoši motīvi, kuru plastiskais risinājums ir veidots, tiecoties sintezēt fasādes plakni ar izvēlētajiem dekoratīvās tēlniecības motīviem, kuru risinājumos dominē plastisko formu stilizācija un ģeometrizācija (A. Freija īres nama fasādes dekors - Brīvības ielā 47, 1909.). Dekorā plaši lietots iegrebtais cilnis un reālistisks plastisko formu attēlojums izmantots tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, florālu motīvu frīzes - Lāčplēša iela 51, 1909.). Ap 1909. ~~gadu E~~. Laubes nacionālā romantisma stilistikā projektēto ēku fasādēs gleznieciski mīkstinātās formu aprises (skice Tallinas vācu teātra projektu konkursam) nereti nomaina pat agresīvu apjomu plastika, kas īpaši raksturīga vairāku ēku ~~stūru~~ stūru risinājumiem - Beržinska nams K. Valdemāra ielā 67, Ķempeļa nams Ģertūdes ielā 23 un ēku komplekss Lāčplēša, Avotu un ~~Birsznieka~~-Upīša ~~ielu~~ krustojumā (t.s. Romānova bazārs) (visas - 1909~~. gads~~). Minēto celtņu fasādēs plastisko masu kārtojumos atspoguļojas spēcīga interese par tektoniku, dekora elementu ģeometrizācija. E. Laube strādājis arī interjeru noformējumā, veidojot gan telpu dekoratīvo noformējumu, gan arī iekārtas priekšmetu zīmējumus. Saglabājušies Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeru fotouzņēmumi (kopā ar K. Pēkšēnu, 1907~~. gads~~), arī fotouzņēmuni 1907. ~~gada~~ konkursa izstādei Rīgā „Strādnieka māja”, kuros interjeri ir funkcionāli pārdomāti un ieturēti ģeometrizēti izsmalcināta jūgendstila stilistikā.		Turpmāko gadu laikā ― periodā līdz 1909.g. ― Laubes projektētās ēkās (galvenokārt Rīgai raksturīgos īres namos ar veikaliem vai kantoriem) nacionālajam romantismam raksturīgi paņēmieni ir dominējoši. Celtņu apjomu izvēlē, kā arī dekorā arhitekts nereti veido brīvas variācijas par somu arhitektūras tēmām, gleznieciskus efektus panākot galvenokārt ar atsevišķu apjomu un elementu kārtojumiem un fasāžu risinājumos uzsverot izsmalcinātas ornamentalitātes lomu (Krastkalna nams Brīvības ielā 47, 1908; Poles nams Alberta ielā 11, 1908; Virša nams Brīvības ielā 62, 1908).

			Līdztekus nacionālā romantisma paņēmieniem ap 1907.g. Laube pievērsies vēlā jūgendstila variācijām, iekļaujot ēku risinājumos brīvas stilizācijas par gotikas tēmām (Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības bankas fasāde Rīgā, Brīvības ielā 36, 1907), kā arī atsevišķus klasisko stilu motīvus (rustikalizētās alegoriskās figūras Virša nama fasādē, kesonas Krastkalna nama vestibila griestu risinājumā, ampīra dekoratīvie motīvi Virša nama interjeru dekorā u.c.). Ēku fasāžu dekorā nereti izmantoti jūgendstilam raksturīgi abstrakti vai tēlojoši motīvi, kuru plastiskais risinājums ir veidots, tiecoties sintezēt fasādes plakni ar izvēlētajiem dekoratīvās tēlniecības motīviem, kuru risinājumos dominē plastisko formu stilizācija un ģeometrizācija (A.Freija īres nama fasādes dekors Brīvības ielā 47, 1909). Dekorā plaši lietots iegrebtais cilnis un reālistisks plastisko formu attēlojums izmantots tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, florālu motīvu frīzes ― Lāčplēša iela 51, 1909). Ap 1909.g. Laubes nacionālā romantisma stilistikā projektēto ēku fasādēs gleznieciski mīkstinātās formu aprises (skice Tallinas vācu teātra projektu konkursam) nereti nomaina pat agresīvu apjomu plastika, kas īpaši raksturīga vairāku ēku stūru risinājumiem ― Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67, Ķempeļa nams Ģertūdes ielā 23 un ēku komplekss Lāčplēša, Avotu un Birznieka-Upīša ielas krustojumā (t.s. Romānova bazārs) (visas 1909). Minēto celtņu fasādēs plastisko masu kārtojumos atspoguļojas spēcīga interese par tektoniku, dekora elementu ģeometrizācija.

			Laube strādājis arī interjeru noformējumā, veidojot gan telpu dekoratīvo noformējumu, gan arī iekārtas priekšmetu zīmējumus. Saglabājušies Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeru fotouzņēmumi (kopā ar K.Pēkšēnu, 1907), arī fotouzņēmuni 1907.g. konkursa izstādei Rīgā „Strādnieka māja”, kuros interjeri ir funkcionāli pārdomāti un ieturēti ģeometrizēti izsmalcināta jūgendstila stilistikā.

	==Neoklasicisma nostiprināšanās E. Laubes arhitektūrā==		==Neoklasicisma nostiprināšanās E. Laubes arhitektūrā==

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.08
80. rindiņa:		80. rindiņa:

	<gallery>		<gallery>
	Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]		Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.
	Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]		Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.
	Image:Laube_Albums_2.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]		Image:Laube_Albums_2.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.
	Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|Rīgas Latviešu biedrības nams. 1909.]]		Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|Rīgas Latviešu biedrības nams. 1909.
	Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|Hipotēku bankas projekts. 1911.]]		Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|Hipotēku bankas projekts. 1911.
	Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]		Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.
	Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]		Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.
	Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]		Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.
	</gallery>		</gallery>

	[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]		[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.07
8. rindiņa:		8. rindiņa:
	[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]		[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]		[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka~~, Rīgā, Brīvības ielā 36~~. 1907.]]		[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka. 1907.]]
	[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]		[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]
	[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]		[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]


	'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.		'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.04
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Laube_fotoportrets.jpg\|thumb\|E.Laube. Fotouzņēmums. 1909.]]		[[Image:Laube_fotoportrets.jpg\|thumb\|E.Laube. Fotouzņēmums. 1909.]]
	[[Image:Laube_Tallinas_23.jpg\|thumb\|Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1901.]]		[[Image:Laube_Tallinas_23.jpg\|thumb\|Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23. 1901.]]
	[[Image:Peksens_Peksena_nams_Alberta_iela_12.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1903.]]		[[Image:Peksens_Peksena_nams_Alberta_iela_12.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12. 1903.]]
	[[Image:Laube_Kenina_skola_Terbatas_15.jpg\|thumb\|A.Ķeniņa skolas ēkas. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1905.]]		[[Image:Laube_Kenina_skola_Terbatas_15.jpg\|thumb\|A.Ķeniņa skolas ēkas. 1905.]]
	[[Image:Laube_Terbatas_33_zimejums.jpg\|thumb\|Inženiera J.Rītera īres nams Rīgā, Tērbatas ielā 33/35~~. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Fasādes projekta zīmējums~~. 1906.]]		[[Image:Laube_Terbatas_33_zimejums.jpg\|thumb\|Inženiera J.Rītera īres nams Rīgā, Tērbatas ielā 33/35. 1906.]]
	[[Image:Laube_Kronvalda_10.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Rīgā, Kronvalda bulvārī 10. ~~(Kopā ar K.Pēkšēnu.)~~ 1907.]]		[[Image:Laube_Kronvalda_10.jpg\|thumb\|K.Pēkšēna īres nams Rīgā, Kronvalda bulvārī 10. 1907.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_47.jpg\|thumb\|Krastkalna īres nams Rīgā, Brīvības ielā 47. 1908.]]		[[Image:Laube_Brivibas_47.jpg\|thumb\|Krastkalna īres nams Rīgā, Brīvības ielā 47. 1908.]]
	[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]		[[Image:Laube_Alberta_11.jpg‎\|thumb\|Poles īres nams Rīgā, Alberta ielā 11. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]		[[Image:Laube_Brivibas_62.jpg\|thumb\|Virša īres nams Rīgā, Brīvības ielā 62. 1908.]]
	[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka, Rīgā, Brīvības ielā 36. 1907.]]		[[Image:Laube_Brivibas_36.jpg\|thumb\|Rīgas Rūpnieku un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka, Rīgā, Brīvības ielā 36. 1907.]]
	[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51. ~~Fasādes fragments~~. 1909.]]		[[Image:Laube_Lacplesa_51.jpg\|thumb\|Īres nams Rīgā, Lāčplēša iela 51.. 1909.]]
	~~[[Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|thumb\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]~~
	~~[[Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|thumb\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]~~
	~~[[Image:Laube_Albums_1.jpg\|thumb\|E.Laubes skiču albuma lappuse. Privātā kolekcijā.]]~~
	~~[[Image:Laube_Albums_2.jpg\|thumb\|E.Laubes skiču albuma lappuse. Privātā kolekcijā.]]~~
	~~[[Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|thumb\|Rīgas Latviešu biedrības nams. (Kopā ar E.Poli.) 1909.]]~~
	~~[[Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|thumb\|Hipotēku bankas projekts. 1911.]]~~
	[[Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|thumb\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies. (Fotoattēli no 1907.gada Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.)]]
	[[Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|thumb\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies. (Fotoattēli no 1907.gada Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.)]]
	[[Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|thumb\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies. (Fotoattēli no 1907.gada Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.)]]

	'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.		'''Eižens Laube''' (1880.25.V―1967.21.VII) tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. pirmās puses arhitektiem, arhitektūras pedagogiem un teorētiķiem Latvijā.
24. rindiņa:		15. rindiņa:
	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
	==Mācības un darbs K.Pēkšēna birojā==		==Mācības un darbs K.Pēkšēna birojā==
	Laube dzimis 1880.g. Rīgā. Tēvam Kārlim Teodoram Laubem, kas Rīgā ieradies no Ziemeļvidzemes (kur bija viņa dzimtas mājas un kur bija apguvis podnieka amatu pie Jēkaba Drandas) Āgenskalnā piederēja pārtikas veikaliņš. Laubes mātes patēvs bija būvuzņēmējs. Laube no 1892.g. mācījās Pētera I reālskolā, pēc tās absolvēšanas 1899.g. uzsāka studijas Rīgas Politehniskā institūta Būvniecības nodaļā, ko pabeidza 1906.g., iegūstot inženiera arhitekta grādu. Laube pieder t.s. trešajai latviešu arhitektu paaudzei, kuras profesionālās darbības sākuma periods sakrīt ar laiku, kad Rīgas arhitektūrā ienāca jūgendstils. (Sk. Latvijas arhitektūras vispārējais raksturojums.) Praktisku darbību arhitektūras jomā viņš uzsāka 1900.g. pavasarī kā zīmētājs arhitekta Konstantīna Pēkšēna birojā, vēl būdams Rīgas Politehniskā institūta pirmo kursu students, vēlāk kļūstot par Pēkšēna palīgu. Viņa karjeras sākumā būtisks ir fakts, ka Pēkšēns, kura birojā Laube uzsāka arhitekta praksi, bija predisponēts novācijām.		Laube dzimis 1880.g. Rīgā. Tēvam Kārlim Teodoram Laubem, kas Rīgā ieradies no Ziemeļvidzemes (kur bija viņa dzimtas mājas un kur bija apguvis podnieka amatu pie [[Jēkabs_Dranda\|Jēkaba Drandas]]) Āgenskalnā piederēja pārtikas veikaliņš. Laubes mātes patēvs bija būvuzņēmējs. Laube no 1892.g. mācījās Pētera I reālskolā, pēc tās absolvēšanas 1899.g. uzsāka studijas Rīgas Politehniskā institūta Būvniecības nodaļā, ko pabeidza 1906.g., iegūstot inženiera arhitekta grādu. Laube pieder t.s. trešajai latviešu arhitektu paaudzei, kuras profesionālās darbības sākuma periods sakrīt ar laiku, kad Rīgas arhitektūrā ienāca jūgendstils. (Sk. [[1890_–_1915:_Arhitektūra\|Latvijas arhitektūras vispārējais raksturojums]].) Praktisku darbību arhitektūras jomā viņš uzsāka 1900.g. pavasarī kā zīmētājs arhitekta [[Konstantīns_Pēkšēns\|Konstantīna Pēkšēna]] birojā, vēl būdams Rīgas Politehniskā institūta pirmo kursu students, vēlāk kļūstot par Pēkšēna palīgu. Viņa karjeras sākumā būtisks ir fakts, ka Pēkšēns, kura birojā Laube uzsāka arhitekta praksi, bija predisponēts novācijām.
	==Pievēršanās agrajam jūgendstilam==		==Pievēršanās agrajam jūgendstilam==
	Par vienu no pirmajiem Pēkšēna un Laubes kopdarbiem (1901) tiek uzskatīts Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23, kas vienlaikus ir arī viena no pirmajām Pēkšēna birojā projektētajām ēkām, kuras dekorā izmantots Rīgas agrīnajam jūgendstilam raksturīgs plastiskais dekors ar jūgendstila simboliku. 1903.g. Laube piedalījies Pēkšēna personīgā īres un dzīvojamā nama Alberta ielā 12 projektēšanā ― celtne izceļas ar gleznieciski izteiksmīgu siluetu, asimetrisku un atraktīvu apjomu kārtojumu, dekorēto laukumu un gludā apmetuma pretnostatījumiem. Līdztekus būvtēlniecībai, kurā variēts dabas motīvu attēlojums un vispārinātas vēsturisko stilu ornamenta stilizācijas, dekoram izmantots arī pildrežģis.		Par vienu no pirmajiem Pēkšēna un Laubes kopdarbiem (1901) tiek uzskatīts Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23, kas vienlaikus ir arī viena no pirmajām Pēkšēna birojā projektētajām ēkām, kuras dekorā izmantots Rīgas agrīnajam jūgendstilam raksturīgs plastiskais dekors ar jūgendstila simboliku. 1903.g. Laube piedalījies Pēkšēna personīgā īres un dzīvojamā nama Alberta ielā 12 projektēšanā ― celtne izceļas ar gleznieciski izteiksmīgu siluetu, asimetrisku un atraktīvu apjomu kārtojumu, dekorēto laukumu un gludā apmetuma pretnostatījumiem. Līdztekus būvtēlniecībai, kurā variēts dabas motīvu attēlojums un vispārinātas vēsturisko stilu ornamenta stilizācijas, dekoram izmantots arī pildrežģis.
	==Somu arhitektūras iespaidi un mākslinieciskā rokraksta stabilizēšanās==		==Somu arhitektūras iespaidi un mākslinieciskā rokraksta stabilizēšanās==
	Ap 1905.g. Laube pievērsās t.s. ziemeļu jūgendstilam jeb nacionālajam romantismam, kļūstot par vienu no šā arhitektūras virziena iniciatoriem Rīgā (līdztekus A.Vanagam, Pēkšēnam un B.Bīlenšteinam). Par būtisku impulsu šā jūgendstila varianta attīstībā Laubes daiļradē tiek uzskatīts Somijas apmeklējums 1905.g. (kopā ar studiju biedru arhitektu Vanagu un mākslinieku J.Lībergu), kur tika gūti iespaidi, kā arī nodibināti personiski kontakti ar vairākiem somu arhitektiem. Turpmāko divu gadu laikā Pēkšēna birojs kļuva par galveno nacionālā romantisma attīstības centru Rīgā. Tiek uzskatīts, ka pie vienas no pirmajām nacionālā romantisma ēkām Rīgā projektēšanas ― Kļaviņas īres nama Marijas ielā 26 ― 1905.g. kopā ar Pēkšēnu piedalījies arī Laube. Kā abu arhitektu kopdarbs veidota arī A.Ķeniņa skolas ēka (1905), inženiera J.Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (1906), kā arī Pēkšēna īres nams Kronvalda bulvārī 10 (1907). Visām minētajām celtnēm raksturīgs racionāli risināts plānojums, bet fasāžu noformējumā ― pievēršanās apjomu ģeometrizācijai, atteikšanās no Rīgas agrajam jūgendstilam raksturīgā bagātā plastiski akcentētā dekora, faktūru kontrasti, dažādu materiālu pretnostatījums, iegrebtā ornamenta izmantojums, kurā nereti lietoti stilizēti etnogrāfiski motīvi. Šajā laikā Laubes mākslinieciskais rokraksts nostabilizējās, un 1907.g. viņš uzsāka neatkarīgu arhitekta praksi, atverot savu biroju.		Ap 1905.g. Laube pievērsās t.s. ziemeļu jūgendstilam jeb nacionālajam romantismam, kļūstot par vienu no šā arhitektūras virziena iniciatoriem Rīgā (līdztekus A.Vanagam, [[Konstantīns_Pēkšēns\|Pēkšēnam]] un B.Bīlenšteinam). Par būtisku impulsu šā jūgendstila varianta attīstībā Laubes daiļradē tiek uzskatīts Somijas apmeklējums 1905.g. (kopā ar studiju biedru arhitektu Vanagu un mākslinieku J.Lībergu), kur tika gūti iespaidi, kā arī nodibināti personiski kontakti ar vairākiem somu arhitektiem. Turpmāko divu gadu laikā Pēkšēna birojs kļuva par galveno nacionālā romantisma attīstības centru Rīgā. Tiek uzskatīts, ka pie vienas no pirmajām nacionālā romantisma ēkām Rīgā projektēšanas ― Kļaviņas īres nama Marijas ielā 26 ― 1905.g. kopā ar Pēkšēnu piedalījies arī Laube. Kā abu arhitektu kopdarbs veidota arī A.Ķeniņa skolas ēka (1905), inženiera J.Rītera īres nams Tērbatas ielā 33/35 (1906), kā arī Pēkšēna īres nams Kronvalda bulvārī 10 (1907). Visām minētajām celtnēm raksturīgs racionāli risināts plānojums, bet fasāžu noformējumā ― pievēršanās apjomu ģeometrizācijai, atteikšanās no Rīgas agrajam jūgendstilam raksturīgā bagātā plastiski akcentētā dekora, faktūru kontrasti, dažādu materiālu pretnostatījums, iegrebtā ornamenta izmantojums, kurā nereti lietoti stilizēti etnogrāfiski motīvi. Šajā laikā Laubes mākslinieciskais rokraksts nostabilizējās, un 1907.g. viņš uzsāka neatkarīgu arhitekta praksi, atverot savu biroju.

	==Patstāvīgas prakses uzsākšana. Nacionālais romantisms un vēlais jūgendstils ar neoklasicisma elementiem==		==Patstāvīgas prakses uzsākšana. Nacionālais romantisms un vēlais jūgendstils ar neoklasicisma elementiem==
85. rindiņa:		76. rindiņa:
	# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]		# [[:image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri. (Kopā ar K.Pēkšēnu.) Nav saglabājušies (fotoattēli no 1907.g. ''Jahrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen'').]]


			<gallery>
			Image:Laube_Tallinas_teatra_skice.jpg\|Skices Tallinas vācu teātra projektu konkursam. 1909.]]
			Image:Laube_Valdemara_67.jpg\|Beržinska nams K.Valdemāra ielā 67. 1909.]]
			Image:Laube_Albums_1.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]
			Image:Laube_Albums_2.jpg\|E.Laubes skiču albuma lappuse.]]
			Image:Laube_Latviesu_biedribas_nams.jpg\|Rīgas Latviešu biedrības nams. 1909.]]
			Image:Laube_Hipoteku_bankas_projekts.jpg\|Hipotēku bankas projekts. 1911.]]
			Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_1.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]
			Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_2.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]
			Image:Laube_Kreditbiedribas_interjeri_3.jpg\|Latviešu savstarpējās kredītbiedrības bankas interjeri.]]
			</gallery>
	[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]		[[Category:Mākslinieki\|Laube, Eižens]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__