Ernsts Tode - Versiju hronoloģija

Redaktors : 2009. gada 13. aprīlis, plkst. 22.04

2009-04-13T22:04:27Z

Ivo : 2007. gada 30. oktobris, plkst. 11.56

2007-10-30T11:56:41Z

Ivo: New page: Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907. [[Image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg|thumb|Vitr...

2007-10-30T11:55:11Z

New page: thumb|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907. [[Image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg|thumb|Vitr...

Jauna lapa

[[Image:Tode_Mets_vitrazai.jpg|thumb|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.]]
[[Image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg|thumb|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.]]
[[Image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg|thumb|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā.]]
[[Image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg|thumb|Opalstikla mozaīka. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen.1908.]]

'''Ernsts Tode''' (1859–1932) vācbaltu gleznotājs, īpašnieks vienai no nozīmīgākajām vitrāžu darbnīcām Rīgā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā

=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=

==Studijas Rīgā, Minhenē un Diseldorfā==
Ernsts Tode dzimis tirgotāja ģimenē Pargolovā netālu no Pēterburgas, dažus gadus mācījies Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultātē, glezniecību apguvis Minhenes Mākslas akadēmijā no 1882. līdz 1886. gadam pie Oto Zeica (''Seitz''). Pēc neilga praktiska darba glezniecības jomā Krakovā un Diseldorfā, E. Tode Diseldorfā apguvis iemaņas dažādās lietišķās mākslas nozarēs, kā arī (no 1889. līdz 1891.) papildinājies vēsuriskās glezniecības meistardarbnīcā Diseldorfas Mākslas akadēmijā pie prof. F. Gebharda (1838-1925).

==Pedagoģiskā darbība un darbnīca Rīgā==
1891. gadā Tode apmetās Rīgā, kur strādāja par pedagogu Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (1891-96). 1895. gadā E.Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā E.Todes darbnīca kļuva par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un reģionālā kontenstā. E. Todes darbnīca bija ieguvusi popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas impērijā – E. Tode darinājis vitrāžas Sanktpēterburgā Sv. Katrīnas baznīcas altāra logam, Kavalērijas gvardes baznīcai, Reformātu baznīcai, kā arī sabiedriskām ēkām un daudziem privātnamiem. Sanktpēterburgā E. Todes uzņēmumam bija sava pārstāvniecība. E. Todes darbnīcā veikti darbi arī Maskavas, Odesas, Kijevas, Harkovas u.c. dievnamiem, kā arī privātnamiem.
E. Todes vitrāžu darbnīca atradās Rīgā, Brīvības (tolaik – Aleksandra) ielā 76. Kā liecina Rīgas Jubilejas izstādes kataloga dati, 1901. gadā E. Todes stikla glezniecības darbnīcā strādāja 15 strādnieki. Šajā laikā E. Tode bija īpašnieks arī dekoratīvās glezniecības uzņēmumam Rudolf Petersen (atradās Rīgā, Vaļņu ielā 26, nodarbināto strādnieku skaits - no 40 līdz 300). Rudolf Petersen par telpu dekoratīvā noformējuma darbiem 1901. gada Rīgas septiņsimtsgadu jubilejas izstādē piešķirtas divas zelta medaļas (1908. gada reklāmu sludinājumos uzņēmuma adrese ir Vaļņu ielā 28, kā tā īpašnieks norādīts ''Friedrich Alfred Leekney'').
E.Todes darbnīcā dažus gadus mācījies H. Grīnbergs (vēlāk pazīstams dekoratīvās glezniecības meistars) un vitrāžists J. Šķērstēns.

==Darbnīcas slēgšana un pārcelšanās uz Vāciju==
E. Tode savu vitrāžu darbnīcu likvidēja 1909. gadā un pārcēlās uz dzīvi Minhenē. Turpmākos mūža gadus E. Tode veltīja vienīgi vēstures studijām.

==E. Todes vitrāžas==
19. un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla glezniecības darbi Rīgā. E. Todes vitrāžu darbnīca izcēlās no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem arī to, ka šeit tika veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa darināta galvenokārt pēc paša E. Todes metiem. E. Todes vitrāžām raksturīgs ir krāsainu stiklu pielietojums galveno krāsu laukumu risinājumā, papildinot tos ar gleznojumu - ieklājot ēnas un attēlojot detaļas. Nereti izmantoti pat stikla pamattoņu gleznojumi, tādējādi vitrāžām piešķirot spēcīgus gleznieciskus efektus. E. Tode savos darbos pievērsies gan ornamentāla rakstura risinājumiem, gan arī sarežģītām daudzfigūru kompozīcijām (Vecās un Jaunās derības tēmas, vēsturiskas tēmas u.c.), kurās nereti izmantots arhitektonisku detaļu attēlojums, kas veiksmīgi saliedē vitrāžu vienotā ansamblī ar telpisko vidi. Figurālās vitrāžas ietvēra ornamentāls ielogojums. E. Todes darbu stilistiskais risinājums varēja būt tradicionāls, tomēr nereti ietvēra arī radošus eksperimentus (jūgendiskās vitrāžas ar florālu motīvu stilizācijām Biržas komercskolai (mūsdienās – Latvijas Mākslas akadēmija), opālstikla mozaīka (darba reprodukcija Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1908)

==E.Todes dekoratīvās glezniecības darbi==
E. Todem dekoratīvās glezniecības uzņēmums, tāpat kā citi līdzīga profila uzņēmumi Rīgā, nodarbojās arī ar dažādas stilistikas iekštelpu dekoratīvās glezniecības darbu veikšanu. Līdzās dekoratīvi ornamentāliem darbiem, izmantojot trafareta tehniku, šeit tika gleznoti arī figurālās glezniecības darbi – piemēram - neobarokālais plafona gleznojums Melngalvju nama zālē (nav saglabājušies, mūsdienās veikta tā aptuvena rekonstrukcija).

==Mantojums==
E. Todes nozīmīgāko darbu vidū ir vitrāžas, kas darinātas Rīgas Sv. Pētrea baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai (tagadējā Latvijas mākslas akadēmija), vitrāžas darinātas arī dievnamiem ārpus Rīgas – Valtaiķos, Asarē u.c. E. Todes darbnīcā tika veidoti darbi arī privātmājām. E. Todes vitrāžu darbnīcas sniegums tiek uzskatīts par kvalitatīvi nozīmīgu ieguldījumu vietējās vitrāžas attīstības vēsturē.
Dekoratīvās glezniecības jomā uzņēmuma Rudolf Petersen darbu pārstāv ornamentāli-dekoratīvie jūgendstila gleznojumi Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, kā arī rektora kabinetā.

=Bibliogrāfija=

#Rigaer Jubilaums-Ausstellung fur Industrie un Gewerbe. 1901. R. 1901.
#Lexikon Baltischer Kunstler, herausgegeben von der Dr. W. Neumann. R.1908. S.11-12
#Pujāts J. Meti latviešu vitrāžas jaunākā posma vēsturē.//Latviešu tēlotāja māksla. Rīga, 1957, 87-126 lpp.
#Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. 158 lpp.

=Attēlu saraksts=

# [[:image:Tode_Mets_vitrazai.jpg|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.
# [[:image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.
# [[:image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā.]]
# [[:image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg|Opalstikla mozaīka.]] Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen.1908.

[[Category:Mākslinieki|Tode, Ernsts]]
__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. aprīlis, plkst. 22.04
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Tode_Mets_vitrazai.jpg\|thumb\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende ~~kunst~~ in den Ostseeprovinzen. 1907.]]		[[Image:Tode_Mets_vitrazai.jpg\|thumb\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1907]]
	[[Image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg\|thumb\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende ~~kunst~~ in den Ostseeprovinzen. 1907.]]		[[Image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg\|thumb\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen. 1907]]
	[[Image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg\|thumb\|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā.]]		[[Image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg\|thumb\|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā]]
	[[Image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg\|thumb\|Opalstikla mozaīka. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende ~~kunst~~ in den Ostseeprovinzen.1908.]]		[[Image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg\|thumb\|Opalstikla mozaīka. Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen.1908]]

	'''Ernsts Tode''' (1859–1932) vācbaltu gleznotājs, īpašnieks vienai no nozīmīgākajām vitrāžu darbnīcām Rīgā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā		'''Ernsts Tode''' (1859–1932) vācbaltu gleznotājs, īpašnieks vienai no nozīmīgākajām vitrāžu darbnīcām Rīgā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.

	=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=		=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
20. rindiņa:		20. rindiņa:

	==E. Todes vitrāžas==		==E. Todes vitrāžas==
	19. un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla glezniecības darbi Rīgā. E. Todes vitrāžu darbnīca izcēlās no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem arī to, ka šeit tika veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa darināta galvenokārt pēc paša E. Todes metiem. E. Todes vitrāžām raksturīgs ir krāsainu stiklu pielietojums galveno krāsu laukumu risinājumā, papildinot tos ar gleznojumu - ieklājot ēnas un attēlojot detaļas. Nereti izmantoti pat stikla pamattoņu gleznojumi, tādējādi vitrāžām piešķirot spēcīgus gleznieciskus efektus. E. Tode savos darbos pievērsies gan ornamentāla rakstura risinājumiem, gan arī sarežģītām daudzfigūru kompozīcijām (Vecās un Jaunās derības tēmas, vēsturiskas tēmas u.c.), kurās nereti izmantots arhitektonisku detaļu attēlojums, kas veiksmīgi saliedē vitrāžu vienotā ansamblī ar telpisko vidi. Figurālās vitrāžas ietvēra ornamentāls ielogojums. E. Todes darbu stilistiskais risinājums varēja būt tradicionāls, tomēr nereti ietvēra arī radošus eksperimentus (jūgendiskās vitrāžas ar florālu motīvu stilizācijām Biržas komercskolai (mūsdienās – Latvijas Mākslas akadēmija), opālstikla mozaīka (darba reprodukcija ''Jarhrbuch fur Bildende ~~kunst~~ in den Ostseeprovinzen''. 1908)		19. un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla glezniecības darbi Rīgā. E. Todes vitrāžu darbnīca izcēlās no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem arī to, ka šeit tika veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa darināta galvenokārt pēc paša E. Todes metiem. E. Todes vitrāžām raksturīgs ir krāsainu stiklu pielietojums galveno krāsu laukumu risinājumā, papildinot tos ar gleznojumu - ieklājot ēnas un attēlojot detaļas. Nereti izmantoti pat stikla pamattoņu gleznojumi, tādējādi vitrāžām piešķirot spēcīgus gleznieciskus efektus. E. Tode savos darbos pievērsies gan ornamentāla rakstura risinājumiem, gan arī sarežģītām daudzfigūru kompozīcijām (Vecās un Jaunās derības tēmas, vēsturiskas tēmas u.c.), kurās nereti izmantots arhitektonisku detaļu attēlojums, kas veiksmīgi saliedē vitrāžu vienotā ansamblī ar telpisko vidi. Figurālās vitrāžas ietvēra ornamentāls ielogojums. E. Todes darbu stilistiskais risinājums varēja būt tradicionāls, tomēr nereti ietvēra arī radošus eksperimentus (jūgendiskās vitrāžas ar florālu motīvu stilizācijām Biržas komercskolai (mūsdienās – Latvijas Mākslas akadēmija), opālstikla mozaīka (darba reprodukcija ''Jarhrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908).

	==E.Todes dekoratīvās glezniecības darbi==		==E.Todes dekoratīvās glezniecības darbi==
	E. ~~Todem~~ dekoratīvās glezniecības uzņēmums, tāpat kā citi līdzīga profila uzņēmumi Rīgā, nodarbojās arī ar dažādas stilistikas iekštelpu dekoratīvās glezniecības darbu veikšanu. Līdzās dekoratīvi ornamentāliem darbiem, izmantojot trafareta tehniku, šeit tika gleznoti arī figurālās glezniecības darbi – piemēram - neobarokālais plafona gleznojums Melngalvju nama zālē (nav saglabājušies, mūsdienās veikta tā aptuvena rekonstrukcija).		E. Todes dekoratīvās glezniecības uzņēmums, tāpat kā citi līdzīga profila uzņēmumi Rīgā, nodarbojās arī ar dažādas stilistikas iekštelpu dekoratīvās glezniecības darbu veikšanu. Līdzās dekoratīvi ornamentāliem darbiem, izmantojot trafareta tehniku, šeit tika gleznoti arī figurālās glezniecības darbi, piemēram, neobarokālais plafona gleznojums Melngalvju nama zālē (nav saglabājušies, mūsdienās veikta tā aptuvena rekonstrukcija).

	==Mantojums==		==Mantojums==
	E. Todes nozīmīgāko darbu vidū ir vitrāžas, kas darinātas Rīgas Sv. ~~Pētrea~~ baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai (tagadējā Latvijas ~~mākslas~~ akadēmija), vitrāžas darinātas arī dievnamiem ārpus Rīgas – Valtaiķos, Asarē u.c. E. Todes darbnīcā tika veidoti darbi arī privātmājām. E. Todes vitrāžu darbnīcas sniegums tiek uzskatīts par kvalitatīvi nozīmīgu ieguldījumu vietējās vitrāžas attīstības vēsturē.		E. Todes nozīmīgāko darbu vidū ir vitrāžas, kas darinātas Rīgas Sv. Pētera baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija), vitrāžas darinātas arī dievnamiem ārpus Rīgas – Valtaiķos, Asarē u.c. E. Todes darbnīcā tika veidoti darbi arī privātmājām. E. Todes vitrāžu darbnīcas sniegums tiek uzskatīts par kvalitatīvi nozīmīgu ieguldījumu vietējās vitrāžas attīstības vēsturē.
	Dekoratīvās glezniecības jomā uzņēmuma Rudolf Petersen darbu pārstāv ornamentāli-dekoratīvie jūgendstila gleznojumi Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, kā arī rektora kabinetā.		Dekoratīvās glezniecības jomā uzņēmuma ''Rudolf Petersen'' darbu pārstāv ornamentāli-dekoratīvie jūgendstila gleznojumi Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, kā arī rektora kabinetā.

	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=

	#Rigaer Jubilaums-Ausstellung fur Industrie un Gewerbe. 1901. R. 1901.		#Rigaer Jubilaums-Ausstellung fur Industrie un Gewerbe. 1901. R., 1901
	#Lexikon Baltischer Kunstler, herausgegeben von der Dr. W. Neumann. R.1908. S.11-12		#Lexikon Baltischer Kunstler, herausgegeben von der Dr. W. Neumann. R., 1908. S.11-12
	#Pujāts J. Meti latviešu vitrāžas jaunākā posma vēsturē.//Latviešu tēlotāja māksla. Rīga, 1957, 87-126 lpp.		#Pujāts J. Meti latviešu vitrāžas jaunākā posma vēsturē. No: Latviešu tēlotāja māksla. Rīga, 1957. 87.-126. lpp.
	#Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. 158 lpp.		#Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. 158 lpp.

	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=

	# [[:image:Tode_Mets_vitrazai.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende ~~kunst~~ in den Ostseeprovinzen''. 1907.		# [[:image:Tode_Mets_vitrazai.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907
	# [[:image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende ~~kunst~~ in den Ostseeprovinzen''. 1907.		# [[:image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907
	# [[:image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg\|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā.]]		# [[:image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg\|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā]]
	# [[:image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg\|Opalstikla mozaīka.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende ~~kunst~~ in den Ostseeprovinzen''.1908.		# [[:image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg\|Opalstikla mozaīka.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende Kunst in den Ostseeprovinzen''.1908

	[[Category:Mākslinieki\|Tode, Ernsts]]		[[Category:Mākslinieki\|Tode, Ernsts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 30. oktobris, plkst. 11.56
13. rindiņa:		13. rindiņa:
	==Pedagoģiskā darbība un darbnīca Rīgā==		==Pedagoģiskā darbība un darbnīca Rīgā==
	1891. gadā Tode apmetās Rīgā, kur strādāja par pedagogu Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (1891-96). 1895. gadā E.Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā E.Todes darbnīca kļuva par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un reģionālā kontenstā. E. Todes darbnīca bija ieguvusi popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas impērijā – E. Tode darinājis vitrāžas Sanktpēterburgā Sv. Katrīnas baznīcas altāra logam, Kavalērijas gvardes baznīcai, Reformātu baznīcai, kā arī sabiedriskām ēkām un daudziem privātnamiem. Sanktpēterburgā E. Todes uzņēmumam bija sava pārstāvniecība. E. Todes darbnīcā veikti darbi arī Maskavas, Odesas, Kijevas, Harkovas u.c. dievnamiem, kā arī privātnamiem.		1891. gadā Tode apmetās Rīgā, kur strādāja par pedagogu Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (1891-96). 1895. gadā E.Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā E.Todes darbnīca kļuva par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un reģionālā kontenstā. E. Todes darbnīca bija ieguvusi popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas impērijā – E. Tode darinājis vitrāžas Sanktpēterburgā Sv. Katrīnas baznīcas altāra logam, Kavalērijas gvardes baznīcai, Reformātu baznīcai, kā arī sabiedriskām ēkām un daudziem privātnamiem. Sanktpēterburgā E. Todes uzņēmumam bija sava pārstāvniecība. E. Todes darbnīcā veikti darbi arī Maskavas, Odesas, Kijevas, Harkovas u.c. dievnamiem, kā arī privātnamiem.
	E. Todes vitrāžu darbnīca atradās Rīgā, Brīvības (tolaik – Aleksandra) ielā 76. Kā liecina Rīgas Jubilejas izstādes kataloga dati, 1901. gadā E. Todes stikla glezniecības darbnīcā strādāja 15 strādnieki. Šajā laikā E. Tode bija īpašnieks arī dekoratīvās glezniecības uzņēmumam Rudolf Petersen (atradās Rīgā, Vaļņu ielā 26, nodarbināto strādnieku skaits - no 40 līdz 300). Rudolf Petersen par telpu dekoratīvā noformējuma darbiem 1901. gada Rīgas septiņsimtsgadu jubilejas izstādē piešķirtas divas zelta medaļas (1908. gada reklāmu sludinājumos uzņēmuma adrese ir Vaļņu ielā 28, kā tā īpašnieks norādīts ''Friedrich Alfred Leekney'').		E. Todes vitrāžu darbnīca atradās Rīgā, Brīvības (tolaik – Aleksandra) ielā 76. Kā liecina Rīgas Jubilejas izstādes kataloga dati, 1901. gadā E. Todes stikla glezniecības darbnīcā strādāja 15 strādnieki. Šajā laikā E. Tode bija īpašnieks arī dekoratīvās glezniecības uzņēmumam ''Rudolf Petersen'' (atradās Rīgā, Vaļņu ielā 26, nodarbināto strādnieku skaits - no 40 līdz 300). ''Rudolf Petersen'' par telpu dekoratīvā noformējuma darbiem 1901. gada Rīgas septiņsimtsgadu jubilejas izstādē piešķirtas divas zelta medaļas (1908. gada reklāmu sludinājumos uzņēmuma adrese ir Vaļņu ielā 28, kā tā īpašnieks norādīts ''Friedrich Alfred Leekney'').
	E.Todes darbnīcā dažus gadus mācījies H. Grīnbergs (vēlāk pazīstams dekoratīvās glezniecības meistars) un vitrāžists J. Šķērstēns.		E.Todes darbnīcā dažus gadus mācījies H. Grīnbergs (vēlāk pazīstams dekoratīvās glezniecības meistars) un vitrāžists J. Šķērstēns.

20. rindiņa:		20. rindiņa:

	==E. Todes vitrāžas==		==E. Todes vitrāžas==
	19. un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla glezniecības darbi Rīgā. E. Todes vitrāžu darbnīca izcēlās no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem arī to, ka šeit tika veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa darināta galvenokārt pēc paša E. Todes metiem. E. Todes vitrāžām raksturīgs ir krāsainu stiklu pielietojums galveno krāsu laukumu risinājumā, papildinot tos ar gleznojumu - ieklājot ēnas un attēlojot detaļas. Nereti izmantoti pat stikla pamattoņu gleznojumi, tādējādi vitrāžām piešķirot spēcīgus gleznieciskus efektus. E. Tode savos darbos pievērsies gan ornamentāla rakstura risinājumiem, gan arī sarežģītām daudzfigūru kompozīcijām (Vecās un Jaunās derības tēmas, vēsturiskas tēmas u.c.), kurās nereti izmantots arhitektonisku detaļu attēlojums, kas veiksmīgi saliedē vitrāžu vienotā ansamblī ar telpisko vidi. Figurālās vitrāžas ietvēra ornamentāls ielogojums. E. Todes darbu stilistiskais risinājums varēja būt tradicionāls, tomēr nereti ietvēra arī radošus eksperimentus (jūgendiskās vitrāžas ar florālu motīvu stilizācijām Biržas komercskolai (mūsdienās – Latvijas Mākslas akadēmija), opālstikla mozaīka (darba reprodukcija Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1908)		19. un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla glezniecības darbi Rīgā. E. Todes vitrāžu darbnīca izcēlās no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem arī to, ka šeit tika veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa darināta galvenokārt pēc paša E. Todes metiem. E. Todes vitrāžām raksturīgs ir krāsainu stiklu pielietojums galveno krāsu laukumu risinājumā, papildinot tos ar gleznojumu - ieklājot ēnas un attēlojot detaļas. Nereti izmantoti pat stikla pamattoņu gleznojumi, tādējādi vitrāžām piešķirot spēcīgus gleznieciskus efektus. E. Tode savos darbos pievērsies gan ornamentāla rakstura risinājumiem, gan arī sarežģītām daudzfigūru kompozīcijām (Vecās un Jaunās derības tēmas, vēsturiskas tēmas u.c.), kurās nereti izmantots arhitektonisku detaļu attēlojums, kas veiksmīgi saliedē vitrāžu vienotā ansamblī ar telpisko vidi. Figurālās vitrāžas ietvēra ornamentāls ielogojums. E. Todes darbu stilistiskais risinājums varēja būt tradicionāls, tomēr nereti ietvēra arī radošus eksperimentus (jūgendiskās vitrāžas ar florālu motīvu stilizācijām Biržas komercskolai (mūsdienās – Latvijas Mākslas akadēmija), opālstikla mozaīka (darba reprodukcija ''Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen''. 1908)

	==E.Todes dekoratīvās glezniecības darbi==		==E.Todes dekoratīvās glezniecības darbi==
38. rindiņa:		38. rindiņa:
	=Attēlu saraksts=		=Attēlu saraksts=

	# [[:image:Tode_Mets_vitrazai.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.		# [[:image:Tode_Mets_vitrazai.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.
	# [[:image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen. 1907.		# [[:image:Tode_Mets_vitrazai_2.jpg\|Vitrāžu meti Kijevas dievnamiem.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen''. 1907.
	# [[:image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg\|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā.]]		# [[:image:Tode_Vitrazas_Doma_baznica.jpg\|Vitrāžas Rīgas Doma baznīcā.]]
	# [[:image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg\|Opalstikla mozaīka.]] Attēls no: Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen.1908.		# [[:image:Tode_Opalstikla_mozaika.jpg\|Opalstikla mozaīka.]] Attēls no: ''Jarhrbuch fur Bildende kunst in den Ostseeprovinzen''.1908.

	[[Category:Mākslinieki\|Tode, Ernsts]]		[[Category:Mākslinieki\|Tode, Ernsts]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__