Konstantīns Lielausis - Versiju hronoloģija

Redaktors : 2009. gada 13. aprīlis, plkst. 21.29

2009-04-13T21:29:42Z

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.19

2008-11-11T10:19:00Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.19
8. rindiņa:		8. rindiņa:
	[[Image:Lielausis_Uz_pramja.jpg\|thumb\|Uz prāmja. 1912 – 1914.]]		[[Image:Lielausis_Uz_pramja.jpg\|thumb\|Uz prāmja. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Dzelzcela_piestatne.jpg\|thumb\|Dzelzceļa piestātnē. 1912 – 1914.]]		[[Image:Lielausis_Dzelzcela_piestatne.jpg\|thumb\|Dzelzceļa piestātnē. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Tejnica.jpg\|thumb\|Tējnīcā. Ap 1915~~. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 134. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Tejnica.jpg\|thumb\|Tējnīcā. Ap 1915.]]
	[[Image:Lielausis_Ugunsgreka_noverotaji.jpg\|thumb\|Ugunsgrēka novērotāji. 1912 – 1914.]]		[[Image:Lielausis_Ugunsgreka_noverotaji.jpg\|thumb\|Ugunsgrēka novērotāji. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Vaciesi_Kurzeme.jpg\|thumb\|Vācieši Kurzemē. 1915 – 1918.]]		[[Image:Lielausis_Vaciesi_Kurzeme.jpg\|thumb\|Vācieši Kurzemē. 1915 – 1918.]]

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.18

2008-11-11T10:18:20Z

Ivo : 2007. gada 29. oktobris, plkst. 12.58

2007-10-29T12:58:26Z

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-[[Image:xxx.jpg|thumb|xxx]]
+[[Image:Lielausis_foto.jpg|thumb|Konstantīns Lielausis. Fotoportrets. 20. gs. sākums. zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 130. lpp.]]
-Konstantīns Lielausis (1890. 6.VII – 1920?) – ievērojamākais gleznieciski modernizēta reālistiska sadzīves žanra gleznotājs 20. gs. otrajā desmitgadē Latvijā.
+'''Konstantīns Lielausis''' (1890. 6.VII – 1920?) – ievērojamākais gleznieciski modernizēta reālistiska sadzīves žanra gleznotājs 20. gs. otrajā desmitgadē Latvijā.
 =Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
 ==Biogrāfija un veidošanās faktori==
@@ 15. rindiņa: / 27. rindiņa: @@
 ==Gleznu ikonogrāfija==
-Daļa no zināmiem darbiem veltīta piezemēti traktētām zaļumballes un svētdienīgu notikumu ainām ar to dalībnieku spilgto tipāžu (˝Zaļumballe˝, ne vēlāk par 1912, ˝Muzikanti˝, ne vēlāk par 1913, abi Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, turpmāk LNMM, ˝Svētdienas viesi˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nav zināma). Citkārt provinces reālijas iegūst idillisku nokrāsu, tēlojot mājas dzīves omulību ainā ar sievietēm pie lampas (˝Vakarā˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma) vai apcerīgu mūzikas un dabas baudīšanu ainā ar laiviniekiem un flautas spēlētāju (˝Uz ezera˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma). Citos gadījumos fragmentari organizētā kompozīcija veidojas kā objektīvistiska ierasto laucinieku darba, brauciena, dzelzceļa stacijas, tējnīcas apmeklētāju dokumentēšana (˝Kulšana˝, ˝Uz prāmja˝,  ˝Dzelzceļa piestātne˝, ˝Tējnīca˝, visi 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma). Dramatiskāks notikums - ugunsgrēks tiek rādīts kā ziņkārīgo vērota izrāde (˝Ugunsgrēka novērotāji˝, 1912 - 1914, atrašanās vieta nezināma). Lielauša sava laika ļaužu tipāža sociālā, nacionālā un profesionālā ikonogrāfija ir plašāka nekā citiem tālaika Latvijas māksliniekiem (latviešu zemnieki, dažādu kārtu un tautību pilsētnieki, tai skaitā ebreji, kuru skaits Latgalē bija liels, kareivji, kārtības sargi muzikanti, ugunsdzēsēji), Atkarībā no konkrētās ainas, vides motīvi variējās (tipiskās lauku mājas ar nošļauptiem jumtiem, ūdens klajs, zaļumi, saules gaismas atspīdumi, preču vagoni, nomākušās debesis, kūstošs sniegs, interjeru krēsla u. c.)
+Daļa no zināmiem darbiem veltīta piezemēti traktētām zaļumballes un svētdienīgu notikumu ainām ar to dalībnieku spilgto tipāžu (˝[[:image:Lielausis_Zalumballe.jpg|Zaļumballe]]˝, ne vēlāk par 1912, ˝[[:image:Lielausis_Muzikanti.jpg|Muzikanti]]˝, ne vēlāk par 1913, abi Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, turpmāk LNMM, ˝[[:image:Lielausis_Svetdienas_viesi.jpg|Svētdienas viesi]]˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nav zināma). Citkārt provinces reālijas iegūst idillisku nokrāsu, tēlojot mājas dzīves omulību ainā ar sievietēm pie lampas (˝[[:image:Lielausis_Vakara.jpg|Vakarā]]˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma) vai apcerīgu mūzikas un dabas baudīšanu ainā ar laiviniekiem un flautas spēlētāju (˝[[:image:Lielausis_Uz_ezera.jpg|Uz ezera]]˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma). Citos gadījumos fragmentari organizētā kompozīcija veidojas kā objektīvistiska ierasto laucinieku darba, brauciena, dzelzceļa stacijas, tējnīcas apmeklētāju dokumentēšana (˝[[:image:Lielausis_Kulsana.jpg|Kulšana]]˝, ˝[[:image:Lielausis_Uz_pramja.jpg|Uz prāmja]]˝,  ˝[[:image:Lielausis_Dzelzcela_piestatne.jpg|Dzelzceļa piestātne]]˝, ˝[[:image:Lielausis_Tejnica.jpg|Tējnīca]]˝, visi 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma). Dramatiskāks notikums - ugunsgrēks tiek rādīts kā ziņkārīgo vērota izrāde (˝[[:image:Lielausis_Ugunsgreka_noverotaji.jpg|Ugunsgrēka novērotāji]]˝, 1912 - 1914, atrašanās vieta nezināma). Lielauša sava laika ļaužu tipāža sociālā, nacionālā un profesionālā ikonogrāfija ir plašāka nekā citiem tālaika Latvijas māksliniekiem (latviešu zemnieki, dažādu kārtu un tautību pilsētnieki, tai skaitā ebreji, kuru skaits Latgalē bija liels, kareivji, kārtības sargi muzikanti, ugunsdzēsēji), Atkarībā no konkrētās ainas, vides motīvi variējās (tipiskās lauku mājas ar nošļauptiem jumtiem, ūdens klajs, zaļumi, saules gaismas atspīdumi, preču vagoni, nomākušās debesis, kūstošs sniegs, interjeru krēsla u. c.)
-Uz kara gadiem attiecināma glezna ˝Vācieši Kurzemē˝ (1915 – 1918, LNMM), lielāka un vairāk izstrādāta nekā citas oriģinālos zināmās eļļas. Aktīvās karadarbības dramatisms te atklāti neparādās, stāsts par vācu kareivjiem, kas sanākuši zemnieka sētā un iztaujā tās iemītniekus, rāda drīzāk okupētās Kurzemes sadzīves rutīnu.  Kara posts atklājas ainā ar sprādzienu pilsētā.(„Sprādziens”, 1914 – 1919, LNMM). Te Lielausis, nezaudējot savu ironiskā stāstītāja attieksmi, rāda sprādziena dūmu mutuli svinīgi paceļamies pilsētas laukuma vidū  un panikā bēgošu grotesku pilsētnieku pūli.
+Uz kara gadiem attiecināma glezna ˝[[:image:Lielausis_Vaciesi_Kurzeme.jpg|Vācieši Kurzemē]]˝ (1915 – 1918, LNMM), lielāka un vairāk izstrādāta nekā citas oriģinālos zināmās eļļas. Aktīvās karadarbības dramatisms te atklāti neparādās, stāsts par vācu kareivjiem, kas sanākuši zemnieka sētā un iztaujā tās iemītniekus, rāda drīzāk okupētās Kurzemes sadzīves rutīnu.  Kara posts atklājas ainā ar sprādzienu pilsētā.(„[:image:Lielausis_Spradziens.jpg|Sprādziens]]”, 1914 – 1919, LNMM). Te Lielausis, nezaudējot savu ironiskā stāstītāja attieksmi, rāda sprādziena dūmu mutuli svinīgi paceļamies pilsētas laukuma vidū  un panikā bēgošu grotesku pilsētnieku pūli.
 ==Formveide==
@@ 38. rindiņa: / 50. rindiņa: @@
 =Attēlu saraksts=
-_ Konstantīns Lielausis. Fotoportrets. 20. gs. sākums. zināma. Reprod.: _ Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 130. lpp.
+# [[:image:Lielausis_foto.jpg|Konstantīns Lielausis.]] Fotoportrets. 20. gs. sākums. zināma. Reprod.: _ Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 130. lpp.
-_ Svētdienas viesi. 1912 – 1914. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 129. lpp.
+[[Category:Mākslinieki|Lielausis, Konstantīns]]
 __NOEDITSECTION__

Ivo: New page: xxx Konstantīns Lielausis (1890. 6.VII – 1920?) – ievērojamākais gleznieciski modernizēta reālistiska sadzīves žanra gleznotājs 20. gs. otrajā desmitg...

2007-10-16T10:32:07Z

New page: thumb|xxx Konstantīns Lielausis (1890. 6.VII – 1920?) – ievērojamākais gleznieciski modernizēta reālistiska sadzīves žanra gleznotājs 20. gs. otrajā desmitg...

Jauna lapa

[[Image:xxx.jpg|thumb|xxx]]

Konstantīns Lielausis (1890. 6.VII – 1920?) – ievērojamākais gleznieciski modernizēta reālistiska sadzīves žanra gleznotājs 20. gs. otrajā desmitgadē Latvijā.
=Biogrāfija un mākslinieciskā darbība=
==Biogrāfija un veidošanās faktori==

Konstantīns Lielausis dzimis 1890. g. Daugavpilī dzelzceļa pārvaldes ierēdņa ģimenē. Pēc mācībām privātskolā Rīgā studējis laikā no 1905. g. līdz 1915. g. Maskavas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā, kuru beidza ar 1. pakāpes gleznotāja grādu. Trūcīgās biogrāfiskās ziņas neļauj spriest par studiju gaitu, subjektīvām interesēm, paraugiem, topošā mākslinieka personību u. c. Lielauša glezniecības tipiskā stilistika, kāda pazīstam pēc nedaudziem zināmiem oriģināliem un reprodukciju virknes, bija izveidojusies jau uz 1912. – 1913. g. , kad viņš sāka piedalīties latviešu mākslinieku izstādēs un tika ievērots latviešu mākslas kritikā. Ņemot vērā Lielauša ilgstošo izglītošanos Maskavā un darbu raksturu, jāpieņem, ka apmeklētās skolas pasniedzēju ietekme veidoja Lielauša māksliniecisko praksi. Lielauša mācību gados tās pasniedzēji bija Abrams Arhipovs (''Абрам Архипов''), Sergejs Ivanovs (''Сергей Иванов''), Sergejs Maļutins (''Сергей Малютин''), Aleksejs Stepanovs (''Алексей Степанов''), kurus vienoja orientācija uz sadzīves žanru tematiku, kas tika interpretēta pielietojot specifiski gleznieciskas medija kvalitātes un impresionisma elementus. Kādreizējais V. Penģerota apgalvojums, ka skola nav atstājusi iespaidu uz Lielauša attīstību un par viņa mākslas vāciskumu, nav pietiekami argumentēts. Lielauša saskare ar Rietumeiropas mākslas paraugiem nav konkretizējama. Nav arī ziņu par viņa ceļojumiem uz Rietumiem. 1914. g. Rīgā viņš bija ticies ar A. Plīti-Pleitu un A. Bertelsonu, Minhenes akadēmijas audzēkņiem, bet netieša informācija par šī centra mākslu nevarētu būt spēcīgs veidojošs faktors. Protams, Lielausis varēja iepazīt tālaika impresaionistisko un postimpresionistisko dažādu skolu mākslu izstādēs un pēc reprodukcijām.

Lielauša biogrāfija noslēgums paliek īpaši neskaidrs. Domājams, pirmā pasaules kara gados viņš palika Latvijā un, spriežot pēc vienas gleznas sižeta, piedzīvoja vācu armijas okupāciju. Pēc neapstiprinātām biogrāfiskām ziņām mākslinieks 1919. g. devies uz Bahmutu un pilsoņu kara gados kaut kur Krievijā miris.

==Lielauša glezniecības reālisms==

Zināmo darbu stilistika ir visumā viendabīga, attīstība, ja neskaita kara laika tematikas ienākšanu pēdējās gleznās, grūti konstatējama. Lielauša pamatkoncepcija atbilst reālistu „patiesību teikšanas” principam, kas realizējās sava laika ikdienas reāliju atveidos. Lielauša gadījumā tā ir viņam zināmā Latvijas lauku un mazpilsētu sadzīve, kuras ikdienišķo norišu tēlojums saskaņojas ar no impresionisma tradīcijas patapināto kompozīciju fragmentārismu. Izvēlēto šķietami nejaušu sadzīves momentu un attiecīgu figūru pozu, kustību, psiholoģisko izteiksmju fiksācijai kopā ar tērpu un vides pazīmēm ir tipizācijas kvalitātes. Tai pat laikā Lielausis parasti vairāk vai mazāk saasina tēlu raksturojumus, tuvojoties to komiskai interpretācijai. Lai gan tēlu un vides sociālā ikonogrāfija ir ļoti skaidra un Lielausis bija saistīts ar Maskavas žanristiem, kuru darbos saglabājās, gan transformēta, krievu peredvižņiku tradīcija, tomēr tendenciozi sociāli vēstījumi viņa darbos nav nolasāmi. Lielausis ir drīzāk objektīvs, nedaudz ironisks vērotājs un stāstītājs, kas pievērsts dažādām provinces dzīves pusēm.

==Gleznu ikonogrāfija==

Daļa no zināmiem darbiem veltīta piezemēti traktētām zaļumballes un svētdienīgu notikumu ainām ar to dalībnieku spilgto tipāžu (˝Zaļumballe˝, ne vēlāk par 1912, ˝Muzikanti˝, ne vēlāk par 1913, abi Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, turpmāk LNMM, ˝Svētdienas viesi˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nav zināma). Citkārt provinces reālijas iegūst idillisku nokrāsu, tēlojot mājas dzīves omulību ainā ar sievietēm pie lampas (˝Vakarā˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma) vai apcerīgu mūzikas un dabas baudīšanu ainā ar laiviniekiem un flautas spēlētāju (˝Uz ezera˝, 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma). Citos gadījumos fragmentari organizētā kompozīcija veidojas kā objektīvistiska ierasto laucinieku darba, brauciena, dzelzceļa stacijas, tējnīcas apmeklētāju dokumentēšana (˝Kulšana˝, ˝Uz prāmja˝, ˝Dzelzceļa piestātne˝, ˝Tējnīca˝, visi 1912 – 1914, atrašanās vieta nezināma). Dramatiskāks notikums - ugunsgrēks tiek rādīts kā ziņkārīgo vērota izrāde (˝Ugunsgrēka novērotāji˝, 1912 - 1914, atrašanās vieta nezināma). Lielauša sava laika ļaužu tipāža sociālā, nacionālā un profesionālā ikonogrāfija ir plašāka nekā citiem tālaika Latvijas māksliniekiem (latviešu zemnieki, dažādu kārtu un tautību pilsētnieki, tai skaitā ebreji, kuru skaits Latgalē bija liels, kareivji, kārtības sargi muzikanti, ugunsdzēsēji), Atkarībā no konkrētās ainas, vides motīvi variējās (tipiskās lauku mājas ar nošļauptiem jumtiem, ūdens klajs, zaļumi, saules gaismas atspīdumi, preču vagoni, nomākušās debesis, kūstošs sniegs, interjeru krēsla u. c.)

Uz kara gadiem attiecināma glezna ˝Vācieši Kurzemē˝ (1915 – 1918, LNMM), lielāka un vairāk izstrādāta nekā citas oriģinālos zināmās eļļas. Aktīvās karadarbības dramatisms te atklāti neparādās, stāsts par vācu kareivjiem, kas sanākuši zemnieka sētā un iztaujā tās iemītniekus, rāda drīzāk okupētās Kurzemes sadzīves rutīnu. Kara posts atklājas ainā ar sprādzienu pilsētā.(„Sprādziens”, 1914 – 1919, LNMM). Te Lielausis, nezaudējot savu ironiskā stāstītāja attieksmi, rāda sprādziena dūmu mutuli svinīgi paceļamies pilsētas laukuma vidū un panikā bēgošu grotesku pilsētnieku pūli.

==Formveide==

Lielauša gleznu formveide liecina par impresionistiskās un postimpresionistiskās tradīcijas uzturēšanu. Kompozicionālais fragmentārisms un momentāno norišu fiksācija, kas imitē optiski tveramās realitātes fragmentus ir pastāvīgi. Lielausis aprobežojas ar nepieciešamākām tēloto objektu pazīmēm., līdz ar to apvieno, vienkāršo formas un līnijas, lietoja salīdzinoši plašu triepienu. Ludolfs Liberts, kas viņu personīgi pazina un vēlāk bija viņa pirmais biogrāfs, apgalvoja, ka Lielausis parasti gleznojis redzēto pēc atmiņas. Tomēr daudzās pietiekami precīzās priekšmetiskās detaļas, kuras būtu grūti atcerēties, liek domāt, ka Lielausis varēja izmantot ne tikai uz vietas zīmētās skices, bet arī fotogrāfisko materiālu. Krāsu laukumi ir galvenais Lielauša līdzeklis, ar to palīdzību tiek iezīmētas priekšmetiskās formas, reducētās gaismēnu attiecības, to polihromijas akcenti piešķir kolorītam zināmu dekoratīvismu. Laukumu robežas tiek visbiežāk pietiekami skaidri definētas, veidojās siluetu efekti vai citkārt lineāras kontūras. Vispārinošais samērā plašais triepiens rada mēreni pastozu faktūru. Lielausis neatsakās arī no formu līriskiem mīkstinājumiem (pieminētie „Muzikanti”, vēlāk par 1913, LNMM). Pēdējā darbā acīmredzama arī raupja gleznas audekla estetizācija.

Radikālāku formveides sākumi ir nojaušami pieminētā kompozīcija ˝Sprādziens˝: telpiskās struktūras un bēgošu figūru deformācijas liecina par savdabīgu, no Lielauša ironijas izaugušu, latentu ekspresionismu.

==Mantojums==

Nedaudzie saglabājušies Lielauša darbu oriģināli atrodami LNMM Rīgā. Lielāks skaits zudušo darbu reprodukciju publicēti Latvijas presē.

<div align=right>E. Kļaviņš</div>

=Bibliogrāfija=

#Liberts, L. Konstantins Lielausis. Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 129. – 135. lpp.

=Attēlu saraksts=

1_ Konstantīns Lielausis. Fotoportrets. 20. gs. sākums. zināma. Reprod.: _ Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 130. lpp.

2_ Zaļumballe. ne vēlāk par 1912. Audekls, eļļa, 44 x 63,5. LNMM.

3_ Muzikanti. Ne vēlāk par 1913. Audekls, eļļa, 41 x 57. LNMM.

4_ Svētdienas viesi. 1912 – 1914. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 129. lpp.

5_ Vakarā. 1912 – 1914. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 129. lpp.

6_ Uz ezera. 1912 – 1914. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 131. lpp.

7_ Kulšana. 1912 – 1914. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 134. lpp.

8_ Uz prāmja. 1912 – 1914. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 133. lpp.

9_ Dzelzceļa piestātnē. 1912 – 1914. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 131. lpp.

10_ Tējnīcā. Ap 1915. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 134. lpp.

Kulšana. 1912 – 1914.

11_ Ugunsgrēka novērotāji. 1912 – 1914. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 135. lpp.

12_Vācieši Kurzemē. 1915 – 1918. Audekls, eļļa, 70,5 x 88. LNMM.

13_ Sprādziens. 1914 – 1919. Audekls, eļļa, 61,5 x 70. LNMM.

[[Category:Mākslinieki|Lielausis,
Konstantīns]]
__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.19
8. rindiņa:		8. rindiņa:
	[[Image:Lielausis_Uz_pramja.jpg\|thumb\|Uz prāmja. 1912 – 1914.]]		[[Image:Lielausis_Uz_pramja.jpg\|thumb\|Uz prāmja. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Dzelzcela_piestatne.jpg\|thumb\|Dzelzceļa piestātnē. 1912 – 1914.]]		[[Image:Lielausis_Dzelzcela_piestatne.jpg\|thumb\|Dzelzceļa piestātnē. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Tejnica.jpg\|thumb\|Tējnīcā. Ap 1915~~. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 134. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Tejnica.jpg\|thumb\|Tējnīcā. Ap 1915.]]
	[[Image:Lielausis_Ugunsgreka_noverotaji.jpg\|thumb\|Ugunsgrēka novērotāji. 1912 – 1914.]]		[[Image:Lielausis_Ugunsgreka_noverotaji.jpg\|thumb\|Ugunsgrēka novērotāji. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Vaciesi_Kurzeme.jpg\|thumb\|Vācieši Kurzemē. 1915 – 1918.]]		[[Image:Lielausis_Vaciesi_Kurzeme.jpg\|thumb\|Vācieši Kurzemē. 1915 – 1918.]]

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 10.18
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Lielausis_foto.jpg\|thumb\|Konstantīns Lielausis. Fotoportrets. 20. gs. sākums~~. zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 130. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_foto.jpg\|thumb\|Konstantīns Lielausis. Fotoportrets. 20. gs. sākums.]]
	[[Image:Lielausis_Zalumballe.jpg\|thumb\|Zaļumballe. ne vēlāk par 1912. ~~Audekls, eļļa, 44 x 63,5. LNMM~~]]		[[Image:Lielausis_Zalumballe.jpg\|thumb\|Zaļumballe. ne vēlāk par 1912.]]
	[[Image:Lielausis_Muzikanti.jpg\|thumb\|Muzikanti. Ne vēlāk par 1913. ~~Audekls, eļļa, 41 x 57. LNMM~~]]		[[Image:Lielausis_Muzikanti.jpg\|thumb\|Muzikanti. Ne vēlāk par 1913.]]
	[[Image:Lielausis_Svetdienas_viesi.jpg\|thumb\|Svētdienas viesi. 1912 – 1914~~. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 129. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Svetdienas_viesi.jpg\|thumb\|Svētdienas viesi. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Vakara.jpg\|thumb\|Vakarā. 1912 – 1914~~. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 129. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Vakara.jpg\|thumb\|Vakarā. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Uz_ezera.jpg\|thumb\|Uz ezera. 1912 – 1914~~. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 131. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Uz_ezera.jpg\|thumb\|Uz ezera. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Kulsana.jpg\|thumb\|Kulšana. 1912 – 1914~~. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 134. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Kulsana.jpg\|thumb\|Kulšana. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Uz_pramja.jpg\|thumb\|Uz prāmja. 1912 – 1914~~. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 133. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Uz_pramja.jpg\|thumb\|Uz prāmja. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Dzelzcela_piestatne.jpg\|thumb\|Dzelzceļa piestātnē. 1912 – 1914~~. Atrašanās vieta nav zināma. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 131. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Dzelzcela_piestatne.jpg\|thumb\|Dzelzceļa piestātnē. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Tejnica.jpg\|thumb\|Tējnīcā. Ap 1915. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 134. lpp.]]		[[Image:Lielausis_Tejnica.jpg\|thumb\|Tējnīcā. Ap 1915. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 134. lpp.]]
	[[Image:Lielausis_Ugunsgreka_noverotaji.jpg\|thumb\|Ugunsgrēka novērotāji. 1912 – 1914~~. Reprod.: Ilustrēts Žurnāls, 1926, Nr. 5, 135. lpp~~.]]		[[Image:Lielausis_Ugunsgreka_noverotaji.jpg\|thumb\|Ugunsgrēka novērotāji. 1912 – 1914.]]
	[[Image:Lielausis_Vaciesi_Kurzeme.jpg\|thumb\|Vācieši Kurzemē. 1915 – 1918. ~~Audekls, eļļa, 70,5 x 88. LNMM~~]]		[[Image:Lielausis_Vaciesi_Kurzeme.jpg\|thumb\|Vācieši Kurzemē. 1915 – 1918.]]
	[[Image:Lielausis_Spradziens.jpg\|thumb\|Sprādziens. 1914 – 1919. ~~Audekls, eļļa, 61,5 x 70. LNMM~~]]		[[Image:Lielausis_Spradziens.jpg\|thumb\|Sprādziens. 1914 – 1919.]]

	'''Konstantīns Lielausis''' (1890. 6.VII – 1920?) – ievērojamākais gleznieciski modernizēta reālistiska sadzīves žanra gleznotājs 20. gs. otrajā desmitgadē Latvijā.		'''Konstantīns Lielausis''' (1890. 6.VII – 1920?) – ievērojamākais gleznieciski modernizēta reālistiska sadzīves žanra gleznotājs 20. gs. otrajā desmitgadē Latvijā.