Mihails Eizenšteins - Versiju hronoloģija

Admins : 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.47

2008-11-11T09:47:11Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.47
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Eizensteins_foto.jpg\|thumb\|Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900.g. ~~RTMM~~]]		[[Image:Eizensteins_foto.jpg\|thumb\|Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900.g.]]
	[[Image:Eizensteins_Strelnieku_19.jpg\|thumb\|Īres nams Strēlnieku ielā 19. 1897~~. I.Stūrmaņa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Strelnieku_19.jpg\|thumb\|Īres nams Strēlnieku ielā 19. 1897.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]		[[Image:Eizensteins_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_4_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904~~. Ēkas fasādes zīmējums VVA~~.]]		[[Image:Eizensteins_Alberta_4_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_b_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904~~. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_b_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_c_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. ~~Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto~~]]		[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_c_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903~~. I.Stūrmaņa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903.]]
	[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_Elizabetes_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10b~~. Ēkas fasādes fragments. I.Prēdeļa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_Elizabetes_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10b.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_2a.jpg\|thumb\|V.Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906~~. Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Eizensteins_Alberta_2a.jpg\|thumb\|V.Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_13_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905~~. Fasādes zīmējums. VVA]]~~		[[Image:Eizensteins_Alberta_13_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905.]]
	~~[[Image:Eizensteins_Alberta_13.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. I.Prēdeļa foto.]]~~
	~~[[Image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.]]~~
	~~[[Image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|thumb\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I.Stūrmaņa foto~~.]]

	'''Mihails Eizenšteins''' (1867.17.IX―1920.2.VII) ― Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un		'''Mihails Eizenšteins''' (1867.17.IX―1920.2.VII) ― Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un
74. rindiņa:		71. rindiņa:
	# [[:image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.]]		# [[:image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.]]
	# [[:image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I.Stūrmaņa foto.]]		# [[:image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I.Stūrmaņa foto.]]


			<gallery>
			Image:Eizensteins_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905.
			Image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905.
			Image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. 1911.
			</gallery>

	[[Category:Mākslinieki\|Eizenšteins, Mihails]]		[[Category:Mākslinieki\|Eizenšteins, Mihails]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Redaktors : 2007. gada 30. jūlijs, plkst. 13.26

2007-07-30T13:26:08Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 30. jūlijs, plkst. 13.26
29. rindiņa:		29. rindiņa:
	==Jūgendstila dekors==		==Jūgendstila dekors==

	Jūgendstila dekoram Eizenšteins pievēršas ap 1901.g., iespējams, Parīzes 1900.g. Pasaules izstādes (~~''Teksts kursīvā~~''Exposition Universelle~~''Teksts kursīvā~~'') materiālu iespaidā, kas atspoguļojas vēl askētiskajā A.Poles nama fasādē Dzirnavu ielā 18 (iekšpagalmā), kā arī eklektiskajā, bagātīga plastiska dekora pārsātinātajā J.Lazdiņa nama Elizabetes ielā 33 fasāžu risinājumā. Lazdiņa nams ir pirmais Eizenšteina projektēto ēku vidū ar īpaši bagātīgu būvtēlniecības izmantojumu, kas raksturo arī turpmākās ― laika posmā no 1903. līdz 1906.g. ― projektētās celtnes. 1903.g. apstiprināti projekti, kā arī uzsākta būvniecība arhitekta projektētajā namā Alberta ielā 8 (īpašnieks A.Pole). Šajā pašā gadā uzsākta fasādes pārbūve Iljaševa/fon Hanovskas īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10a, kā arī īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10b, kura īpašnieks bija augsta ranga Krievijas valdības ierēdnis ― īstenais vecākais valsts padomnieks A.Ļebedinskis. Divu turpmāko gadu laikā Ļebedinskim Eizenšteins projektējis vēl trīs ēkas Alberta ielā: Alberta ielā 6, Alberta ielā 13 (abas ― 1904) un Alberta ielā 4 (1905). 1905.g. projektēta S.Mitusova pamatskola Strēlnieku ielā 4a, kā arī P.Šteinberga nams Brīvības ielā 99. Tipoloģiski līdzīgās dekoratīvās ievirzes ēku virkni noslēdz divi 1906.g. rotmistram Vladimiram Boguslavskim projektēti nami Alberta ielā 2 un 2a, vienlaikus uzrādot jau nedaudz atšķirīgus dekora izvēles principus.		Jūgendstila dekoram Eizenšteins pievēršas ap 1901.g., iespējams, Parīzes 1900.g. Pasaules izstādes (''Exposition Universelle'') materiālu iespaidā, kas atspoguļojas vēl askētiskajā A.Poles nama fasādē Dzirnavu ielā 18 (iekšpagalmā), kā arī eklektiskajā, bagātīga plastiska dekora pārsātinātajā J.Lazdiņa nama Elizabetes ielā 33 fasāžu risinājumā. Lazdiņa nams ir pirmais Eizenšteina projektēto ēku vidū ar īpaši bagātīgu būvtēlniecības izmantojumu, kas raksturo arī turpmākās ― laika posmā no 1903. līdz 1906.g. ― projektētās celtnes. 1903.g. apstiprināti projekti, kā arī uzsākta būvniecība arhitekta projektētajā namā Alberta ielā 8 (īpašnieks A.Pole). Šajā pašā gadā uzsākta fasādes pārbūve Iljaševa/fon Hanovskas īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10a, kā arī īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10b, kura īpašnieks bija augsta ranga Krievijas valdības ierēdnis ― īstenais vecākais valsts padomnieks A.Ļebedinskis. Divu turpmāko gadu laikā Ļebedinskim Eizenšteins projektējis vēl trīs ēkas Alberta ielā: Alberta ielā 6, Alberta ielā 13 (abas ― 1904) un Alberta ielā 4 (1905). 1905.g. projektēta S.Mitusova pamatskola Strēlnieku ielā 4a, kā arī P.Šteinberga nams Brīvības ielā 99. Tipoloģiski līdzīgās dekoratīvās ievirzes ēku virkni noslēdz divi 1906.g. rotmistram Vladimiram Boguslavskim projektēti nami Alberta ielā 2 un 2a, vienlaikus uzrādot jau nedaudz atšķirīgus dekora izvēles principus.

	Visu minēto Eizenšteina projektēto celtņu dekoratīvā risinājuma pamatideja principiāli nemainās ― tām raksturīgs plašs, spēcīgi izakcentētas būvtēlniecības izmantojums, kas fasāžu kompozīcijās iekļaujas, tieši izrietot no historisma ēkām raksturīgiem fasāžu dekora principiem ar uzsvērti ritmizētiem viena vai vairāku elementu atkārtojumiem. Dekorā plaši lietoti jūgendstila stilistikai raksturīgi motīvi, tāpat arī tādi, kas pārmantoti no historisma un ir iezīmīgi heraldikai (piemēram, grifi, lauvas, pūķi u.c.), kāpinot ēkas reprezentablo iespaidu. Palielinot atsevišķo motīvu izmērus, kā arī kopējo dekoratīvo elementu masu, tiek panākti efektīgi risinājumi. Plastiski izakcentētie motīvi rada spēcīgus gaismēnu kontrastus, kontrasta princips ir dominējošs arī pašu motīvu traktējumā, pievēršoties mērogu variācijām, naturālistiskam vai arī spēcīgi stilizētam risinājumam. Fasādēm izmantotas arī jūgendstilam raksturīgas fasāžu apdares ar glazētu ķieģeļu un apmesto virsmu kontrastiem, atsevišķos gadījumos pievēršoties arī netradicionālu logu formu risinājumam (t.s. nierveidīgā forma namam Elizabetes ielā 10a, t.s. vēdekļveida jeb atslēgas cauruma forma trim logiem namam Alberta ielā 4), kas 19. un 20.gs. mijā bija ieguvis popularitāti un bija raksturīgs jūgendstila celtnēm Vīnē, arī Berlīnē u.c.		Visu minēto Eizenšteina projektēto celtņu dekoratīvā risinājuma pamatideja principiāli nemainās ― tām raksturīgs plašs, spēcīgi izakcentētas būvtēlniecības izmantojums, kas fasāžu kompozīcijās iekļaujas, tieši izrietot no historisma ēkām raksturīgiem fasāžu dekora principiem ar uzsvērti ritmizētiem viena vai vairāku elementu atkārtojumiem. Dekorā plaši lietoti jūgendstila stilistikai raksturīgi motīvi, tāpat arī tādi, kas pārmantoti no historisma un ir iezīmīgi heraldikai (piemēram, grifi, lauvas, pūķi u.c.), kāpinot ēkas reprezentablo iespaidu. Palielinot atsevišķo motīvu izmērus, kā arī kopējo dekoratīvo elementu masu, tiek panākti efektīgi risinājumi. Plastiski izakcentētie motīvi rada spēcīgus gaismēnu kontrastus, kontrasta princips ir dominējošs arī pašu motīvu traktējumā, pievēršoties mērogu variācijām, naturālistiskam vai arī spēcīgi stilizētam risinājumam. Fasādēm izmantotas arī jūgendstilam raksturīgas fasāžu apdares ar glazētu ķieģeļu un apmesto virsmu kontrastiem, atsevišķos gadījumos pievēršoties arī netradicionālu logu formu risinājumam (t.s. nierveidīgā forma namam Elizabetes ielā 10a, t.s. vēdekļveida jeb atslēgas cauruma forma trim logiem namam Alberta ielā 4), kas 19. un 20.gs. mijā bija ieguvis popularitāti un bija raksturīgs jūgendstila celtnēm Vīnē, arī Berlīnē u.c.
37. rindiņa:		37. rindiņa:
	==Dekoratīvo motīvu avoti un dekora izpildītāju problēma==		==Dekoratīvo motīvu avoti un dekora izpildītāju problēma==

	Eizenšteina fasāžu dekora motīvu ģenēzes kontekstā nepārprotami ir O.Vāgnera skolas, kā arī Berlīnes laikmetīgās arhitektūras dekora iespaidi, vienlaikus svarīgas ir dekoratīvās idejas, kas pārņemtas no Vīnes historisma un Parīzes II impērijas stila celtnēm, vēsturisko stilu citāti (manierisma groteskais ornaments, antīkās Grieķijas, seno Austrumu civilizāciju u.c. tēmas), kā arī laikmetīgi avoti (Renē Lalika juvelierizstrādājumi, Oto Rīta arhitektoniskās fantāzijas u.c). Eizenšteina namu dekorā varēja atspoguļoties arī centieni veidot vispārinātas asociācijas par pils tēmām, izmantojot neobarokālus paņēmienus (J.Lazdiņa nams Elizabetes ielā 33, A.Ļebedinska īres nami Alberta ielā 6 un 13), papildinot dekoru ar tolaik moderniem akcentiem. Neraugoties uz dekoratīvās tēlniecības pārbagātību, kā arī dažādajiem motīvu avotiem, fasāžu kompozīju risinājumos izdevies panākt saliedētību. Eizenšteina celtņu dekora izpildītāju jautājums paliek atklāts ― fasāžu zīmējumos detaļām vērība tiek pievērsta tikai atsevišķos gadījumos, tādējādi nav iespējams konstatēt, kā risinājās darbs ar detaļu izstrādi. Domājams, ka laika periodā no 1901. līdz 1905.g. arhitekta ēku fasāžu dekors tika darināts būvtēlniecības uzņēmumos ~~''Teksts kursīvā~~''Otto & Wassil~~''Teksts kursīvā~~'', sadarbojoties ar A.Folca uzņēmumu. 1906.g. projektēto namu dekors (vai tā atsevišķi elementi) darināts F.Vlasāka uzņēmumā.		Eizenšteina fasāžu dekora motīvu ģenēzes kontekstā nepārprotami ir O.Vāgnera skolas, kā arī Berlīnes laikmetīgās arhitektūras dekora iespaidi, vienlaikus svarīgas ir dekoratīvās idejas, kas pārņemtas no Vīnes historisma un Parīzes II impērijas stila celtnēm, vēsturisko stilu citāti (manierisma groteskais ornaments, antīkās Grieķijas, seno Austrumu civilizāciju u.c. tēmas), kā arī laikmetīgi avoti (Renē Lalika juvelierizstrādājumi, Oto Rīta arhitektoniskās fantāzijas u.c). Eizenšteina namu dekorā varēja atspoguļoties arī centieni veidot vispārinātas asociācijas par pils tēmām, izmantojot neobarokālus paņēmienus (J.Lazdiņa nams Elizabetes ielā 33, A.Ļebedinska īres nami Alberta ielā 6 un 13), papildinot dekoru ar tolaik moderniem akcentiem. Neraugoties uz dekoratīvās tēlniecības pārbagātību, kā arī dažādajiem motīvu avotiem, fasāžu kompozīju risinājumos izdevies panākt saliedētību. Eizenšteina celtņu dekora izpildītāju jautājums paliek atklāts ― fasāžu zīmējumos detaļām vērība tiek pievērsta tikai atsevišķos gadījumos, tādējādi nav iespējams konstatēt, kā risinājās darbs ar detaļu izstrādi. Domājams, ka laika periodā no 1901. līdz 1905.g. arhitekta ēku fasāžu dekors tika darināts būvtēlniecības uzņēmumos ''Otto & Wassil'', sadarbojoties ar A.Folca uzņēmumu. 1906.g. projektēto namu dekors (vai tā atsevišķi elementi) darināts F.Vlasāka uzņēmumā.

	==Vēlīnie darbi un pievēršanās klasiskās arhitektūras dekora tēmām==		==Vēlīnie darbi un pievēršanās klasiskās arhitektūras dekora tēmām==
51. rindiņa:		51. rindiņa:
	=Bibliogrāfija=		=Bibliogrāfija=

	#Grosa S. ~~''Teksts kursīvā~~''Jūgendstila dekors Rīgas 19.gs. un 20.gs. mijas arhitektūrā~~''Teksts kursīvā~~'' : promocijas darbs (sagatavošanas stadijā).		#Grosa S. ''Jūgendstila dekors Rīgas 19.gs. un 20.gs. mijas arhitektūrā'' : promocijas darbs (sagatavošanas stadijā).
	#Krastiņš J. ~~''Teksts kursīvā~~''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā~~''Teksts kursīvā~~''. Rīga : Zinātne, 1980. 44.―52. lpp.		#Krastiņš J. ''Jūgendstils Rīgas arhitektūrā''. Rīga : Zinātne, 1980. 44.―52.lpp.
	#Krastiņš J. Mihails Eizenšteins. ~~''Teksts kursīvā~~''Zvaigzne~~''Teksts kursīvā~~'', Nr.10, 1989, 24.lpp., 4.vāks.		#Krastiņš J. Mihails Eizenšteins. ''Zvaigzne'', Nr.10, 1989, 24.lpp., 4.vāks.
	#Krastiņš J. Mihails Eizenšteins. ~~''Teksts kursīvā~~''Māksla un arhitektūra biogrāfijās~~''Teksts kursīvā~~''. Rīga, 1995. 144.―145.lpp.		#Krastiņš J. Mihails Eizenšteins. ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga, 1995. 144.―145.lpp.
	#Krastiņš J. ~~''Teksts kursīvā~~''Rīgas arhitektūras meistari~~''Teksts kursīvā~~''. Rīga, 2002. 138.―153.lpp.		#Krastiņš J. ''Rīgas arhitektūras meistari''. Rīga, 2002. 138.―153.lpp.
	#Raša S. Mihails Eizenšteins. Tēmas un simboli Rīgas jūgendstila arhitektūrā 1901―1906. Rīga, 2003.		#Raša S. Mihails Eizenšteins. Tēmas un simboli Rīgas jūgendstila arhitektūrā 1901―1906. Rīga, 2003.

Redaktors : 2007. gada 30. jūlijs, plkst. 13.22

2007-07-30T13:22:29Z

Redaktors : 2007. gada 30. jūlijs, plkst. 12.16

2007-07-30T12:16:30Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 30. jūlijs, plkst. 12.16
23. rindiņa:		23. rindiņa:
	==Būvprakse Rīgā un historisma tradīcijas loma==		==Būvprakse Rīgā un historisma tradīcijas loma==

	~~Mihaila~~ Eizenšteina būvprakse nebija plaša un ārpus zināmajām - kopskaitā 15 celtnēm, citu ēku projektēšanu ~~viņš~~ nav veicis M. ~~Eizenšteina~~ darbība Rīgā arhitektūrā risinās laika periodā no 1897. līdz 1911. ~~gadam~~ un tai piemīt savrups raksturs. ~~Viņš~~ uzturēja kontaktus ar relatīvi šauras, galvenokārt mantiski nodrošinātās Rīgas krievu sabiedrības grupas pārstāvjiem, kuru vidū veidojās viņa ~~pasūtāju~~ loks. ~~Eizemšteina~~ ēku plānojums neizceļas ar telpiskā risinājuma novatorismu un augstvērtīgām kvalitātēm; visām ~~M. Eizenšteina~~ projektētajām ~~ēkām~~ izmantota arī historismam raksturīga, simetriski organizēta fasādes kompozīcija – izņēmums ir ~~ēka~~ Elizabetes ielā 10a, ~~kuras~~ fasādes risinājums ar asimetrisku ieejas mezgla izvietojumu, saistīts ar jau agrāk projektētā nama specifiku (ēkas projekta autors K. Pēkšēns)~~. M~~. Eizenšteina ēku fasādēs aksiālo risinājumu parasti akcentē erkeri vai balkoni, kas izvietoti tieši ~~ēkas~~ centrā virs caurbrauktuves, vai arī abās fasādes pusēs simetriski virs ieejām. Atkāpes no šīs shēmas ir vienīgi ~~celtnēs~~, kas izvietotas ielu stūru gruntsgalalos (piemēram ~~- nami~~ Strēlnieku ielā 19 vai Alberta ielā 13). ~~Mihaila~~ Eizenšteina pirmās ~~ēkas~~ Rīgā – 1897. ~~gadā~~ projektētais īres nams Strēlnieku ielā 19, kā arī 1898. ~~gadā~~ projektētais īres nams Krišjāņa Barona ielā 39, ir historisma neorenesanses stilistikai ~~tipiski nami~~, kuru atturīgo dekoru veido itāļu 16. ~~gadsimta~~ arhitektūrai raksturīgi dekoratīvi elementi (~~rusts~~, pilastri, sandriki, balustrādes).		Eizenšteina būvprakse nebija plaša, un ārpus zināmajām ― kopskaitā 15 celtnēm ― citu ēku projektēšanu nav veicis. Viņa darbība Rīgā arhitektūrā risinās laika periodā no 1897. līdz 1911.g., un tai piemīt savrups raksturs. Eizenšteins uzturēja kontaktus ar relatīvi šauras, galvenokārt mantiski nodrošinātās Rīgas krievu sabiedrības grupas pārstāvjiem, kuru vidū veidojās viņa pasūtītāju loks.

			Eizenšteina ēku plānojums neizceļas ar telpiskā risinājuma novatorismu un augstvērtīgām kvalitātēm; visām viņa projektētajām celtnēm izmantota arī historismam raksturīga, simetriski organizēta fasādes kompozīcija ― izņēmums ir nams Elizabetes ielā 10a, kura fasādes risinājums ar asimetrisku ieejas mezgla izvietojumu saistīts ar jau agrāk projektētā nama specifiku (ēkas projekta autors K.Pēkšēns). Eizenšteina ēku fasādēs aksiālo risinājumu parasti akcentē erkeri vai balkoni, kas izvietoti tieši celtnes centrā virs caurbrauktuves vai arī abās fasādes pusēs simetriski virs ieejām. Atkāpes no šīs shēmas ir vienīgi ēkām, kas izvietotas ielu stūru gruntsgalalos (piemēram, Strēlnieku ielā 19 vai Alberta ielā 13). Eizenšteina pirmās celtnes Rīgā ― 1897.g. projektētais īres nams Strēlnieku ielā 19, kā arī 1898.g. projektētais īres nams Krišjāņa Barona ielā 39 ― ir historisma neorenesanses stilistikai tipiskas ēkas, kuru atturīgo dekoru veido itāļu 16.gs. arhitektūrai raksturīgi dekoratīvi elementi (rusti, pilastri, sandriki, balustrādes).

	==Jūgendstila dekors==		==Jūgendstila dekors==

	Jūgendstila dekoram ~~Mihails~~ Eizenšteins pievēršas ap 1901. ~~gadu~~, iespējams, Parīzes 1900. ~~gada~~ Pasaules izstādes (Exposition Universelle) materiālu iespaidā, kas atspoguļojas vēl askētiskajā A. Poles nama fasādē Dzirnavu ielā 18 (iekšpagalmā), kā arī eklektiskajā, bagātīga plastiska dekora pārsātinātajā J. Lazdiņa nama Elizabetes ielā 33 fasāžu risinājumā. Lazdiņa nams ir pirmais M. Eizenšteina projektēto ~~namu~~ vidū ar īpaši bagātīgu būvtēlniecības ~~pielietojumu~~, kas raksturo arī turpmākās – laika posmā no 1903. līdz 1906. ~~gadam~~ projektētās ~~ēkas~~. 1903. ~~gadā~~ apstiprināti projekti, kā arī uzsākta būvniecība ~~M. Eizenšteina~~ projektētajā namā Alberta ielā 8 (īpašnieks A. Pole). Šajā pašā gadā uzsākta fasādes pārbūve Iljaševa/fon Hanovskas īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10a, kā arī īres un veikalu namam Elizabetes ~~iela 10 b~~, kura īpašnieks bija augsta ranga Krievijas valdības ierēdnis - īstenais vecākais valsts padomnieks A. Ļebedinskis. Divu turpmāko gadu laikā A. Ļebedinskim M. Eizenšteins projektējis vēl trīs ēkas Alberta ielā - Alberta ielā 6, Alberta ielā 13 (abas – 1904~~. gads~~) un Alberta ~~iela~~ 4 (1905.). 1905. ~~gadā~~ projektēta S. Mitusova pamatskola Strēlnieku ielā 4a, kā arī P. Šteinberga nams Brīvības ielā 99. Tipoloģiski līdzīgās dekoratīvās ievirzes ēku virkni noslēdz divi 1906. ~~gadā~~ rotmistram Vladimiram Boguslavskim projektēti nami Alberta ielā 2 un 2a, vienlaikus uzrādot jau nedaudz atšķirīgus dekora izvēles principus. Visu minēto M. Eizenšteina projektēto celtņu dekoratīvā risinājuma pamatideja principiāli nemainās ~~– viņa celtnēm~~ raksturīgs plašs, spēcīgi izakcentētas būvtēlniecības ~~pielietojums~~, kas fasāžu kompozīcijās iekļaujas tieši izrietot no historisma ~~celtnēm~~ raksturīgiem fasāžu dekora principiem ar uzsvērti ritmizētiem viena vai vairāku elementu atkārtojumiem. Dekorā plaši ~~izmantoti~~ jūgendstila stilistikai raksturīgi motīvi, tāpat arī ~~motīvi~~, kas pārmantoti no historisma un ir ~~raksturīgi~~ heraldikai (piemēram – grifi, lauvas, pūķi u.c.), kāpinot ēkas reprezentablo iespaidu. Palielinot atsevišķo motīvu izmērus, kā arī kopējo dekoratīvo elementu masu, tiek panākti efektīgi risinājumi. Plastiski ~~izkcentētie~~ motīvi rada spēcīgus gaismēnu kontrastus, kontrasta princips ir dominējošs arī pašu motīvu traktējumā, pievēršoties mērogu variācijām, naturālistiskam, vai arī spēcīgi stilizētam risinājumam. Fasādēm ~~izmantoti~~ arī jūgendstilam raksturīgas fasāžu apdares ar glazētu ķieģeļu un apmesto virsmu kontrastiem, atsevišķos gadījumos pievēršoties arī netradicionālu logu formu risinājumam (t.s. nierveidīgā forma namam Elizabetes ielā 10a, t.s. vēdekļveida jeb atslēgas cauruma forma trim logiem namam Alberta ielā 4), kas 19. un 20. ~~gadsimtu~~ mijā bija ~~ieguvusi~~ popularitāti un bija ~~raksturīga~~ jūgendstila celtnēm Vīnē, arī Berlīnē u.c. Minētās iezīmes, neapšaubāmi, lielākā vai mazākā mērā ir aplūkojamā perioda celtņu dekora Rīgā kopīga iezīme. M. Eizenšteina ēku dekora specifisku veido antropomorfā dekora motīvu ekspresīvais vai – gluži pretēji – statiskais - risinājums, kā arī prasme ar dekora palīdzību radīt spriedzes un emocionāla daudznozīmīguma iespaidu, kuru kāpina zoomorfo motīvu atklāts vai slēpts draudīgums, precīzi balansējot uz robežas starp skaisto un briesmīgo.		Jūgendstila dekoram Eizenšteins pievēršas ap 1901.g., iespējams, Parīzes 1900.g. Pasaules izstādes (''Teksts kursīvā''Exposition Universelle''Teksts kursīvā'') materiālu iespaidā, kas atspoguļojas vēl askētiskajā A.Poles nama fasādē Dzirnavu ielā 18 (iekšpagalmā), kā arī eklektiskajā, bagātīga plastiska dekora pārsātinātajā J.Lazdiņa nama Elizabetes ielā 33 fasāžu risinājumā. Lazdiņa nams ir pirmais Eizenšteina projektēto ēku vidū ar īpaši bagātīgu būvtēlniecības izmantojumu, kas raksturo arī turpmākās ― laika posmā no 1903. līdz 1906.g. ― projektētās celtnes. 1903.g. apstiprināti projekti, kā arī uzsākta būvniecība arhitekta projektētajā namā Alberta ielā 8 (īpašnieks A.Pole). Šajā pašā gadā uzsākta fasādes pārbūve Iljaševa/fon Hanovskas īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10a, kā arī īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10b, kura īpašnieks bija augsta ranga Krievijas valdības ierēdnis ― īstenais vecākais valsts padomnieks A.Ļebedinskis. Divu turpmāko gadu laikā Ļebedinskim Eizenšteins projektējis vēl trīs ēkas Alberta ielā: Alberta ielā 6, Alberta ielā 13 (abas ― 1904) un Alberta ielā 4 (1905). 1905.g. projektēta S.Mitusova pamatskola Strēlnieku ielā 4a, kā arī P.Šteinberga nams Brīvības ielā 99. Tipoloģiski līdzīgās dekoratīvās ievirzes ēku virkni noslēdz divi 1906.g. rotmistram Vladimiram Boguslavskim projektēti nami Alberta ielā 2 un 2a, vienlaikus uzrādot jau nedaudz atšķirīgus dekora izvēles principus.

			Visu minēto Eizenšteina projektēto celtņu dekoratīvā risinājuma pamatideja principiāli nemainās ― tām raksturīgs plašs, spēcīgi izakcentētas būvtēlniecības izmantojums, kas fasāžu kompozīcijās iekļaujas, tieši izrietot no historisma ēkām raksturīgiem fasāžu dekora principiem ar uzsvērti ritmizētiem viena vai vairāku elementu atkārtojumiem. Dekorā plaši lietoti jūgendstila stilistikai raksturīgi motīvi, tāpat arī tādi, kas pārmantoti no historisma un ir iezīmīgi heraldikai (piemēram, grifi, lauvas, pūķi u.c.), kāpinot ēkas reprezentablo iespaidu. Palielinot atsevišķo motīvu izmērus, kā arī kopējo dekoratīvo elementu masu, tiek panākti efektīgi risinājumi. Plastiski izakcentētie motīvi rada spēcīgus gaismēnu kontrastus, kontrasta princips ir dominējošs arī pašu motīvu traktējumā, pievēršoties mērogu variācijām, naturālistiskam vai arī spēcīgi stilizētam risinājumam. Fasādēm izmantotas arī jūgendstilam raksturīgas fasāžu apdares ar glazētu ķieģeļu un apmesto virsmu kontrastiem, atsevišķos gadījumos pievēršoties arī netradicionālu logu formu risinājumam (t.s. nierveidīgā forma namam Elizabetes ielā 10a, t.s. vēdekļveida jeb atslēgas cauruma forma trim logiem namam Alberta ielā 4), kas 19. un 20.gs. mijā bija ieguvis popularitāti un bija raksturīgs jūgendstila celtnēm Vīnē, arī Berlīnē u.c.

			Minētās iezīmes, neapšaubāmi, lielākā vai mazākā mērā ir aplūkojamā perioda celtņu dekora Rīgā kopīga iezīme. M. Eizenšteina ēku dekora specifisku veido antropomorfā dekora motīvu ekspresīvais vai – gluži pretēji – statiskais - risinājums, kā arī prasme ar dekora palīdzību radīt spriedzes un emocionāla daudznozīmīguma iespaidu, kuru kāpina zoomorfo motīvu atklāts vai slēpts draudīgums, precīzi balansējot uz robežas starp skaisto un briesmīgo.

	==Dekoratīvo motīvu avoti un dekora izpildītāju problēma==		==Dekoratīvo motīvu avoti un dekora izpildītāju problēma==

Redaktors : 2007. gada 30. jūlijs, plkst. 10.05

2007-07-30T10:05:11Z

Ivo : 2007. gada 20. jūnijs, plkst. 12.30

2007-06-20T12:30:22Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2007. gada 20. jūnijs, plkst. 12.30
1. rindiņa:		1. rindiņa:
			[[Image:Eizensteins_foto.jpg\|thumb\|Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900. gads. Attēls - RTMM]]
			[[Image:Eizensteins_Strelnieku_19.jpg\|thumb\|Īres nams Stēlnieku ielā 19. 1897. I. Stūrmaņa foto]]
			[[Image:Eizensteins_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904]]
			[[Image:Eizensteins_Alberta_4_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904, ēkas fasādes zīmējums VVA]]
			[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_b_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments. I. Prēdeļa foto]]
			[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_c_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments. I. Prēdeļa foto]]
			[[Image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903. I. Stūrmaņa foto]]
			[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_Elizabetes_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. Ēkas fasādes fragments - I. Prēdeļa foto]]
			[[Image:Eizensteins_Alberta_2a.jpg\|thumb\|V. Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906. Fasādes fragments]]
			[[Image:Eizensteins_Alberta_13_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes zīmējums. VVA]]
			[[Image:Eizensteins_Alberta_13.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. I. Prēdeļa foto]]
			[[Image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905 Fasādes fragments - I. Prēdeļa foto]]
			[[Image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|thumb\|Š. Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I. Stūrmaņa foto]]

	'''Mihails Eizenšteins''' (1867. 17. 09 -1920. 2. 07) - Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un		'''Mihails Eizenšteins''' (1867. 17. 09 -1920. 2. 07) - Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un

33. rindiņa:		47. rindiņa:
	=Attēli=		=Attēli=

	1_ Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900. gads. Attēls - RTMM		# [[:image:Eizensteins_foto.jpg\|Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju.]] 1900. gads. Attēls - RTMM
			# [[:image:Eizensteins_Strelnieku_19.jpg\|Īres nams Stēlnieku ielā 19. 1897. I. Stūrmaņa foto]]
	2_ Īres nams Stēlnieku ielā 19. 1897. I. Stūrmaņa foto		# [[:image:Eizensteins_Alberta_4.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904]]
			# [[:image:Eizensteins_Alberta_4_zimejums.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904, ēkas fasādes zīmējums VVA]]
	3_ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904		# [[:image:Eizensteins_Fasades_frag_b_Alberta_4.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments. I. Prēdeļa foto]]
			# [[:image:Eizensteins_Fasades_frag_c_Alberta_4.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments. I. Prēdeļa foto]]
	~~3a_~~ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904, ēkas fasādes zīmējums VVA		# [[:image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10b.jpg\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903. I. Stūrmaņa foto]]
			# [[:image:Eizensteins_Fasades_frag_Elizabetes_10b.jpg\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. Ēkas fasādes fragments - I. Prēdeļa foto]]
	~~3b_~~ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments . I. Prēdeļa foto		# [[:image:Eizensteins_Alberta_2a.jpg\|V. Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906. Fasādes fragments]]
			# [[:image:Eizensteins_Alberta_13_zimejums.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes zīmējums. VVA]]
	~~3c_~~ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments . I. Prēdeļa foto		# [[:image:Eizensteins_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. I. Prēdeļa foto]]
			# [[:image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905 Fasādes fragments - I. Prēdeļa foto]]
			# [[:image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|Š. Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I. Stūrmaņa foto]]
	4_ Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903. I. Stūrmaņa foto

	~~4a_~~ Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. Ēkas fasādes fragments - I. Prēdeļa foto

	5_ V. Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906. Fasādes fragments

	6_ Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes zīmējums. VVA

	~~6a_~~ Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. I. Prēdeļa foto

	~~6b_~~ Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905 Fasādes fragments - I. Prēdeļa foto

	7_ Š. Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I. Stūrmaņa foto

	[[Category:Mākslinieki\|Eizenšteins, Mihails]]		[[Category:Mākslinieki\|Eizenšteins, Mihails]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__

Ivo: New page: '''Mihails Eizenšteins''' (1867. 17. 09 -1920. 2. 07) - Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un =Biogrāfija= Mihails Eizenšteins dzimi...

2007-06-13T11:37:43Z

New page: '''Mihails Eizenšteins''' (1867. 17. 09 -1920. 2. 07) - Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un =Biogrāfija= Mihails Eizenšteins dzimi...

Jauna lapa

'''Mihails Eizenšteins''' (1867. 17. 09 -1920. 2. 07) - Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un

=Biogrāfija=

Mihails Eizenšteins dzimis 1867. g. Sanktpēterburgā ģimenē, kas piederēja no Vācijas iebraukušu un Krievijas sabiedrībā asimilējušos ebreju dzimtai. 1893. gadā viņš absolvēja Sanktpēterburgas Civilinženieru institūtu un uzsāka civilinženiera darbu. 1895. gada M. Eizenšteins nozīmēts darbā Vidzemes guberņas Iekšlietu ministrijā un turpmākajos gados šeit izveidoja ļoti sekmīgu ierēdņa karjeru. 1897. gads M. Eizenšteina dzīvē ienesa radikālas pārmaiņas – viņš pārgāja pareizticībā, salaulājās ar Sanktpētrburgā ietekmīgās tirgotāju Koņecku dzimtas atvasi Jūliju, bet jau septembrī pārcēlās uz Rīgu, kur par viņa dzīves vietu uz 10 gadiem kļuva dzīvoklis bulvāru rajonā - Krišjāņa Valdemāra ielā 6. 1898. gadā ģimenē piedzima dēls Sergejs Eizenšteins – vēlākais plaši pazīstamais Krievijas kinorežisors. Neraugoties uz materiālo labklājību, Mihaila un Jūlijas laulība izira jau 1909. gadā un tika oficiāli šķirta 1912. gadā. 1900. gadā Mihails Eizenšteins tika iecelts par Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieku un līdz pat savas ierēdņa karjeras beigām (līdz 1917. gada revolūcijai) saņēma Krievijas impērijā tradicionālus, ierēdņa karjeras augšupeju apliecinošus cara valdības apbalvojumus, ordeņus, medaļas un goda nosaukumus, ko vainago 1915. gadā viņam piešķirtais īstenā valsts padomnieka tituls. 1917. gadā, pēc revolūcijas Krievijā un aizbraukšanas no Rīgas (1917. gada 10. augustā), Mihails Eizenšteins kā inženieris iestājās Baltajā armijā. Jau nākamajā– 1918. gadā pēc armijas sakāves viņš bēga uz Vāciju un apmetās Berlīnē. Īslaicīgajā Berlīnes posmā (visticamāk 1919. gadā) viņš vēlreiz izveidojis laulības saites - par viņa sievu kļuva vietējās pansijas īpašniece Elizabete Mihelzone. Mihails Eizenšteins miris 1920. gada 2. jūlijā un apglabāts pareizticīgo baznīcas kapsētā Tīgelē, netālu no Berlīnes.

==Būvprakse Rīgā un historisma tradīcijas loma==

Mihaila Eizenšteina būvprakse nebija plaša un ārpus zināmajām - kopskaitā 15 celtnēm, citu ēku projektēšanu viņš nav veicis M. Eizenšteina darbība Rīgā arhitektūrā risinās laika periodā no 1897. līdz 1911. gadam un tai piemīt savrups raksturs. Viņš uzturēja kontaktus ar relatīvi šauras, galvenokārt mantiski nodrošinātās Rīgas krievu sabiedrības grupas pārstāvjiem, kuru vidū veidojās viņa pasūtāju loks. Eizemšteina ēku plānojums neizceļas ar telpiskā risinājuma novatorismu un augstvērtīgām kvalitātēm; visām M. Eizenšteina projektētajām ēkām izmantota arī historismam raksturīga, simetriski organizēta fasādes kompozīcija – izņēmums ir ēka Elizabetes ielā 10a, kuras fasādes risinājums ar asimetrisku ieejas mezgla izvietojumu, saistīts ar jau agrāk projektētā nama specifiku (ēkas projekta autors K. Pēkšēns). M. Eizenšteina ēku fasādēs aksiālo risinājumu parasti akcentē erkeri vai balkoni, kas izvietoti tieši ēkas centrā virs caurbrauktuves, vai arī abās fasādes pusēs simetriski virs ieejām. Atkāpes no šīs shēmas ir vienīgi celtnēs, kas izvietotas ielu stūru gruntsgalalos (piemēram - nami Strēlnieku ielā 19 vai Alberta ielā 13). Mihaila Eizenšteina pirmās ēkas Rīgā – 1897. gadā projektētais īres nams Strēlnieku ielā 19, kā arī 1898. gadā projektētais īres nams Krišjāņa Barona ielā 39, ir historisma neorenesanses stilistikai tipiski nami, kuru atturīgo dekoru veido itāļu 16. gadsimta arhitektūrai raksturīgi dekoratīvi elementi (rusts, pilastri, sandriki, balustrādes).

==Jūgendstila dekors==

Jūgendstila dekoram Mihails Eizenšteins pievēršas ap 1901. gadu, iespējams, Parīzes 1900. gada Pasaules izstādes (Exposition Universelle) materiālu iespaidā, kas atspoguļojas vēl askētiskajā A. Poles nama fasādē Dzirnavu ielā 18 (iekšpagalmā), kā arī eklektiskajā, bagātīga plastiska dekora pārsātinātajā J. Lazdiņa nama Elizabetes ielā 33 fasāžu risinājumā. Lazdiņa nams ir pirmais M. Eizenšteina projektēto namu vidū ar īpaši bagātīgu būvtēlniecības pielietojumu, kas raksturo arī turpmākās – laika posmā no 1903. līdz 1906. gadam projektētās ēkas. 1903. gadā apstiprināti projekti, kā arī uzsākta būvniecība M. Eizenšteina projektētajā namā Alberta ielā 8 (īpašnieks A. Pole). Šajā pašā gadā uzsākta fasādes pārbūve Iljaševa/fon Hanovskas īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10a, kā arī īres un veikalu namam Elizabetes iela 10 b, kura īpašnieks bija augsta ranga Krievijas valdības ierēdnis - īstenais vecākais valsts padomnieks A. Ļebedinskis. Divu turpmāko gadu laikā A. Ļebedinskim M. Eizenšteins projektējis vēl trīs ēkas Alberta ielā - Alberta ielā 6, Alberta ielā 13 (abas – 1904. gads) un Alberta iela 4 (1905.). 1905. gadā projektēta S. Mitusova pamatskola Strēlnieku ielā 4a, kā arī P. Šteinberga nams Brīvības ielā 99. Tipoloģiski līdzīgās dekoratīvās ievirzes ēku virkni noslēdz divi 1906. gadā rotmistram Vladimiram Boguslavskim projektēti nami Alberta ielā 2 un 2a, vienlaikus uzrādot jau nedaudz atšķirīgus dekora izvēles principus. Visu minēto M. Eizenšteina projektēto celtņu dekoratīvā risinājuma pamatideja principiāli nemainās – viņa celtnēm raksturīgs plašs, spēcīgi izakcentētas būvtēlniecības pielietojums, kas fasāžu kompozīcijās iekļaujas tieši izrietot no historisma celtnēm raksturīgiem fasāžu dekora principiem ar uzsvērti ritmizētiem viena vai vairāku elementu atkārtojumiem. Dekorā plaši izmantoti jūgendstila stilistikai raksturīgi motīvi, tāpat arī motīvi, kas pārmantoti no historisma un ir raksturīgi heraldikai (piemēram – grifi, lauvas, pūķi u.c.), kāpinot ēkas reprezentablo iespaidu. Palielinot atsevišķo motīvu izmērus, kā arī kopējo dekoratīvo elementu masu, tiek panākti efektīgi risinājumi. Plastiski izkcentētie motīvi rada spēcīgus gaismēnu kontrastus, kontrasta princips ir dominējošs arī pašu motīvu traktējumā, pievēršoties mērogu variācijām, naturālistiskam, vai arī spēcīgi stilizētam risinājumam. Fasādēm izmantoti arī jūgendstilam raksturīgas fasāžu apdares ar glazētu ķieģeļu un apmesto virsmu kontrastiem, atsevišķos gadījumos pievēršoties arī netradicionālu logu formu risinājumam (t.s. nierveidīgā forma namam Elizabetes ielā 10a, t.s. vēdekļveida jeb atslēgas cauruma forma trim logiem namam Alberta ielā 4), kas 19. un 20. gadsimtu mijā bija ieguvusi popularitāti un bija raksturīga jūgendstila celtnēm Vīnē, arī Berlīnē u.c. Minētās iezīmes, neapšaubāmi, lielākā vai mazākā mērā ir aplūkojamā perioda celtņu dekora Rīgā kopīga iezīme. M. Eizenšteina ēku dekora specifisku veido antropomorfā dekora motīvu ekspresīvais vai – gluži pretēji – statiskais - risinājums, kā arī prasme ar dekora palīdzību radīt spriedzes un emocionāla daudznozīmīguma iespaidu, kuru kāpina zoomorfo motīvu atklāts vai slēpts draudīgums, precīzi balansējot uz robežas starp skaisto un briesmīgo.

==Dekoratīvo motīvu avoti un dekora izpildītāju problēma==

M. Eizenšteina fasāžu dekora motīvu ģenēzes kontekstā nepārprotami ir O.Vāgnera skolas, kā arī Berlīnes laikmetīgās arhitektūras dekora iespaidi, vienlaikus svarīgas ir dekoratīvās idejas, kas pārņemtas no Vīnes historisma un Parīzes II impērijas stila celtnēm, vēsturisko stilu citāti (manierisma groteskais ornaments, antīkās Grieķijas, seno Austrumu civilizāciju u.c. tēmas), kā arī laikmetīgi avoti (Renē Lalika juvelieristrādājumi, Oto Rīta arhitektoniskās fantāzijas u.c). M. Eizenšteina namu dekorā varēja atspoguļoties arī centieni veidot vispārinātas asociācijas par pils tēmām, izmatojot neobarokālus paņēmienus (J. Lazdiņa nams Elizabetes ielā 33, A. Ļebedinska īres nama Alberta ielā 6, Alberta iela 13) papildinot dekoru ar tolaik moderniem akcentiem. Neraugoties uz dekoratīvās tēlniecības pārbagātību, kā arī dažādajiem motīvu avotiem, fasāžu kompozīju risinājumos izdevies panākt saliedētību. M. Eizenšteina celtņu dekora izpildītāju. jautājums paliek atklāts - fasāžu zīmējumos detaļām vērība tiek pievērsta tikai atsevišķos gadījumos, tādējādi nav iespējams konstatēt kā risinājās darbs ar detaļu izstrādi. Domājams, ka laika periodā no 1901. līdz 1905. gadam M. Eizenšteina ēku fasāžu dekors tika darināts būvtēlniecības uzņēmumos Otto&Wassil, sadarbojoties ar A. Folca uzņēmumu. 1906. gadā projektēto ēku dekors (vai tā atsevišķi elementi) darināti F. Vlasāka uzņēmumā.

==Vēlīnie darbi un pievēršanās klasiskās arhitektūras dekora tēmām==

Pēdējie M. Eizenšteins darbi Rīgas arhitektūrā ir 1911. gadā projektētās divas ēkas Maskavas priekšpilsētā. To mākslinieciskajā risinājumā, atsakoties no agrā jūgendstila periodam raksturīgā skulpturālā pārsātinājuma, vērojama pievēršanās brīvai variācijai par klasiskās arhitektūras tēmām (Strūgu iela 3), kā arī dekoratīvo efektu veidojot ar atturīgu gaiši zilā glazētā ķieģeļa pielietojumu (Lomonosova iela 3), tādējādi vēlreiz no jauna apliecinot lielisku laikmeta mainīgo modes tendenču izjūtas izpratni.

==Mantojuma vērtējums un saglabāšanās==

Vēl vēlā jūgendstila perioda ietvaros (līdz 1914. gadam) Mihaila Eizenšteina daiļrade tika vērtēta pretrunīgi. Starpkaru posmā, kā arī periodā pēc II Pasules kara tā ieguva izteikti negatīvu vērtējumu, kuras atskaņas saglabājās vēl pirmajās J. Krastiņa Rīgas jūgendstilam veltītajās publikācijās 20. gadsimta 80. gadu sākumā. Mūsdienās M. Eizenšteina celtnes tiek vērtētas kā Rīgas arhitektūrai raksturīga agrā jūgendstila izpausme.

S. Grosa

=Bibliogrāfija=

Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1980. 44-52 lpp.;Krastiņš J. Mihails Eizenšteins//Zvaigzne.-1989. Nr. 10-24. lpp., 4. vāks; Krastiņš J. Mihails Eizenšteins//Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 1995.-144-145 lpp.; Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari. - Rīga, 2002, 138-153 lpp.; Raša S. Mihails Eizenšteins. Tēmas un simboli Rīgas jūgendstila arhitektūrā 1901-1906. - Rīga, 2003; Grosa S. Jūgendstila dekors Rīgas 19. gs. un 20. gs. mijas arhitektūrā. Promocijas darbs (sagatavošanas stadijā);

=Attēli=

1_ Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900. gads. Attēls - RTMM

2_ Īres nams Stēlnieku ielā 19. 1897. I. Stūrmaņa foto

3_ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904

3a_ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904, ēkas fasādes zīmējums VVA

3b_ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments . I. Prēdeļa foto

3c_ Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments . I. Prēdeļa foto

4_ Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903. I. Stūrmaņa foto

4a_ Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. Ēkas fasādes fragments - I. Prēdeļa foto

5_ V. Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906. Fasādes fragments

6_ Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes zīmējums. VVA

6a_ Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. I. Prēdeļa foto

6b_ Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905 Fasādes fragments - I. Prēdeļa foto

7_ Š. Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I. Stūrmaņa foto

[[Category:Mākslinieki|Eizenšteins, Mihails]]
__NOEDITSECTION__

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 09.47
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	[[Image:Eizensteins_foto.jpg\|thumb\|Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900.g. ~~RTMM~~]]		[[Image:Eizensteins_foto.jpg\|thumb\|Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900.g.]]
	[[Image:Eizensteins_Strelnieku_19.jpg\|thumb\|Īres nams Strēlnieku ielā 19. 1897~~. I.Stūrmaņa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Strelnieku_19.jpg\|thumb\|Īres nams Strēlnieku ielā 19. 1897.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]		[[Image:Eizensteins_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_4_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904~~. Ēkas fasādes zīmējums VVA~~.]]		[[Image:Eizensteins_Alberta_4_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_b_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904~~. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_b_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_c_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. ~~Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto~~]]		[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_c_Alberta_4.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.]]
	[[Image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903~~. I.Stūrmaņa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903.]]
	[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_Elizabetes_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10b~~. Ēkas fasādes fragments. I.Prēdeļa foto~~.]]		[[Image:Eizensteins_Fasades_frag_Elizabetes_10b.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10b.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_2a.jpg\|thumb\|V.Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906~~. Fasādes fragments~~.]]		[[Image:Eizensteins_Alberta_2a.jpg\|thumb\|V.Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906.]]
	[[Image:Eizensteins_Alberta_13_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905~~. Fasādes zīmējums. VVA]]~~		[[Image:Eizensteins_Alberta_13_zimejums.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905.]]
	~~[[Image:Eizensteins_Alberta_13.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. I.Prēdeļa foto.]]~~
	~~[[Image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|thumb\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.]]~~
	~~[[Image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|thumb\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I.Stūrmaņa foto~~.]]

	'''Mihails Eizenšteins''' (1867.17.IX―1920.2.VII) ― Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un		'''Mihails Eizenšteins''' (1867.17.IX―1920.2.VII) ― Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un
74. rindiņa:		71. rindiņa:
	# [[:image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.]]		# [[:image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.]]
	# [[:image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I.Stūrmaņa foto.]]		# [[:image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I.Stūrmaņa foto.]]


			<gallery>
			Image:Eizensteins_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905.
			Image:Eizensteins_Fasades_fragments_Alberta_13.jpg\|Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905.
			Image:Eizensteins_Strugu_3.jpg\|Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. 1911.
			</gallery>

	[[Category:Mākslinieki\|Eizenšteins, Mihails]]		[[Category:Mākslinieki\|Eizenšteins, Mihails]]
	__NOEDITSECTION__		__NOEDITSECTION__