Ivo : 2006. gada 19. decembris, plkst. 13.40

2006-12-19T13:40:28Z

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2006. gada 19. decembris, plkst. 13.40
1. rindiņa:		1. rindiņa:
	1895.–1916. gadā Rīgā, Suvorova (tag. K. Barona) ielā 4, kā vidējās mākslinieciskās izglītības iestā-de darbojās privāta zīmēšanas un gleznošanas skola, kuras dibinātājs un vadītājs bija no Odesas iece-ļojis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents un peredvižņiku reālisma piekritējs Venja-mins Blūms (Веньямин Блюм, 1861–1919). Apmācība bija organizēta piecās klasēs (ornamenta, ģip-ša galvas, ģipša figūras, dzīva modeļa zīmēšana, gleznošanas), gadumijā skolas telpās notika audzēk-ņu darbu izstādes, un V. Blūms viņus veda brīvdabas studijās, lai gan skarbi kritizēja V. Purvīša ple-nērisko glezniecību. Direktora kultivētais krieviskums iestādei rusifikācijas politikas apstākļos no-drošināja guberņas administrācijas un vietējās krievu preses atbalstu, taču pēc Rīgas pilsētas mākslas skolas izveides (1906) un nostiprināšanās V. Purvīša vadībā (no 1909) Blūma skolas nozīme ļoti sa-ruka. Konservatīvās gaisotnes dēļ vairāki audzēkņi to bija pametuši arī iepriekš, tomēr laikā ap 1900. gadu tā vērtējama kā vidēji turīgu un nabadzīgu aprindu jauniešiem pieejama mācību vieta, kurā sa-stapās un savstarpēji tuvinājās vesela topošo mākslinieku paaudze. Skolā īsāku vai ilgāku laiku mā-cījušies Jānis Ansons, Ansis Cīrulis, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Jurjāns, Augusts Julla, Pēteris Kal-ve, Petrs Kalpoks, [[Pēteris Krastiņš]], Voldemārs Matvejs, Emīls Melderis, Aleksandrs Štrāls, Ernests Veilands, Voldemārs Zeltiņš, Kārlis Zemdega u. c.		1895.–1916. gadā Rīgā, Suvorova (tag. K. Barona) ielā 4, kā vidējās mākslinieciskās izglītības iestā-de darbojās privāta zīmēšanas un gleznošanas skola, kuras dibinātājs un vadītājs bija no Odesas iece-ļojis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents un peredvižņiku reālisma piekritējs Venja-mins Blūms (Веньямин Блюм, 1861–1919). Apmācība bija organizēta piecās klasēs (ornamenta, ģip-ša galvas, ģipša figūras, dzīva modeļa zīmēšana, gleznošanas), gadumijā skolas telpās notika audzēk-ņu darbu izstādes, un V. Blūms viņus veda brīvdabas studijās, lai gan skarbi kritizēja V. Purvīša ple-nērisko glezniecību. Direktora kultivētais krieviskums iestādei rusifikācijas politikas apstākļos no-drošināja guberņas administrācijas un vietējās krievu preses atbalstu, taču pēc Rīgas pilsētas mākslas skolas izveides (1906) un nostiprināšanās V. Purvīša vadībā (no 1909) Blūma skolas nozīme ļoti sa-ruka. Konservatīvās gaisotnes dēļ vairāki audzēkņi to bija pametuši arī iepriekš, tomēr laikā ap 1900. gadu tā vērtējama kā vidēji turīgu un nabadzīgu aprindu jauniešiem pieejama mācību vieta, kurā sa-stapās un savstarpēji tuvinājās vesela topošo mākslinieku paaudze. Skolā īsāku vai ilgāku laiku mā-cījušies Jānis Ansons, Ansis Cīrulis, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Jurjāns, Augusts Julla, Pēteris Kal-ve, Petrs Kalpoks, [[Pēteris Krastiņš]], [[Voldemārs Matvejs]], Emīls Melderis, Aleksandrs Štrāls, Ernests Veilands, Voldemārs Zeltiņš, Kārlis Zemdega u. c.

	''Lit.: Jaunsudrabiņš J. Mana dzīve. (Turpinājums) // Latvis. – 1921. – Nr. 89. – 15. dec.; Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – Stokholma, 1980. – 2. sēj. – 232. lpp.; Cielava S. Tēlotājas mākslas dzīve Latvijā 19. gs. otrajā pusē // Latviešu tēlotāja māksla: 1860–1940. – Rīga, 1986. – 13. lpp.; Tidomane G. Blūms Venjamins // Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. – 1. sēj. – 72. lpp.''		''Lit.: Jaunsudrabiņš J. Mana dzīve. (Turpinājums) // Latvis. – 1921. – Nr. 89. – 15. dec.; Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – Stokholma, 1980. – 2. sēj. – 232. lpp.; Cielava S. Tēlotājas mākslas dzīve Latvijā 19. gs. otrajā pusē // Latviešu tēlotāja māksla: 1860–1940. – Rīga, 1986. – 13. lpp.; Tidomane G. Blūms Venjamins // Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. – 1. sēj. – 72. lpp.''

Ivo : 2006. gada 7. novembris, plkst. 10.58

2006-11-07T10:58:17Z

Jauna lapa

1895.–1916. gadā Rīgā, Suvorova (tag. K. Barona) ielā 4, kā vidējās mākslinieciskās izglītības iestā-de darbojās privāta zīmēšanas un gleznošanas skola, kuras dibinātājs un vadītājs bija no Odesas iece-ļojis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents un peredvižņiku reālisma piekritējs Venja-mins Blūms (Веньямин Блюм, 1861–1919). Apmācība bija organizēta piecās klasēs (ornamenta, ģip-ša galvas, ģipša figūras, dzīva modeļa zīmēšana, gleznošanas), gadumijā skolas telpās notika audzēk-ņu darbu izstādes, un V. Blūms viņus veda brīvdabas studijās, lai gan skarbi kritizēja V. Purvīša ple-nērisko glezniecību. Direktora kultivētais krieviskums iestādei rusifikācijas politikas apstākļos no-drošināja guberņas administrācijas un vietējās krievu preses atbalstu, taču pēc Rīgas pilsētas mākslas skolas izveides (1906) un nostiprināšanās V. Purvīša vadībā (no 1909) Blūma skolas nozīme ļoti sa-ruka. Konservatīvās gaisotnes dēļ vairāki audzēkņi to bija pametuši arī iepriekš, tomēr laikā ap 1900. gadu tā vērtējama kā vidēji turīgu un nabadzīgu aprindu jauniešiem pieejama mācību vieta, kurā sa-stapās un savstarpēji tuvinājās vesela topošo mākslinieku paaudze. Skolā īsāku vai ilgāku laiku mā-cījušies Jānis Ansons, Ansis Cīrulis, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Jurjāns, Augusts Julla, Pēteris Kal-ve, Petrs Kalpoks, [[Pēteris Krastiņš]], Voldemārs Matvejs, Emīls Melderis, Aleksandrs Štrāls, Ernests Veilands, Voldemārs Zeltiņš, Kārlis Zemdega u. c.

''Lit.: Jaunsudrabiņš J. Mana dzīve. (Turpinājums) // Latvis. – 1921. – Nr. 89. – 15. dec.; Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – Stokholma, 1980. – 2. sēj. – 232. lpp.; Cielava S. Tēlotājas mākslas dzīve Latvijā 19. gs. otrajā pusē // Latviešu tēlotāja māksla: 1860–1940. – Rīga, 1986. – 13. lpp.; Tidomane G. Blūms Venjamins // Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. – 1. sēj. – 72. lpp.''

Venjamina Blūma zīmēšanas un gleznošanas skola - Versiju hronoloģija

Ivo : 2006. gada 19. decembris, plkst. 13.40

Ivo : 2006. gada 7. novembris, plkst. 10.58