Atšķirības starp "Oto un Vasils" versijām
No ''Latvijas mākslas vēsture''
(New page: '''Oto un Vasils''' (Otto&Wassil) - viena no nozīmīgākajām dekoratīvās tēlniecības darbnīcām Rīgā 20. gadsimta sākumā (pastāvēja no 1901.gada līdz 1906. gadam; no 1903. ga...) |
|||
(4 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Oto un Vasils''' (Otto&Wassil) - viena no nozīmīgākajām dekoratīvās tēlniecības darbnīcām Rīgā 20. gadsimta sākumā (pastāvēja no 1901.gada līdz 1906. gadam; no 1903. gada ar nosaukumu Wassil&Co) | + | [[Image:Oto_fotoportrets.jpg|thumb|Zigmunts Oto. 20. gs. sākuma foto]] |
+ | [[Image:Otto_Vasil_Dekorativa_grupa.jpg|thumb|Alegoriski dekoratīva strūklakas grupa Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā]] | ||
+ | [[Image:Otto_Struklaka.jpg|thumb|Z. Oto. Strūklakas grupa Varšavas biedrības Zachęta 1900.g. konkursā]] | ||
+ | [[Image:Otto_Atlanti.jpg|thumb|Z. Oto. Atlanti dzīvojamās ēkas noformējumā Varšavā (t.s. „Giganti”) 20. gs. sākums]] | ||
+ | [[Image:Otto_Vasil_Smilsu_iela_8_1.jpg|thumb|Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments]] | ||
+ | [[Image:Otto_Vasil_Smilsu_iela_8.jpg|thumb|Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments]] | ||
+ | [[Image:Otto_Vasil_Gertrudes_iela_10.jpg|thumb|Ģertrūdes iela 10/12 Rīgā. Fasādes fragments]] | ||
+ | [[Image:Otto_Vasil_Elizabetes_iela_33.jpg|thumb|Elizabetes iela 33 Rīgā. Fasādes fragments]] | ||
+ | [[Image:Otto_Vasil_Krievu_teatra_interjers.jpg|thumb|Rīgas Krievu teātra (mūsd. Nacionālā teātra) interjers. 1902]] | ||
+ | [[Image:Otto_Vasil_teatra_interjers.jpg|thumb|Rīgas Latviešu teātra interjers (nav saglabājies). 1902. Attēls no RMVM]] | ||
+ | |||
+ | '''Oto un Vasils''' (''Otto&Wassil'') - viena no nozīmīgākajām dekoratīvās tēlniecības darbnīcām Rīgā 20. gadsimta sākumā (pastāvēja no 1901.gada līdz 1906. gadam; no 1903. gada ar nosaukumu ''Wassil&Co'') | ||
=Oto un Vasils darbnīca= | =Oto un Vasils darbnīca= | ||
==Darbnīcas dibināšana. Panākumi Rīgas septiņsimtgadei veltītajā rūpniecības un amatniecības izstādē 1901. gadā== | ==Darbnīcas dibināšana. Panākumi Rīgas septiņsimtgadei veltītajā rūpniecības un amatniecības izstādē 1901. gadā== | ||
− | Būvtēlniecības darbnīca Otto&Wassil dibināta 1901. gadā, tās dibinātāji bija tēlnieki Zigmunts Oto un Osvalds Vasils. 1901. gadā uzņēmums algoja | + | Būvtēlniecības darbnīca ''Otto&Wassil'' dibināta 1901. gadā, tās dibinātāji bija tēlnieki Zigmunts Oto un Osvalds Vasils. 1901. gadā uzņēmums algoja deviņus strādniekus, gada finansiālajam apgrozījumam sasniedzot 18 000 rubļu (salīdzinājumam – A. Folca uzņēmumā togad bija 35 strādnieki, bet gada finansiālais apgrozījums – 25 000 rubļu). ''Otto&Wassil'' darbnīca, kurā tika izgatavoti darbi ēku dekoratīvajam noformējumam galvenokārt cementa lējumā, atradās Rīgā, Ņevas (tag. R. Blaumaņa) ielā 10. Rīgas septiņsimtgadei veltītajā rūpniecības un amatniecības izstādē (1901) ''Otto&Wassil'' par alegoriski dekoratīvu strūklakas grupu saņēma vienu no zelta medaļām. Kompozīcija zināma vienīgi pēc fotoattēliem – iecere 25 pēdas augsto ģipša darbu izgatavot noturīgā materiālā tā arī netika realizēta. |
==Dekoratīvā noformējuma darbi Rīgā== | ==Dekoratīvā noformējuma darbi Rīgā== | ||
− | Otto&Wassil, vēlāk Wassi&Co dekoratīvās tēlniecības uzņēmuma galvenais darbības virziens Rīgā bija saistīts ar ēku un interjeru dekoratīvā noformējuma darbiem, tomēr droši zināmo darbu skaits nav liels - Rīgas Krievu teātra (mūsdienās - Nacionālais teātris) iekštelpu dekoratīvā apdare (1902, arhitekts A. Reinbergs), šeit veikti arī dekoratīvā noformējuma darbi Rīgas Latviešu amatnieku biedrības ēkai Lāčplēša ielā 25 (1902 | + | ''Otto&Wassil'', vēlāk ''Wassi&Co'' dekoratīvās tēlniecības uzņēmuma galvenais darbības virziens Rīgā bija saistīts ar ēku un interjeru dekoratīvā noformējuma darbiem, tomēr droši zināmo darbu skaits nav liels - Rīgas Krievu teātra (mūsdienās - Latvijas Nacionālais teātris) iekštelpu dekoratīvā apdare (1902, arhitekts A. Reinbergs), šeit veikti arī dekoratīvā noformējuma darbi Rīgas Latviešu amatnieku biedrības ēkai Lāčplēša ielā 25 (1902, arhitekts Trompovskis), kas tika celta Rīgas latviešu biedrības vajadzībām un pazīstama arī kā pirmā Rīgas Latviešu teātra ēka. ''Otto&Wassil'' zināmo darbu skaitā Rīgas ēku noformējumā ir divi Šēla un Šefela nami - Tupikova nams Ģertrūdes ielā 10/12 un Bobrova nams Smilšu ielā 8 (abas – 1902). Bez tam ''Wassil&Co'' – strādājuši pie Šēla un Šefela projektētā Zihmana nama Teātra ielā 9 (1903). Pārējo darbu atribūcija ir apgrūtināta, jo nereti viena nama noformēšanai tika pieaicināti pat vairāki būvtēlniecības uzņēmumi. Domājams, ka ''Otto&Wassil'' (''Wassil&Co'') piedalījušies vairāku M.Eizenšteina (Elizabetes 33, Elizabetes 10a un Ļebedinska nami Alberta ielā un Elizabetes ielā 10b), A. Ašenkampfa (Vīksnas nams Brīvības ielā 52) u.c. ēku noformējumā. O. Vasila darbnīca savu darbību pārtrauca ap 1906. gadu, kad krasi mainījās modes tendences un samazinājās pieprasījums pēc plastiskiem motīviem piesātināta fasāžu dekora. |
=Zigmunts Oto= | =Zigmunts Oto= | ||
==Biogrāfija un mākslinieciskā darbība== | ==Biogrāfija un mākslinieciskā darbība== | ||
− | Zigmunts Oto (1874. 16. | + | Zigmunts Oto (1874. 16.III - 1944.12. IX) dzimis 1874.gadā Ļvovā skārdnieka ģimenē, mācījies Ļvovas mākslas skolā un 1895. gadā divus semestrus (1894/95 – I, 1895/96 – II) – Krakovas Mākslas akadēmijā. Patstāvīgu māksliniecisku darbību Z. Oto uzsācis 1896. gadā, uz laiku atgriežoties Ļvovā, kur veidojis vairākus stājdarbus, kā arī pievērsies būvtēlniecībai. Nozīmīgs sasniegums bija pirmās vietas iegūšana 1898. gadā Varšavas mākslas biedrības ''Zachęta'' (''Towarzystwo Zachęty Sztuk Pięknych'') rīkotajā konkursā, ļaujot realizēt divas alegoriskas kompozīcijas biedrības ēkas portālam – “Glezniecība (Jans Matejko)” un “Tēlniecība (Feits Štoss)”. 1900. gadā šīs pašas biedrības rīkotajā konkursā Z. Oto ieguva pirmo godalgu par strūklakas grupu, kurai bija jāatrodas pie biedrības ēkas fasādes. Stilistiski līdzīgs ir jau pieminētais darbs Rīgas 700. gadu jubilejas izstādē. Kopš 1901. gada līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam, Z. Oto aktīvi darbojās vairākās Varšavas mākslas organizācijās, ieņemdams tajās atbildīgus sabiedriskos amatus, arī biedrībā ''Zachęta'', kuras biedru skaitā viņš bija kopš 1901. gada. Ir zināms, ka Varšavā 1901. gada rudenī Zigmunts Oto salaulājās ar pazīstamās poļu tēlnieces Valērijas Dombrovskas meitu Jadvigu Dombrovsku. |
==Zigmuta Oto darbi Varšavā== | ==Zigmuta Oto darbi Varšavā== | ||
− | Zigmunta | + | Zigmunta Oto darbiem raksturīgs spēcīgs neobarokāls elements, kas agrīnajā periodā savienojas ar jūgendiskām iezīmēm. Vēlākajos gados neobarokālā tendence kļuva dominējoša (atlantu figūras – t.s. „Giganti” dzīvojamās ēkas noformējumā Varšavā). Z. Oto galvenais darbības lauks bija būvtēlniecība – viņš piedalījies daudzu Varšavas 20. gadsimta pirmās puses ēku dekoratīvajā noformējumā, kas gandrīz nav saglabājušies sakarā ar Otrā pasaules kara postījumiem. Z. Otto darinājis samērā daudz kapu pieminekļu, strādājis arī stājtēlniecībā, pirms Pirmā pasaules kara sekmīgi piedalījies vairākos monumentālu pieminekļu konkursos (nozīmīgākais sasniegums - otrā vieta Šopēna pieminekļa konkursā Varšavā 1906. gadā). Ir zināms, ka Z. Oto strādājis būvtēlniecībā arī starpkaru posmā, sadarbodamies ar vairākiem arhitektiem (tai skaitā - Rīgas Politehnikuma absolveniem Karolu Jankovski un Francišeku Lilpopu) un veidojis iekštelpu dekoratīvo noformējumu vairākiem Polijas dievnamiem. Poļu avoti Zigmunta Oto darbību Rīgā vērtē kā epizodisku un nesniedz norādījumus ne par viņa firmu Rīgā, ne par sadarbības partneri O. Vasilu. |
=Osvalds Vasils= | =Osvalds Vasils= | ||
− | Voldemārs Osvalds Vasils (1871. 27. | + | Voldemārs Osvalds Vasils (1871. 27. VIII - ?) dzimis Lēdurgas pagasta Krīderkrogā 1871.g. nomnieka Kārļa un Līzes Vasilu ģimenē, kuru laulība tika slēgta Lēdurgas-Turaidas ev.lut. draudzē 1868. gada 4. februārī. Rīgas adrešu grāmatās Osvalda Vasila vārds atrodams no 1900. gada līdz 1906. gadam. Tēlnieks kopā ar Z. Otto firmas vajadzībām sākotnēji īrējis telpas Dzirnavu ielā 70, pēc tam jau pieminētajā ēkā Ņevas ielā 10, vēlāk - Avotu ielā 4. Šeit 1901. gadā pie viņa gandrīz gadu dzīvojusi māte (tolaik jau ir atraitne), kopā ar māsām – Otīliju, Elfrīdi un Emīliju. 20. gadsimta sākuma adrešu grāmatās Līze Vasile minēta kā krodziniece. Nekādu papildu informāciju par Voldemāru Osvaldu Vasilu nav izdevies noskaidrot. |
S. Grosa | S. Grosa | ||
=Bibliogrāfija= | =Bibliogrāfija= | ||
− | Rzymkowski R. Zygmunt Otto – rzeźbiarz warszawski I pol. XX w. | + | # Rzymkowski R. Zygmunt Otto – rzeźbiarz warszawski I pol. XX w. Warszawa, 1989. S. 10. Maģistra darba mašīnraksts. Polijas Zinātņu akadēmijas Mākslas institūta bibliotēka (Bibl. IS PAN), Nr. 1720 |
+ | # Grosa S. Dekoratīvās tēlniecības darbnīca Otto&Wassil Rīgā 19. un 20. gs. mijā. No: Arhitektūra un māksla Rīgā. Idejas un objekti. Rakstu krājums. Sast .J. Zilgalvis. Rīga, 2004. 95.-104. lpp. | ||
=Attēlu saraksts= | =Attēlu saraksts= | ||
− | # Zigmunts Oto. 20. gs. sākuma foto | + | # [[:image:Oto_fotoportrets.jpg|Zigmunts Oto.]] 20. gs. sākuma foto |
− | # Alegoriski dekoratīva strūklakas grupa Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā | + | # [[:image:Otto_Vasil_Dekorativa_grupa.jpg|Alegoriski dekoratīva strūklakas grupa Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā]] |
− | # Z. Oto. Strūklakas grupa Varšavas biedrības Zachęta 1900.g. konkursā | + | # [[:image:Otto_Struklaka.jpg|Z. Oto. Strūklakas grupa Varšavas biedrības Zachęta 1900.g. konkursā]] |
− | # Z. Oto. Atlanti dzīvojamās ēkas noformējumā Varšavā (t.s. „Giganti”) 20. gs. sākums | + | # [[:image:Otto_Atlanti.jpg|Z. Oto. Atlanti dzīvojamās ēkas noformējumā Varšavā (t.s. „Giganti”) 20. gs. sākums]] |
− | # Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments | + | # [[:image:Otto_Vasil_Smilsu_iela_8_1.jpg|Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments]] |
− | # Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments | + | # [[:image:Otto_Vasil_Smilsu_iela_8.jpg|Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments]] |
− | # Ģertrūdes iela 10/12 Rīgā. Fasādes fragments | + | # [[:image:Otto_Vasil_Gertrudes_iela_10.jpg|Ģertrūdes iela 10/12 Rīgā. Fasādes fragments]] |
− | # Elizabetes iela 33 Rīgā. Fasādes fragments | + | # [[:image:Otto_Vasil_Elizabetes_iela_33.jpg|Elizabetes iela 33 Rīgā. Fasādes fragments]] |
− | # Rīgas Krievu teātra (mūsd. Nacionālā teātra) interjers. 1902 | + | # [[:image:Otto_Vasil_Krievu_teatra_interjers.jpg|Rīgas Krievu teātra (mūsd. Nacionālā teātra) interjers. 1902]] |
− | # Rīgas Latviešu teātra interjers (nav saglabājies). 1902. Attēls no RMVM | + | # [[:image:Otto_Vasil_teatra_interjers.jpg|Rīgas Latviešu teātra interjers (nav saglabājies). 1902. Attēls no RMVM]] |
[[Category:Mākslinieki|Oto un Vasils]] | [[Category:Mākslinieki|Oto un Vasils]] | ||
__NOEDITSECTION__ | __NOEDITSECTION__ |
Pašreizējā versija, 2009. gada 14. aprīlis, plkst. 20.49
Oto un Vasils (Otto&Wassil) - viena no nozīmīgākajām dekoratīvās tēlniecības darbnīcām Rīgā 20. gadsimta sākumā (pastāvēja no 1901.gada līdz 1906. gadam; no 1903. gada ar nosaukumu Wassil&Co)
Satura rādītājs
Oto un Vasils darbnīca
Darbnīcas dibināšana. Panākumi Rīgas septiņsimtgadei veltītajā rūpniecības un amatniecības izstādē 1901. gadā
Būvtēlniecības darbnīca Otto&Wassil dibināta 1901. gadā, tās dibinātāji bija tēlnieki Zigmunts Oto un Osvalds Vasils. 1901. gadā uzņēmums algoja deviņus strādniekus, gada finansiālajam apgrozījumam sasniedzot 18 000 rubļu (salīdzinājumam – A. Folca uzņēmumā togad bija 35 strādnieki, bet gada finansiālais apgrozījums – 25 000 rubļu). Otto&Wassil darbnīca, kurā tika izgatavoti darbi ēku dekoratīvajam noformējumam galvenokārt cementa lējumā, atradās Rīgā, Ņevas (tag. R. Blaumaņa) ielā 10. Rīgas septiņsimtgadei veltītajā rūpniecības un amatniecības izstādē (1901) Otto&Wassil par alegoriski dekoratīvu strūklakas grupu saņēma vienu no zelta medaļām. Kompozīcija zināma vienīgi pēc fotoattēliem – iecere 25 pēdas augsto ģipša darbu izgatavot noturīgā materiālā tā arī netika realizēta.
Dekoratīvā noformējuma darbi Rīgā
Otto&Wassil, vēlāk Wassi&Co dekoratīvās tēlniecības uzņēmuma galvenais darbības virziens Rīgā bija saistīts ar ēku un interjeru dekoratīvā noformējuma darbiem, tomēr droši zināmo darbu skaits nav liels - Rīgas Krievu teātra (mūsdienās - Latvijas Nacionālais teātris) iekštelpu dekoratīvā apdare (1902, arhitekts A. Reinbergs), šeit veikti arī dekoratīvā noformējuma darbi Rīgas Latviešu amatnieku biedrības ēkai Lāčplēša ielā 25 (1902, arhitekts Trompovskis), kas tika celta Rīgas latviešu biedrības vajadzībām un pazīstama arī kā pirmā Rīgas Latviešu teātra ēka. Otto&Wassil zināmo darbu skaitā Rīgas ēku noformējumā ir divi Šēla un Šefela nami - Tupikova nams Ģertrūdes ielā 10/12 un Bobrova nams Smilšu ielā 8 (abas – 1902). Bez tam Wassil&Co – strādājuši pie Šēla un Šefela projektētā Zihmana nama Teātra ielā 9 (1903). Pārējo darbu atribūcija ir apgrūtināta, jo nereti viena nama noformēšanai tika pieaicināti pat vairāki būvtēlniecības uzņēmumi. Domājams, ka Otto&Wassil (Wassil&Co) piedalījušies vairāku M.Eizenšteina (Elizabetes 33, Elizabetes 10a un Ļebedinska nami Alberta ielā un Elizabetes ielā 10b), A. Ašenkampfa (Vīksnas nams Brīvības ielā 52) u.c. ēku noformējumā. O. Vasila darbnīca savu darbību pārtrauca ap 1906. gadu, kad krasi mainījās modes tendences un samazinājās pieprasījums pēc plastiskiem motīviem piesātināta fasāžu dekora.
Zigmunts Oto
Biogrāfija un mākslinieciskā darbība
Zigmunts Oto (1874. 16.III - 1944.12. IX) dzimis 1874.gadā Ļvovā skārdnieka ģimenē, mācījies Ļvovas mākslas skolā un 1895. gadā divus semestrus (1894/95 – I, 1895/96 – II) – Krakovas Mākslas akadēmijā. Patstāvīgu māksliniecisku darbību Z. Oto uzsācis 1896. gadā, uz laiku atgriežoties Ļvovā, kur veidojis vairākus stājdarbus, kā arī pievērsies būvtēlniecībai. Nozīmīgs sasniegums bija pirmās vietas iegūšana 1898. gadā Varšavas mākslas biedrības Zachęta (Towarzystwo Zachęty Sztuk Pięknych) rīkotajā konkursā, ļaujot realizēt divas alegoriskas kompozīcijas biedrības ēkas portālam – “Glezniecība (Jans Matejko)” un “Tēlniecība (Feits Štoss)”. 1900. gadā šīs pašas biedrības rīkotajā konkursā Z. Oto ieguva pirmo godalgu par strūklakas grupu, kurai bija jāatrodas pie biedrības ēkas fasādes. Stilistiski līdzīgs ir jau pieminētais darbs Rīgas 700. gadu jubilejas izstādē. Kopš 1901. gada līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam, Z. Oto aktīvi darbojās vairākās Varšavas mākslas organizācijās, ieņemdams tajās atbildīgus sabiedriskos amatus, arī biedrībā Zachęta, kuras biedru skaitā viņš bija kopš 1901. gada. Ir zināms, ka Varšavā 1901. gada rudenī Zigmunts Oto salaulājās ar pazīstamās poļu tēlnieces Valērijas Dombrovskas meitu Jadvigu Dombrovsku.
Zigmuta Oto darbi Varšavā
Zigmunta Oto darbiem raksturīgs spēcīgs neobarokāls elements, kas agrīnajā periodā savienojas ar jūgendiskām iezīmēm. Vēlākajos gados neobarokālā tendence kļuva dominējoša (atlantu figūras – t.s. „Giganti” dzīvojamās ēkas noformējumā Varšavā). Z. Oto galvenais darbības lauks bija būvtēlniecība – viņš piedalījies daudzu Varšavas 20. gadsimta pirmās puses ēku dekoratīvajā noformējumā, kas gandrīz nav saglabājušies sakarā ar Otrā pasaules kara postījumiem. Z. Otto darinājis samērā daudz kapu pieminekļu, strādājis arī stājtēlniecībā, pirms Pirmā pasaules kara sekmīgi piedalījies vairākos monumentālu pieminekļu konkursos (nozīmīgākais sasniegums - otrā vieta Šopēna pieminekļa konkursā Varšavā 1906. gadā). Ir zināms, ka Z. Oto strādājis būvtēlniecībā arī starpkaru posmā, sadarbodamies ar vairākiem arhitektiem (tai skaitā - Rīgas Politehnikuma absolveniem Karolu Jankovski un Francišeku Lilpopu) un veidojis iekštelpu dekoratīvo noformējumu vairākiem Polijas dievnamiem. Poļu avoti Zigmunta Oto darbību Rīgā vērtē kā epizodisku un nesniedz norādījumus ne par viņa firmu Rīgā, ne par sadarbības partneri O. Vasilu.
Osvalds Vasils
Voldemārs Osvalds Vasils (1871. 27. VIII - ?) dzimis Lēdurgas pagasta Krīderkrogā 1871.g. nomnieka Kārļa un Līzes Vasilu ģimenē, kuru laulība tika slēgta Lēdurgas-Turaidas ev.lut. draudzē 1868. gada 4. februārī. Rīgas adrešu grāmatās Osvalda Vasila vārds atrodams no 1900. gada līdz 1906. gadam. Tēlnieks kopā ar Z. Otto firmas vajadzībām sākotnēji īrējis telpas Dzirnavu ielā 70, pēc tam jau pieminētajā ēkā Ņevas ielā 10, vēlāk - Avotu ielā 4. Šeit 1901. gadā pie viņa gandrīz gadu dzīvojusi māte (tolaik jau ir atraitne), kopā ar māsām – Otīliju, Elfrīdi un Emīliju. 20. gadsimta sākuma adrešu grāmatās Līze Vasile minēta kā krodziniece. Nekādu papildu informāciju par Voldemāru Osvaldu Vasilu nav izdevies noskaidrot.
S. Grosa
Bibliogrāfija
- Rzymkowski R. Zygmunt Otto – rzeźbiarz warszawski I pol. XX w. Warszawa, 1989. S. 10. Maģistra darba mašīnraksts. Polijas Zinātņu akadēmijas Mākslas institūta bibliotēka (Bibl. IS PAN), Nr. 1720
- Grosa S. Dekoratīvās tēlniecības darbnīca Otto&Wassil Rīgā 19. un 20. gs. mijā. No: Arhitektūra un māksla Rīgā. Idejas un objekti. Rakstu krājums. Sast .J. Zilgalvis. Rīga, 2004. 95.-104. lpp.
Attēlu saraksts
- Zigmunts Oto. 20. gs. sākuma foto
- Alegoriski dekoratīva strūklakas grupa Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā
- Z. Oto. Strūklakas grupa Varšavas biedrības Zachęta 1900.g. konkursā
- Z. Oto. Atlanti dzīvojamās ēkas noformējumā Varšavā (t.s. „Giganti”) 20. gs. sākums
- Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments
- Smilšu iela 8 Rīgā. Fasādes fragments
- Ģertrūdes iela 10/12 Rīgā. Fasādes fragments
- Elizabetes iela 33 Rīgā. Fasādes fragments
- Rīgas Krievu teātra (mūsd. Nacionālā teātra) interjers. 1902
- Rīgas Latviešu teātra interjers (nav saglabājies). 1902. Attēls no RMVM