Atšķirības starp "Saturs" versijām
No ''Latvijas mākslas vēsture''
190. rindiņa: | 190. rindiņa: | ||
**[[1890_-_1915:_Mākslas_izglītība|Mākslas izglītība]] | **[[1890_-_1915:_Mākslas_izglītība|Mākslas izglītība]] | ||
**[[1890_-_1915:_Krātuves._Biedrības._Izstādes._Kritika.|Izstādes un krātuves. Biedrības. Mākslas kritika]] | **[[1890_-_1915:_Krātuves._Biedrības._Izstādes._Kritika.|Izstādes un krātuves. Biedrības. Mākslas kritika]] | ||
+ | **[[Vilhelms_Neimanis|Vilhelms Neimanis]] | ||
**[[1890_–_1915:_Mākslas_tirgus|Mākslas tirgus]] | **[[1890_–_1915:_Mākslas_tirgus|Mākslas tirgus]] | ||
*[[:Kategorija:Mākslinieki|Perioda mākslinieki un darbnīcas]] | *[[:Kategorija:Mākslinieki|Perioda mākslinieki un darbnīcas]] |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. janvāris, plkst. 13.37
Saturs
Ievads
Vispārējs piedāvātās Latvijas mākslas vēstures raksturojums un metodoloģiskie nosacījumi
Periodizācija
Akmens laikmeta māksla
Bronzas un dzelzs laikmeta māksla
Viduslaiku māksla I 12. gs. – 1230. g.
- Vispārējs perioda mākslas raksturojums
- Arhitektūra
- Vispārīgs raksturojums
- Akmens arhitektūras iepazīšana
- Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils
- Rīgas dibināšana un senākās celtnes
- Sv. Jēkaba baznīca
- Sv. Jura baznīca
- Rīgas Doma komplekss
Viduslaiku māksla II 1230. g. – 1500. g.
- Arhitektūra
- Vispārīgs raksturojums
- Pilsētbūvniecība un aizsardzības sistēma
- Sakrālā arhitektūra Rīgā un Vidzemē
- Tipoloģija un attīstība
- Piļu arhitektūra. Tipoloģija un attīstība
- Rīgas pils
- Vidzemes pilis: Cēsis, Valmiera, Straupe, Sigulda, Turaida
- Kurzemes pilis: Jelgava, Ventspils, Dundaga, Alsunga
- Latgales pilis: Ludza
- Tēlniecība
- Vispārīgs raksturojums
- Akmens tēlniecība
- Kapa plāksnes
- Dekoratīvā tēlniecība Rīgas Domā
- Kokskulptūra
- Glezniecība
Viduslaiku māksla III 1500. g. – 1561. g.
- Arhitektūra
- Vispārīgs raksturojums
- Tēlniecība
- Akmens tēlniecība
- Kokskulptūra
- Lietišķā māksla
Klasisko elementu periods. 1561. g. – 1680. g.
- Vispārējs perioda mākslas raksturojums
- Vēsturiskais fons
- Arhitektūra
- Vispārīgs raksturojums
- Sakrālā arhitektūra
- Laicīgā arhitektūra
- Pilsētbūvniecība
- Tēlniecība
- Vispārīgs raksturojums
- Baznīcu iekārtas priekšmeti
- Būvplastika
- Memoriālā tēlniecība
- Patrīcija Nidecka kapene
- Glezniecība
- Vispārīgs raksturojums
- Portrets
- Altārgleznas
- Interjeru dekoratīvā glezniecība
- Grafika
- Vispārīgs raksturojums
- Grāmatu māksla
- Stājgrafika
- Mākslinieki
- Atsevišķi objekti
- Melngalvju nams
- Zlēku baznīca
Baroka un rokoko periods. 1680. g. – 1780. g.
- Vispārējs perioda raksturojums
- Vēsturiskais fons
- Arhitektūra
- Pilsētbūvniecība
- Sakrālā mūra arhitektūra
- Skaistkalnes baznīca
- Ilūkstes baznīca
- Krāslavas baznīca
- Pasienas baznīca
- Piedrujas baznīca
- Subates baznīca
- Sv. Pētera baznīca Rīgā. Tornis un fasāde.
- Apriķu baznīca
- Reformātu baznīca Rīgā
- Liepājas Sv. Trīsvienības baznīca
- Sakrālā koka arhitektūra
- Indricas baznīca
- Usmas baznīca
- Muižas un pilis
- Jelgavas pils
- Rundāles pils
- Ungurmuižas muižas ansamblis
- Krāslavas pils un bibliotēka
- Pilsētas dzīvojamie nami
- Reiterna nams
- Danenšterna nams
- Mencendorfa nams
- Glezniecība
- Vispārīgs raksturojums.
- Baznīcu dekoratīvā glezniecība
- Altārgleznas
- Portrets
- Emblemātika Latvijas mākslā
- Tēlniecība
- Baznīcu dekoratīvā tēlniecība
- Ventspils kokgriezēju darbnīca
- Nikolauss Sefrenss, vecākais
- Nikolauss Sefrenss, jaunākais
- Mihaels Markvarts
- Johans Mertenss
- Ēku fasādes un interjeru plastika
- Grafika
- Grāmatu māksla
- Lietišķā māksla
- Perioda mākslinieki
Klasicisma un romantisma periods. 1780. g. – 1840. g.
- Vispārējs perioda raksturojums
- Vēsturiskais fons
- Arhitektūra
- Glezniecība
- Tēlniecība
- Grafika
- Lietišķā māksla
- Perioda mākslinieki
- Atsevišķi objekti
Historisma un reālisma periods. 1840. g. – 1890. g.
- Vispārējs perioda raksturojums
- Mākslas veidi
- Ikonogrāfija
- Formālā stilistika
- Vēsturiskais fons
- Glezniecība
- Grafika
- Tēlniecība
- Arhitektūra
- Lietišķā māksla
- Grāmatu māksla
- Mākslas dzīve
- Mākslas izglītība
- Krātuves, biedrības un izstādes
- Mākslas tirgus un mākslinieku ekonomiskais stāvoklis
- Perioda mākslinieki
- Atsevišķi objekti
- Pilsētas teātris
- Rīgas Birža
- Lielās ģildes nams
- Vidzemes bruņniecības nams
- Pfāba nams
- Rīgas Politehnikums
- Ģertrūdes (Vecā) baznīca Rīgā
- Vecauces pils
Neoromantiskā modernisma periods. 1890. g. – 1915. g.
- Vispārējs perioda raksturojums
- Mākslas veidi
- Mākslinieciskās koncepcijas
- Ikonogrāfija
- Formālā stilistika
- Sakari ar citām skolām
- Vēsturiskais fons
- Glezniecība
- Grafika
- Tēlniecība
- Arhitektūra
- Scenogrāfija
- Lietišķā māksla un dizains
- Grāmatu māksla
- Periodikas grafiskais dizains
- Fotogrāfija
- Mākslas dzīve
- Perioda mākslinieki un darbnīcas
- Atsevišķi objekti un izdevumi
- Biržas komercskola
- Pilsētas muzejs
- Rīgas pilsētas 2. teātris
- Latvijas Akciju banka
- A. Ķeniņa skola
- Dubultu baznīca
- Žurnāls ”Svari”
Klasiskā modernisma un jaunreālisma periods. 1915. g.– 1940. g.
- Vispārējs perioda raksturojums
- Mākslas veidi
- Glezniecība
- Tēlniecība
- Grafika
- Scenogrāfija
- Fotomāksla
- Arhitektūra
- Lietišķā māksla
- Dizains
- Mākslas dzīve
- Mākslas izglītība
- Mākslas biedrības
- Mākslas krātuves un izstādes
- Mākslas tirgus
- Teorētiskās koncepcijas, mākslas kritika un vēsture
- Latviešu mākslinieku darbība PSRS
- Perioda mākslinieki
- Atsevišķi objekti
- Brāļu kapi
- Brīvības piemineklis
- Centrālā tirgus ansamblis
- Ķemeru viesnīca
- Vienības nams Daugavpilī
- Finanšu ministrija
- Dzīvojamais komplekss Ausekļa ielā