Konstantīns Pēkšēns
No ''Latvijas mākslas vēsture''
Konstantīns Pēkšēns (1859.8.03 – 1928. 23. 06) pieder izcilākajiem t.s. otrās latviešu arhitektu paaudzes pārstāvjiem, kura radošā darbība aizsākās vēl historisma stila ietvaros un turpinājās jūgendstila periodā.
Satura rādītājs
Biogrāfija
Mācību gaitas un patstāvīgas prakses uzsākšana
Konstantīns Pēkšēns dzimis 1859. g. Mazsalacas apriņķa Nuķu pusmuižas saimnieka ģimenē. 1869. gadā Pēkšēnu ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur sākās nākamā arhitekta mācību gaitas – vispirms R. Valla pamatskolā, pēc tam – no 1875. līdz 1878. gadam - Rīgas Politehniskā institūta (tolaik – Politehnikuma) priekšskolā, vēlāk Inženieru nodaļā; no 1880. gada Arhitektūras fakultātē, kuru viņš absolvēja 1885. gadā. K. Pēkšēna praktiskā darbība arhitektūras jomā aizsākās 1885. gadā J. Baumaņa būvbirojā. Jau gadu vēlāk - 1886. gadā K. Pēkšēns uzsāka patstāvīgu arhitekta praksi, atverot savu biroju. Rīgas sarežģītajā sociāli politiskajā situācijā K.Pēkšēns bija iecienīts latviešu klientu vidū - 19. gadsimta 90 gados (pēc J.F. Baumaņa nāves 1891. gadā) K. Pēkšēns un arī O. Bārs gandrīz 10 gadus bija vienīgie praktizējošie latviešu tautības arhitektii Rīgā. Ir zināms, ka 1899. gadā (kopā ar A. Vanagu) K. Pēkšēns māksliniecisko iespaidu apguves nolūkos apmeklējis Berlīni. K. Pēkšēna projektētās celtnes (galvenokārt daudzstāvu mūra dzīvojamās un veikalu ēkas, arī mazstāvu koka dzīvojamās ēkas) atrodamas gan pilsētas centram piegulošajos kādreizējos priekšpilsētu rajonos, gan arī strādnieku apdzīvotajās priekšpilsētās. K. Pēkšēns ir projektējis arī vairākus dievnamus, sabiedriska rakstura celtnes, komerciestādes un viņa plašā būvprakse neaprobežojās vienīgi ar Rīgu –projektētas celtnes arī vairākām citām Latvijas (toreiz – Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzmes guberņas) pilsētām.
Sabiedriskā un uzņēmējdarbība
Neraugoties uz ļoti plašo arhitekta praksi, K. Pēkšēns izcēlās ar vērienīgu sabiedrisku aktivitāti. Jau studiju laikā viņš bija nodibinājis t.s. studentu „Draugu pulciņu”, vēlāk K. Pēkšēns bija viens no pirmās latviešu studentu korporācijas „Selonija” dibinātājiem, viņš aktīvi darbojās arī Rīgas Latviešu biedrībā. 1889. gadā K. Pēkšēns piedalījās Rīgas arhitektu biedrības atjaunošanā, vēlāk tajā darbojās. 20. gadsimta sākumā K. Pēkšēns līdzdarbojās vairāku arhitektūras projektu konkursu žūrijas komisijās. 1907. gadā ar K. Pēkšēna līdzdalību iznāca laikraksts „Dzimtenes Vēstnesis”, 1914. gadā viņš kļuva par laikrakstu „Rīgas Ziņas” un „Vēstnesis” izdevēju. Kopš 1909. gada K. Pēkšēns bija Rīgas pilsētas domnieks, Hipotēku bankas priekšsēdētājs, dažādu kredītiestāžu un banku padomju loceklis.
Mūža pēdējie gadi
Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Latvijas brīvvalsts laikā K. Pēkšēns arkitektūras jomā vairs radoši nestrādāja. Viņš darbojās dažādās Rīgas pilsētas valdes tehniskajās komisijās, pievērsās publicistikai. Šajā laikā par vienu no lielākajām savā nozarē bija kļuvusi viņa 20. gadsimta sākumā nodibinātā sanitārtehnisko sistēmu montāžas firma „Konstantīns Pēkšēns” (uzņēmums pastāvēja līdz 1940. gadam). K. Pēkšēns miris 1928. gada 23. jūnijā Vācijā, Kīzingas kūrortā, kur bija neilgu laiku uzturējies sakarā ar veselības problēmu saasinājumu. Vēlāk viņa pelni pārvesti dzimtenē.
Radošā darbība
Būvprakes uzsākšana. Historisma variācijas periodā no 1886. gada līdz 20. gs. sākumam
K. Pēkšēns, uzsākot patstāvīgu arhitekta praksi, projektēja celtnes, kurās tika turpinātas 19. gadsimta Rīgas arhitektūras tradīcijas. Par vienu no veiksmīgākajiem K. Pēkšēna agrīnajiem darbiem tiek uzskatīts t.s. Berga bazārs Dzirnavu ielā 84 (dzīvokļu, viesnīcu, tirdzniecības funkciju ēku komplekss, 1887- 1888; fasāde pret A. Čaka ielu pārbūvēta 1927. gadā). Vēlīnās itāliskās renesanses stilā ieturētās kompleksa celtnes atklāj K. Pēkšēna spēju racionāli risināt sarežģītus telpiskās kompozīcijas uzdevumus pilsētas vidē. Neorenesansei K. Pēkšēns pievērsies visbiežāk un šīs stilistikas darbu vidū ir biedrības „Pavasaris” ēka Rīgā (vēlākais kultūras nams „Draudzība”, 1886), kā arī virkne īres namu (Marijas ielā 11, 1897; Audēju ielā 9, 1900. u.c.). Atšķirīgs stilistisks diapazons izmantots K. Pēkšēna projektētajiem dievnamiem. Lejasciema Ev. luteriskās draudzes baznīca (sākta 1895, sagrauta II pasaules kara laikā) projektēta kā neogotiska vientorņa celtne, ķieģeļu gotikas tradīcijās ieturēta arī apjomos līdzīgā latviešu Ev. luteriskās draudzes Sv. Nikolaja baznīca Jelgavā (1904 - 1909, kopā ar A, Vanagu; pēc postījuma II pasaules kara laikā dievnams vēlāk nojaukts). Savukārt pareizticīgo Sv. Trīsvienības klostera baznīca Rīgā (Krišjāņa Barona ielā 126, 1900-1907, kopā ar A. Vanagu - sk. A.Vanags) celta t.s. krievu-bizantiešu stilā. 1895. gadā pēc K. Pēkšēna projektiem tika uzceltas Ādažu un Doles pagastnamu ēkas. Šajā pašā – 1895. gadā K. Pēkšēns projektējis izmēros iespaidīgo IV vispārējo dziesmu svētku pagaidu koncertzāli Jelgavā, kā arī paviljonu Jelgavas latviešu biedrības un Jelgavas lauksaimnieku biedrības organizētajā Lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstādē Jelgavā. Pēc viņa projekta tika uzcelti Latviešu etnogrāfiskās izstādes paviljoni Rīgā – izstāde notika 1896. gada Viskrievijas arheologu kongresa ietvaros. Jau 19. gs. pēdējā desmitgadē K. Pēkšēna historisma stila ēku apjomos vērība pievērsta ēkas silueta risinājumam. Raksturīgs elements ir vainagojošie tornīši ielu stūru satekpunktos, – piemēram, dubultotie stūru tornši brāļu Ņesterovu īres namā. Ņesterovu nams aizņem kvartāla apbūvi (Marijas iela 9, Elizabetes iela 22, A. Kalniņa iela 2 un 4, 1899). Komplicētais uzdevums ēkas plānojumā atrisināts izmantojot vēl 19. gs. II pusē populāru paņēmienu, kombinējot taisnstūra formas sekciju tipa korpusu un burta T konfigurācijā kārtotus bulvāru tipa namus. 19. un 20. gs. mijā K. Pēkšēna celtnes vēl ir tradicionālas, tomēr arvien biežāk vērojamas brīvas interpretācijas par vēsturisko stilu tēmām - . Tjūdoru gotiku (īres un veikalu ēkā Meža ielā 4, 1901-1903), mauru stilu (Tērbatas 33/35 1900.), vēlīno itālisko renesansi un neobaroku (Ņesterova nams Jelgavā, Aleksandra ielā 2, 20. gs. sākums) vai neobaroku (K. Berga īres un veikalu ēkā K. Barona ielā 11, 1901).
Jūgendstils un laikmetīgu izteiksmes līdzekļu meklējumi
20. gadsimta pirmajos gados K. Pēkšēns turpināja veidot variācijas par vēsturisko stilu tēmām, vienlaikus pievēršoties sava laika novācijām. Viena no pirmajām jūgendstila celtnēm, kas projektēta K. Pēkšēna būvbirojā bija Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23 (1901., kopā ar E. Laubi). Stilistiski līdzīgas ir 1902. gadā projektētās daudzstāvu dzīvojamās ēkas Smilšu ielā 2 (īres nams ar veikaliem) un Strēlnieku ielā 6 (īres nams, kopā ar A. Vanagu), kuru dekoratīvajā apdarē izmantots bagātīgs aplikatīvi plastisks dekors. Raksturīgi, ka K. Pēkšēns varēja turpināt izmantot arī historismam raksturīgus dekora motīvus, tomēr kāpinot atsevišķā motīva izmērus un atsakoties no ornamentāla pārsātinājuma kopējā fasādes risinājumā (Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka, Kaļķu iela 11, 1902.). K. Pēkšēna ēku fasāžu zīmējumi liecina par rūpīgu iedziļināšanos dekora simbolikā, raksturīgi noteikti motīvi, kas lietoti tos dažādi interpretējot un panākot atšķirīgus risinājumus (piemēram, pūķa motīvs Rītera nama fasādē Tērbatas ielā33/35 un J. Lazdiņa īres nama fasādē Antonijas ielā 8, 1903). Līdz ar pievēršanos jaunajām projektēšanas metodēm, 20. gadsimta sākumā par K. Pēkšēna celtņu iezīmi kļūst skaidrs, no iekštelpu plānojuma struktūras atvasināts apjomu kārtojums, dekora pakļaušana arhitektoniskajai pamatformai (īres nami Noliktavas ielā 5, 1905., Marijas ielā 4, Avotu iela 1 – abas 1904.), nereti arī gleznieciski efekti ēku apjomu un siluetu risinājumos, tajos atraktīvi iesaistot tornīšus, jumta slīpnes, kā arī asimetriski veidotus zelmiņus (K. Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12, 1903.; kopā ar E. Laubi, J. Lazdiņa īres nams Elizabetes ielā 13, 1904). K. Pēkšēna nama interjeru risinājums un to apdare ir raksturīgs piemērs sava laika novācijām – dzīvokļu plānojums ir funkcionāli pārdomāts, tajos izmantota bagātīga dekoratīvā apdare - vitrāžas, griestu plastiskā apdare, bet atsevišķu telpu sienām – ozolkoka paneļi, kā arī trafareta ornaments. Ēkas kāpņu telpa ir viens no izteiksmīgākajiem agrā jūgendstila telpas dekorējuma piemēriem Rīgas dzīvojamo namu arhitektūrā.
Nacionālais romantisms un vēlais jūgendstils
Ap 1905. gadu K. Pēkšēna arhitektūras birojā projektētas pirmās nacionālā romantisma stilistikas ēkas Rīgā (Lāčplēša ielā 4, A. Ķeniņa skolas ēka, 1905., īres nams A. Čaka ielā 23 – abas - kopā ar E. Laubi). Ģeometrizēti stūraino formu dominante, dabisko materiālu un dažādu faktūru pielietojums raksturīgs arī K. Pēkšēna īres namam Kronvalda bulvārī 10 (1907., kopā ar E. Laubi), īres namiem Brīvības ielā 192 (1907), Ganu ielā 2 (1908) u.c. Ēku dekoram nereti tika izmantots iegrebtais ornaments (īres nams Rūpniecības ielā 3, 1908.), citreiz plastiski modelēts dekors. Turpmāk K. Pēkšēns citkārt atraktīvi apvienoja atsevišķus nacionālā romantisma paņēmienus un vēlajam jūgendstilam raksturīgo rafinēti izsmalcināto apjomu plastisku, īpašu vērību pievēršot siluetam, piemēram, Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka, Tērbatas ielā 14, 1909.(kopā ar A. Medlingeru); ēkas projekts bija ieguvis galveno godalgu projektu konkursā (21 projekta konkurencē); Rīgas 2. savstarpējās Kredībiedrības banka un dzīvojamā ēka Brīvības ielā 46, 1907, īres nami Ģertrūdes ielā 46, 1908, Vīlandes ielā 4, 1908.; 10, 1908. u.c. Daudzu K.Pēkšēna celtņu plānojumam un apjomu risinājumam – tai skaitā vairākām celtnēm Rūpniecības un Vīlandes ielu rajonā (Vīlandes 16, 1910), kā arī ēkai Brīvības ielā 88 (celtne 1910. gadā J. Alkšņa vadībā būvēta pēc K. Pēkšēna un E. Poles konkursā uzvarējušā projekta) – raksturīgs izvērsts vides telpiskums. Ap 1909. gadu vairāku K. Pēkšēna celtņu apjomos un dekorā vērojams zināms neoklasicisma iespaids (īres nami Baznīcas ielā 45, Ausekļa ielā 14 – abas 1909., Čaka iela 117, 1911), tomēr K. Pēkšēns, atšķirībā no daudziem citiem saviem kolēģiem, nenonāca līdz tīrām neoklasicisma formām, konsekventi turpinot vēlā jūgendstila variācijas un atsevišķos gadījumos fasādēs pat atgriežoties pie bagātīga plastiskā dekora. Atsevišķos gadījumos K. Pēkšēns varēja pievērsties arī „dzimtenes mākslas” stilistikai (īres nams Slokas ielā 31, 1908.). K. Pēkšēns ir projektējis dažas savrupmājas (K. Pēkšēna vasarnīca Dzintaros, kopā ar A. Medlingeru, 1908.), daudzas mazstāvu koka dzīvojamās ēkas Rīgas kādreizējās strādnieku priekšpilsētās. 1907. gadā K. Pēkšēns kopā ar E.Laubi sekmīgi piedalījās konkursa izstādē Strādnieka māja („Strādnieku dzīvokļu un ļaužu uzturlīdzekļu izstāde”), saņemot I godalgu par strādnieku divģimeņu dzīvojamās ēkas projektu, kā arī saņemot I godalgu par strādnieku vienģimenes dzīvojamo namu konkursā, kuru izstādes sakarā rīkoja Rīgas arhitektu biedrība.
K. Pēkšēna teorētiskie darbi
K. Pēkšēns (galvenokārt 1920. gados) rakstījis par arhitektūras jautājumiem un ir sagatavojis vairākas publikācijas par dzīvokļu problēmām, kā arī aktuāliem pilsētbūvnieciskiem jautājumiem, piedāvājot konkrētus risinājumus gan dzīvojamo ēku būvniecības, gan arī pilsētu teritoriju funkcionālā zonējuma jautājumos, tādējādi liekot pamatus darbam, kuru vēlāk tika turpinājis A. Lamze. Nozīmīgākā publikācija - Pēkšēns K. Dzīvokļu jautājums un Rīgas pilsētas uzdevumi dzīvokļu apstākļu uzlabošanā sakarā ar Latvijas pilsētu novadu paplašināšanos un pilsētu zemes fonda dibināšanu.-Rīga, 1922.
Mantojums un skola
Kopš 1886. gada K. Pēkšēns ir projektējis un piedalījies daudzu daudzstāvu mūra dzīvojamajo ēku būvniecībā – no tām ap 250 ēku Rīgā, projektējis lielu skaitu mazstāvu koka ēku, sabiedriska rakstura celtnes, komerciestādes, kā arī dievnamus. Liela daļa no tām ir saglabājusies. K. Pēkšēnam bija lieli nopelni arī jauno arhitektu sagatavošanā - viņa birojā praktisku darbību uzsāka daudzi arhitekti, kuru patstāvīga darbība aizsākās 20. gadsimta sākumā – E. Laube, A. Vanags, A. Malvess, A. Medlingers, M. Ņukša, E.Pole, u.c.
S. Grosa
Bibliogrāfija
Kampe P. Arh. Konstantīna Pēkšēna 100 dzimšanas dienas atcerei// Tehnikas apskats- 1959. Nr. 21; Pēkšēns Konstantīns. //Latviešu konversācijas vārdnīca. R., 1937. – 16 sēj. 31426-31427. sl.; Krastiņš J. Pēkšēns Konstantīns.// Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 2 sēj. Rīga.,1996.; Krastiņš J. Konstantīns Pēkšēns.// Latvijas arhitektūras meistari R. 1995; Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari. R. 2002.; Grosa S. Rīgas jūgendstila arhitektūras dekoratīvā tēlniecība un glezniecība. Promocijas darbs (sagatavošanas stadijā)
Attēlu saraksts
- Konstantīns Pēkšēns. 20. gs. sākuma foto
- Berga bazārs Dzirnavu ielā 84 Rīgā, 1887.-1888. fasāde pret A. Čaka ielu.
- Berga bazāra iekšskats. 20. gs. sākuma reklāmas attēls.
- Lejasciema Ev. luteriskās draudzes baznīca. 1895. Attēls – Gulbenes MNM
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde Rīgā, 1895. gadā. 19. gs. b. reklāmas attēls.
- Ņesterovu nams Rīgā. 1899. Atēls no Riga und Seine bauten. R.1903.5a. Fasādes fragments.
- Ņesterovu nams Rīgā. Fasādes fragments.
- Īres un veikalu ēka Meža ielā 4 Rīgā, 1901-1903.
- Meža iela 4. Fasādes fragments.
- Reitera nams Tērbatas 33/35 Rīgā. 1900
- Tērbatas 33/35. Fasādes fragments.
- Berga īres un veikalu ēkā K. Barona ielā 11 Rīgā, 1901.
- K. Barona ielā 11. Fasādes fragments.
- Kamintiusa īres nams Tallinas ielā 23 Rīgā. 1901.
- Īres nams ar veikaliem Smilšu ielā 2 Rīgā. 1902.
- Smilšu iela 2. Fasādes fragments
- Īres nams Strēlnieku ielā 6 Rīgā. 1902.
- Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka, Kaļķu iela 11 Rīgā, 1902
- J. Lazdiņa īres nams Antonijas ielā 8, 1903
- J. Lazdiņa īres nams Antonijas ielā 8, 1903. Fasādes fragments
- Antonijas ielā 8. Fasādes projekta zīmējuma fragments.
- K. Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12, 1903
- Alberta iela 12. Fasādes fragments
- Alberta iela 12. Vestibils.
- Alberta iela 12. Kāpņu telpa.
- J. Lazdiņa īres nams Elizabetes ielā 13, 1904.
- Īres nams Noliktavas ielā 5, 1905. Fasādes fragmenti.
- Īres nams Noliktavas ielā 5, 1905. Fasādes fragmenti.
- A. Ķeniņa skolas ēka, 1905.
- Īres nams Ganu ielā 2. 1908. Fasādes fragments.
- Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka, Tērbatas ielā 14_1909.
- Tērbatas 14. E. Brencēns. Vitrāža kāpņu telpā
- R. Pārupa īres nams Vīlandes ielā 10. 1908.
- Vīlandes iela 10. Fasādes fragments
- Vīlandes iela 10. Fasādes fragments
- Vīlandes iela 16, 1910. Fasādes fragments.
- Īres un veikalu ēka 170/172, 1911.
- Īres un veikalu ēka 170/172, 1911. Fragments.
Īres nams ar veikaliem Smilšu ielā 2 Rīgā. 1902.
Smilšu iela 2. Fasādes fragments
Īres nams Strēlnieku ielā 6 Rīgā. 1902.
Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības banka, 1902.
J. Lazdiņa īres nams, 1903.
J. Lazdiņa īres nams Antonijas ielā 8, 1903. Fasādes fragments
Antonijas ielā 8. Fasādes projekta zīmējuma fragments.
K. Pēkšēna īres nams Alberta ielā 12, 1903
Alberta iela 12. Fasādes fragments
Alberta iela 12. Vestibils.
Alberta iela 12. Kāpņu telpa.
J. Lazdiņa īres nams Elizabetes ielā 13, 1904.
Īres nams Noliktavas ielā 5, 1905. Fasādes fragmenti.
Īres nams Noliktavas ielā 5, 1905. Fasādes fragmenti.
A. Ķeniņa skolas ēka, 1905.
Īres nams Ganu ielā 2. 1908. Fasādes fragments.
Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka, 1909.
Tērbatas 14. Vitrāža kāpņu telpā.
R. Pārupa īres nams Vīlandes ielā 10. 1908.
Vīlandes iela 10. Fasādes fragments
Vīlandes iela 10. Fasādes fragments
Vīlandes iela 16, 1910. Fasādes fragments.
Īres un veikalu ēka, 1911.
Īres un veikalu ēka, 1911. Fragments.
