Apskatīt 1890 – 1915: Formālā stilistika izejas kodu

[[Image:Valters_Jauniba.jpg|thumb|Valters J. Jaunība. Ap 1900]]
[[Image:Purvitis_Koku_studijas.jpg|thumb|Purvītis V. Koku studijas. Ap 1900]]
[[Image:Uders_Pavisam_gruta_padarisana.jpg|thumb|Ūders T. Pavisam grūta padarīšana. Ap 1910]]
[[Image:Roncevskis_Mates_portrets.jpg|thumb|Rončevskis K. Mātes portrets. 1910]]
[[Image:Belzens_Meitas_portrets.jpg|thumb|Belzēns J. Meitas portrets. 1909]]
[[Image:Rozentals_Mate_ar_bernu.jpg|thumb|Rozentāls J. Māte ar bērnu. 1904]]
[[Image:Borherte_Sveinfurte_E_A_kundzes_portrets.jpg|thumb|Borherte – Šveinfurte E. A. kundzes portrets. Ne vēlāk par 1912]]

Latvijas 19. gs. beigu, 20. gs. sākumā dažādajos mākslas veidos atkārtojas pazīmes, kuru kopums ļauj runāt par perioda tēlotājas mākslas, arhitektūras un lietišķās mākslas vispārējo formveides stilistiku.


=Kompozicionālas sakarības tēlotājā mākslā=
Latvijas tēlotājas mākslas darbu kompozicionālā uzbūvē atsevišķi objekti un to saistījums (sk. [[1890 – 1915: Ikonogrāfija|ikonogrāfija]]) tika parasti atveidoti kā vizuāli tvertas realitātes fragmenti. Divu dimensiju mākslā priekšplāna priekšmetiskās materiālās formas (cilvēku figūras, ainavu motīvi, interjera sastāvdaļas) tika rādītas kā daļas no plašākas pasaules un „nogrieztas” ar darbu robežlīnijām. Tēlniecībā atveidoto cilvēku tēlu robežas norādītas kā neregulāras, „brīvi nogrieztas” vai augošas ārā no neregulāra bloka, citkārt pamatnes. Fragmentārisms saistīts ar acentriskuma pastiprināšanos un elementāras līdzsvarotības mazināšanos. Divu dimensiju mākslā telpa bieži tēlota kā skatīta no subjektīvi izvēlēta skatupunkta, tādējādi horizonta līnija (redzamā vai iedomājamā) tika novirzīta no gleznas vai grafikas darba formāta ass, tēlotie objekti rādīti rakursā – skatīti no augšas vai apakšas. Acentriskums dažkārt savienojas ar daļēju līdzsvarotību un daļēju asimetriju: lielākais pēc mēroga motīvs vienā pusē asij līdzsvarots ar mazāku otrā ass pusē. Cits kompozīcijas formālas organizācijas variants ir dominējoša motīva sabalsojums ar darba konfigurāciju (tuvplānā stāvošas figūras iekļaušana uzsvērti vertikālā formātā, līmeniski rindotu objektu iesaistīšana horizontāli izstieptā formātā u.c.). Formāti variabli – parastie taisnstūri mijas ar ovāliem vai tondo. 

=Gleznieciskums un lineāra stilizācija=
Attēloto objektu kopuma tuvinājums vizuālās realitātes fragmentam savienojas ar atsevišķu objektu abstrahētāku kā agrāk tēlojumu, fiksējot to subjektīvi būtiskākās iezīmes ar vispārinošiem laukumiem, līnijām, triepieniem, plastiskiem apjomiem. Priekšmetisko formu atveidojumā gleznieciskums mijas un savienojas ar lineārismu. Objekti var būt tēloti kā krāstoņu, gaismēnas gradācijas, plastisko apjomu uzirdinājums pakļauj tos gaismēnas vibrācijai. Tādējādi iluzori vājinās tēloto priekšmetisko formu viengabalainība un materialitāte. Tai pašā laikā pastāvīgi lietota līnija kā apjomu un laukumu norobežošanas līdzeklis. Līnija var būt noteikta un cieta vai mīkstināta un izplūstoša, var pārvērsties par pagarinātu triepienu gleznās. Tēlniecībā tās analoģija ir plūstošajā, gleznieciski vibrējošā masā vai stilizējošās vispārinātā apjomā un cilnī iezīmētajās pagarinātajās formu šķautnēs, lūzumos un citkārt „grafiskos” padziļinājumos. Pastāvīgi sastopama sīku glezniecisku „plānu” vai plašāku laukumu akcentēšana, attiecīgi sadalot vai nosacīti saplacinot tēlotos objektus.

=Ritms, kolorīts un faktūra=
Ritmizācija kā darba formālās organizācijas līdzeklis izpaužas gan atkārtojot vertikāles un horizontāles, kas saskaņojas ar darbu ortogonāliem formātiem, gan visbiežāk izmantojot biomorfas asimetriski viļņveidīgas robežas, līnijas, triepienus, stilizējot tēlojumu visaptveroši vai detaļās. Atsevišķos gadījumos parādās taisnu lauztu līniju ritms.
Perioda sākumā divu dimensiju mākslā saglabājas iepriekšējam periodam tipiskās krāsas pakļautība plastiskās formas modelējumam un gaismēnas neitrālai tonalitātei, bet perioda mākslas attīstības gaitā kolorīts kļūst glezniecisks un uzsvērti dekoratīvs. Atbilstoši vispārējam gleznieciskajam realitātes skatījumam un strādājot plenērā, mākslinieki piešķīra lielāku nozīmi no gaismas atkarīgām krāstoņu atšķirībām priekšmetiskās formas robežās. Lokālkrāsu impresionistiskā dalīšanās savienojas ar plašākiem dekoratīvistiski nosacītiem krāsu laukumiem. Krāsu daudzveidība mijas ar monohromām krāsu gammām. Perioda sākumā atkārtojas tumšo un gaišo toņu kontrasti, bet tālāk pastiprinās specifiskais toņu tuvinājums un vairāk vai mazāk izteikts to blāvums. Koloristiskā daudzveidība bija panākama, izmantojot ne tikai  eļļas tehniku glezniecībā, bet arī pasteli, temperu un guašu (sk. [[1890 – 1915: Morfoloģija|morfoloģiju]]), grafikā – arī dažādi tonētu papīru. Darbu stilistikas elements ir vairāk kā agrāk variēta faktūra, aktīvi pielietotas plānas un lazējošas, pastozas un reljefi klātas krāsu kārtas, citkārt tiek estetizēta rupja auduma virsma vai graudains papīrs. 

=Formveide arhitektūrā un lietišķajā mākslā=
Arhitektūrā perioda sākumā un neoklasicisma uzplaukuma laikā saglabājās tendence telpiskās būvapjomu un fasāžu kompozīcijas veidot iespējami regulāri (simetrijas, viendabīgu elementu rindojums, dekora pakārtojums vertikāļu un horizontāļu attiecinājumam), kā arī dekora vienmērīgs piesātinājums reprezentatīvu fasāžu un interjeru plaknēs. Tāpat kā agrāk, blīvajā pilsētu kvartālu perimetriālajā apbūvē atsevišķu fasāžu dekora atšķirības apvienojās vienotās ielu frontēs, celtņu un ielu mērogus regulēja būvnoteikumi, kuri tādējādi ieguva formveides faktora spēku. Atsevišķu celtņu kompozicionālā autonomija atklājās „brīvi stāvošu” būvapjomu gadījumos bulvāru un parka zonā Rīgā, villu, muižu, lauku māju izveidē. Līdz ar jūgendstila un nacionālā romantisma koncepciju izplatību, historisma formveide papildinājās un pārveidojās. Pieauga asimetrijas nozīme, proporcijās un fasāžu zīmējumā pastiprinājās vertikālie virzieni, bagātinājās fasāžu un siluetu formas un plastika (erkeri, tornīši, zelmiņi), daudzveidīgāka bija ailu konfigurācija. Stūru torņi ēkām ielu krustojumos ieguva pilsētbūvniecisku formālu akcentu lomu. Būtisks elements bija liektas un viļņveida formas un līnijas; lauztu, taisnu līniju un plakņu īpatsvars pieaug perioda otrajā pusē. Tektoniskais un ornamentālais dekors, gan naturālistisks (florāls, animālistisks, antropomorfs), gan abstrakts, savienojas ar neaizpildītiem laukumiem, radot piesātinātu plankumu un „tukšumu” kontrasta efektu. Sava loma kopējā estētiskās funkcijas realizācijā bija gleznieciski („dabiski”) nelīdzenai un gludai fasāžu apdares faktūrai, eksterjera un interjera krāsainībai. Vispārējā attīstība novērojama pakāpeniskā orientācijā uz aizvien abstraktāku un racionālāku formveidi.
Lietišķajā mākslā līdzīgi notika formas saskaņošana ar funkciju un materiālu, pārejot no vēsturiskā stila tradīcijās sakņotas priekšmetu darināšanas uz neoromantiski „brīvāku” veidojumu un dekoru. Kokizstrādājumi (mēbeles) ieguva plūdenus jūgendistila apveidus un liekumus, kas varēja savienoties ar „tautiski” robustu vienkāršību vai neoklasiski retrospektīviem elementiem. Rūpnieciskā keramikas (porcelāna, fajansa) produkcijā (trauki) neostilu nosacītās formas kļuva plastiskākas, jo tika vairāk estetizēta materiāla plūstamība, apgleznojuma florālais ornaments pakļāvās internacionālā jūgendstila ritmam. Savukārt, individuālu meistaru radītā māla trauku kopformas un ornamenti tika stilizēti pēc etnogrāfiskiem paraugiem. Etnogrāfiskie raksti bija nepieciešamais ornamentācijas pamats visu uz vietas ražotu veidu tekstilizstrādājumiem (segas, aizskari, apģērba audumi). Neoromantiskā jūgendstila laikmeta formveide ienāca arī metālmākslā (būvkalumi, trauki, juvelierizstrādājumi). 

=Attēlu saraksts=
# [[:image:Valters_Jauniba.jpg|Valters J. Jaunība.]] Ap 1900. Audekls, eļļa, 41 x 56. LNMM
# [[:image:Purvitis_Koku_studijas.jpg|Purvītis V. Koku studijas.]] Ap 1900. Audekls, eļļa, 25 x 34,4. LNMM 
# [[:image:Uders_Pavisam_gruta_padarisana.jpg|Ūders T. Pavisam grūta padarīšana.]] Ap 1910. Papīrs, ogle. Atrašanās vieta nezināma
# [[:image:Roncevskis_Mates_portrets.jpg|Rončevskis K. Mātes portrets.]] 1910. Marmors, 31 x 28,5 x 12,5. LNMM
# [[:image:Belzens_Meitas_portrets.jpg|Belzēns J. Meitas portrets.]] 1909. Audekls, eļļa, 151,5 x 72,5. LNMM 
# [[:image:Rozentals_Mate_ar_bernu.jpg|Rozentāls J. Māte ar bērnu.]] 1904. Audekls, eļļa, 67 x 89,3. LNMM
# [[:image:Borherte_Sveinfurte_E_A_kundzes_portrets.jpg|Borherte – Šveinfurte E. A. kundzes portrets.]] Ne vēlāk par 1912. Atrašanās vieta nezināma
# [[:image:Rozentals_Velas_mazgataja.jpg|Rozentāls J. Veļas mazgātāja.]] 1896. Audekls, eļļa, 40 x 31. LNMM 
# [[:image:Zalkalns_Teva_portrets.jpg|Zaļkalns T. Tēva portrets.]] Ap 1912 (lējums 1966). Bronza, 17,7 x 14,2. LNMM 
# [[:image:Rozentals_Kardinasana.jpg|Rozentāls J. Kārdināšana.]] 1901. Audekls, eļļa, 45,7 x 30,4. LNMM 
# [[:image:Valters_Mezs.jpg|Valters J. Mežs.]] Ap 1904. Audekls, eļļa, 101 x 82. LNMM
# [[:image:Rozentals_Nefedjevas_portrets.jpg|Rozentāls J. B. Ņefedjevas portrets.]] 1912. Audekls, eļļa, 93 x 70. LNMM
# [[:image:Jugendstila_arhitekturas_ansamblis.jpg|Jūgendstila perioda ēku fronte Brīvības ielā. 1900 – 1912.]]
# [[:image:Vasarnica_Bulduros_Rezeknes_pulka_9.jpg|Vasarnīca Bulduros Rēzeknes pulka ielā 9. 20. gs. sākums]]
# [[:image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10a.jpg|Eizenšteins M. Īres nams Elizabetes ielā 10b. 1903]]
# [[:image:Kafijas_paviljons_Kemeros.jpg|„Kafijas paviljons”]] Ķemeros. 20. gs. sākums. Nav saglabājies
# [[:image:Sels_nams_Skunu_10.jpg|Šēls H., Šefels F. Īres nams Šķūņu ielā 10/12 Rīgā. 1902]]
# [[:image:Kenina_skolas_faktura.jpg|Pēkšēns K., Laube E. A. Ķēniņa skolas fasādes fragments. 1905.]]
# [[:image:Jugendstila_bufete.jpg|Jūgendstila bufete.]] 20. gs. sākums. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
# [[:image:Kuznecova_fajansa_trauks.jpg|M. Kuzņecova fabrikas fajansa trauks.]] 20. gs. sākums. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
# [[:image:Dranda_Skivji.jpg|Dranda J. Šķīvji.]] 20. gs. sākums. Māls, vāpējums, angobas raksts. LNMM


<gallery>
Image:Rozentals_Velas_mazgataja.jpg|Rozentāls J. Veļas mazgātāja. 1896. Audekls, eļļa, 40 x 31. LNMM
Image:Zalkalns_Teva_portrets.jpg|Zaļkalns T. Tēva portrets. Ap 1912 (lējums 1966). Bronza, 17,7 x 14,2. LNMM
Image:Rozentals_Kardinasana.jpg|Rozentāls J. Kārdināšana. 1901. Audekls, eļļa, 45,7 x 30,4. LNMM
Image:Valters_Mezs.jpg|Valters J. Mežs. Ap 1904. Audekls, eļļa, 101 x 82. LNMM
Image:Rozentals_Nefedjevas_portrets.jpg|Rozentāls J. B. Ņefedjevas portrets. 1912. Audekls, eļļa, 93 x 70. LNMM
Image:Jugendstila_arhitekturas_ansamblis.jpg|Jūgendstila perioda ēku fronte Brīvības ielā. 1900 – 1912.
Image:Vasarnica_Bulduros_Rezeknes_pulka_9.jpg|Vasarnīca Bulduros Rēzeknes pulka ielā 9. 20. gs. sākums
Image:Eizensteins_Elizabetes_iela_10a.jpg|Eizenšteins M. Īres nams Elizabetes ielā 10b. 1903
Image:Kafijas_paviljons_Kemeros.jpg|„Kafijas paviljons” Ķemeros. 20. gs. sākums. Nav saglabājies
Image:Sels_nams_Skunu_10.jpg|Šēls H., Šefels F. Īres nams Šķūņu ielā 10/12 Rīgā. 1902
Image:Kenina_skolas_faktura.jpg|thumb|Pēkšēns K., Laube E. A. Ķēniņa skolas fasādes fragments. 1905.
Image:Jugendstila_bufete.jpg|Jūgendstila bufete. 20. gs. sākums. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Image:Kuznecova_fajansa_trauks.jpg|M. Kuzņecova fabrikas fajansa trauks. 20. gs. sākums. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Image:Dranda_Skivji.jpg|Dranda J. Šķīvji. 20. gs. sākums. Māls, vāpējums, angobas raksts. LNMM
</gallery>

__NOEDITSECTION__