1890 – 1915: Morfoloģija

19. gs. beigās, 20. gs. sākumā Latvijā attīstījās visi galvenie tālaika eiropeiskās vizuālās telpiskās mākslas veidi. Tradicionālos medijus sāka papildināt jaunie, kas radās industriālajā laikmetā.

Glezniecība

19. gs. beigu, 20. gs. sākuma (1890 – 1915) periodā telpisko (plastisko) mākslu jomā visizplatītākās bija divdimensiju glezniecība un grafika. Stājmākslā skaitliski dominējošā stājglezniecībā tik visbiežāk lietota eļļas krāsu tehnika, izmantojot kā pamatu audeklus (to raupjāka vai gludāka virsma tagad tiek variēta un estetizēta) kā arī kartonu. Bez tam pietiekami bieži tika lietota tempera, kā arī ūdens krāsas – akvarelis, guaša. Kā īpaša tehnika, kas tagad saistīja atsevišķus māksliniekus, izceļams pastelis. Celtņu interjeros dekoratīvā glezniecība atsevišķu kompozīciju formātā ir retāka. Ornamentālā amatnieciskā interjeru apgleznošana izmantojot trafaretus bija vispārpieņemta un apskatāma kā integrāls interjeru apdares elements. Fasādēs autonomas divdimensiju kompozīcijas izmantojot izturīgus materiālus (krāsainu cementu, mozaīku) ir ļoti retas. Toties kā ornamentāls, retāk figurāls dekors dažādajās celtņu ailās bieži tika ievietotas vitrāžas.

Grafika

Manuālie zīmējumi, galvenokārt kā studiju un skiču tehnika, individuālos gadījumos pabeigtos darbos, veikti visbiežāk ar grafīta zīmuli vai citkārt ar ogli, spalvu un tušu uz papīra. Iespiedgrafikas nozarēs biežāk sastopami oforti un litogrāfijas, atsevišķi mākslinieki lietoja ksilogrāfiju un jauno augstpieduma paveidu linogriezumu. Mākslinieki daudz strādāja preses un grāmatu grafikai, darinot ilustrācijas, karikatūras, vinjetes, grāmatu vākus, grāmatzīmes. Preses un grāmatu grafika tagad tika reproducēta izmantojot fotomehāniskas tehnikas (cinkogrāfiju). Kā nozīmīga grafikas nozare izvērsās plakātu māksla, grafiskie mediji izmantoti darinot reklāmas zīmējumus presē, preču zīmes, vērtspapīrus u.c. grafiskā dizaina uzdevumus.

Tēlniecība

Tēlniecību kā autonomu stājmākslas formu praktizēja nedaudzi Latvijas mākslinieki, visbiežāk mīkstos materiālos, izmantojot tālāk bronzas lējumus, retāk strādājot akmenī (marmorā, granītā). Skaitliski dominējoša bija dažāda līmeņa dekoratīvā tēlniecība, kas pildīja parasti celtņu dekora funkcijas un tika producēta amatnieciski. Tāpat kopumā raksturojuma daudzskaitlīgā kapu pieminekļu plastika. Publiskās mākslas funkcijas pildīja atsevišķi tēlnieciskie pieminekļi.

Scenogrāfija

Vizuālās div- un trīsdimensiju mākslas līdzekļus gadsimtu mijas perioda mākslinieki pielietoja scenogrāfijā (gleznotas kulises, aizmugures prospekti, aizskari, apjomīgas dekorācijas, to izkārtojums skatuves telpā), kas tika papildināts ar gaismas efektiem un aktieru tērpu dizainu. Rīgā un provinces pilsētās regulāri darbojās vairāki teātri (Rīgas pilsētas, Rīgas Latviešu, Rīgas Krievu, Jaunais Rīgas teātris...)un scenogrāfija bija pastāvīgs un svarīgs tālaika aktīvās dramatiskās un muzikālās teātra mākslas elements.

Fotogrāfija

Mākslinieciskas funkcijas perioda beigās sāka iegūt fotogrāfija. Fotogrāfija kā vizuālā materiāla iegūšanas tehniku, kuru izmantoja gleznotāji, komerciālu masveida daudzo fotodarbnīcu produkciju, kuras parastais uzdevums bija dokumentēt un reprezentēt pasūtītājus, tagad papildināja fotodarbi, kuru apzināts uzdevums bija estētiska efekta izraisīšana pēc analoģijas ar gleznu vai grafisku darbu.

Arhitektūra

Pielietojamo, ar dažādam praktiskās vai garīgās kultūras dzīves vajadzībām saistīto mākslu rindā kvantitatīvi ļoti plaša un paliekoša nozare bija gadsimtu mijas arhitektūra. Tās estētiskās funkcijas bija saskaņojamas ar kapitālisma apstākļos ātri augošo celtniecību un teritoriālo plānošanu: ar tālākām izmaiņām pilsētbūvniecībā (jauno kvartālu, ielu, bulvāru izveide ap vecpilsētu kodoliem, parki, strādnieku rajonu mājokļu kompleksi nomalēs), ar atsevišķu ēku tipoloģijā pilnīgi dominējušu vairākstāvu īres namiem, sabiedrisko, rūpniecisko, transporta funkciju ēkām pilsētās, villām un vasarnīcām piepilsētu un kūrortu zonās, muižām un lauku mājām.

Lietišķā māksla un dizains

Lietišķo mākslu un tālaika dizainu pārstāv izstrādājumi no koka, tekstila, keramikas, ādas, metāla, no funkcionālā viedokļa – mēbeles, segas, aizkari, mēbeļaudumi, trauki, būvkalumi, rotaslietas. Individuālu meistaru radītie darbi izceļas uz tālaika masveida rūpnieciskās produkcijas (porcelāna, fajansa trauki) fona. Jauna nozare bija transporta dizains (dzelzceļa vagoni, tvaikoņi, automašīnas).

Attēlu saraksts

1. Valters J. Sestdienas vakars. 1900. Audekls, eļļa, 83,2 x 104,5. LNMM
2. Purvītis V. Rudens ainava. Ne vēlāk par 1898. Papīrs, akvarelis, 38,3 x 27,6. Sanktpēterburga, Valsts Krievu muzejs
3. A. Kunčara darbnīca(?). Dekoratīvs gleznojums dzīvojamā namā Kuršu ielā 21 Liepājā. 1910 – 1911
4. Ūders T. Arājs. Ap 1910. Papīrs, ogle, tuša. LNMM
5. Rozentāls J. Vinjete žurnālā „Vērotājs”. 1903.
6. Šķilters G. Noslēpums. 1903. Patinēts ģipsis. LNMM
7. A. Folca darbnīca. Atēna ar mākslu alegorijām. 1905. Betona lējums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja frontona
8. Kuga J. Spīdolas telts. Scenogrāfijas mets J. Raiņa lugas „Uguns un nakts” izrādei Rīgas Jaunajā teātrī. 1911. Papīrs, kartons, tempera, 56 x 73. LNMM
9. Rīdzinieks V. Ziema. Foto. 1915
10. Šmēlings A. Īres nams Brīvības ielā 68 Rīgā. 1903
11. Pole E., Laube E. Rīgas Latviešu biedrības ēka. 1909.
12. Madernieks J. Advokāta F. Alberta dzīvokļa ēdamistabas iekārta. 1903
13. Krievu – Baltijas vagonu rūpnīcas autoomnibusa modelis. Ap 1910.