Mihails Eizenšteins

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900.g.
Īres nams Strēlnieku ielā 19. 1897.
Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.
Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.
Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.
Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.
Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10 b. 1903.
Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10b.
V.Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906.
Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905.

Mihails Eizenšteins (1867.17.IX―1920.2.VII) ― Rīgas jūgendstila arhitekts, kura darbi izceļas ar vislielāko dekora pārpilnību un

Biogrāfija

Eizenšteins dzimis 1867.g. Sanktpēterburgā, ģimenē, kas piederēja no Vācijas iebraukušu un Krievijas sabiedrībā asimilējušos ebreju dzimtai. 1893.g. absolvēja Sanktpēterburgas Civilinženieru institūtu un uzsāka civilinženiera darbu. 1895.g. Eizenšteins norīkots darbā Vidzemes guberņas Iekšlietu ministrijā un turpmākajos gados šeit izveidoja ļoti sekmīgu ierēdņa karjeru. 1897.g. nākamā arhitekta dzīvē ienesa radikālas pārmaiņas ― viņš pārgāja pareizticībā, salaulājās ar Sanktpēterburgā ietekmīgās tirgotāju Koņecku dzimtas atvasi Jūliju, bet jau septembrī pārcēlās uz Rīgu, kur par dzīvesvietu uz 10 gadiem kļuva dzīvoklis bulvāru rajonā ― Krišjāņa Valdemāra ielā 6. 1898.g. ģimenē piedzima dēls Sergejs Eizenšteins ― vēlākais plaši pazīstamais Krievijas kinorežisors. Neraugoties uz materiālo labklājību, Mihaila un Jūlijas laulība izira jau 1909.g. un tika oficiāli šķirta 1912.g.

1900.g. Eizenšteins tika iecelts par Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieku un līdz pat savas ierēdņa karjeras beigām (1917.g. revolūcijai) saņēma Krievijas impērijā tradicionālus, ierēdņa karjeras augšupeju apliecinošus cara valdības apbalvojumus, ordeņus, medaļas un goda nosaukumus, ko vainago 1915.g. piešķirtais Īstenā valsts padomnieka tituls. 1917.g., pēc revolūcijas Krievijā un aizbraukšanas no Rīgas (1917.10.VIII), Eizenšteins kā inženieris iestājās Baltajā armijā. Jau nākamajā ― 1918. ― gadā pēc armijas sakāves bēga uz Vāciju un apmetās Berlīnē. Īslaicīgajā Berlīnes posmā (visticamāk, 1919.g.) vēlreiz izveidojis laulības saites ― par viņa sievu kļuva vietējās pansijas īpašniece Elizabete Mihelzone. Eizenšteins miris 1920.g. 2.jūlijā un apglabāts pareizticīgo baznīcas kapsētā Tīgelē, netālu no Berlīnes.

Būvprakse Rīgā un historisma tradīcijas loma

Eizenšteina būvprakse nebija plaša, un ārpus zināmajām ― kopskaitā 15 celtnēm ― citu ēku projektēšanu nav veicis. Viņa darbība Rīgā arhitektūrā risinās laika periodā no 1897. līdz 1911.g., un tai piemīt savrups raksturs. Eizenšteins uzturēja kontaktus ar relatīvi šauras, galvenokārt mantiski nodrošinātās Rīgas krievu sabiedrības grupas pārstāvjiem, kuru vidū veidojās viņa pasūtītāju loks.

Eizenšteina ēku plānojums neizceļas ar telpiskā risinājuma novatorismu un augstvērtīgām kvalitātēm; visām viņa projektētajām celtnēm izmantota arī historismam raksturīga, simetriski organizēta fasādes kompozīcija ― izņēmums ir nams Elizabetes ielā 10a, kura fasādes risinājums ar asimetrisku ieejas mezgla izvietojumu saistīts ar jau agrāk projektētā nama specifiku (ēkas projekta autors K.Pēkšēns). Eizenšteina ēku fasādēs aksiālo risinājumu parasti akcentē erkeri vai balkoni, kas izvietoti tieši celtnes centrā virs caurbrauktuves vai arī abās fasādes pusēs simetriski virs ieejām. Atkāpes no šīs shēmas ir vienīgi ēkām, kas izvietotas ielu stūru gruntsgalalos (piemēram, Strēlnieku ielā 19 vai Alberta ielā 13). Eizenšteina pirmās celtnes Rīgā ― 1897.g. projektētais īres nams Strēlnieku ielā 19, kā arī 1898.g. projektētais īres nams Krišjāņa Barona ielā 39 ― ir historisma neorenesanses stilistikai tipiskas ēkas, kuru atturīgo dekoru veido itāļu 16.gs. arhitektūrai raksturīgi dekoratīvi elementi (rusti, pilastri, sandriki, balustrādes).

Jūgendstila dekors

Jūgendstila dekoram Eizenšteins pievēršas ap 1901.g., iespējams, Parīzes 1900.g. Pasaules izstādes (Exposition Universelle) materiālu iespaidā, kas atspoguļojas vēl askētiskajā A.Poles nama fasādē Dzirnavu ielā 18 (iekšpagalmā), kā arī eklektiskajā, bagātīga plastiska dekora pārsātinātajā J.Lazdiņa nama Elizabetes ielā 33 fasāžu risinājumā. Lazdiņa nams ir pirmais Eizenšteina projektēto ēku vidū ar īpaši bagātīgu būvtēlniecības izmantojumu, kas raksturo arī turpmākās ― laika posmā no 1903. līdz 1906.g. ― projektētās celtnes. 1903.g. apstiprināti projekti, kā arī uzsākta būvniecība arhitekta projektētajā namā Alberta ielā 8 (īpašnieks A.Pole). Šajā pašā gadā uzsākta fasādes pārbūve Iljaševa/fon Hanovskas īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10a, kā arī īres un veikalu namam Elizabetes ielā 10b, kura īpašnieks bija augsta ranga Krievijas valdības ierēdnis ― īstenais vecākais valsts padomnieks A.Ļebedinskis. Divu turpmāko gadu laikā Ļebedinskim Eizenšteins projektējis vēl trīs ēkas Alberta ielā: Alberta ielā 6, Alberta ielā 13 (abas ― 1904) un Alberta ielā 4 (1905). 1905.g. projektēta S.Mitusova pamatskola Strēlnieku ielā 4a, kā arī P.Šteinberga nams Brīvības ielā 99. Tipoloģiski līdzīgās dekoratīvās ievirzes ēku virkni noslēdz divi 1906.g. rotmistram Vladimiram Boguslavskim projektēti nami Alberta ielā 2 un 2a, vienlaikus uzrādot jau nedaudz atšķirīgus dekora izvēles principus.

Visu minēto Eizenšteina projektēto celtņu dekoratīvā risinājuma pamatideja principiāli nemainās ― tām raksturīgs plašs, spēcīgi izakcentētas būvtēlniecības izmantojums, kas fasāžu kompozīcijās iekļaujas, tieši izrietot no historisma ēkām raksturīgiem fasāžu dekora principiem ar uzsvērti ritmizētiem viena vai vairāku elementu atkārtojumiem. Dekorā plaši lietoti jūgendstila stilistikai raksturīgi motīvi, tāpat arī tādi, kas pārmantoti no historisma un ir iezīmīgi heraldikai (piemēram, grifi, lauvas, pūķi u.c.), kāpinot ēkas reprezentablo iespaidu. Palielinot atsevišķo motīvu izmērus, kā arī kopējo dekoratīvo elementu masu, tiek panākti efektīgi risinājumi. Plastiski izakcentētie motīvi rada spēcīgus gaismēnu kontrastus, kontrasta princips ir dominējošs arī pašu motīvu traktējumā, pievēršoties mērogu variācijām, naturālistiskam vai arī spēcīgi stilizētam risinājumam. Fasādēm izmantotas arī jūgendstilam raksturīgas fasāžu apdares ar glazētu ķieģeļu un apmesto virsmu kontrastiem, atsevišķos gadījumos pievēršoties arī netradicionālu logu formu risinājumam (t.s. nierveidīgā forma namam Elizabetes ielā 10a, t.s. vēdekļveida jeb atslēgas cauruma forma trim logiem namam Alberta ielā 4), kas 19. un 20.gs. mijā bija ieguvis popularitāti un bija raksturīgs jūgendstila celtnēm Vīnē, arī Berlīnē u.c.

Minētās iezīmes, neapšaubāmi, lielākā vai mazākā mērā ir aplūkojamā perioda celtņu dekora Rīgā kopīga iezīme. Eizenšteina ēku dekora specifiku veido antropomorfā dekora motīvu ekspresīvais vai ― gluži pretēji ― statiskais risinājums, kā arī prasme ar dekoru radīt spriedzes un emocionāla daudznozīmīguma iespaidu, ko kāpina zoomorfo motīvu atklāts vai slēpts draudīgums, precīzi balansējot uz robežas starp skaisto un briesmīgo.

Dekoratīvo motīvu avoti un dekora izpildītāju problēma

Eizenšteina fasāžu dekora motīvu ģenēzes kontekstā nepārprotami ir O.Vāgnera skolas, kā arī Berlīnes laikmetīgās arhitektūras dekora iespaidi, vienlaikus svarīgas ir dekoratīvās idejas, kas pārņemtas no Vīnes historisma un Parīzes II impērijas stila celtnēm, vēsturisko stilu citāti (manierisma groteskais ornaments, antīkās Grieķijas, seno Austrumu civilizāciju u.c. tēmas), kā arī laikmetīgi avoti (Renē Lalika juvelierizstrādājumi, Oto Rīta arhitektoniskās fantāzijas u.c). Eizenšteina namu dekorā varēja atspoguļoties arī centieni veidot vispārinātas asociācijas par pils tēmām, izmantojot neobarokālus paņēmienus (J.Lazdiņa nams Elizabetes ielā 33, A.Ļebedinska īres nami Alberta ielā 6 un 13), papildinot dekoru ar tolaik moderniem akcentiem. Neraugoties uz dekoratīvās tēlniecības pārbagātību, kā arī dažādajiem motīvu avotiem, fasāžu kompozīju risinājumos izdevies panākt saliedētību. Eizenšteina celtņu dekora izpildītāju jautājums paliek atklāts ― fasāžu zīmējumos detaļām vērība tiek pievērsta tikai atsevišķos gadījumos, tādējādi nav iespējams konstatēt, kā risinājās darbs ar detaļu izstrādi. Domājams, ka laika periodā no 1901. līdz 1905.g. arhitekta ēku fasāžu dekors tika darināts būvtēlniecības uzņēmumos Otto & Wassil, sadarbojoties ar A.Folca uzņēmumu. 1906.g. projektēto namu dekors (vai tā atsevišķi elementi) darināts F.Vlasāka uzņēmumā.

Vēlīnie darbi un pievēršanās klasiskās arhitektūras dekora tēmām

Pēdējie Eizenšteina darbi Rīgas arhitektūrā ir 1911.g. projektētās divas ēkas Maskavas priekšpilsētā. To mākslinieciskajā risinājumā, atsakoties no agrā jūgendstila periodam raksturīgā skulpturālā pārsātinājuma, vērojama pievēršanās brīvai variācijai par klasiskās arhitektūras tēmām (Strūgu ielā 3), kā arī dekoratīvā efekta radīšana, izmantojot atturīgu gaiši zilo glazēto ķieģeli (Lomonosova ielā 3), tādējādi vēlreiz no jauna apliecinot lielisku laikmeta mainīgo modes tendenču izjūtas izpratni.

Mantojuma vērtējums un saglabāšanās

Vēl vēlā jūgendstila periodā (līdz 1914) Eizenšteina daiļrade tika vērtēta pretrunīgi. Starpkaru posmā, kā arī periodā pēc Otrā pasules kara tā ieguva izteikti negatīvu vērtējumu, kā atskaņas saglabājās vēl pirmajās J.Krastiņa Rīgas jūgendstilam veltītajās publikācijās 20.gs. 80.gadu sākumā. Mūsdienās Eizenšteina celtnes tiek vērtētas kā Rīgas arhitektūrai raksturīga agrā jūgendstila izpausme.

S. Grosa

Bibliogrāfija

  1. Grosa S. Jūgendstila dekors Rīgas 19.gs. un 20.gs. mijas arhitektūrā : promocijas darbs (sagatavošanas stadijā).
  2. Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga : Zinātne, 1980. 44.―52.lpp.
  3. Krastiņš J. Mihails Eizenšteins. Zvaigzne, Nr.10, 1989, 24.lpp., 4.vāks.
  4. Krastiņš J. Mihails Eizenšteins. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 1995. 144.―145.lpp.
  5. Krastiņš J. Rīgas arhitektūras meistari. Rīga, 2002. 138.―153.lpp.
  6. Raša S. Mihails Eizenšteins. Tēmas un simboli Rīgas jūgendstila arhitektūrā 1901―1906. Rīga, 2003.


Attēli

  1. Mihails Eizenšteins ar sievu Jūliju un dēlu Sergeju. 1900. RTMM
  2. Īres nams Strēlnieku ielā 19. 1897. I.Stūrmaņa foto.
  3. Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904.
  4. Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Ēkas fasādes zīmējums. VVA
  5. Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.
  6. Ļebedinska nams Alberta ielā 4. 1904. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.
  7. Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10b. 1903. I.Stūrmaņa foto.
  8. Ļebedinska nams Elizabetes ielā 10b. Ēkas fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.
  9. V.Boguslavska nams Alberta ielā 2a. 1906. Fasādes fragments.
  10. Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes zīmējums. VVA
  11. Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. I.Prēdeļa foto.
  12. Ļebedinska nams Alberta ielā 13. 1905. Fasādes fragments. I.Prēdeļa foto.
  13. Š.Locova īres nams Strūgu ielā 3. (1911). I.Stūrmaņa foto.