Subates Pestītāja luterāņu baznīca

No ''Latvijas mākslas vēsture''

Subates lut. baznīcas kopskats.
Subates lut. baznīcas plāns.
Subates lut. baznīcas sānu fasāde.
Subates lut. baznīcas galvenā fasāde ar ieejas portālu.
Subates lut. baznīcas stūra tornītis.
Subates lut. baznīcas logs.
Šturms, L. K. Protestantu dievnama paraugs ar četriem stūra torņiem.
Toskāniešu un doriešu ordera logu paraugi.
Kēdaiņu reformātu baznīca. Galvenā fasāde.
Kēdaiņu reformātu baznīca. Sānu fasāde.
Subates luterāņu baznīcas iekšskats.

Subates Pestītāja luterāņu baznīca

Subates Pestītāja baznīca (Salvator Kirche) (literatūrā dažkārt vēl sastopams kļūdains nosaukums – Sv. Jura baznīca) ir ievērojams Latvijas baroka laikmeta arhitektūras piemineklis: tajā savdabīgi transformēta laikmetīgā protestantu dievnama shēma Ziemeļeiropas perifērijā, ietērpjot to holandiešu klasicisma arhitektūras stilistiskajā veidolā.

Subates luterāņu baznīca kā ainavas dominante atrodas Subates ezera austrumu stāvkrastā. Latvijas arhitektūras vēsturē tā izceļama kā savrups veidojums, kas neiekļaujas nevienā no Latvijas teritorijā atrodamajām 17. gs. dievnamu arhitektūras tipoloģiskajām grupām.

Baznīcas būvvēsture

Baznīca celta 1685.–1686. gadā. Dievnama tapšanai par ieganstu kalpoja konflikts starp katoļticīgajiem un luterāņiem 17. gs. vidū. 1662. gads iezīmē starpkonfesionālo nemieru sākumu Vecsubates (Alt-Subbath) miestā, kura īpašnieks Gothards Ksavers Zībergs (Sieberg) konvertējoties katoļticībā, ”pārrakstīja” tajā arī savus zemniekus. 1667. gadā luterāņu draudzes dievnamu piešķīra katoļiem un tas noveda līdz atklātam konfliktam, tā rezultātā luterticīgie dzimtļaudis tika padzīti no Subates un atrada patvērumu Subates ezera austrumu krastā – Prodes muižā, kas piederēja luterticīgajiem muižniekiem Hektoram Frīdriham un Johanam Reinholdam fon der Osten –Sakeniem (v. d. Osten – Sacken). Līdz ar pārbēgušo luterāņu apmešanos uz Prodes zemes sāka veidoties Jaunsubate (Neu-Subbath). Kā vēstī baznīcas dibināšanas dokumenti, jaunā dievnama pamatakmens likts 1685. g. jūnijā un baznīcai dots Pestītāja vārds. Būvdarbi pabeigti pēc nepilna gada.

Baznīca laika gaitā piedzīvojusi daudzus remontus un uzlabojumus (īpaši 19. gs. pēdējā ceturksnī), taču celtnes pamatstruktūru tie nav skāruši. Plānā redzamā pusapaļā sakristeja baznīcas austrumu galā piebūvēta 19. gadsimtā.

Ēkas plānojums

Subates baznīcas plāna pamatā ir taisnstūris, kura konfigurācija tiecas uz kvadrātu – tādējādi uzrādot protestantu ideālā dievnama prasībām tuvu risinājumu. Saskaņā ar protestantu tempļa izveides postulātiem, altārtelpa nav nodalīta no draudzes telpas, bet gan saplūst ar to, veidojot vienotu, skaidru telpisku apjomu.

Ēkas apjoms, fasāžu veidojums un stilistika

Ārēji ēka rada kubiska apjoma iespaidu, ko pastiprina stāvais jumts un četri piramidālie tornīši ēkas stūros. Piektais – pēc izmēra mazākais – zvana tornītis novietots jumta korē. Kā galvenais dekoratīvais elements visu četru fasāžu risinājumā izmantots baroka arhitektūrā plaši izplatītais, no renesanses celtnēm mantotais paņēmiens – pamīšus kārtoti segmentveidīgi un trijstūraini sandriki, kā arī t. s. logu supraportu ”ausis” – logu apmaļu paveids no apmestiem, profilētiem ķieģeļiem. Fasāžu izveides koncepcijā vērojama tendence panākt līdzvērtīgu visu fasāžu risinājumu. Baznīcas sienas klāj raupjš kaļķa javas apmetums sārti brūnganā tonī, ar to kontrastē baltā apmetumā darinātās, izteiksmīgi profilētās dzegas, logu un pilastru apmales. Sienas plakne artikulēta ar toskāniešu ordera pilastriem.

Subates luterāņu baznīca ir vienīgais piemērs Latvijas baroka laikmeta sakrālajā arhitektūrā, kur lielais orderis izmantots visās celtnes fasādēs. Pilastri samērā tālu izvirzīti no sienas plaknes. Ēkas stūros tie veidoti divtik plati, piemērojoties noslēdzošo tornīšu platumam.

Pamīšus ar pilastriem ritmiski kārtotas logailas: garenfasādēs – četras, gala fasādēs – divas. Logi ievietoti pusaploces nišās starp pilastriem, plastiski izceļot masīvos, profilētos sandrikus. Logu izvietojums pusaploces nišās starp pilastriem rada barokam raksturīgo gaismēnas rotaļu, ievietojot trijstūrainu frontonu segmentveidīgā un otrādi. Tai pašā laikā celtnes viengabalainais apjoms, skaidrā tektonika, brīvo plakņu salīdzinoši lielais īpatsvars un atturīgais risinājums demonstrē klasicismam raksturīgas kvalitātes.

Galveno fasādi akcentē starp vidējiem pilastriem ievietots ieejas portāls. Tā kā portālam atvēlētā plakne nav bijusi paredzēta platāka kā logiem, portāls šķiet nedaudz ”iespiests” starp lielā ordera pilastriem. Portāla kompozīcija veidota divos līmeņos: to ietver vienkārši doriskie pilastri, kas balsta antablementu un segmentveida sandriku. Tā kā šī sandrika profiljosla šaurāka nekā logu sandrikiem, iespējams, tajā virs durvīm atradās baznīcas fundatoru (dibinātāju) ģerbonis vai kartuša ar gadskaitli.

Dievnama siluets balstās uz skaidru, sabalansētu apjomu un tā arhitektoniskā risinājuma estētisko kvalitāšu pamatā ir formas un satura vienotība, kā arī detaļu pakārtojums veselumam.

Kopumā, raksturojot Subates luterāņu baznīcas arhitektūru, novērojams klasicizējoša baroka formālo pazīmju kopums, kas iekļauti līdzsvarotā, lakoniskā ietvarā.

Interjers

Subates baznīcas interjerā atrodamas protestantu dievnama koncepcijai atbilstošas īpašības: iekštelpa ir plaša, vienkārša un nesadalīta, brīva no liekām detaļām. Spēcīgie barokālie pilastri ar savu kapiteļu sarežģīto un spēcīgo profilējumu ir vienīgais telpas dekora elements. Tāpat kā eksterjerā, tie izvirzās no sienas plaknes un piešķir telpai dinamiku. Pilastri balsta cilindriskās velves pārsegumu, kas virs logiem pāriet buru velvēs.

Paraugi un ietekmes

Subates luterāņu baznīca ir vienīgā kulta celtne Latvijā, kuras plāns un telpiskais risinājums tuvs 17. gs. beigās izplatītajai ideālā protestantu dievnama uzbūves koncepcijai. Tā kā nav zināms ne Subates baznīcas projekta autora vārds, ne tautība, pār tās izcelsmi jāspriež, balstoties galvenokārt uz stilistisko analīzi un meklējot analoģijas citur Eiropā. Tuvākās paralēles sameklējamas Ziemeļnīderlandē, kura 17. gs. bija viena no valdošo strāvojumu noteicējām Ziemeļeiropas arhitektūrā. Ietekmīgākais Holandes 17. gs. klasicisma arhitekts Jakobs van Kampens (van Campen, 1595-1657) ieviesa itāļu vēlās renesanses arhitekta Vinčenco Skamoci (Scamozzi, 1548-1616) klasiskā ordera sistēmu Holandē. Holadiešu klasicisms kļuva par patstāvīgu virzienu, kas baroka laikmetā pārstāv tā atturīgāko izpausmi un iemieso savdabīgu ”stingrā stila” arhitektūru.

Holandes 17. gs. sakrālā arhitektūra telpas organizācijā svārstās starp centriska un pagarināta plāna tendencēm. Šī fenomena atskaņas atspoguļojas arī Subates Pestītāja baznīcas plānā.

Īpaša nozīme klasiskā stila izplatībā ārpus Holandes bija paraugzīmējumu krājumiem: tos bieži izmantoja, radot jaunus projektus. Viens no ietekmīgākajiem holandiešu klasicisma popularizētājiem Ziemeļeiropā bija vācu arhitektūras teorētiķis Leonhards Kristofs Šturms (Sturm, 1669-1719), kurš 1718. gadā publicēja protestantu baznīcu paraugzīmējumu krājumu Wollständige Anweisung alle Arten von Kirchen wohl anzugeben. Saistībā ar Subates luterāņu baznīcu nozīmīgs ir Šturma ieteiktais paraugs: plānā kvadrātiska baznīca ar četriem nelieliem tornīšiem stūros un piekto – jumta korē.

Tā kā Kurzemes – Zemgales hercogistē nav sastopami analogi dievnamu izbūves risinājumi, jāsecina, ka projekta izvēle balstījās uz Hektora Frīdriha fon der Osten–Sakena personīgo iniciatīvu. Amata diktēto pienākumu dēļ pavadot daudz laika ārzemēs, viņš varēja uzkrāt pietiekami daudz informācijas, lai varētu izvēlēties piemērotāko projektu vai nolīgt kādu arhitektu.

Tuvākajā apkārtnē Subates Pestītāja baznīcas prototips saskatāms Kēdaiņu (Lietuva) reformātu baznīcas (celta 1631–1653) arhitektoniskajā risinājumā, kas atgādina Polijas un Baltkrievijas teritorijā sastopamo baznīcas – cietokšņa tipu ar četriem nocietinātiem torņiem stūros. Kēdaiņu baznīcu cēla ietekmīgās magnātu Radzivilu dzimtas pārstāvis Kristofs Radzivils 17. gs. 40.–50. gados. Tai pašā laikposmā Radzivilu galmā Kēdaiņos uzturējās Ādams Freitāgs (Freytag, 1608–1650) – Leidenes universitātes matemātikas profesora un Ziemeļeiropā plaši pazīstamā arhitektūras teorētiķa Nikolausa Goldmaņa (Goldmann, 1611–1665) līdzgaitnieks – kara inženieris, ārsts un arhitekts. Freitāgs veica daudzus Radzivilu pasūtījumus, un hipotētiski pieļaujama viņa piedalīšanās Kēdaiņu baznīcas projekta izstrādē. Pastāv iespēja, ka starp luterticīgajiem Osten–Sakeniem un kalvinistiem Radziviliem pastāvēja kontakti, kas varēja būt veicinošs faktors Kēdaiņu parauga vēlākai pārņemšanai Subatē.

Latvijas mākslas vēsturē Subates luterāņu baznīca izceļama kopsakarībā gan ar Eiropas mākslas procesiem, gan aktuālām norisēm tuvākajos reģionos.

Iekārta

Subates luterāņu baznīca pazīstama ar savu izcilo barokālo kokgriezumu iekārtas ansambli, kas ietver altāra retablu, kanceli, ērģeļu luktas, biktssolu, kristāmtrauka pamatni, gleznas ”Kristus un nabaga atraitne” rāmi un ziedojumu trauku. Iekārta pieder pie plašas koktēlniecības tipoloģiskās grupas Dienvidlatvijas teritorijā – tā sauktās Subates loka meistara darbnīcas 18. gs. otrajā gadu desmitā.


Anna Ancāne

Bibliogrāfija

  1. Bасильев, Ю. Латвия. Историический очерк. Памятники искусства Советского союза. Москва, 1986 , с. XLXII
  2. Grosmane, E. Kurzemes baroka tēlniecība, 1660-1740. Rīga : Jumava, 2002
  3. Ancāne, A. Subates luterāņu baznīcas būvvēsture un 17. gs. ideālā protestantu dievnama koncepcijas aspekti tās arhitektoniskajā izveidē. Mākslas Vēsture un Teorija. Nr. 5, 2005, 5.-13. lpp.

Attēlu saraksts

  1. Subates lut. baznīcas kopskats. Foto: Anna Ancāne, 2005
  2. Subates lut. baznīcas plāns. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrs. Subates baznīcas lieta
  3. Subates lut. baznīcas sānu fasāde. Foto: Anna Ancāne, 2005
  4. Subates lut. baznīcas galvenā fasāde ar ieejas portālu. Foto: Anna Ancāne, 2005
  5. Subates lut. baznīcas stūra tornītis. Foto: Anna Ancāne, 2005
  6. Subates lut. baznīcas logs. Foto: Anna Ancāne, 2005
  7. Subates lut. baznīcas interjera fragments. Velves virs logiem. Foto: Anna Ancāne, 2005
  8. Subates lut. baznīcas interjera fragments. Pilastru kapiteļi. Foto: Anna Ancāne, 2005
  9. Šturms, L. K. Protestantu dievnama paraugs ar četriem stūra torņiem. No: Wollständige Anweisung alle Arten von Kirchen wohl anzugeben. Augsburg, 1718. – Tab. XVIII A
  10. Toskāniešu un doriešu ordera logu paraugi. No: Bosboom, Simon. Onderveijs van de viif columnade. Amsterdam, 1686. p. 24
  11. Kēdaiņu reformātu baznīca. Galvenā fasāde. Foto: Anna Ancāne, 2006
  12. Kēdaiņu reformātu baznīca. Sānu fasāde. Foto: Anna Ancāne, 2006
  13. Subates luterāņu baznīcas iekšskats. Anna Ancāne, 2005.