Teodors Zaļkalns
No ''Latvijas mākslas vēsture''
Teodors Zaļkalns (1876.30.XI—1972.6.IX) — viens no nacionālās tēlniecības skolas veidotājiem un autoritatīvākā tās personība. Zaļkalna apcerīgi liriskā tēlainība tēlnieka ilgstošās attīstības gaitā ietverta vairāku laikmetiem raksturīgo virzienu formveidē. Mākslinieka noturīgākās individuālā stila iezīmes — abstrahētu monolītu formu savienojums ar īpaši izsmalcinātu to plastiku un faktūru.
Satura rādītājs
Biogrāfija un mākslinieciskā darbība
Studijas Sanktpēterburgā un Parīzē
Zaļkalns (līdz 1930.g. Grīnbergs) dzimis Allažu pagasta Zaļajos Kalnos zemnieka un tirgotāja ģimenē. Pēc Allažu draudzes skolas un Rīgas pilsētas reālskolas (1888—1893) studējis Sanktpēterburgā Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1893—1899) dekoratīvās glezniecības un oforta nodaļā. Studiju gados bija “Rūķa” biedrs. Saņēmis skolas stipendiju, Zaļkalns 1899. g. pēc neilgas uzturēšanās Minhenē nonāca Parīzē, kur apmeklēja Rodēna studiju un pievērsās tēlniecībai, kļūstot par meistara “sajūsminātu piekritēju”. Mācības te ilga tikai dažus mēnešus, kontakti ar Rodēnu bija reti (mācības vadīja galvenokārt A.Burdēls, retāk uz studiju nāca vēl viens skolotājs Ž. Debuā), bet rodēnisms atstāja uz Zaļkalnu viņa darbības sākuma posmā ievērojamu iespaidu. Agro darbu glezniecisks, nelīdzens un vienlaikus formas saplūdinošs modelējums, apjomu pakļaušana gaismēnas vibrācijai mīkstu materiālu plastikā un bronzas lējumos, maigi aizplīvurotas formas un nelīdzenas faktūras kontrasts marmoros, kompozīcijas fragmentārisms, uzsvērta tēlu emocionalizācija apliecina Zaļkalna pievēršanos Rodēna iedibinātajai tradīcijai (“Bronza”, 1903, nav saglabājies; “Adelīna”, 1908, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpmāk — LNMM; “Cilnis.”, 1908, nav saglabājies; “Marmors.”, 1911, LNMM). Parīzē tēlniekam bija iespēja skatīt Luvrā seno ēģiptiešu tēlniecību.
Agrais attīstības posms
1901.—1903.g. Zaļkalns pastāvīgi dzīvoja Pēterburgā, pelnoties kā tēlnieks modelētājs K.Faberžē juvelierizstrādājumu firmā, kā arī recenzēja mākslas izstādes. 1903.—1907.g. pasniedza Jekaterinburgas mākslas amatniecības skolā. Šajā laikā, saglabājot apgūto glezniecisko formveidi, Zaļkalns atsevišķos darbos kļuva reālistiski sadzīviskāks, fiksējot konkrētus modeļus ikdienas tērpos un dabiski nepiespiestās pozās — atgāzušos krēslā grāmatas lasītāju, nabadzīgu domīgu pusaudzi (“Veras Arnoldovas portrets”, 1906; “Andrjuša”, 1905, abi LNMM). Tuvākās analoģijas rodamas tālaika krievu skolā (P.Trubeckojs, V.Domogackis).
1907.—1909.g. uzturējās Itālijā (Florencē), pētīja bronzas liešanas un marmora apstrādes tehnoloģiju, iepazinās ar itāliešu vecmeistaru darbu oriģināliem. 1909.—1920.g. dzīvoja Sanktpēterburgā, regulāri atgriežoties dzimtenē un piedaloties tās mākslas dzīvē (piedalījies visās latviešu mākslinieku izstādēs). Saglabājot vēl rodēnisma stilistiku (gleznieciski uzirdinātā plastika R.Blaumaņa portretā, 1912, atrašanās vieta nezināma), Zaļkalns atsevišķos darbos sāka no tās atkāpties. Dekoratīvos granītā kaltos ciļņos E.Dārziņa kapa piemineklim Rīgā (1913) tēlnieks, piemērojoties materiālam, veidoja vispārinātākas, šķautņaini modelētas sieviešu galvas. Stilistiska pavērsiena sākums stājtēlniecībā atrodams viņa “Ludmilas Jakubovskas portretā” (1913, 1966.g. marmora atkārtojums, LNMM), kuru veidodams, kā atzina pats tēlnieks, apzināti sācis meklēt “arhitektonisku uzbūvi”. Saglabājot rodēnisko nelīdzenā pamatnes bloka un nogludinātās bistes kontrastu, Zaļkalns vispārinoši izmodelē un noskaidro galvas, stilizēti pagarinātā kakla un kailo plecu kopformas. Orientācija uz aizvien sintezējošāku formu, ģeometrizāciju un akcentētu ekspresiju realizējās jau meistara nākamajā attīstības posmā, kad viņš tuvojās klasiskajam modernismam.
Bibliogrāfija
Baumanis, K. Teodors Zaļkalns. Rīga, 1966. Skulme, J. T.Zaļkalna dzīves un darba vietas. Rīga, 1972. Т.Залькалн : избранные произведения. Москва, 1990. Rathsprecher, M. Т.Zaļkalns. Eines lettischen Bildhauers Weg und Werk. Wien, 1937.
Attēlu saraksts
- Pašportrets. 1951. Papīrs, krītiņš, 36 x 28 cm. LNMM
- Adelīna. 1908. Bronza, granīts, augstums 44 cm. LNMM
- Cilnis. 1908. Marmors. Nav saglabājies.
- Marmors. 1911. Marmors, augstums 38,5 cm. LNMM
- Veras Arnoldovas portrets. 1906. Bronza, granīts, augstums 32 cm. LNMM
- Andrjuša. 1905. Bronza, augstums 27 cm. LNMM
- Ludmilas Jakubovskas portretā. 1913, 1966.g. marmora atkārtojums. Augstums 68 cm. LNMM