Atšķirības starp "Venjamina Blūma zīmēšanas un gleznošanas skola" versijām

No ''Latvijas mākslas vēsture''

(Nav atšķirību)

Versija, kas saglabāta 2006. gada 7. novembris, plkst. 10.58

1895.–1916. gadā Rīgā, Suvorova (tag. K. Barona) ielā 4, kā vidējās mākslinieciskās izglītības iestā-de darbojās privāta zīmēšanas un gleznošanas skola, kuras dibinātājs un vadītājs bija no Odesas iece-ļojis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents un peredvižņiku reālisma piekritējs Venja-mins Blūms (Веньямин Блюм, 1861–1919). Apmācība bija organizēta piecās klasēs (ornamenta, ģip-ša galvas, ģipša figūras, dzīva modeļa zīmēšana, gleznošanas), gadumijā skolas telpās notika audzēk-ņu darbu izstādes, un V. Blūms viņus veda brīvdabas studijās, lai gan skarbi kritizēja V. Purvīša ple-nērisko glezniecību. Direktora kultivētais krieviskums iestādei rusifikācijas politikas apstākļos no-drošināja guberņas administrācijas un vietējās krievu preses atbalstu, taču pēc Rīgas pilsētas mākslas skolas izveides (1906) un nostiprināšanās V. Purvīša vadībā (no 1909) Blūma skolas nozīme ļoti sa-ruka. Konservatīvās gaisotnes dēļ vairāki audzēkņi to bija pametuši arī iepriekš, tomēr laikā ap 1900. gadu tā vērtējama kā vidēji turīgu un nabadzīgu aprindu jauniešiem pieejama mācību vieta, kurā sa-stapās un savstarpēji tuvinājās vesela topošo mākslinieku paaudze. Skolā īsāku vai ilgāku laiku mā-cījušies Jānis Ansons, Ansis Cīrulis, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Jurjāns, Augusts Julla, Pēteris Kal-ve, Petrs Kalpoks, Pēteris Krastiņš, Voldemārs Matvejs, Emīls Melderis, Aleksandrs Štrāls, Ernests Veilands, Voldemārs Zeltiņš, Kārlis Zemdega u. c.

Lit.: Jaunsudrabiņš J. Mana dzīve. (Turpinājums) // Latvis. – 1921. – Nr. 89. – 15. dec.; Siliņš J. Latvijas māksla: 1800–1914. – Stokholma, 1980. – 2. sēj. – 232. lpp.; Cielava S. Tēlotājas mākslas dzīve Latvijā 19. gs. otrajā pusē // Latviešu tēlotāja māksla: 1860–1940. – Rīga, 1986. – 13. lpp.; Tidomane G. Blūms Venjamins // Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga, 1995. – 1. sēj. – 72. lpp.